Ievērojot Latvijas līdzšinējo negatīvo pieredzi kredītu sadales un izlietojuma jomā (piemēram, "Lata International" gadījumā), pieprasām Ministru prezidentam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Pēc kāda principa notika PB rehabilitācijas kredīta sadale? Cik zināms, atklāts kredīta izlietojuma projektu konkurss nav noticis.

2. Kas ir rehabilitācijas kredīta garantētājs? Valsts uzņēmuma - Olaines ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas finansiālais stāvoklis ir nestabils, kas rada pamatotas šaubas par iespēju atmaksāt kredītu. Vai šādā gadījumā parāds nebūs jāatmaksā Latvijas valstij?

3. Visas četras minētās farmaceitiskās iestādes kredītu saņēma medikamentu un iekārtu veidā. Vai tiek īstenota kontrole par naudas, kas iegūta, pārdodot šos medikamentus, tālāko izlietojumu?

4. Vai ir novērsta iespēja, ka šie līdzekļi varētu tikt novirzīti citām uzņēmējsabiedrībām, kredīta saņēmējiem tādējādi izvairoties no tā nomaksas?

5. Vai minētajiem rehabilitācijas kredītiem ir sākusies aizdevu procentu atmaksa un, ja ir sākusies, tad kā šie maksājumi tiek pildīti?

Iesniedz Saeimas deputāti: Jānis Straume, Māris Grīnblats, Juris Sinka,

1995. gada 10. februārī Aleksandrs Pētersons, Ilmārs Dāliņš

Deputātu jautājums

Dokuments nr.153

Par iemesliem, kādēļ Latvijas Radio samazināti budžeta asignējumi

Ministru prezidentam Mārim Gailim

Latvijas Republikas 5.Saeimas Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti aicina Ministru prezidentu M.Gaiļa kungu atbildēt uz jautājumu par iemesliem, kādēļ Latvijas Radio ir reāli samazināti budžeta asignējumi, kā rezultātā tiek pārtraukta Latvijas Radio 2.programmas raidīšana vidējo viļņu diapazonā jau tuvākajā laikā.

LZS frakcijas deputāti uzskata, ka 2.programma ir viena no pieejamākajām programmām visā Latvijas teritorijā, kuru klausās gan latviešu, gan krievu valodā runājošie iedzīvotāji.

Budžeta apspriešanā LZS jau norādīja, ka budžeta asignējuma pieaugums 9% apjomā ir nepietiekams Latvijas Radio darbam. Diemžēl šie norādījumi tika ignorēti. Kā redzam no pašreizējās situācijas, ignorance nav ekonomisko jautājumu konstruktīvs risinājums.

Lūdzam atbildēt, kādi pasākumi tiks veikti, lai novērstu radušos situāciju.

Saeimas deputāti: G.Bērziņš, J.Kokins, M.Ā.Kalniņš, O.Grīgs, V.Novakšānovs

1995.gada 9.februārī

Likumprojekta iesniegums

Dokumenti ar nr.152

Par Aglonas baziliku

5.Saeimas Prezidijam

Deputātu grupas vārdā Satversmes 65.panta kārtībā iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai".

Pielikumā: likumprojekts uz 5 lapām, Aglonas bazilikas un Aglonas pagasta padomes vēstule, Aglonas pagasta padomes lēmums, Aglonas bazilikas draudzes sēdes lēmums, Aglonas bazilikas kompleksa ainavas aizsardzības zonas shēma, ierosinātā Aglonas svētvietas aizsardzības zonas shēma uz Aglonas pagasta kartes.

1995.gada 9.februārī J.Urbanovičs

Likumprojekts:

Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Aglonas bazilikas komplekss ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - komplekss kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta, plaša novada ļaužu garīgo spēku un iekšējās attīrīšanas avots. Īpašās kultūrvēsturiskās un reliģiskās nozīmības dēļ Aglonas bazilikas komplekss atzīstams par Latvijas nacionālo svētvietu (Aglonas svētvietu).

