9. februāra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.22., 23.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Pētersons (TB). Godātā Saeima! Dāmas un kungi! Šodien, izskatot šo jautājumu, es tikai gribu pakavēties pie dažiem morāles aspektiem un lietu kārtības. Es ļoti labi atceros, kā sākās šis otrais pasaules karš, es pats esmu šī kara dalībnieks un domāju, ka tas nozīmē, ka arī man šie vēsturiskie gājieni ir skaidrāki varbūt nekā vienam otram šajā zālē. Mēs visi atceramies 1940.gadu, okupāciju, ar kuru sākās baigais gads, latviešu tautas ciešanas. Šajā baigajā gadā līdz Otrā pasaules kara sākumam Latvijā risinājās lieli notikumi. Sākās deportācijas un genocīds pret latviešu tautu. Es atceros to kara dienu, es mācījos, gatavojos eksāmeniem Rēzeknes ģimnāzijā, un tad, kad pa radio paziņoja, ka sācies karš, mēs bijām ļoti priecīgi, jo cerējām, ka šis karš nesīs latviešu tautai atbrīvošanu. Mēs bijām pārcietuši ļoti daudz, mēs jau bijām pieredzējuši deportāciju, 1941.gada 14.jūniju, kad daudzus mūsu klasesbiedrus, skolotājus, inteliģenci aizveda, salādēja vagonos. Mēs to visu redzējām. Tāpēc mēs priecājāmies, ka sākās Otrais pasaules karš. Nu mēs esam nonākuši līdz šī kara beigām, un mēs tagad debatējam par to dienu, kura mums nenesa brīvību un kura mums nenesa labklājību, proti, 9.maiju. Tā ir Padomju Savienības diena, un par to mums nav nekādas daļas. Mēs priecājāmies tikai par 8.maiju, kad beidzās Otrais pasaules karš. Mēs ļoti labi zinām, ka otrās okupācijas rezultātā jeb praktiski trešās okupācijas rezultātā 1944.gada rudenī, kad padomju armija pārnāca Latvijas robežu, sākās marodierisms, laupīšanas, izvarošanas un slepkavošanas. Es nepieminēšu šeit piemērus, bet es to varu skaidri apliecināt. Es esmu šīs vēstures liecinieks. Es zinu, ka mūsu kapus Krievijā neviens nekops, tie ir nolīdzināti. Vai mums arī būtu jākopj tie kapi, kas nāca pāri mūsu robežai ar slepkavošanu, ar izvarošanu? Mums katrs otrais, trešais cilvēks, kas ir Latvijā, var to apliecināt. Ir diezgan daudzi atnākuši no "Gulaga." 30 tūkstošu mēs esam Latvijā, kas atnākuši no "Gulaga." Es domāju, nesarežģīsim situāciju, ne par kaut kādu 9.maiju nevar būt runas. Un uzdot jeb garantēt kaut kādā veidā šīs ļaunās impērijas kapu kopšanu, es domāju, ir smieklīgi. Mēs visi Dieva priekšā esam vienādi — visi, kas cīnījušies, kas krituši, kas ir bijuši godīgi un kas nav bijuši godīgi. Bet es prasu - būsim tādi, kādi mēs esam savā sirdsapziņā! Ne miera labad, bet taisnības labad!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Aivars Endziņš.

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu izteikties tā par šo likumprojektu. Es neuzskatu, ka kaut kāds ļaunums ir nosūtīt viņu komisijām, jo tā problēma ir pietiekami sarežģīta un šī lieta tomēr ir jāizdiskutē. Un, kā daži jau pateica, mums Otrais pasaules karš nebeidzās 8.vai 9.maijā, mums Otrais pasaules karš vēl ilgi pēc tam turpinājās. Bet es noteikti būšu par to, ka mēs noraidām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Diemžēl nav iesniegts alternatīvs likumprojekts, respektīvi, grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām" laikus, un tas mums būs jāizskata arī nākamnedēļ. Mans priekšlikums būtu šāds: varbūt Prezidijs varētu šodien izskatīt dokumentu nr.150, kur ir rakstīts: nomainīt likuma par svētku un atceres dienām 2.pantā vārdus "9.maiju" ar vārdiem "8.maiju". Bet lai tas būtu izskatīts jau šodien, arī šodien nodots komisijām, nevis nākamnedēļ, lai nākamnedēļ nebūtu jāatkārto šīs debates un lai abi divi grozījumi, respektīvi, likumprojekta grozījumi parādītos uz pirmo lasījumu vienlaikus.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš"! Pēc tam – Andrejs Panteļējevs.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nezinu, man liekas, ka tomēr mums vajadzētu padomāt arī par to, kāpēc mēs tik ilgu laiku tērējam pašreiz. Vēl jo vairāk – Elferta kungs jau tikko teica, ka pieci LNNK deputāti ir iesnieguši arī savu likumprojektu, kas skar tieši šo pašu jautājumu, tikai ir konkrēti norādīts 8.maijs. Kāpēc mēs tagad cīnāmies – šodien šito te komisijām nenodosim, lai sāktu atkal visu to pašu nākošajā nedēļā, kad būs Prezidija atzinums par šī likumprojekta nodošanu komisijām? Sāksim atkal visu no gala. Mums nav ko darīt šeit? Man liekas, ka mums ir ko darīt. Apskatieties dienas kārtību, mums stāv vēl no 19.decembra neizskatīti jautājumi! Mēs nodosim komisijām vienu projektu nākošnedēļ, nodosim otru, komisija izskatīs, liks priekšā Saeimai ņemt par pamatu vienu no tiem. Varbūt komisija izstrādās savu alternatīvo projektu, un tad arī mēs varēsim šeit diskutēt pēc būtības. Bet mēs tagad cenšamies viens otru pārliecināt – tas nav pieņemams, tas ir juridiski nekorekts, un tā tālāk un tā joprojām. Nu, cienīsim arī mazliet savu laiku! Nodosim komisijām, komisijas lems, būs atzinums, un tad arī risināsim, un tad arī diskutēsim, kā būtu pareizi jārīkojas. Bet mēs tagad pusdienas spriežam – nodot vai nenodot, runājam jau par būtību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Ja es arī līdz šim varbūt šaubījos, vai tieši šis lēmuma projekts jānodod komisijām, tad pēc Pētersona kunga uzstāšanās man ir skaidrs, ka tas ir jānodod komisijām, jo te ir daudzu lielu pārpratumu virkne un acīmredzot deputātiem jātiek pašiem nedaudz skaidrībā kaut vai par elementāriem faktiem. Pētersona kungs, kad sākās Otrais pasaules karš, jūs zināt? (No zāles deputāts A.Pētersons: "Es atvainojos! Runājiet par lietu!")1939.gadā, un tad jūs sakāt, ka jūs priecājāties par to, ka sākās šis pasaules karš, jo trīs... Es atvainojos, jūsu vārdi bija, ka mēs priecājāmies par Otrā pasaules kara sākšanos. Tieši Otrā pasaules kara ietvaros Latvija tika okupēta arī no Padomju Savienības puses, jo tieši jūsu draugs Vācija, es nezinu, tagad tā izskanēja gandrīz vai kā draudzīga valsts, jūsu draudzīgā valsts Vācija kopā ar PSRS sadalīja Latviju un atdeva Latviju PSRS rīcībā. Tā ka es domāju, vienkārši es to speciāli minu, jo tas izskanēja radio, – lai nebūtu priekšstata, ka lielākā daļa deputātu šeit, Saeimā, arī uzskata, ka Otrā pasaules kara sākums bija kaut kas ļoti apsveicams. Es gribu teikt, ka man liekas, ka lielākajai daļai normālu cilvēku ar saprātu tas nav apsveicams. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jānodod komisijām, jāizšķiras par pienācīgo datumu. Un, kas attiecas uz kapu vietām, es arī domāju, ka tomēr kapos tiek apglabāti cilvēki, nevis ļaunie režīmi - viens režīms, otrs režīms vai trešais režīms. Un šeit man jāpiekrīt Grīga kungam – tā ir tiešām sena un svēta latviešu tradīcija kopt jebkurus kapus, jo tur apglabāti cilvēki, nevis politiskie režīmi. Tāpēc es aicinātu nodot to komisijām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jums ir dokuments nr.120a. Un jums ir izsniegts arī dokuments nr.150. Par dokumentu nr. 120a Prezidija atzinums jums ir iesniegts. Par dokumentu nr. 150 - nav, jo pēc iesniegšanas kārtības bija domāts, ka nākamajā Prezidija sēdē būs atzinums un tas tiks iesniegts deputātiem. Arī Prezidija atzinums par šo dokumentu. Ņemot vērā mūsu iepriekšējo praksi, kad Prezidijs vienojās un vienbalsīgi pieņēma lēmumu, Prezidijs tagad ir pieņēmis lēmumu arī par otru dokumentu dot sekojošu atzinumu: "Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lamberga , Budovska, Berklava, Tabūna un Žīgura iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodot Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija." Līdz ar to, ja deputātiem nav iebilžu, mēs balsosim par abiem Prezidija atzinumiem, jo ir iesniegti divi likumprojekti. Un atkarībā no tā, kāds būs balsojums, tālāk Saeima arī darīs to, ko izlems. Tas ir, nodos vai nenodos komisijai izskatīt. Bet balsojums būs par katru atsevišķi iesniegšanas secībā. Vai deputātiem nav iebilžu pret šo procedūru? Vai debatēs nav vairāk pieteikušies runāt? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu deputātu Urbanoviča, Staša, Lucāna, Stroganova un Bukovska iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodot Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsojam par šo Prezidija atzinumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 17, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Tiek nodots komisijai.

