Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkere :

Mēs Latviju uzskatām par vienu no tuvākajiem kaimiņiem šo vārdu visdziļākajā nozīmē

Birgita Dālas kundze:

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti!

Tas man kā Zviedrijas parlamenta spīkerei ir liels gods, ka man ir tā privilēģija runāt Latvijas Republikas Saeimā. Man ir arī liels prieks, ka vienu no manām pašām pirmajām vizītēm es kā spīkere ar Zviedrijas parlamenta (Riksdaga) delegāciju varu veikt tieši šeit, Latvijā.

Kā mēs visi zinām, Zviedrijai un Latvijai ir ilga kopīga vēsture. Zviedrijai un Latvijai jau ilgu laiku ir miermīlīgas un ļoti draudzīgas attiecības. Piecdesmit tumšie kara un okupācijas, apspiestības un izolācijas gadi nozīmēja nedabisku pārtraukumu mūsu tuvajās attiecībās. Tieši tāpēc mēs šo attiecību atsākšanos jūtam kā atbrīvošanos divējādā nozīmē. Es nesu sev līdzi neaizmirstamas atmiņas no manas oficiālās vizītes Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Zviedrijas apkārtējās vides ministres postenī 1989. gada rudenī, kad cīņa par nacionālo neatkarību atradās izšķirošajā fāzē. Šai vizītei bija divējāds nolūks: veicināt sadarbību apkārtējās vides jomā un atbalstīt Baltijas valstu cīņu par brīvību un demokrātiju. Tad arī tika likti pamati šodien notiekošajai plašajai sadarbībai. Apmēram tajā pašā laikā, pirms pieciem gadiem, nopietni sāka attīstīties tiešie kontakti starp mūsu parlamentiem. Mums, zviedriem, šķita ļoti nozīmīgi tuvoties Latvijas tautai caur tautas ievēlētajiem pārstāvjiem, lai visādā veidā atbalstītu Latvijas cīņu par demokrātiju un nacionālo neatkarību. Pēc pirmajiem kontaktiem jau 1991. gada ziemā pie mums viesojās Latvijas parlamenta delegācija, lai studētu mūsu demokrātisko sistēmu un parlamenta darbu. 1991. gada pavasarī Riksdagā notika manifestācija ar trīs Baltijas valstu vadošajiem pārstāvjiem. Kopš Latvija atkal kļuvusi par suverēnu valsti, kopš atkal pilnā plašumā atvērušās diplomātiskās attiecības, kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu locekli Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un šajās dienās arī Eiropas Padomē, varbūt gribētos pavisam aizmirst tos grūtos brīžus, kad apspiešana un varas valoda bija valdošie spēki Latvijā. Bet no savas puses uzskatu, ka ir tikpat svarīgi paturēt dzīvā atmiņā to, pie kā var novest ļaunums, nekad neaizmirst to, ka galu galā labas gribas cilvēkiem ir iespējams uzvarēt ļaunumu un apspiestību.

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Es gribētu tikai uz acumirkli atgriezties pie Zviedrijas Riksdaga un zviedru tautas nostājas tajā laikā. Mēs nepārtraukti prasījām, lai tiktu respektēti tautas brīvās vēlēšanās izraudzītie demokrātiskie pārstāvji un lai sarunu ceļā tiktu sasniegta ilgotā neatkarība. Pret latviešu tautu izdarīto varmācīgo rīcību Riksdags vienprātīgi nosodīja. Es gribu īpaši atgādināt, par cik svarīgu lietu mēs uzskatījām sniegt savu morālo atbalstu draudīgajā situācijā, kurā Latvijas parlaments atradās 1991. gada sākumā. Toreizējais parlamenta spīkera otrais vietnieks Bertils Viskaše ieradās šeit un nodeva Zviedrijas Riksdaga un tautas vēstījumu par atbalstu Latvijas brīvības cīņai. Cik daudz iepriecinošāk ir tas, ka tagad varam konstatēt, ka garais nebrīves periods ir beidzies un nomainīts ar brīvību latviešu tautai pašai veidot savu nākotni. Latvijā tiešām kopš manas pirmās vizītes pirms vairāk nekā pieciem vai tikai pieciem gadiem ir notikušas lielas un radikālas pārmaiņas. Es izjūtu lielu un patiesu prieku par to, ka tik daudz kas no tā, ko no sirds cerējām, jau varējis īstenoties.