2.pants. Aglonas svētvietā ietilpst bazilikas sakrālo ēku komplekss (ieskaitot svētavotu, klosteri), visapkārt tam iežogotā teritorija un tai piegulošā kapsēta saskaņā ar šā likuma pielikumu. Aglonas svētvietas aizsardzības zonā ietilpst Aglonas bazilikai piederošās zemes, ēkas, būves un zemes saskaņā ar šā likuma pielikumu.

3.pants. Aglonas svētvietas kā kultūras pieminekļa aizsardzību nosaka Latvijas Republikas likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

4.pants. Aglonas svētvietas kā reliģisku svētceļojumu vietas īpašu uzturēšanas kārtību nosaka šis likums.

5.pants. Uzturot un tālāk attīstot Aglonas svētvietu un tās aizsardzības zonu, jāievēro sekojoši principi:

1) no Aglonas svētvietas apmeklētājiem nav iekasējamas nekādas nodevas un ir atļauti vienīgi labprātīgi ziedojumi;

2) Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka Katoļu Baznīcas vadība Latvijā;

3) Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumi, kuri saistīti ar svētceļotāju un citu apmeklētāju uzņemšanu, sedzami no Latvijas Republikas valsts budžeta;

4) Aglonas bazilikas draudze sava īpašuma teritorijā ir tiesīga apsaimniekot Aglonas svētvietu un tās aizsardzības zonu, ievērojot likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" prasības un saņemot īpašuma, zemes, dabas resursu, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumus. Iegūtie līdzekļi izmantojami Aglonas svētvietas, garīdznieku un Aglonas klostera personāla uzturēšanai;

5) Katoļu Baznīcas vadība ir tiesīga, ievērojot likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" prasības, izdot fizisku un juridisku personu uzturēšanās noteikumus Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā.

2.nodaļa. Aglonas svētvietas finansēšana

6.pants. Aglonas svētvietas finansu līdzekļus veido:

1) no Latvijas Republikas valsts budžeta piešķirtie līdzekļi Aglonas svētvietas uzturēšanai, svētceļotāju un citu apmeklētāju uzņemšanai;

2) Katoļu Baznīcas Latvijā piešķirtie līdzekļi;

3) Aglonas bazilikas draudzes saimnieciskajā darbībā iegūtie līdzekļi;

4) fizisku un juridisku personu ziedojumi;

5) nodevas par uzņēmējdarbību Aglonas bazilikas draudzei piederošā īpašuma atrašanās vietā.

7.pants. Izdevumus, kas saistīti ar reliģisku svētku un citu garīga rakstura masu pasākumu medicīnisko, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošinājumu Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā atbilstoši iepriekš saskaņotam pasākumu plānam, sedz Latvijas Republikas valsts budžets. Latvijas Republikas valsts medicīnas iestādēm, valsts policijai un Zemessardzei ir jāpilda Katoļu Baznīcas Latvijā iepriekšējie pieteikumi šo pasākumu nodrošināšanai.

8.pants. Visa veida juridisku un fizisku personu uzņēmējdarbība peļņas gūšanas nolūkos Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā, saskaņojot ar Aglonas pagasta valdi, ir atļauta vienīgi ar Aglonas bazilikas draudzes rakstisku atļauju. Aglonas bazilikas draudze ir tiesīga noteikt nodevas par šādas uzņēmējdarbības veikšanu, kuru apmēri saskaņojami ar Valsts ieņēmumu dienestu. Iegūtie līdzekļi izmantojami Aglonas svētvietas un tās personāla uzturēšanai.

3.nodaļa. Uzturēšanās noteikumi Aglonas svētvietā

un tās aizsardzības zonā

9.pants. Fizisku un juridisku personu uzturēšanās noteikumus Aglonas svētvietas teritorijā, ievērojot likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" prasības, ir tiesīga izdot Katoļu Baznīcas vadība Latvijā. Šo noteikumu ļaunprātīgi pārkāpēji ar Aglonas svētvietas apkalpojošā personāla un valsts sabiedriskās kārtības uzturēšanas institūciju (valsts policija, Zemessardze) līdzdalību izraidāmi no Aglonas svētvietas. Noteikumi izliekami publiski pieejamā vietā.