Tagad, lūdzu, vēl balsosim par deputātu Lamberga, Budovska, Berklava, Tabūna un Žīgura iesniegtā likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodošanu Cilvēktiesību komisijai un tās noteikšanu par atbildīgo komisiju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 7. Arī tiek nodots Cilvēktiesību komisijai un noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Turpinām izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Pilsonības likumā". Iesniedz deputāti Prēdele, Laviņa, Jurkāns, Bartaševičs, Brūvers. Vai ir deputātiem iebildes pret Prezidija atzinumu?

Vārds deputātei Aidai Prēdelei, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Prēdele (KDS). Cienījamie kolēģi! Es personiski savā vārdā un arī kristīgo demokrātu frakcijas vārdā aicinu atbalstīt Saeimas Prezidija atzinumu un labojumu pilsonības likumā nodot tālāk Juridiskajai komisijai, lai tā lemtu par šī grozījuma lietderību. Kāpēc, manuprāt, šāds grozījums, šāds labojums ir nepieciešams? Pirmām kārtām es teikšu, ka tas ir nepieciešams mūsu nacionālās pārliecības un cieņas pret savu tautu labad. Jo jūs, kolēģi, labi zināt, ka mēs, latvieši, esam cietuši no visām lielvarām. Un šobrīd Latvijā ir apmēram 30 tūkstoši latviešu (No zāles: "Divdesmit četri tūkstoši!"), kuri nu nekādi nav personiski vainojami pie tā, ka viņi vai viņu vecāki ir aizdzīti uz Krieviju un ka tur ir ritējusi viņu dzīve. Tas, ka mēs pilsonības ziņā dalām latviešus labajos un pareizajos, kas esam šeit dzimuši, un īpaši tajos, kas nāk no Rietumiem, un sliktajos, kas, lūk, nāk no Austrumiem, manuprāt, ir mums kā nācijai apkaunojoši. Mēs esam tik maza tauta. Mēs nevis vācam kopā savējos, aizstāvot katru un iestājoties par katru, kurā rit latviešu asinis, bet te sākam šķirošanu un dalīšanu, kas pat lielām tautām nav pieņemama. Jūs labi zināt ebreju tautas piemēru, kura savējos vāc kopā no visas pasaules, nejautājot, kāda ir viņu biogrāfija un pat pārliecība. Tāpat vācieši. Jūs zināt šo piemēru par Pievolgas vāciešiem, kuri pat vāciski runāt neprot. Bet viņos rit vāciešu asinis un viņi tiek saukti mājās, viņiem tiek mācīta vācu valoda, viņi tiek atzīti par savējiem un apvienoti vienā tautā, vienā nācijā. Manuprāt, mums pašiem, latviešiem, ir apkaunojoši, ka mūsu tautas brāļiem ir jāiziet kaut kāda apkaunojoša procedūra, pierādot, ka viņi arī ir līdzvērtīgi mums vai līdzvērtīgi Rietumu latviešiem. Draugi, tā saliektā mugura, kura mums vienmēr ir bijusi tik ļoti raksturīga, mums, latviešiem, agrāk bija pret Austrumiem, bet tagad ir pret Rietumiem. Es gribu jautāt, kāds tad ļaunums mums kā tautai, kā nācijai varētu rasties no tā, ka mēs pilsoņu kopumā iekļaujam savējos – latviešus un līvus? Runa jau nav par okupantiem. Runa nav par tiem krieviem, kas te ir ieklīduši no savām sādžām. Runa ir par mūsējiem, kuru vectēvi, vecvectēvi bija latvieši, kuri paši ir latvieši. Es negribu šeit daudz un gari šajā sakarībā runāt, bet man ir skumji un man ir liela netaisnības izjūta, ka tikšanās reizēs pie manis pienāk viens otrs mūsējais, latvietis ,un ar asarām acīs saka: "Jā, es esmu latvietis, bet diemžēl tā nu ir iznācis, ka man ir bijis jāpiedzimst citā zemē. Maniem vecākiem bija jāpiedzimst citā – Austrumu zemē. Ar ko es esmu sliktāks?"

Vēl vairāk. Es atceros tās reizes, kad esmu braukusi uz Sibīriju kristīt turienes latviešu bērnus. Var jau būt, ka Rietumu latvieši ir grūtā cīņā paturējuši savu latvietību, bet tik skaistu, dziļu un patiesu latvietību, kādu es esmu redzējusi Krasnojarskas apgabala Lejasbulānā, kur paaudžu paaudzēs jau kopš tūkstoš astoņsimt deviņdesmitajiem gadiem dzīvo latvieši un arī pavisam mazi bērni runā latviski, ada latviski, izšuj latviski, viens otru uzrunā un ciena latviski, dzied dziesmas latviski un ir saglabājuši savu latvisko luterisko ticību, vajag pasaulē pameklēt! Un kā mēs varam šos pašus lejasbulāniešus aicināt uz Latviju, ja zinām, ka mēs viņus šeit sagaidīsim kā otrās šķiras latviešus, kā sliktākus latviešus nekā esam mēs paši.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu padomāt. Lai šoreiz paliek malā politiska runāšana, lai paliek partiju cīņas! Padomāsim par tiem saviem tautiešiem, kuri tiešām jau vecuma galā ar asarām acīs domā par šo netaisnību, kuru mēs, deputāti, šeit ar mierīgu sirdi pieļaujam!

Taisnība, arī mēs, kristīgie demokrāti, pilsonības likumu pieņemot, balsojām citādi. Bet mēs taču šeit neesam lelles vai marionetes, kas noliktas kaut kādos noteiktos rāmjos, no kuriem mēs kā cilvēki, kā patiesību un taisnību mīloši cilvēki nevaram tikt ārā. Aicinu vēlreiz atbalstīt Prezidija atzinumu un nodot šo labojumu tālāk komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

V.P.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Visu cieņu pret Prēdeles kundzes teikto, bet tādu "mišungu", kur ir sabārstīti visādi momenti, kas nav savstarpēji savienojami, es ilgu laiku neesmu dzirdējis. Augstākās padomes laikos tādā veidā arī no šīs tribīnes vairāki deputāti līdzīgi runāja.

Pirmkārt, es gribētu varbūt parunāt par dažiem mītiem, ko mēs vispārīgi esam pieņēmuši un turpinām izklāstīt, it kā tā būtu patiesība.

Pirmais mīts ir tas, it kā Rietumu latviešiem ir dota kaut kāda privilēģija un Austrumu latviešiem nav dots nekas. Tas ir mīts, un to vajadzētu uz visiem laikiem izbeigt. Rietumu latvieši, tāpat kā mēs, kas visi sēžam šajā zālē, viņu vecāki vai viņi paši bija Latvijas pilsoņi. Viņi bija Latvijas pilsoņi. Tāpat kā daudzi latvieši, kuri tika izsūtīti 1940.gadā, 1941.gadā, 1949.gadā un tā tālāk. Viņi bija Latvijas pilsoņi un ir joprojām Latvijas pilsoņi. Šeit mēs runājam par cilvēkiem, par pēcnācējiem, kuri brīvprātīgi aizbrauca uz Krievzemi. Mēs runājam par 1881. gada cilvēkiem, 1905.gada revolūcijas cilvēkiem, Pirmā pasaules kara cilvēkiem, sarkanajiem strēlniekiem un visiem tiem, kas atbalstīja jaunās pasaules dibināšanu, Maskavas centru. Tātad jautājums nav par to, vai Rietumu latviešiem ir kaut kādas privilēģijas, bet Austrumu latviešiem nav nekā. Jautājums ir vienkārši juridisks. Pilsonība tiek piešķirta pēc juridiskiem principiem un ne pēc tautības. Pirmais jautājums.

Otrkārt. Skatoties tieši uz šo priekšlikumu jeb likumprojektu, man nav skaidrs, ko nozīmē "naturalizējas reģistrācijas kārtībā". Cik es atceros no pieņemtā pilsonības likuma, tāda jēdziena nav, nav noteikta kāda kārtība, nav noteikts vispār, vai tādā veidā cilvēks var kļūt par pilsoni. Pieminēt 2.pantā, ka tādā veidā cilvēks ir pilsonis, bez attiecīgām izmaiņām vispār pilsonības likuma koncepcijā, ir vienkārši laika kavēšana un tērēšana. Pēc manām domām šo likumprojektu vajadzētu noraidīt. Esošajā pilsonības likumā jau ir paredzēts, ka tie 24 tūkstoši, es atkārtoju, 24 tūkstoši latviešu tautības un līvu tautības nepilsoņi var ārpus kārtas tikt naturalizēti. Daudzi naturalizācijas noteikumi neattiecas uz viņiem. Tā ka tādā ziņā tas process var iet ļoti ātri un aši, ja ir griba, ja Naturalizācijas pārvalde un valdība vēlas šo lietu izdarīt. Šeit atkal ir runa ne jau par likuma izmaiņām, kas dotu juridisko jeb pareizo atrisinājumu. Te valdība var likt prioritātes savā darbībā un tad varētu šo lietu nokārtot bez īpašām problēmām vienā gadā, kura laikā visi 24 tūkstoši, kam tas pienākas, varētu kļūt par Latvijas valsts pilsoņiem. Nav vajadzīgas īpašas atrunas vai īpašas izmaiņas dotajā brīdī. Es LNNK vārdā aicinu šo likumprojektu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Antons Seiksts.

I.Bērziņš ( LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! "Latvijas ceļa" frakcijas un arī partijas vārdā es varu teikt, ka mēs esam patiesi priecīgi, ka līdz šai atziņai, par kuru jau mēs runājām tik sen un kuru par nožēlu balsu trūkuma dēļ nevarēja šeit, Saeimā, runājot tautas valodā, dabūt cauri, nonākuši arī daži Nacionālā bloka pārstāvji. Jā, mēs tiešām esam latvieši. Gan šie 24 tūkstoši latviešu un līvu, gan arī mēs. Mums ir šī pilsonība, viņiem — nav. Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir nevis savlaicīgs, bet krietni nokavējies. Taču labāk vēlāk nekā nekad. Tāpēc pieņemsim to tagad, atzīsim, ka tā ir bijusi mūsu kļūda attiecībā uz šo cilvēku grupu, un izdarīsim visu tā, kā tas pienākas normālā, civilizētā valstī. Es varu izteikt tikai izbrīnu un pārsteigumu, jo nupat Karnupa kungs teica, ka, ja valdība pietiekoši aktīvi un normāli realizēs šo naturalizācijas procesu... Vēl nesen izskanēja visskaļākie pārmetumi, ka, lūk, valdība pārāk ātri naturalizēs un šeit naturalizēto skaits būs tik milzīgs, ka šis likums ļauj naturalizēt ļoti daudz cilvēku, tos un tos. Un tagad ir pārmetumi, it kā valdība varētu negribēt naturalizēt un tāpēc viņiem nebūtu dotas šīs iespējas. Jā, šādas iespējas šis likums dod, es piekrītu Karnupa kungam, dod jau pieņemtais likums. Bet es tomēr domāju, ka tā būtu tīri vienkārši normāla attieksme pret latviešiem, ja mēs izdarītu šādas izmaiņas likumā. Skaits tiešām ir nedaudz vairāk par 24 tūkstošiem. 24 tūkstoši. Tur Karnupa kungam ir pilnīga taisnība. Tātad runa nav šeit par kaut kādu masveida procesu. Runa, es vēlreiz atkārtoju, ir par latviešiem. Latviešiem un līviem. Tāpēc es aicinātu šo labojumu likumprojektā iesniegt. Ja vajadzīgs no juridiskā viedokļa, varbūt arī var izdarīt dažas izmaiņas. To varētu izdarīt. Komisijā, es domāju, tur domstarpību nebūtu, to pieņemtu. Tas būtu tiešām normāls kļūdu labojums, ko vēl mēs, šī Saeima, varam izdarīt. Tā ka es aicinu noteikti balsot "par" un nodot likumprojektu tālākai izskatīšanai, un izskatīt pēc tam jau komisijā un Saeimā pēc iespējas ātrāk. Kāpēc mēs gribam apgrūtināt dzīvi 24 tūkstošiem latviešu? Jā, Karnupa kungs, var viņi dabūt pilsonību. Var, es piekrītu, bet kāpēc mēs gribam viņiem speciāli apgrūtināt dzīvi? Es šeit jēgu neredzu. Es nedomāju, ka šie 24 tūkstoši ir kaut kāda piektā kolonna vai kāds tur ir no piektās kolonnas, ka viņus vajadzētu speciāli pārbaudīt un neuzticēties viņiem. Es domāju, ka ar to, ka Latvijas pilsoņu kopa papildināsies ar 24 tūkstošiem līvu un latviešu, attiecīgi būs vairāk pilsoņu. Mums bieži vien pārmet starptautiskajās institūcijās — sak, nu, jums ir pārāk mazs pilsoņu skaits attiecībā pret nepilsoņiem. Un, ja vēl neatnāk uz vēlēšanām zināms skaits cilvēku, tad iznāk, ka valsts likteni vai atsevišķas pilsētas likteni vietējās vēlēšanās lemj ļoti neliels iedzīvotāju skaits. Šajā gadījumā mēs gan spersim soli pretī mūsu tautiešiem, gan arī izpildīsim zināmas starptautisko institūciju prasības. Tā ka es vēlreiz atkārtoju: "Latvijas ceļa" nostāja jau sen ir bijusi par to, lai būtu šāda attieksme pret latviešiem un līviem. Un mēs tikai priecājamies, ka Nacionālā bloka pārstāvji to šobrīd ir sapratuši un ka mums visiem kopā izdosies to pieņemt, es ceru, ka izdosies, jo, ja jau kristīgie demokrāti to atbalsta, es domāju, arī no Zemnieku savienības būs, kas atbalsta. Un neapšaubāmi "Latvijas ceļš" balsos par to. Balsu pietiks, lai ātri šo likumprojektu mēs varētu pieņemt un šiem cilvēkiem nebūtu jāiziet visas tās procedūras, kuras no viņiem tiek prasītas atbilstoši pašreizējam likumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Gunārs Resnais, Zemnieku savienība.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nu, ja jau runā, tad runā, tad es arī izmantošu šīs iespējas. Cik mums, godātie tautieši, ir morāļu? Viena, divas vai vairākas? Atmodā mēs visi ar asarām acīs klausījāmies Akurāteri, lai saved Dievs pie Daugavas krastiem tautu. Tad, kad esam tikuši pie kaut kādas teikšanas, tad sākam tomēr dalīt, kurš ir labāks, kurš ir sliktāks. Godātais Karnupa kungs, jums nebija taisnība, kad jūs teicāt, ka ir mīts par dažādu pieeju. Un man ir morālas tiesības to teikt, jo pāris gadu atpakaļ es izmisīgi iestājos par to, lai trimdas tautiešiem būtu dubultpilsonība. Mēs gaidījām jūs kā ekspertus, kā demokrātiskās dzīves pazinējus. Es neteikšu vairs, ka tā nav, es esmu par to sajūsmā vēl tagad. Jums ir šīs divas pases. Piedodiet, ka man par to jārunā, bet tāpēc nevajag runāt šādā veidā. Ir amorāli spēlēt uz cietušu un mirušu cilvēku likteni. Piektajā gadā bēga no soda ekspedīcijām, un ne jau uz kaut kādām zelta raktuvēm vai Tjumeņas naftas ieguves vietām. Es ļoti aicinu ne tikai konceptuāli atbalstīt, nodot komisijai un steidzamības kārtā pieņemt Prēdeles kundzes vai kristīgo demokrātu ierosināto labojumu, bet vispār pārtraukt dubultpieeju saviem tautiešiem! Godātie kolēģi! Kas mums devis pamatu justies šeit pārākiem? Nostāsimies tā, ka mēs, visi latvieši, kā latvieši šajā statusā esam vienādi. Es ļoti lūdzu atbalstīt Prēdeles kundzes priekšlikumu. Ja tas tiek nodots komisijām, es ļoti lūgšu, lai to izskata steidzamības kārtā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam — Irēna Folkmane.

G.Resnais (LZS). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums nekādīgi nav nostādāms tā — balts vai sarkans, jā vai nē. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, sāpīgs, saistīts ar cilvēkiem. Un nebūtu labi, ja mēs šodien pret to uzvestos kategoriski. Tas ir — noraidot. Acīmredzot tā ir sasāpējusi tautas tēma, kura ir jālemj, kurā ir jāpastrādā komisijās. Jāpiedalās darba kārtībā mums visiem un tikai tad šeit, no šīs tribīnes, varēsim izteikt pirmajā lasījumā savu galīgo slēdzienu. Pieņemošu vai noraidošu. Es piedāvāju to izskatīt komisijās, bet citu iemeslu pēc, kā es jau teicu. Tieši lai nebūtu šī kategorisma. Jo šajā redakcijā, kā šodien šis grozījums tiek piedāvāts, tas arī man nav pieņemams. Nevar būt kritērija, ja tu esi latvietis, tad tev jābūt pilsonim. Mēs zinām savas tautas vēsturi, un latvietis ir vienmēr izmantots savas tautas apspiešanai kā no vienas varas, tā no otras varas. Un mēs zinām arī vēsturiski, cik drausmīgs paliek savas tautas pārstāvis, kurš ir iedzīvojies citā tautā, citā mentalitātē. Viņš paliek vēl pārāks par to citu tautu. Un kaut kur latviešiem arī iet līdzi šī pūle. Tā varbūt ir mazas nācijas nelaime. Varbūt tā ir mazas nācijas mentalitāte. Un tāpēc pieiet viennozīmīgi pie šā likuma un ierakstīt, ka tie, kas ir latvieši, dabūs pilsonību, – tas arī man galīgi nav pieņemams. Un tāpēc es tieši lūdzu – nodosim komisijām, analizēsim, skatīsimies un uzlabosim. Šeit ir jāieslēdz kaut vārds "lojalitāte", šeit nevar pieiet ar deklarāciju. Tas ir individuāls process. Viena uzvārda latvietis būs jāpieņem, bet būs uzvārds, kas varbūt būs jānoraida. Lai gan es pieļauju, ka tieši tie, kas ir jānoraida, varbūt jau ir izmiruši. Varbūt, bet tāpēc vien tas ir jāpārskata. Un jāpārskata arī tāpēc, lai noņemtu spriedzi Latvijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem. Mēs zinām, kā 1940.gads tapa. Tika figurēts ar mūsu, latviešu, uzvārdiem, tikām izsūtīti, pateicoties to latviešu uzvārdiem, kas tika ievesti no Krievijas, kas bija palikuši tur no strēlnieku laikiem, kam tā impēriskā, komunistiskā ideoloģija un tā tālāk bija sirdslieta. Jā, viņi cieta paši no savas ideoloģijas. Bet vai tāpēc šodien jādod pilsonība viņiem visiem? Tāpēc tas atkal ir jāizskata. Mēs atceramies Otrā pasaules kara beigas, 1945., 1946.gadu – kas valdīja, kādi uzvārdi un kā tika meklēti Urālos un citos Krievijas apgabalos. Pat pārkrievots uzvārds tika ņemts pretī un vests uz šejieni. Un viņi šeit saimniekoja un nebūt neaizstāvēja pašu galveno, pēc kā mēs tiecamies, – Latvijas neatkarību. Ir latvieši, kuri Latvijas neatkarību uzskata par traucējošu faktoru. Viņi uzskata, ka saaugt ar citu tautu ir izdevīgi. Un varbūt ekonomiski to var arī pierādīt, ka tas būtu izdevīgi. Bet mums draud tādā gadījumā izmiršana. Un visu to pavērt vaļā, piedodiet, es nevaru. Mēs atceramies arī latviešus, kas nupat pēc svaigā notikuma, pēc puča uzskatīja par nepieciešamu izvēlēties savu dzīves vietu tagadējā Krievijā. Arī viņi, atbraukuši šeit, manuprāt, nepelna šo Latvijas pilsonību, ja viņiem tās nav. Tātad tas ir jāizskata un ļoti uzmanīgi šai lietai jāpieiet. Es gan nepiekristu Bērziņa kungam, ka tas ir sen novecojis piedāvājums. Viens no negatīvajiem faktoriem, kas manī sēž attiecībā uz šo likumprojektu par grozījumiem, ir tas, ka likumprojekts ārkārtīgi sasteigts. Nupat nesen pieņēmām pilsonības likumu ar lieliem piketiem ārpusē, ar lielām pūlēm, un mēs momentā atkal taisāmies to grozīt. Bet, ja šis jautājums ir uzpeldējis un šeit ir iesniegts, tad skatīsim to komisijās. Bet ļoti lūdzu, tas ir jāpārstrādā kapitāli. Un kā galveno kritēriju, aiziedams no šīs tribīnes, es gribu pieminēt to, ka tas nevar būt deklaratīvs paņēmiens, bet gan individuāls process, katram katru atsevišķi izskatot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Irēna Folkmane, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

