Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkere Rīgā

Saeimas tribīnē :

Turpinājums no 1.lpp.

Ļaujiet man, cienījamie deputāti, šajā sakarībā izteikt manu un Riksdaga lielo prieku par to, ka Latvija pirms nedaudzām dienām kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Padomes locekli. Latvija tiek ļoti gaidīta uz sadarbību šajā Eiropas organizācijā, kurā arī mūsu parlamentārieši aktīvi piedalās darbā Strasbūrā. Man nesen bija iespēja pārrunāt Eiropas Padomes attīstību ar Parlamentārās Asamblejas prezidentu Migelu Martinesu, kad viņš apmeklēja Zviedriju tūlīt pēc vizītes Latvijā. Tad es arī saņēmu tiešas un labas vēstis par diskusijām par Latvijas līdzdalību Eiropas Padomē. Demokratizācijas process Eiropā pats par sevi ir uzmundrinošs, bet vienlaicīgi tas mums ir liels izaicinājums gādāt, lai tās valstis, kas neatbilst šodienas prasībām, turpinātu savus centienus sasniegt patiesu demokrātiju.

Ar lielām raizēm un satraukumu uzņēmām ziņas par pēdējā laika attīstību Čečenijā, par traģiskajiem cilvēku dzīvību zaudējumiem, par neizsakāmajām cilvēku ciešanām, par veselas pilsētas izpostīšanu un plašiem postījumiem citās Čečenijas daļās. Pēc maniem un mūsu uzskatiem tas ir pilnīgi nepieņemami, ka kāda Eiropas valsts, Krievija, kas arī pieteikusies uz iestāšanos Eiropas Padomē, rīkojas tādā veidā, kas nopietni pārkāpj fundamentālās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības. Tāpat, ja Krievija ir uzņēmusies saistības, ko nosaka Eiropas Drošības un sadarbības apspriede, tai ir jāizpilda arī tās prasības, kas ir Eiropas Padomē. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pēdējā sesijā pirms divām nedēļām tika pieņemta rezolūcija, kurā asambleja uz nenoteiktu laiku atlika Krievijas iesnieguma par uzņemšanu izskatīšanas procedūru. Es, tāpat kā daudzi citi, izjūtu bažas, ka pašreizējā notikumu attīstība apdraud demokrātiju Krievijā un drošību reģionā. Varmācīgajai rīcībai nekavējoties jādara gals un jāpanāk atrisinājums sarunu ceļā. Mums kopīgi jārīkojas starptautiskajos forumos un mūsu bilaterālajos kontaktos, lai atbalstītu demokrātiskos spēkus visā mūsu apkārtējā pasaulē. Tas attiecas arī uz Krieviju.

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šodien mūsu valstis un mūsu tautas vieno cieša sadarbība veselā virknē dažādu jomu. Tas, piemēram, attiecas uz ekonomiskajiem jautājumiem un aizvien dzīvāko tirdzniecības apmaiņu, apkārtējās vides jautājumiem, kultūras jautājumiem un izglītības jautājumiem. Interese par sadarbības attīstību ir patiesa, un zviedru tauta to apsveic. Tagad mēs redzam, ka Baltijas jūra atkal ir tā jūra, kas vieno mūsu valstis. Ļaujiet man beigt ar to, ka izsaku visas zviedru tautas simpātijas un draudzību ar latviešu tautu, ko mēs uzskatām par vienu no mūsu tuvākajiem kaimiņiem šo vārdu visdziļākajā nozīmē. Es nākotnē sagaidu tālāku ciešu sadarbību ar Latviju vismaz parlamentārajā līmenī.

Es esmu ielūgusi Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas delegāciju apmeklēt Zviedrijas Riksdagu. Es ceru, ka man būs iespēja drīz atlīdzināt man un manai delegācijai šeit, Latvijā, izrādīto laipnību. Sirsnīgs paldies par uzņemšanu, ko guvām, un sirsnīgi gaidām jūs Zviedrijas Riksdagā! Paldies! (Aplausi.)

Pēc Saeimas stenogrammas

Saeimas tulkojums

Preses konferencē:

Vairākas dienas mūsu valstī uzturējās Zviedrijas Riksdaga (parlamenta) delegācija Riksdaga spīkeres Birgitas Dālas vadībā. Viesi tikās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Māri Gaili, Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju, kā arī ar vides aizsardzības valsts ministru Induli Emsi, kurš Zviedrijas parlamentāriešiem parādīja Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Buļļu salā.

Vizītes pēdējā dienā, 16.februārī, Zviedrijas parlamenta spīkere Birgita Dāla uzrunāja mūsu Saeimas deputātus (Birgitas Dālas runu publicējam atsevišķi).

Bet pēcpusdienā Rakstnieku savienības telpās zviedru delegācija rīkoja preses konferenci. Uzrunādama žurnālistus, Birgita Dāla atgādināja, ka pirmo reizi Latviju apmeklējusi 1989.gada septembrī kā Zviedrijas dabas un enerģētikas ministre.

— Tā bija pati pirmā Zviedrijas vizīte kopš Latvijas okupācijas, un šīs vizītes mērķis bija uzsākt un veicināt sadarbību vides aizsardzības jomā. Bet galvenais mērķis bija pēc iespējas vairāk palīdzēt jūsu centienos atjaunot savu neatkarību un nostiprināt demokrātiju, — teica Birgita Dāla.

— Man ir liels prieks tagad šeit sastapt daudzus cilvēkus, ar kuriem tikos jau 1989.gadā. Piemēram, jūsu vides aizsardzības ministru Induli Emsi. Ir patīkami redzēt, ka labi rezultāti jau sasniegti tādās jomās, kuras pirms pieciem gadiem šķita ārkārtīgi sarežģītas un gandrīz vai neiespējamas. Man bija arī ļoti patīkami konstatēt, ka Latvija ne tikai ir demokrātiska valsts, bet arī visas tajā pastāvošās institūcijas ir demokrātiskas valsts cienīgas. Rīgā man bijušas ļoti atklātas un demokrātiskas sarunas gan ar manu kolēģi Latvijas parlamenta spīkeru Gorbunova kungu, gan ar Latvijas Valsts prezidentu un Ministru prezidentu.

Esmu uzaicinājusi arī jūsu parlamenta delegāciju un jūsu parlamenta priekšsēdētāju apmeklēt Zviedriju.

Ir ļoti daudz notikumu, kurus mēs varam apspriest, bet viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem šobrīd ir notikumi Čečenijā un Krievijas tatāru situācija. Mēs, protams, nevaram pieņemt cilvēka tiesību un starptautisko likumu pārkāpšanu, kas notiek Čečenijā. Mēs arī esam ļoti norūpējušies, redzēdami, ka demokrātijas attīstība Krievijā ir ļoti apdraudēta. Es cieši ticu, ka šajā dramatiskajā situācijā visiem demokrātiskajiem spēkiem pasaulē ir jāapvienojas, lai kaut ko darītu šī jautājuma atrisināšanā. Šajā kontekstā es apsveicu jūs ar Latvijas iestāšanos Eiropas Padomē un ceru, ka visai tuvā nākotnē varēšu jūs apsveikt arī ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Mēs esam redzējuši Latvijā jo daudz pazīmes, kas liecina, ka Latvija pieder pie Eiropas un tagad arī ir pilntiesīga Eiropas Padomes locekle. Arī staigājot pa Vecrīgu, mēs atkal sajutām, ka esam pašā Eiropas centrā. Visādā ziņā mūsu valsts izsaka visdziļāko atbalstu jūsu valstij, — teica Birgita Dāla, paskaidrojot, ka viņas vadītajā delegācijā pārstāvētas gandrīz visas Zviedrijas parlamenta partijas: divas sociāldemokrātes, pārstāvēta arī liberālā partija, konservatīvo partija un zaļā partija. Delegācijā bija pārsvarā dāmas.

— Parlamentā gan šī attiecība nav tieši tāda, taču sievietes veido 40 procentus no parlamenta deputātiem, — paskaidroja Zviedrijas Riksdaga spīkere, piebilstot, ka Zviedrijas valdībā šis skaitlis ir 50 procenti, apmēram tāda pati proporcija ir arī Zviedrijas delegācijā Eiropas Savienībā.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, Zviedrijas parlamenta spīkere plašāk pakavējās pie Ziemeļvalstu attiecībām ar Balstijas valstīm un pie to perspektīvām.

— Es ar gandarījumu gribu atzīmēt, ka attiecības starp Balstijas asamblejas un atsevišķām valstīm pašlaik iegājušas aktīvā fāzē, — teica Birgita Dāla. — Mēs katrā ziņā apsveicam sadarbību starp Balstijas asambleju un Ziemeļvalstu padomi. Ir dažas jomas, kurās sadarbība ir īpaši nozīmīga. Piemēram, veidojot kopējās komisijas, kas saistītas ar visu pārējo Eiropas daļu. Tas pats attiecas arī uz Baltijas jūras reģiona aizsardzību.

Valsts ministrs Indulis Emsis mūs iepazīstināja ar darbu, ko jūs šajā jomā veicat Latvijā. Es esmu tikusies arī ar Pasaules bankas un Eiropas attīstības un rekonstrukcijas bankas pārstāvjiem, kuri aktīvi strādā šajā jomā Latvijā. Ir arī vēl kāda joma, kurā nākotnes sadarbība var izrādīties ļoti produktīva — vides aizsardzība un ar to saistītie jautājumi, kā arī transports. Mēs esam runājuši par "Via Baltica" projektu, bet domājam arī par kopīgu dabas gāzes piegādes projektu. Pēc manām domām, valstu sadarbību vislabāk veicina jau konkrēti kontakti kādā jomā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors