Valdības 14.februāra sēdē

Vakar MK kārtējā sēdē valdība akceptēja likumprojektu "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". Likumprojekts paredz atjaunot 1931.gada 12.maija likumu "Valsts kontroles reglaments", izdarot tajā mūsdienām atbilstošus grozījumus. Saskaņā ar likumprojektu Valsts kontroles revīzijai tiks pakļautas valsts iestādes, uzņēmumi un amatpersonas, kā arī pašvaldības, sabiedriskās organizācijas, uzņēmējsabiedrības un privātpersonas, ja to rīcībā vai glabāšanā atrodas valsts manta vai valsts garantēti līdzekļi, kā arī ja tās izpilda valsts pasūtījumus un piegādes.

MK akceptēja Starptautiskajam valūtas fondam iesniedzamā Latvijas valdības Ekonomiskās politikas memoranda projektu. Tajā atspoguļoti ekonomiskās politikas pamatvirzieni turpmākajiem 13 mēnešiem. Politikas atbalstam paredzēts slēgt vienošanos ar SVF.

Akceptēti noteikumi "Par kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku un muitas dienesti var pieprasīt gaisa kuģu piespiedu nosēšanos". Saskaņā ar noteikumiem NBS un muitas dienestiem ir tiesības pieprasīt civilās aviācijas gaisa kuģa nolaišanos, ja tas ir izlidojis no lidlauka bez robežapsardzes vai muitas dienesta atļaujas, šķērso valsts gaisa robežu ārpus noteiktajiem gaisa koridoriem vai citādi pārkāpj lidojumu noteikumus, novirzījies no lidojuma maršruta, kā arī ārkārtējas situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumos, kad gaisa kuģa nosēšanās nepieciešama valsts drošības interesēs. Akceptēti arī noteikumi par kārtību, kādā civilā un militārā aviācija izmanto lidlaukus.

Valdība akceptēja parakstīšanai Latvijas līgumus par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību ar Grieķiju un Rumāniju.

MK akceptēja noteikumus "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā politiski represētajiem". Turpmāk politiski represētie varēs atkal braukt bez maksas piepilsētas vilcienos, bet braukšanai tālsatiksmes maršrutu autobusos un vietējo vilcienu kopējos vagonos – iegādāties biļetes ar 50 procentu atlaidi. Pārvadāšanas izdevumus transporta uzņēmumiem paredzēts segt no valsts budžeta, mērķdotācijas veidā pārskaitot līdzekļus Satiksmes ministrijai. Šogad valsts budžetā šim mērķim paredzēti 280 tūkstoši latu. Ar 1995.gada 1.janvāri noteiktā kārtība paredzēja, ka politiski represētajiem biļetes jāiegādājas par pilnu cenu, saņemot kompensācijas no pašvaldības budžeta, taču pašvaldības nebija izstrādājušas kompensāciju saņemšanas kārtību. Vienlaicīgi izdarīti grozījumi MK 1994.gada 5.aprīļa noteikumos "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā".

Ar MK rīkojumu par spēku zaudējušu atzīts MP 1991.gada 365. lēmums "Par atskaitījumiem no ieslodzīto darba algām". Atceltais lēmums paredzēja, ka 50 procenti no nodarbināto ieslodzīto darba algas pārskaitāmi attiecīgās iestādes uzturēšanai. Šobrīd minētais lēmums praktiski nedarbojas, jo ieslodzīto nodarbinātības iespējas ir visai ierobežotas.

Pieņemti grozījumi MP 1993.gada 27.maija lēmumā "Par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai", nosakot, ka licences augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecībai izsniedz Valsts augu aizsardzības stacija.

Ar valdības rīkojumu izveidota LR Nacionālā augu šķirņu padome, Valsts labības biroja padome un Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrības padome.

Izdots rīkojums par valstij piederošu kapitāla daļu pārdošanu. Ar Privatizācijas aģentūras starpniecību paredzēts pārdot valsts kapitāla daļas akciju sabiedrībās RAF, "Rīgas dīzelis", "Kandavas radiorūpnīca", "Latvija", "Preses nams", SIA "Aldaris", Voleru ostā un citās sabiedrībās. Ar citu rīkojumu privatizācijai tiek nodoti 23 valsts īpašuma objekti.

Izdoti valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanas noteikumi. Noteikts, kādi dokumenti iesniedzami Finansu ministrijai jautājuma par valsts garantētā aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu izskatīšanai. Aizdevuma termiņa pagarinājums nedrīkstēs pārsniegt trīs gadus. Pagarinot aizdevuma atmaksas termiņu, aizdevuma likmi palielinās par 2 procentiem.

Valdība izdevusi rīkojumu "Par Rīgas pils ansambļa saglabāšanu un izmantošanu". Saskaņā ar to Rīgas pils ansambli paredzēts saglabāt valsts īpašumā kā nedalāmu kultūrvēsturisku ansambli un izmantot Valsts prezidenta rezidences un kancelejas telpu iekārtošanai, kā arī Latvijas Vēstures muzeja un Ārzemju mākslas muzeja darbībai.

Ar MK rīkojumu tiek atvērts speciāls budžeta konts, kurā tiks ieskaitīti kultūras vajadzībām paredzētie ienākumi no izlozes vai azartspēles nodevas un nodokļa maksājumiem. Vienlaicīgi kultūras ministra J.Dripes vadībā tiek izveidota kultūras ekspertu padome, kura izstrādās un iesniegs valdībai priekšlikumus par speciālajā budžetā pārskaitīto līdzekļu sadalījumu.

Valdības preses dienests