I.Folkmane (TPA). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šobrīd es gribu runāt to latviešu vārdā, kuri šodien dzīvo tālajā Sibīrijā. Tieši pirms gada es biju Krasnojarskā, un, kad es tikos ar latviešu biedrības pārstāvjiem, tad pirmā uzruna, ko teica šīs latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Kungs, bija vārdi:"Kāpēc jūs tur, Latvijā, dalāt — Rietumu latvieši un Austrumu latvieši? Tomēr mēs jūtam, ka mēs Austrumos esam vairāk aizmirsti, vairāk pazemoti un nesaklausīti, nesadzirdēti." Mans priekšlikums ir — lūdzu, cienījamie kolēģi, neatteiksimies, neuzskatīsim to par apgrūtinājumu sev šos grozījumus pilsonības likumā izskatīt, izanalizēt, izsvērt un lemt arī par to tautas daļu, kura šodien ir Austrumos. Mēs visi zinām, kāda bija vēsture, pa kādiem ceļiem šie cilvēki aizgāja uz Austrumiem. Daudzi tur ir palikuši un nekad vairs neatgriezīsies. Un pareizi teica Resnā kungs: "Tas ir jāizanalizē." Ne jau visi grib atgriezties Latvijā, bet dot šādu iespēju tomēr ir mūsu pienākums un mūsu atbildība. Tāpēc es vēlreiz lūdzu šo likumprojektu izskatīt komisijās.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, otro reizi. Lūdzu!

V.P. Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Es vienkārši gribēju pieskarties Seiksta kunga teiktajam. Es gribēju teikt, ka Augstākā padome nolēma mainīt iepriekš pieņemto lēmumu un visiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem, kuri starp 1940.gada 17.jūniju un 1991.gada 21.augustu pieņēmuši citu valstu pilsonību, ka piešķirt tiesības otro pilsonību paturēt. Un šeit nav tikai rietumnieki. Šeit ir arī latvieši, kas dzīvoja "brālīgajās sociālistiskajās valstīs" tādās kā Ungārija, Čehoslovakija, Polijā, kur viņi paņēma Polijas, Ungārijas un citu sociālistisko valstu pilsonību. Kad man prasīja, kad es biju Imigrācijas departamenta padomnieks, kāds ir mans viedoklis, es teicu — nepieņemiet to. Lai katrs latvietis izvēlas tikai vienu pilsonību. Bet Augstākā padome uzklausīja citus padomniekus un pieņēma šādu lēmumu. Un tas kā bumerangs mums atgriežas katru reizi, kad mēs sākam runāt par pilsonības jautājumu. Un es tikai gribēju pieminēt to, ka Seiksta kungs mani apsveica, ka man ir divas pavalstniecības. Man diemžēl viņu vajag apgrūtināt un pateikt, ka man ir tikai Latvijas valsts pilsonība. Man citas pilsonības vai pavalstniecības nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es negribēju runāt, bet pēc Resnā kunga uzstāšanās es tomēr nevaru nepateikt kādus vārdus. Es vienmēr esmu novērojis nāciju īpatnības. Nācijām, kas ir nobriedušas un kas sevi apzinās, un kas sevi aizstāv, ir viena tieksme — nācijas kopība, nācijas kopības meklēšana. Vislabāk šī izpausme parādās ebreju tautībā, kas māk vienot savus cilvēkus un aicina vienmēr viņus uz dzimteni. Un man ir kaut kā nesaprotami, ka mūsu mazā latviešu nācija, kura tiek šķaidīta no vēstures apstākļiem pa visām pasaules zemēm, lūk, nav ieguvusi šo imunitāti, šādu savas nācijas kopības veidošanas tieksmi. Es brīnos, kāpēc latvieši dala sevi gan sarkanajos, gan baltajos. Virs zemes un pat zem zemes. Gan sārtajos, gan etniskajos īstajos, gan etniskajos neīstajos, gan Austrumos, gan Rietumos, gan arī šeit esošos īstajos vai neīstajos. Man nācās būt pavisam nesen Maskavā Latvijas vēstniecības organizētajos Ziemassvētkos tiem latviešiem, kuri dzīvo Maskavā. Un es ar tādu prieku noskatījos, kā mazi bērni, ļoti daudz mazu latviešu bērni, kuri nekad nav redzējuši Latviju un varbūt arī neredzēs Latviju, iet ap Ziemassvētku eglīti, dzied latviešu dziesmas, rotaļājas latviešu rotaļās. Es apskatījos viņu zīmējumus, skumjos zīmējumus, kuriem pamatā ir Latvijas kontūras, Latvijas zeme un Latvija kā tāda. Un es vakarā, tiekoties ar viņu vecākiem, ar skumjām klausījos, ka viņiem nav cerību uz Latviju tikt nekad, jo apstākļi šeit, attieksme šeit ir tāda, kura ir grūti pārvarama un rada tādu pretestību. Un man bija skumji klausīties, ka vairāki no viņiem taisās emigrēt, tīri latvieši taisās emigrēt uz citām Rietumu zemēm, kur viņus pieņems un ātrāk dos pilsonību. Jo Latvijā viņi jūt skarbumu, un Latvijā viņi jūt vēsumu. Pa mūsu Latvijas zemi šeit pat staigā daudzi latvieši, kuri palika Lietuvas pusē tad, kad vēsturiski tika pārvilkta Latvijas robeža. Īstie Zemgales latvieši, senākie latvieši. Un, lūk, kad viņi tika no Lietuvas izsūtīti, viņiem neatļāva tur atgriezties, viņi nomitinājās Latvijā. Un viņus mēs uzskatām par migrantiem, šos īstos, izcilos latviešus. Man ir ļoti skumji, ka Gorbunova kungam jāadresē mums vēstules uz frakcijām, ka vecas māmiņas, 80 gadu vecas, saka, ka nevar iemācīties visus tos noteikumus, ka insultu var dabūt. Kāpēc mēs šādas grūtības liekam savai tautai? Nu tad vismaz komisijā izspriedīsim, izskatīsim un pieņemsim attiecīgu lēmumu! Kāpēc mēs nepieņēmām šo lēmumu nesen, tad, kad pieņēmām pilsonības likumu? Manuprāt, tieši praksē, pieejot šai naturalizācijas lietai, tieši departamenta praktiskajā darbībā pašlaik vislabāk var redzēt tās vājās vietas. Un mums būs, kā redzams, jālabo pilsonības likums ne vienu reizi vien, jo citādi samazināsies rindas pie Naturalizācijas departamenta durvīm. Un par Rietumu latviešiem... Es negribu dalīt Rietumu latviešus un Austrumu latviešus. Es arī gaidīju, ka jūs, kas tik tālu esat bijuši prom no mūsu dzimtenes tik daudzus gadus, kad atgriezīsieties, būsiet izpratuši situāciju un centīsieties gan Rietumu, gan Austrumu latviešus tuvināt šajā mūsu mazajā zemītē. Un skumji, ka jūs to neesat izpratuši. Es Krievijas sādžās esmu klausījies tos latviešus, kas, kā Karnupa kungs teica, tur dzīvo no tūkstoš astoņsimt astoņdesmitajiem gadiem. Viņu pēcteči šodien dzied latviešu dziesmas, tās vecās tantes. Un jūs prasāt viens otrs lojalitāti. Lūk, tā ir tā lojalitāte — Latviju neredzot, dziedāt latviešu dziesmas, kuras es nepazinu. Tad atsauksimies uz to, un lūdzu atbalstīt priekšlikumu nodot komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš"! Par procedūru.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu, lai jūs ieskatītos šodienas darba kārtībā. Mums ir 52 likumprojekti izskatāmi, un Saeimas vēlēšanas, es gribētu atgādināt, ir 1. oktobrī jeb pēc sešiem mēnešiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Līdz Saeimas vēlēšanām ir drusciņ vairāk... Vai visi deputāti ir runājuši? (Starpsauciens no zāles: "Visi nav runājuši!") Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — deputātu Prēdeles, Laviņas, Jurkāna, Bartaševiča un Brūvera iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Pilsonības likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 5, atturas — 3. Šis deputātu iesniegtais likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, un Saeima nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie deputāti, pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, kurš arī būs Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem, pirms turpinām izskatīt šos ziņojumus, Saeimas Prezidijā ir iesniegumi, par kuriem jālemj Saeimai.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti, pamatojoties uz Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē un ar to saistīto delegācijas došanos uz Strasbūru, lūdz Saeimu 1995. gada 9. februāra sēdi slēgt pulksten 15. Deputāti Panteļējevs, Elferts, Lībane un pārējie. Desmit deputāti. Balsojams jautājums. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas runāt. Zvanu, lūdzu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 12, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais iesniegums Prezidijam. Lūdzam mainīt 9. februāra sēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektus "Par vienošanos starp Latvijas Republiku un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem" un "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1961. gada Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšanu" pirms dienas kārtības 15.punkta "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību". Deputāti Indulis Bērziņš, Olafs Brūvers, Panteļējevs un vēl septiņi deputāti. Es atvainojos, 10 deputāti. Numerācijā ir kļūda. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu! Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Drusciņ jau valsts priekšā ir neērti, ka mēs likuma labojumus "Par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību" nu jau atliekam reizes desmit.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu jūs vēlreiz pateikt skaļāk to!