10.pants. Katoļu Baznīcas vadība Latvijā, saskaņojot ar Aglonas pagasta padomi un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ir tiesīga izdot visām fiziskām un juridiskām personām saistošus uzturēšanās noteikumus Aglonas svētvietas aizsardzības zonā.

Šie noteikumi var ietvert:

1) īpašu apbūves, ēku, būvju uzturēšanas un dabas resursu izmantošanas un citas saimnieciskās darbības veikšanas kārtību;

2) ierobežojumus tirdzniecībai ar reibinošiem dzērieniem un citām izklaides precēm un to reklāmai;

3) ierobežojumus dažāda veida izklaides vietu izveidošanai, reklāmai un darbībai;

4) tādu fizisku personu uzturēšanās ierobežojumus, kuri nav Aglonas pagasta pastāvīgie iedzīvotāji, ja viņu rīcība neatbilst Aglonas svētvietas statusam;

5) pasākumus sabiedriskās kārtības uzturēšanai.

Par šajā pantā minēto noteikumu pārkāpšanu vainīgās personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām. Noteikumu pārkāpēji, ja tie nav Aglonas pagasta iedzīvotāji, var tikt izraidīti no Aglonas svētvietas aizsardzības zonas.

Par šajā pantā minēto noteikumu pārkāpšanu iekasētā soda nauda izmantojama Aglonas svētvietas uzturēšanai.

Noteikumi publicējami Latgales novada laikrakstos un izliekami publiski pieejamās vietās uz Aglonas svētvietas aizsardzības zonas robežām. Noteikumu izpildi kontrolē Aglonas pagasta padome, valsts policija un Zemessardze.

11.pants. Reliģisku masu pasākumu dienās Aglonas pagasta padome, saskaņojot ar Katoļu Baznīcas vadību Latvijā, ir tiesīga noteikt pārvietošanās ierobežojumus Aglonas pagasta teritorijā ārpus Aglonas svētvietas aizsardzības zonas. Šo ierobežojumu izpildi, saņemot finansējumu no Latvijas Republikas valsts budžeta, kontrolē valsts policija un Zemessardze.

Plānojot saimniecisko darbību, celtniecību, tirdzniecību un izklaidi Aglonas pagasta teritorijā, jāparedz ierobežojumi, kas saistīti ar Aglonas svētvietas un tās aizsardzības zonas tuvumu.

Pārejas noteikumi

Noteikumus un citus aktus šā likuma piemērošanai pieņem Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Deputāti: J.Urbanovičs, J.Jurkāns, L.Stašs, A.Seiksts, M.Virsis

Par Aglonas svētvietu

Aglonas vārds Latvijā ir tālu pazīstams. Tāpat to zina arī kaimiņvalstīs. Arī Romas pāvests Jānis Pāvils II, apmeklējot Latviju, par svarīgu uzskatīja ārpus galvaspilsētas ierasties Aglonā. Tā ir Aglonas bazilika un tajā esošā Dievmātes svētglezna, kas ik gadus pulcina desmitiem tūkstošu svētceļnieku.

Padomju laikos, tāpat kā cariskās Krievijas gados, oficiālās varas iestādes centās "nezināt" šo svētceļošanas fenomenu vai arī to apkarot. Rezultāts bija vienīgi tāds, ka ticīgajiem tika mākslīgi radītas grūtības, apmeklētāju skaitam necik nemazinoties.

Būtu laiks izlabot svešo varu atstāto "neatzīšanas vai malā stāvēšanas" mantojumu un de jure atzīt to, kas kopš gadsimtiem pastāv de facto . Aglonu varētu atzīt par Latvijas nacionālo svētvietu līdzīgi tam, kā pastāv nacionālais parks, opera, bibliotēka u.tml.

Tas noteikti palīdzētu daudz vieglāk risināt tās daudzās problēmas, kas svētceļnieku saplūduma dēļ rodas gan pašvaldībai, gan Baznīcai un kuru risinājums līdzšinējos valsts normatīvajos aktos nav apskatīts.

Lūdzam augsti godāto Saeimu un Jūs, Priekšsēdētāja kungs, atsaukties uz šo iniciatīvu un izskatīt klātpielikto projektu "Par Aglonas svētvietu".

Aglonas bazilikas dekāns monsinjors A.Aglonietis

Aglonas pagasta padomes priekšsēdētājs A.Bēķis

Aglonas katoļu baznīcas un klostera kompleksa aizsardzības zona

Aglonas pagasta padomes

sēdes protokola izraksts nr.3

1995.gada 6.februārī

12.§. Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai

Aglonas pagasta padome nolēma:

1. Atbalstīt likuma "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai" projektu.

2.1. Ieteikt Latvijas Republikas Saeimai likumā "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu" svētvietu noteikt sakrālā laukuma robežās un kapsētas robežās.

2.2. Aglonas bazilikas svētvietas aizsargājamo zonu noteikt Aglonas bazilikas draudzei piederošo zemju robežās.

Padomes priekšsēdētājs A.Bēķis

Izraksts pareizs A.Maļcāne

Izraksts no Aglonas bazilikas draudzes

komitejas sēdes protokola

1995.gada 5.februārī

Piedalījās: dekāns A.Aglonietis, Z.Dimpere, I.Valaine, J.Mežinieks, V.Kursītis, L.Sperga, P.Aglonietis, L.Daukšts

Dienas kārtībā: Projekta "Par Aglonas svētvietu" apstiprināšana

Nolēma: Atzīt par ļoti apsveicamu Aglonas bazilikas un klostera kompleksa atzīšanu par Latvijas nacionālo svētvietu, kas īstenībā tā arī ir gadsimtiem ilgi. Pāvesta ierašanās Aglonā ir savdabīgs tā apstiprinājums.

Lūgt dekānam un pagasta valdei veicināt likumprojekta virzīšanu uz Latvijas Republikas Saeimu.

Sēdes vadītājs: V.Kursītis

Protokolists: Z.Dimpere

Par Aglonas baziliku

1697.gadā vietējā muižniece Ieva Justīne Šostovicka uzaicina Viļņas dominikāņus izveidot Aglonā klosteri un draudzes skolu.

1699.gadā uzkalnā starp Cirīša un Egles ezeriem tiek uzcelta koka klostera ēka, bet 1700.gadā - koka baznīca.

Vietas izvēli, visticamāk, noteica tas, ka Aglonā, iespējams, apbedīts pirmais baltu Romas pāvesta kronētais karalis Mindaugs, kura sapnis kādreiz bija izveidot vienotu kristīgu baltu valsti. 1618.gadā, atrokot šeit sena sabrukuša torņa drupas, tika atrasta marmora kapakmens plāksne ar pusizdzisušu latīņu uzrakstu:

"Te zemē atdusas Mindaugs, lietuviešu kunigaitis... dzīvoja, kuram dzīvot... un mirt bija gods... karalis un kunigaitis, vecākais kristietis, divkārtējais elku pielūdzējs, vecuma drānās... nežēlīgi ar viltu... nogalināts atpestīšanas 1263.gada 12.septembra dienā.

1700. gadā Romas pāvests Innocents XII (1690-1700) apstiprina jauno Aglonas sv.Dominika konventu un baznīcu.

Muižniece Šostovicka dominikāņu klostera uzturēšanai dāvā plašus zemes īpašumus.

Dominikāņi Aglonas baznīcas altārī novieto Dievmātes svētbildi, kura ir Trāķu Romas katoļu baznīcas Dievmātes - Lietuvas valsts aizbildnes - kopija.

1751.gada 10.septembrī Livonijas diecēzes bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina (1741-1752. iesvēta Aglonas baznīcu, veltot to Dievmātes Debesīs Uzņemtās godam.

1768.-1780.gados Aglonā risinās mūra baznīcas un klostera celtniecības darbi.

1800.gadā Mogiļevas metropolīta palīgbīskaps Jānis Benislavskis konsekrē jaunuzcelto Aglonas mūra baznīcu.

1820.gadā ar Lietuvas provinciāla F.Ciecerska (1760-1832) rīkojumu Aglonā tiek atvērts Garīgais seminārs priesteru sagatavošanai Latgales draudzēm.

1824.gadā dominikāņi uzceļ Aglonas sēravota dziedinātavu.

1833.gadā Aglonā pēc cariskās valdības rīkojuma tiek slēgts Garīgais seminārs.

1834.gadā Viļņā tiek izgatavots Aglonas Dievmātes sudraba ietērps ar uzrakstu "Patiesa Aglonas Dievmātes bilde, kopš 134 gadiem ar brīnumiem slavena". Gadu vēlāk Viļņā tiek iespiesta dziesma "Jaunova Svāta, Aglyunas bazneicā".

19.gs. četrdesmitajos gados klosterim tiek konfiscēta lielākā daļa zemes īpašumu, bet pašu klosteri valdības ierēdņi sāk izmantot par ieslodzījuma vai nometinājuma vietu reliģiski un politiski aktīvākajiem katoļu priesteriem.

Aglonas konventā tiek aizliegts uzņemt jaunus mūku kandidātus, tiek ierobežota arī esošo dominikāņu gan misiju, gan saimnieciskā darbība. Šajā laikā tiek sagrauta Aglonas dziedinātava, bet pašu avotiņu vietējiem zemniekiem tiek pavēlēts aizbērt. Lai mazinātu Aglonas arī kā katoļu svētceļojumu vietas popularitāti, tiek gādāts, lai tās vārds 19.gs. Vitebskas guberņas kartēs vairs neparādās.

20.gs. sākumā Aglonas baznīca ar klosteri pāriet laicīgo katoļu priesteru aprūpē.

1920.gada 22.augustā Aglonā tiek iesvētīts pirmais latviešu arhibīskaps A.Springovičs (1920-1959).

Šajā gadā tiek nodibināts arī Garīgais seminārs - pastāv Aglonā līdz 1924.gadam.

1921.gadā tiek ierīkota vīriešu katoļu ģimnāzija.

1925.gada 4.decembrī uz savu pirmo oficiālo sēdi sapulcējas Aglonas ģimnāzijas būvkomiteja, kas apspriež jaunās mūra ēkas celtniecības jautājumus.

1928.gadā tiek atklāta sieviešu katoļu ģimnāzija Jaunaglonā, kuras aprūpēšanu uzņemas Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsas.

1928.-1940.gados abas katoļu ģimnāzijas vada Dr.theol. A.Broks.

1940.gada 20.septembrī izglītības tautas komisārs J.Lācis slēdz Rīgas arhidiecēzes uzturētās Aglonas un Jaunaglonas ģimnāzijas.

1941.-1944.gados Aglonas vīriešu ģimnāzijas telpās paralēli pastāv vispārizglītojošā valsts vidusskola un lauksaimniecības skola.

1943.gadā vācu okupācijas laikā traģiski iet bojā Aglonas dekāns Dr. A.Briks.

1949.gadā Aglonas klosterī apmetas Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsas.

1959.gadā ar MP lēmumu tiek likvidēta NBJ kongregācijas darbība, māsām jāatstāj klosteris, kas pāriet valsts pārziņā.

1980.gadā Latvijā tiek atzīmēta Aglonas baznīcas 200 gadu jubileja. Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķir Basilica minoris titulu.

1990.gadā pie Aglonas bazilikas pēc viņa paša vēlēšanās pēc nāves apbedī pirmo latviešu kardinālu J.Vaivodu (1964-1990), 1993.gadā pārapbedī bazilikas kriptā.

1992.gada pavasarī Aglonā sākas bazilikas un klostera kompleksa rekonstrukcijas darbi, kas paredz tā atjaunošanu atbilstoši starptautiskas nozīmes svētceļojumu vietas līmenim.

1993.gada 9.septembrī Aglonu apmeklē Romas pāvests Jānis Pāvils II.

1993.gada 10.oktobrī Aglonas bazilikas kriptā tiek pārapbedīts bīskaps B.Sleskāns.

Saeimā pirmdien, 13. februārī

Saeimas ziņu dienests