Bet lielas pārmaiņas ir notikušas ne tikai šeit, Latvijā. Visā Eiropā ir izmainījusies ārpolitikas un drošības politikas aina. Politiskās norises ir ciešāk vienu otrai satuvinājušas ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Jaunie draudi un nopietnie konflikti mūsu apkārtējā pasaulē uzliek jaunas prasības sadarbībai. Kopīgais ziemeļvalstu uzskats ir tāds, ka drošību vairs nevar aplūkot tradicionālajos terminos. Drošībā liela nozīme ir arī tādiem jautājumiem kā apkārtējā vide un sociālā labklājība, demokrātija un cilvēku tiesības. Ziemeļvalstu Padomei ir tuva sadarbība ar Baltijas Asambleju, un tam mēs no Zviedrijas Riksdaga puses piešķiram lielu vērtību. Zviedrija gadu mijā iestājās Eiropas Savienībā. Tas nozīmē dziļas izmaiņas mūsu lēmumu procesos un uzstāda jaunas prasības kā Zviedrijas Riksdagam, tā arī Zviedrijas valdībai. Pēc plaša izpētes darba ir pieņemti lēmumi, kas nodrošina Riksdaga ietekmi uz lēmumu procesiem un tādējādi pastiprina tautvaldību Zviedrijā. Valdība katru nedēļu apspriedīsies ar īpašu Riksdaga institūciju, kurā iekļauti pārstāvji no visām mūsu septiņām partijām. Tā nolūks ir tāds, lai valdība pamatotu savus viedokļus Riksdagā, pirms tiek pieņemti lēmumi Eiropas Savienības Ministru komitejā. Bet jau ilgi pirms tam visam Riksdagam un tā nozaru komisijām rūpīgi jāseko pārrunu darbam un jāietekmē tas. Un par valdības politiku Eiropas Savienībā katru gadu būs jāatskaitās Riksdagā, kurš to arī izpētīs. Riksdags būs arī atbildīgs par atklātu informāciju pilsoņiem par Eiropas Savienības jautājumiem. Ministru komitejai, kā mēs visi zinām, ir izšķiroša ietekme Eiropas Savienības politikas noteikšanā. Vienlaicīgi Eiroparlamentā vietas ieņēmuši 22 Zviedrijas Riksdaga deputāti, kas veido savu Savienības parlamentārisko nozarojumu. Parlamentam nav gluži tāds pats stāvoklis kā Nacionālajai parlamentārajai sanāksmei, bet dažos jautājumos, piemēram, jautājumā par jaunu dalībnieku uzņemšanu, parlamenta vārdam ir izšķirošais spēks. Eksistē arī attīstība uz Eiroparlamenta ietekmes palielināšanos, ko aktīvi atbalsta Zviedrija. Zviedrija tagad ir ieguvusi savu pirmo Eiropas Savienības komisāru, kas atbild par bēgļu un patvēruma jautājumiem, policijas sadarbību un noziegumu apkarošanu, kā arī par Eiropas Savienības līdzekļu nepareizas izlietošanas apkarošanu. Zviedrijas komisāram ir arī līdzatbildība vīriešu un sieviešu līdztiesības jautājumos.

Zviedrijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir izraisījusi Zviedrijā svarīgas debates par tautvaldības priekšnoteikumiem un nosacījumiem, bet debates ir arī saasinājušas uzmanību uz citām lietām, tādām kā nacionālās īpatnības, kultūras un vēsturiskās tradīcijas, tas ir, uz visiem tiem faktoriem, kas rada mūsu identitāti un mantojumu, kurš mums jāpārvalda. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, vai nu tas attiektos uz zviedriem vai latviešiem, vai citu tautību pārstāvjiem, lai mēs saudzētu mūsu pašu kultūru un koptu savas nacionālās īpatnības, vienlaicīgi mums visiem veicinot vēl ciešāku starptautisko sadarbību, lai tiktu galā ar mūsu priekšā esošajiem izaicinājumiem. Rietumeiropa nedrīkst izolēties, tai vajag izprast, kā mēs to darām, izprast, ka Eiropai ir arī centrālā un austrumu daļa. Nepieciešams intensificēt attīstību uz sadarbības palielināšanos starp Eiropas Savienību un Centrāleiropu un Austrumeiropu. Zviedrija, pats par sevi saprotams, atbalsta Latvijas tuvināšanos Eiropas Savienībai. Tālākā perspektīvā mēs saskatām Eiropas Savienības paplašināšanos.

Cienījamās viešņas runas nobeigums un preses konference — 4.lpp.