P.Putniņš. Jā... Es ļoti bikli to teicu, bet teikšu to tagad skaļāk. Valsts priekšā ir jau gluži neērti, ka mēs labojumus likumā "Par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību" jau esam atlikuši vismaz reizes desmit, nekādi nevaram ar to tikt galā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Grava-Kreituse. Lūdzu!

I.Grava-Kreituse (DP). Putniņa kungs, paņemiet darba kārtību un apskatieties, ka mēs lūdzam ielikt šos divus starptautiskos līgumus pēc jūsu likumprojekta! Un tāpēc es aicinu ņemt vērā Ārlietu komisijas lūgumu, kas ir vairāku citu komisiju lūgums arī, jo šī vienošanās skar tieši viena dokumenta legalizāciju, bez kuras tiek kavēta visu dokumentu formēšana Latvijas Republikā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

Turpinām izskatīt Prezidija ziņojumus. Likumprojekts "Par papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā". Vai ir deputātiem iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām". Lūdzu, Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš"!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Man būtu Juridiskās komisijas vārdā lūgums šo likumprojektu nodot arī Juridiskajai komisijai, jo Juridiskā komisija strādā pie vēlēšanu likumiem un skaidrs, ka likumprojekts par vēlēšanu komisijām ir ar tiem cieši saistīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

 

Par atvaļinājuma piešķiršanu. Saeimas sekretārs Imants Daudišs. Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Deputāte Ludmila Kuprijanova lūdz piešķirt atvaļinājumu no šī gada 9. februāra līdz 17. februārim. Tātad Prezidija atzinums ir saskaņā ar Kārtības rulli piešķirt šo bezalgas atvaļinājumu. Jālemj ir Saeimai.

Sēdes vadītājs. Mūsu iepriekšējā prakse bija, ka mēs esam balsojuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Kuprijanovai! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 1. Atvaļinājums deputātei Kuprijanovai ir piešķirts.

 

Tālāk — deputātu pieprasījumi. Lūdzu, Imants Daudišs — Saeimas sekretārs!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). "Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ādamsona kungam. 5. Saeimas deputātu steidzams pieprasījums.

Sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto akciju sabiedrības "Lainbanka" amatpersonu Viļa Dambiņa un Valta Vīganta arestu, kā arī ar izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Andra Ruseļa mājā lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāda bija nepieciešamība V.Dambiņa un V.Vīganta aizturēšanai izmantot terorisma apkarošanas vienību? Kas deva pavēli tai piedalīties šajā akcijā un plānoja tās norisi?

2. Kāpēc šā gada 3. februāra vakarā vajadzēja izņemt akciju sabiedrības "Lainbanka" rīcībā esošo kredīta dokumentu oriģinālus jau Latvijas Saimnieciskajā tiesā nozīmētajās lietās?

3. Ar kādiem likumdošanas aktiem ir pamatota akciju sabiedrības "Lainbanka" sakaru sistēmas traucēšana un kas ir devis pavēli veikt šādas darbības?

4. Vai ir un pamatojoties uz kādiem kriminālkodeksa pantiem ir ierosināta krimināllieta par akciju sabiedrības "Lainbanka" amatpersonu V.Dambiņa un V.Vīganta darbībām? Kāds bija šīs lietas ierosināšanas pamats un kuras personas ir parakstījušas iesniegumu?

5. Vai atbilst patiesībai informācija, ka Dambiņš ievietots vienā kamerā ar A.Korobeiko?

6. Uz kāda pamata tika pieņemts lēmums par kratīšanu Zemes bankas prezidenta Andra Ruseļa mājā un kāda amatpersona pieņēma lēmumu par kratīšanas veikšanu?

7. Vai atbilst patiesībai apgalvojumi, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuri veica minētās akcijas, nepārvalda valsts valodu un ir izturējušies brutāli un lietojuši necenzētus vārdus?

8. Vai ministrs Ādamsona kungs apzinās, ka viņa vadītās ministrijas un viņa paša veiktās darbības attiecībā pret akciju sabiedrību "Lainbanka" krimināllietas izmeklēšanas ietvaros un ārpus tās ir būtiski kaitējušas Latvijas valsts ekonomiskajām interesēm un valsts prestižam?"

Iesniedz 5. Saeimas deputāti Krastiņš, Lambergs, Berklavs, Tabūns, Seile, Lakševics, Novakšānovs, Imants Kalniņš, Žīgurs, Resnais.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atgādinu jums par procedūru. Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu. Runā viens "par", viens "pret", un notiek balsojums. Ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tā nekavējoties uzsāk šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības un balso par tā pieņemšanu. Lūdzu, Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi deputāti! Es runāšu "par". Par šī pieprasījuma steidzamību. Un, pirmkārt, es gribētu motivēt šī pieprasījuma steidzamību ar to, ka te ir minēti pieprasījumā jautājumi par valsti, par tās prestižu, par būtību. Valsts prestižu nosaka arī tas, kā valsts reaģē uz notikumiem valsts iekšienē un ārienē. Šinī gadījumā ir jautājums par reakcijas adekvātumu un par reakcijas ātrumu, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem. Gribētu atgādināt godājamajiem kolēģiem, ka šie bēdīgie notikumi, ko Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija vai tās darbinieki ir vērsuši pret atsevišķām Latvijas Republikas nacionālajām, es gribētu teikt, finansu struktūrām, ir jau izraisījuši lielus materiālus zaudējumus uz šo brīdi un var izraisīt arī turpmāk, tajā skaitā aizkavēt jaunu kredītlīniju atvēršanu, kas ir visai būtiski Latvijas valstij, ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika uz šo brīdi pamatā balstās uz diviem vaļiem, ja tā var teikt, — uz tranzīta operācijām un arī uz finansu, banku operācijām, finansu tranzīta operācijām. Tā ka visi šie jautājumi, tas, cik mēs ātri tos izlemsim, ir ārkārtīgi būtiski arī ne tikai attiecībā uz atsevišķām Iekšlietu ministrijas amatpersonām vai valdības amatpersonām. Tas nav tik būtiski, ir būtiski parādīt, kāda ir Latvijas valsts attieksme pret to, kas ir noticis, un apturēt tos procesus, kas jau ir iestājušies un kas praktiski ir ekonomiska diversija pret Latvijas valsti — apzināta vai neapzināta. Un tāpēc es lūdzu godājamos kolēģus nobalsot par šī pieprasījuma steidzamību un nekavējoties uzsākt tā apspriešanu šajā plenārsēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pieprasījuma steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 8. Pieņemts. Līdz ar to Saeima ir atzinusi pieprasījuma steidzamību un nekavējoties uzsāk šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības. Pēc tam, kad apspriešana tiks pabeigta, debates tiks pabeigtas, notiks balsošana par pieprasījuma pieņemšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 6. Pieprasījums ir pieņemts. Atbilde uz pieprasījumu Ministru kabineta locekļiem jādod rakstveidā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atbilde iesniedzama deputātiem un iekļaujama Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Tad notiek arī debates.

Izskatām nākošo jautājumu. Jautājums... Lūdzu, Imants Daudišs — Saeimas sekretārs!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Latgales deputātu grupas jautājums Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Vaivada kungam un Latvijas Republikas finansu ministram Piebalga kungam.

"Noslēdzot 1994. gada budžetu, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte nesaņēma no piešķirtā valsts budžeta finansējuma 48 tūkstošus latu.

Ministru prezidenta vēstule finansu ministram Piebalga kungam un Finansu ministrijas Valsts kases departamenta rīkojums nedeva rezultātu — augstskola budžeta atlikumu nesaņēma.

48 tūkstošu latu zaudējums no valsts piešķirtā budžeta Daugavpils universitātei nav pieļaujams arī tādēļ, ka liela šīs summas daļa (aptuveni 20 tūkstoši latu) tika ietaupīta, atslēdzot siltuma padevi visiem mācību korpusiem un studentu viesnīcām trīs nedēļas pagājušā gada martā un aprīlī. Nesaņemtā piešķirtā budžeta finansējuma daļa voluntāri padara augstskolu par parādnieku vairākām firmām par veiktajiem remonta darbiem jaunās studentu viesnīcās 28 tūkstošu latu apmērā. Lai norēķinātos ar kreditoriem, nepieciešami šie 28 tūkstoši latu. Taču parādu dzēšana uz 1995.gada budžeta rēķina kategoriski nav pieļaujama.

Jautājums:

1) Kāpēc tika aizkavēta pagājušā gada budžeta atlikuma daļas izmaksa Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei?

2) Kā un kad tiks nokārtots 1994.gada budžetā paredzētās summas — 48 tūkstošu latu — parāda iemaksa Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei?" Deputāti: Rugāte, Stroganovs, Bekasovs, Grots, Grava.

Te ir arī pievienots 10 deputātu lūgums atklāt debates par šo jautājumu, bet man jāpiebilst tūlīt, ka saskaņā ar Kārtības rulli debates ir atklājamas tikai tad, kad ir saņemta atbilde uz šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministram Vaivadam kungam un finansu ministram Piebalga kungam.

 

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"", trešais lasījums. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš"!

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija saņēma vairāk nekā 20 priekšlikumu par minēto likumprojektu. Pirmais priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 1.pantu. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 1.panta pēdējo teikumu, kurš skan šādi: "Objektus par kultūras pieminekļiem var atzīt ne agrāk kā 50 gadus pēc to radīšanas vai izņēmuma gadījumos ar Ministru kabineta lēmumu." Komisija šo priekšlikumu pieņēma, jo tālākajos pantos ir noteikta kārtība, kādā objekti tiek atzīti par kultūras pieminekļiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu klusāk! Vēlreiz lūdzu klusāk arī tos, kas dedzīgi apspriež citus jautājumus, — deputāte Poča, deputāts Bērziņš, Indulis Bērziņš! Paldies deputātam Karnupam! Vai deputātiem nav iebilžu pret komisijas pieņemto lēmumu par Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Par 3.pantu. Juridiskā komisija ierosina šā panta pēdējā teikumā vārdu "paaugstinās" aizstāt ar vārdu "nepazeminās". Komisija šo priekšlikumu pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, jūs redzat tabulā, kas ir labajā pusē, ar treknāku tekstu ir izcelta jaunpieņemtā redakcija. Tā būs vieglāk orientēties komisijas apstiprinātajā redakcijā. Nākamais priekšlikums ir par 5.pantu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina šajā pantā vārdu "realizē" aizstāt ar vārdu "īsteno". Šis priekšlikums ir noraidīts, konsultējoties ar filologiem.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji neuzstāj uz savu priekšlikumu? Apstiprinām komisijas lēmumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais arī ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par 5.pantu. Komisija aicina izteikt 5.pantu šādā redakcijā: "Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina valdība un to īsteno Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumi un norādījumi katra atsevišķa kultūras pieminekļa aizsardzības, izmantošanas, remonta un restaurācijas jautājumos ir obligāti attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam, izmantotājam vai lietotājam." Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar nedaudziem redakcionāla rakstura grozījumiem priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas redakciju? Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina 7.panta otro daļu sadalīt divās daļās, izdalot atsevišķi ar īpašnieku maiņu saistītos jautājumus. Ierosinājums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz 8.pantu Juridiskā komisija ierosina izslēgt šā panta ceturto daļu. Komisijas ierosinājums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izteikt 9.pantu precizētā redakcijā. Precizēta ir šī panta beigu daļa, un precizējums ir diezgan būtisks, jo otrajā lasījumā mēs pieņēmām tādu redakciju, ka kultūras pieminekļa īpašniekam pēc tam, kad viņam ir piešķirts zemes gabals, uz kura atrodas kultūras piemineklis, ar parakstu jāapliecina, ka viņš ievēros konkrētā pieminekļa aizsardzības noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 11.pantu. Komisija ierosina aizstāt 11.pantā vārdu "noteikumi" ar vārdu "norādījumi" un izteikt pantu nedaudz precizētā redakcijā, sadalot trešo daļu apakšpunktos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir precizēta 14.panta redakcija. Šā panta pirmajā daļā ir ietverts jauns otrais teikums, kurš skan šādi: "Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"". Tālāk ir precizēta trešā daļa, kas izteikta šādā redakcijā: "Objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana. Viņam tiek noteikti nodokļu atvieglojumi vai kompensēti zaudējumi, ja tādi radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas ierobežojumiem. Katrā konkrētā gadījumā šādi atvieglojumi tiek noteikti, ievērojot spēkā esošo likumdošanu."

Sēdes vadītājs. Pret 14.panta redakciju deputātiem nav iebilžu. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina papildināt 16.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: "Apvidus, kuriem ir īpaša dabas un kultūrvēsturiska vērtība, ar Ministru kabineta lēmumu var izsludināt par reģionāliem parkiem." Godātie kolēģi, mēs par šo priekšlikumu jau debatējām, izskatot likumprojektu otrajā un pirmajā lasījumā. Komisija atkārtoti noraida šādu priekšlikumu tādēļ, ka jautājums par reģionālajiem parkiem, tāpat kā jautājums par nacionālajiem parkiem, jāreglamentē īpašos normatīvos aktos — likumā par dabas aizsardzību, likumos par vides aizsardzību. Šajā likumā runa iet par kultūras pieminekļu aizsardzību, nevis par vides aizsardzību. Turklāt likumdošanā nav dots reģionālo parku skaidrojums. Tādēļ arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu? Deputātiem iebilžu nav.

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Lagzdiņa kungs, vai mēs nevaram ar šo pantu beigt likumprojekta izskatīšanu pirms pārtraukuma un turpināt pēc pārtraukuma? Paldies!

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Sēdē nepiedalās šādi deputāti: Andris Ameriks, Inese Birzniece, Vilnis Edvīns Bresis, Jānis Bunkšs, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Voldemārs Novakšānovs, Zigurds Tomiņš...

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs ir zālē.

I.Daudišs. Zigurds Tomiņš, Jānis Ārvaldis Tupesis, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies kvorumam! Reģistrācija! Rezultātu! 42 deputāti. (Starpsauciens no zāles: "Pavasaris, pavasaris!") Piecas minūtes pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Godātie deputāti! Sēdes vadītājs bija paziņojis pārtraukumu sakarā ar to, ka zālē pulksten 13.30 bija 42 deputāti. Piecas minūtes ir pagājušas, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu. 66 deputāti. Turpinām!

Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš"! Mēs apstājāmies pie 17.panta, godātie deputāti!

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesaka 17.pantu izteikt šādā redakcijā: "Par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, senās celtnēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt kultūrvēsturiska, vēsturiska, arhitektoniska, arheoloģiska, etnogrāfiska vai citāda kultūras vērtība, atradējam nekavējoši jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai." Atbildīgā komisija pieņēma daļēji šo priekšlikumu, aizstājot vārdu "objekti" ar vārdiem "par objektiem" un vārdu "nekavējoši" ar vārdiem "desmit dienu laikā". Vienlaikus tādējādi atbildīgā komisija ievēroja arī Juridiskās komisijas priekšlikumu par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Būtiski ir grozīts 20.pants, izsakot to pilnīgi jaunā redakcijā. Atļaujiet, godātie kolēģi, mazliet paskaidrot grozījumu būtību!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Godātie deputāti, lūdzu klusāk! Turpinām!

J.Lagzdiņš. Tātad spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka starp kultūras pieminekļa īpašnieku vai lietotāju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju pastāv līgumattiecības un šie divi subjekti vienojas par to, kādi pienākumi un tiesības ir vienai vai otrai pusei. Saskaņā ar mūsu valsts pārvaldes reformas koncepciju starp valsts pārvaldes iestādi, kāda ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, un kultūras pieminekļa lietotāju neatkarīgi no tā, vai lietotājs ir valsts vai pašvaldības institūcija vai privātpersona, jāpastāv administratīvām attiecībām jeb varas attiecībām. Tā sakot, starp valsti un kultūras pieminekļa lietotāju un īpašnieku nenotiek kaulēšanās, jo līgumattiecības ir attiecības, par kuru saturu var vienoties. Bet varas attiecības ir tādas, kas balstās uz likumu vai normatīvajiem aktiem un kas ir obligāti jāizpilda privāttiesību subjektiem, kādi šajā gadījumā ir kultūras pieminekļu lietotāji. Tādējādi atbildīgā komisija 20.pantu aicina pieņemt šādā redakcijā: "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors nosūta kultūras pieminekļa īpašniekam norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Šie norādījumi stājas spēkā ar brīdi, kad kultūras pieminekļa īpašnieks tos saņēmis un ar parakstu apliecinājis, ka iepazinies ar tiem." Nenotiek kaut kāda līguma slēgšana, nenotiek saskaņošana, bet ir Ministru kabineta noteikumi, ir šis likums, ir konkrētais kultūras piemineklis ar savu specifiku un kultūras pieminekļu inspektors to ir apsekojis, izstrādājis norādījumus un nosūtījis tos pieminekļa īpašniekam vai lietotājam, un šie norādījumi ir jāizpilda. Nenotiek nekāda kaulēšanās vai viedokļu saskaņošana, tās ir varas attiecības jeb administratīvās attiecības starp, no vienas puses, publisko subjektu — inspekciju un privāttiesību subjektu, tātad kultūras pieminekļa īpašnieku vai lietotāju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 20.panta redakciju? Nav. Pieņemts.

Turpinājums nākamajā numurā

 

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina precizēt likumprojekta 23.panta redakciju, novēršot pretrunas ar civillikumu, un definēt jēdzienu "vidi degradējošs objekts", kā arī paredzēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Pārsūdzēšanas kārtība ir paredzēta citos likumprojekta pantos. Daļēji Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts, nosakot, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus, var noteikt vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonās. Komisija vienojās ar kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ka tiks izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts un tuvākajā laikā iesniegts Ministru kabinetā, un tur būs doti visi tie kritēriji, kuri ir piemērojami tiem objektiem, kas uzskatāmi par vidi degradējošiem. Šajā likumā, kolēģi, tik sīku reglamentāciju mēs nevarējām dot gluži vienkārši lielā apjoma dēļ un, tā sakot, tehniska rakstura dēļ. Jo šim likumam ir jānosaka pamatprincipi un pamatnormas. Mazāk būtu jāietver tehniskās normas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 24.panta otro daļu sadalīt divās daļās, izdalot otro un trešo teikumu kā jaunu daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina papildināt 26.panta 6.punktu ar šādu tekstu: "Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus." Runa šajā pantā ir par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas kā valsts pārvaldes institūcijas tiesībām, un vienas no šādām tiesībām ir tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas