16.februāra sēde

Kopsavilkums

Saeima 3. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās". (r.s. dok. nr.1298, z.s. dok. nr.163) Balsojums: 53 par, 6 pret, 3 atturas.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Latvijas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā". (z.s. dok. nr.136) Balsojums: 68 par, 0 pret, 2 atturas.

Saeima 2. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— "Par vienošanos starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu". (r.s. dok. nr.779, z.s. dok. nr.148) Balsojums: steidzamība — 61 par, 0 pret, 7 atturas;

1.lasījums — 65 par, 3 pret, 2 atturas;

2.lasījums — 64 par, 0 pret, 1 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektu:

— "Par pārtiku". (r.s. dok. nr.779, z.s. dok. nr. 43) Balsojums: 64 par, 0 pret, 2 atturas.

Saeima 1. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēkā atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". (z.s. dok. nr.151, nr.151A Balsojums: steidzamība — 60 par, 1 pret, 5 atturas;

1.lasījumā — 62 par, 0 pret, 4 atturas.

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

— "Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku". (z.s. dok. nr.146, nr.146A) Nodots Ārlietu komisijai.

— "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai". (z.s. dok. nr.152, nr.152A) Nodots Cilvēktiesību komisijai (atbildīgā), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Jautājumi un pieprasījumi:

— Saeima noklausījās un nodeva deputātu G.Bērziņa, J.Kokina, M.Ā.Kalniņa, O.Grīga un V.Novakšānova iesniegto jautājumu Ministru prezidentam M.Gailim par budžeta asignējumu samazināšanu Latvijas radio (z.s. dok. nr.153).

— Saeima noklausījās un nodeva deputātu J.Straumes, M.Grīnblata, J.Sinkas, A.Pētersona un I.Dāliņa iesniegto jautājumu Ministru prezidentam M.Gailim par Pasaules Bankas rehabilitācijas kredīta veselības aizsardzībai sadali un izlietojumu (z.s. dok. nr.162).

— Saeima noklausījās un akceptēja izglītības un zinātnes ministra J.Vaivada un finansu ministra A.Piebalga atbildi uz deputātu A.Rugātes, V.Novakšānova, O.Grīga, G.Resnā, P.Putniņa, I.Folkmanes, J.Kokina, J.Kušneres, A.Prēdeles un O.Brūvera jautājumu par Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei neieskaitīto 1994.gadā paredzētā budžeta finansējuma daļu (z.s. dok. nr.143, nr.143A, nr.143B, nr.143C).

— Saeima noklausījās un atbalstīja Pieprasījumu komisijas atzinumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam M.Gailim par veiktajiem pasākumiem, kas radītu iespējas lauksaimniekiem kredītu formā saņemt nepieciešamos līdzekļus lauku darbu veikšanai (z.s. dok. nr.119, nr.119A) Balsojums: 45 par, 14 pret, 9 atturas.

— Saeima noklausījās iekšlietu ministra J.Ādamsona atbildi uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto a/s "Lainbanka" amatpersonu V.Dambiņa un V.Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta A.Ruseļa mājā un uzsāka debates (z.s. dok. nr.147, nr.147A).

Saeima pieņēma lēmuma projektus:

— "Par Saeimas izmeklēšanas komisijas iecelšanu 7 Saeimas deputātu sastāvā, lai izmeklētu cēloņus, kuri radījuši finansu krīzi vairākās Latvijas Republikas komercbankās un tādēļ apdraud valsts finansu sistēmas stabilitāti".

— "Par Kārļa Beljāņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". (z.s. dok. nr.169).

— "Par deputāta Kārļa Jurkovska ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā". (z.s. dok. nr.174).

— "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" līdz 1995.gada 1.martam". (z.s. dok. nr.48).

— "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Par zvejniecību" 3.lasījumam līdz 1995.gada 1.martam". (z.s. dok. nr.178).

— Saeima noklausījās deputātu A.Lamberga, E.Berklava, O.Grīga, G.Resnā un P.Tabūna patstāvīgo priekšlikumu par lēmuma projektu sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem un nolēma to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Priekšlikumi iesniedzami līdz 23.februārim.

Saeima pieņēma lēmumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu 22.februārī pulksten 14.00 —

par vēlēšanu likumu projektiem.

Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti! Mums ir jāturpina izskatīt likumprojekts "Par pārtiku". Pirms mēs turpinām izskatīt šo likumprojektu un turpinām debates par 14. pantu, es lūdzu jūsu atļauju runāt par procedūru. Jūs jau zināt, ka mūsu Saeimā oficiālā vizītē ir ieradusies Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkere Birgita Dāla un Zviedrijas Karalistes parlamentāriešu delegācija. Un es lūdzu Saeimu akceptēt pulksten 11.00 piecpadsmit minūšu pārtraukumu kārtējā jautājuma izskatīšanā, lai mēs varētu sveikt Zviedrijas Karalistes parlamentāriešu delegāciju un lūgt tribīnē uz 15 minūtēm Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkeri Birgitu Dālu. Vai deputātiem ir iebildes vai citi priekšlikumi par šo procedūru? (No zāles: "Nav, nav.") Nav. Līdz ar to uzskatām, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu par pārtraukumu kārtējā jautājuma izskatīšanā pulksten 11.00 uz 15 minūtēm.

Tātad turpinām izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Par pārtiku" . Mums bija atklātas debates. Runāt par 14.pantu debatēs pieteicies Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība! Lūdzu.

G.Bērziņš (LZS). Tātad šajā pantā ir komisijas variants un ir Zigurda Tomiņa priekšlikumi, un principā Tomiņa priekšlikumi pārsvarā ir ietverti komisijas variantā. Nav ietverta tikai viena tāda būtiska lieta, kas, mūsuprāt, ir viena no svarīgākajām šajā likumā, jo šeit ir runa par pārtiku, par kontroles kārtību, bet ir runa par šīs pārtikas kvalitātes atbilstības kontroli tikai ražošanas uzņēmumos. Tā kā Tirdzniecības kodekss mums kavējas un mēs jau runājām sen, ka tirdzniecība ir pilnīgi neregulēta, mūsu skatījumā ir ļoti svarīgi, lai šajā pantā būtu arī pārtikas kvalitātes kontrole tirdzniecības uzņēmumos. Kad tiks pieņemts Tirdzniecības kodekss, kur varbūt tas būs precīzi atrunāts, varētu būt, ka šī norma tiek mainīta vai ietverta Tirdzniecības kodeksā. Bet, tā kā pašreiz tas nav sācis savas izskatīšanas gaitu Saeimā — dokuments ir ļoti liels —, es domāju, ka tuvākajā laikā diemžēl Tirdzniecības kodekss netiks pieņemts. Un tāpēc runāju par procedūru. Pirmkārt, Tomiņa priekšlikumi ir plašāki nekā komisijas priekšlikumi un iesniegti arī iepriekš, un ierosinu principā balsot šo pantu pa punktiem. Šeit, Tomiņa priekšlikumā, rakstīts 1., 3. un 4. punkts, bet tas ir attiecībā pret iepriekšējā lasījumā pieņemto redakciju. Taču pirmais ar otro punktu ir principā apvienoti gan Tomiņa, gan komisijas variantā, un līdz ar to šie punkti tagad attiecībā pret Tautsaimniecības komisijas variantiem atbilst attiecīgi pirmajam, otrajam un trešajam punktam. Un tāpēc es lūgšu šos punktus katru balsot atsevišķi. Pārējos formulējumos tie pilnībā sakrīt, jo, ņemot vērā Tomiņa izstrādāto redakciju, komisija jau principā ir pieņēmusi pilnīgi, tikai nav likusi diemžēl šo vārdu "tirdzniecības". Un tāpēc, balsojot par Tomiņa priekšlikumiem par pirmajiem trijiem punktiem, tālāk komisijas variants būtu pieņemams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo pantu? Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

V.Novakšānovs (LZS). Labrīt, godājamais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidij, cienījamie deputāti un klātesošie! Jāsaka, ka deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumi, kā teica cienījamais deputāts Gundars Bērziņš, daļēji ir ietverti arī komisijas priekšlikumos un tāpēc es neuzstāju, bet pašiem deputātiem nu ir jāizšķiras par balsojumu — vai viņi piekrīt Zigurda Tomiņa priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Godājamie deputāti, lūdzu, uzklausiet procedūru! Vispirms balsosim par 10. lappusē redzamajiem deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumiem. 14. pants 1., 3. un 4. apakšpunkts šādā redakcijā. Par katru atsevišķi — pirmais, trešais, ceturtais. Kā jau paskaidroja šeit Gundars Bērziņš, tie atbilst pirmajam, otrajam un trešajam punktam Tautsaimnieku komisijas ieteiktajā variantā 9. lappusē, bet, kā mēs sapratām no... (Zālē liels troksnis). Es ļoti lūdzu uzmanību! Kā mēs sapratām no komisijas vārdā runājušā jeb no komisijas priekšlikuma, tad komisija lūdz tās priekšlikumu balsot kopumā. Līdz ar to būs arī balsojumi par katru punktu atsevišķi deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumos un pēc tam būs komisijas piedāvātais variants — šo pantu balsot kopumā. Lūdzu, balsosim par deputāta Zigurda Tomiņa pirmo priekšlikumu — apmeklēt visus pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumus, lai veiktu pārtikas valsts uzraudzību. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 22, atturas — 19. Nav pieņemts.

Nākamais, 3. punkts — pārtikas kontroles nolūkā veikt izpēti pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos un pārtikas valdes apstiprinātajos gadījumos un apjomā ņemt pārtikas paraugus laboratoriskai izmeklēšanai. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 21, atturas — 19. Nav pieņemts.

Un tagad 4. punkts — saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem līdz apstākļu galīgai noskaidrošanai apturēt pārtikas ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu vai to attiecīgās struktūrvienības darbu... Tālāk kā tekstā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 22, atturas — 22. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsojam par komisijas 14. panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 3, atturas — 6. Pieņemts. Godātie deputāti, diemžēl es pieļāvu neprecizitāti — šo pantu vēl komisija papildina ar tekstu 10. lappusē. Lūdzu, komentējiet!

V.Novakšānovs. Lūdzu! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz papildināt likuma pantu ar šādu tekstu: "Epidēmiju, epizootiju un masveida toksikožu, kā arī to draudu gadījumos ekskluzīvas tiesības pārtikas uzraudzībā un kontrolē ir Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta, kā arī Valsts veterinārā departamenta noteiktajām amatpersonām saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu un normatīvajiem aktiem." Lūdzu šādu redakciju atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Šis pants noteikti, manuprāt, izriet no tā, ka iepriekš mēs nenobalsojām to, ka mēs kontrolējam tirdzniecību. Tātad savos ražošanas uzņēmumos šo atbilstību, lai nebūtu šīs epidēmijas, mēs sēdēsim un kontrolēsim, bet importa pārtikai tā netiks kontrolēta. Protams, tad jau komisija paredz, ka sāksies epidēmijas un tad kaut ko jau sāks darīt. Te, manuprāt, lielā mērā jābalso "par", izejot no tā, ka mēs iepriekš neatbalstījām minēto priekšlikumu un principā veicinām šādas situācijas rašanos.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par komisijas papildinājumu šim pantam. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu — nākamo pantu!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz svītrot 18. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz svītrot arī 19. pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 20. pantu šādā redakcijā: "Pārtikas atbilstības sertificēšanu veic nacionālajā sistēmā akreditētas vai pilnvarotas struktūrvienības, sertifikācijas iestādes. Pārtikas starptautiskās atbilstības sertificēšanu var veikt starptautiski atzītas institūcijas. Tas neatbrīvo uzņēmējus no Latvijas Republikā pastāvošo obligāto kvalitātes prasību ievērošanas un pakļaušanās valsts uzraudzībai." Lūdzam šādu tekstu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 21. pantu šādā redakcijā: "Maksu par pārtikas ekspertīzi, tehniskās dokumentācijas novērtēšanu, kā arī atbilstības sertificēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz persona, kura vēlas iegūt sertifikātu (pieteicējs)." Lūdzam atbalstīt šādu tekstu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 25. pantu šādā redakcijā: "Pārtikai atļauts pievienot tikai tādas piedevas un tādos daudzumos, lai netiktu pārkāptas obligātās kvalitātes prasības." Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 26. pantu šādā redakcijā: "Kaitīgais piesārņojums pārtikā nedrīkst pārsniegt obligātajās kvalitātes prasībās pieļautos daudzumus." Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 28.panta pirmo teikumu šādi: "Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta, Valsts veterinārā departamenta un Latvijas Pārtikas centra izstrādātie Ministru kabineta noteikumi regulē..." Un tālāk kā tekstā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr lūgtu rūpīgi izlasīt šo pantu un apskatīties, kāds bija piedāvātais. Piedāvātais, manuprāt, bija ļoti precīzs, Ministru kabineta noteikumi regulē. Kas izstrādā šos kabineta noteikumus — tās jau ir kabineta funkcijas. Kā tagad sadalīs? Tātad šie ir Labklājības ministrijas Vides departamenta, Valsts veterinārā departamenta, Pārtikas centra izstrādātie Ministru kabineta noteikumi. Tad jau ir precīzi jāsadala, kurš kādus noteikumus izstrādās, kādas ir kompetences. Ministru kabineta noteikumi. Ministru kabinets uzdod, kam izstrādāt. Apstiprināt — tā ir Ministru kabineta lieta. Manuprāt, šeit ir pilnīgi neloģisks šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav vairs deputātu, kas pieteikušies runāt? Debates pabeidzam. Lūdzu referentu!

V.Novakšānovs. Es vēlos paskaidrot deputātiem, ka šā likuma pamatā ir izstrādātā pārtikas likuma izpildes jeb realizācijas shēma, kur viss tas, ko teica tikko deputāts Gundars Bērziņš, ir. Ministru kabinets patiesībā ir pats augstākais, un tas neies lejā darīt to darbu, kas jādara Labklājības ministrijai, Zemkopības ministrijas Veterinārajam departamentam, jo, godīgi sakot, šīs ministrijas taču ieiet Ministru kabineta sistēmā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto 28.panta redakciju! Balsojam! Rezultātu! Par—54, pret—5, atturas—9. Komisijas piedāvātā 28.panta redakcija ir pieņemta. (Zālē liels troksnis.)

Godātie deputāti! Es jūs ļoti lūdzu — nedaudz klusāk, tikai nedaudz klusāk! Lūdzu!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 30.pantu šādā redakcijā: "Latvijas Republikā izplatāmajiem pārtikas produktiem jābūt marķētiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un apstiprināto normatīvi tehnisko dokumentāciju." Lūdzam...

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš", Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs! Mazs pārpratums, Jānis Lagzdiņš runās par nākamo pantu, lūgs vārdu. Vai deputātiem pret šo pantu ir kādas iebildes? Nav. Tad akceptējam. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. 31.panta otro daļu deputāts Lagzdiņš lūdz izmainīt, un Tautsaimniecības komisija, izskatot šo priekšlikumu, to iestrādāja komisijas priekšlikumā. Komisijas priekšlikums, kā jūs redzat, ir izteikt 31.pantu šādā redakcijā: "Jebkuram importētajam pārtikas produktam, kura marķējums nav latviešu valodā, ir jāpievieno marķējuma tulkojums valsts valodā."

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš"!

J.Lagzdiņš (LC). Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es esmu gandarīts, ka Tautsaimniecības komisija pēc būtības ir izskatījusi šo priekšlikumu un pamatā pieņēmusi, bet šai svarīgajai normai, manuprāt, jābūt ļoti precīzai un nepārprotamai. Manuprāt, ja pieņemtu Tautsaimniecības komisijas redakciju, tad nebūtu īsti skaidrs, vai katrai atsevišķai pārtikas produktu vienībai, ko mēs iegādāsimies veikalos, kas ir ražota citās valstīs un kam oriģinālais marķējums nav latviešu valodā, būtu obligāti jāpievieno arī marķējuma tulkojums latviešu valodā uz atsevišķas lapiņas vai uzlīmes veidā, vai kādā citā veidā. Varētu arī saprast tā, ja pieņem Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, ka arī tranzīta veidā Latvijai caurvedamajai pārtikas produkcijai būtu jāpievieno marķējums. Manuprāt, šāds marķējums tranzīta produkcijai nav jāpievieno. Un arī vairumtirdzniecības bāzēs, kur ir produkcija, par to vairumtirgotājs neatbild. Mēs, pircēji, esam ieinteresēti, lai šāds uzraksts vai marķējums, vai kāda lapiņa, kas pievienota, latviešu valodā būtu tiem produktiem, tām produktu vienībām, ko mēs iegādājamies veikalos. Tādēļ, manuprāt, tā redakcija, ko piedāvā deputāts Lagzdiņš, ir precīzāka. Tādēļ es aicinātu balsot par šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. manuprāt, to, ko Lagzdiņa kungs teica, lai varbūt Novakšānova kungs paskaidro... Imports — tas nozīme, ka šeit pārdod, un tas vairs nav tranzīts, ja? Tā ir. Es redzu, ka māj ar galvu. Bet es aicinātu komisijas locekļus atbalstīt, un it īpaši es aicinu atbalstīt Zemnieku savienību un arī visus tos deputātus, kas vienmēr runā par to, ka vietējai produkcijai jākļūst konkurētspējīgākai. Jo īstenībā šobrīd situācija ir tāda, ka tie, kas godīgi pilda šo nosacījumu — tulko, marķē vai arī ražo savu produkciju tepat uz vietas Latvijā, ir neizdevīgākā situācijā, jo tam ir jātērē lieki līdzekļi un līdz ar to prece sadārdzinās. Savukārt tiem iemportētājiem, kas pārdod produktu bez šī marķējuma, netulkojot latviešu valodā, neapšaubāmi, produkts ir lētāks. Un, atklāti sakot, tā nav tik triviāli vienkārša lieta. Teiksim, ja konjaka etiķete nav tulkota, es domāju, tad tur briesmīga nelaime neradīsies, bet ir Latvijā diemžēl bijuši gadījumi, un ne viens vienīgs, kad māte nopērk produktus savam attiecīga vecuma bērnam, piemēram, zīdaiņa vecumā, bet izrādās, ka viņa ir nopirkusi produktus, kas nav domāti zīdainim, kaut gan tur ir bērns virsū, bet stipri vecākam bērnam. Un mediķi man ir sūdzējušies, ka Latvijā jau ir diezgan daudz gadījumu, kad ar importētu produkciju bez tulkota marķējuma bērni ir saindējušies un pat nonākuši diezgan kritiskā veselības stāvoklī. Es ļoti lūdzu un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! (No zāles "Mazie tirgotāji to nevar izdarīt.")

Sēdes vadītājs.Vai vēl deputāti vēlas runāt par šo labojumu? Nevēlas. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Šeit jāsaka, ka starpība it kā būtu maza. Komisija saka, ka "pārtikas produktam", deputāts Lagzdiņš iesaka — "produkta vienībai". Var tam piekrist. Bet es šeit skatos, ka šeit tiek diskriminēts, jāsaka mzumtirgotājs. Es vēlētos, lai šo vārdu "mazumtirgotājs", izņem. Ko tad lielās tirdzniecības bāzes, kas ved no ārzemēm? Vai tad tām nav jātulko? Un tas lauķis, kas nopirks vai iegādāsies to preci, meklēs tulkotāju praktiski Latvijā? Es uzskatu — ja tu no ārzemēm esi ievedis savā lielajā vairumtirdzniecības noliktavā, tulko uzreiz un pārdod tam mazumtirgotājam. Es lūdzu, ja ir tulkojums, tad lai tulkojuma ir ne tikai mazumtirgotājam, bet arī vairumtirdzniecības bāzei. Kā preci laiž Latvijas teritorijā, lūdzu, tulko! Jo, piedodiet man, ar to angļu vai vācu valodu mums vēl tās lielās precizitātes Latvijā nav, un lai atbild, lūdzu, lielo bāzu direktori. Tad var atbalstīt Lagzdiņa kunga...

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas, āmurs skanēja, un tāpēc tagad par procedūru tikai. Procedūra varētu būt sekojoša, un tādai tai arī jābūt, jo šeit ir divi priekšlikumi — ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas balsojams pirmais, un pēc tam ir tautsaimnieku komisijas priekšlikums, kas būtu balsojams otrais. Vai par procedūru ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu: "Jebkurai importētai pārtikas produktu vienībai, kuras marķējums nav latviešu valodā, mauzmtirgotājam jāpievieno arī marķējuma tulkojums valsts valodā." Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 5, atturas — 13. Ir pieņemts. Līdz ar to komisijas variants nav jābalso, bet būtu jānobalso 31.pants kopumā ar deputāta Lagzdiņa papildinājumu. Balsojam! lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 2, atturas — 6. Pieņemts 31.pants. Tālāk!

V.Novakšānovs. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā: "Ja Latvijā tiek fiksēti importētie partikas produkti, tad marķējumā jānorāda ražotājvalsts, firma, izgatavošanas datums un derīguma termiņš." To lūdz Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šī panta redakciju, ko piedāvā Tautsaimnieku komisija? Nav? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz vārdu "ekoloģiski labvēlīga pārtika" vietā likt vārdus "pārtikas, kas ražota, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 234.pantu šādā redakcijā: "Marķējumā un reklāmā aizliegts izmantot informāciju, kas pārtikas produktam piedēvē īpašības, kuras tam nepiemīt." Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā lūdz Tautsaimniecības komisija: "Pārtikas apritē var iesaistīties tikai tādi pārtikas uzņēmumi, kuri atbilst Ministru kabineta apstiprinātajām prasībām. Sanitāri higiēniskās prasības nosaka Labklājības ministrijas Vides veselības departaments. Dzīvnieku produkcijas ieguvējiem jāievēro veterinārsanitārās prasības, kuras saskaņā ar likumu "Par veterinārmedicīnu" nosaka Valsts veterinārais departaments. Attiecībā uz augu produkciju jāievēro fitosanitārā dienesta prasības." Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Jā, lūdzu, Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr ieteiktu komisijai izmantot arī juristu pakalpojumus. Manuprāt, šis pants ir pretrunā ar likumu par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu. Tātad saistošus lēmumus ir tiesības izdot kādai iestādei. Manuprāt, kārtība ir noteikta visur, un tomēr tai vajadzētu vienotai būt. Ja mēs citos likumos liekam... Es ieteiktu uz trešo lasījumu izdarīt ļoti rūpīgu juridisko analīzi šim pantam. Manuprāt, tas neatbilst spēkā esošajiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Nevēlas runāt par šo jautājumu. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

V.Novakšānovs. Paldies! Es domāju, trešajam lasījumam, ja būs kādas iebildes, lūdzu, deputāti, iesniedziet priekšlikumus, bet šoreiz man liekas, ka tieši medicīnas zinātnē — šie speciālisti ir spēcīgāki par jebkuru Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Deputāt Gundar Bērziņ, vai jūsu uzstāšanās man jāsaprot kā balsojums vai kā komentārs? (No zāles deputāts G.bērziņš: "Nevajag balsot.") Paldies! Tad iebilžu nav, paliek šī redakcija otrajam lasījumam. Trešā lasījumā tad acīmredzot būs citas debates un konkrēti priekšlikumi.

Par nākamo pantu, lūdzu!

V.Novakšānovs. 37.pantu Tautsaimniecības komisija lūdz pieņemt šādā redakcijā: "Pārtikas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu starptautiskas atbilstības sertificēšanu veic starptautiski atzītas institūcijas. Tas neatbrīvo uzņēmējus no pastāvošo likumu un noteikumu ievērošanas un pakļaušanās valsts uzraudzībai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Tautsaimniecības komisija sniedz informāciju, ka 40. panta redakciju mēs precizēsim uz trešo lasījumu. Un 42. pantu Tautsaimniecības komisija izsaka šādā redakcijā: "Ar pārtikas apriti saistītu darbu var strādāt tikai tādas personas, kuru veselības stāvoklis atbilst Labklājības ministrijas noteiktajām prasībām un kuras saņēmušas par to attiecīgu dokumentu. Strādājot ar pārtiku, darbiniekiem jāievēro Labklājības ministrijas noteiktās personīgās higiēnas prasības un spēkā esošās pārtikas higiēnas prasības." Lūdzam atbalstīt 42. pantu šādā Tautsaimniecības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 45. pantu Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt šādā redakcijā: "Pārtikas pavaddokumentos jābūt norādītām īpašuma tiesībām uz ievedamo pārtiku, derīguma termiņiem un citiem datiem, ko nosaka pārtikas centrs vai Labklājības ministrijas Vides veselības departaments, Valsts veterinārais departaments un Valsts augu aizsardzības inspekcija, lai pasargātu valsti no cilvēku, dzīvnieku un augu lipīgo slimību ierosinātāju ievešanas." Lūdzam atbalstīt šo komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pret 45. pantu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 46. pantu Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt šādā redakcijā: "Valsts veterinārā dienesta, Vides veselības dienesta un Valsts augu aizsardzības inspekcijas inspektoriem savas kompetences ietvaros ir tiesības pilnīgi apskatīt kravu saskaņā ar muitas noteikumiem un kvalitātes pārbaudei ņemt paraugus no ievedamās pārtikas atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem, bet aizdomu gadījumos aizturēt pārtikas kravu līdz laboratorisku izmeklējumu rezultātu saņemšanai. Latvijas Republikas noteikumiem neatbilstošu pārtiku neielaiž valstī." Lūdzam atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, šo 46. panta redakciju!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 51. pantā Tautsaimniecības komisija lūdz vārdu "komponentus" aizvietot ar vārdu "sastāvdaļas".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un lūdzu 16. lapaspusē iepazīties ar Tautsaimniecības komisijas tekstu 53. pantam šādā redakcijā! Lūdzu, deputāti, pastrādājiet paši, jo tur ir garāks teksts!

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu deputātiem pret šī panta redakciju? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Tāpat Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 54. pantu šādā redakcijā: "Izplatīšanai nederīgu pārtikas produktu turpmākās izmantošanas iespējas, arī pārstrādi citos produktos noteiktā tehnoloģiskā režīmā, kā arī iznīcināšanas kārtību nosaka Pārtikas centrs, Labklājības ministrijas Vides veselības departaments, Valsts veterinārais departaments, Zemkopības ministrija vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros, bet kārtību, kādā izplatīšanai nederīga pārtika tiek pārstrādāta dzīvnieku barībā, — Valsts veterinārais departaments. Izdevumus, kas saistīti ar izplatīšanai nederīgu pārtikas produktu pārstrādi vai iznīcināšanu, sedz attiecīgo pārtikas produktu īpašnieks." Lūdzam atbalstīt šādu 54. panta redakciju!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 8. nodaļā ir saņemti deputāta Tomiņa un deputāta Lagzdiņa priekšlikumi izteikt 8. nodaļas virsrakstu šādā redakcijā... Deputāts Tomiņš iesaka "Atbildība par šā likuma pārkāpšanu", deputāts Lagzdiņš iesaka virsrakstu "Nobeiguma noteikumi". Tautsaimniecības komisija iesaka teikt "Nobeiguma jautājums". Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt, protams, savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš"! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Svītrot!")

V.Novakšānovs. ... Nobeiguma jautājums... Vispār svītrot...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā stenogrammai!

V.Novakšānovs. Paldies! Tātad svītrot tekstu "8.nodaļa. Nobeiguma jautājums".

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu — svītrot tekstu: "8.nodaļa. Nobeiguma jautājums"? Nav.

V.Novakšānovs. Saņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums izteikt pārejas noteikumu virsrakstu šādā redakcijā: "Pārejas noteikumi," kā jau teicām. Bet deputāts Tomiņš ieteica svītrot "Pārejas jautājumu". Komisija atbalstīja deputāta Tomiņa priekšlikumu svītrot "Pārejas jautājumu".

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs!

J.Lagzdiņš (LC). Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Svītrot pārejas noteikumus tomēr nevarētu, bet tos arī nedrīkstētu pieņemt tādā redakcijā, kādu piedāvā deputāts Lagzdiņš, jo pants, kurā ir runa par obligātu importa produkcijas marķēšanu, nevar stāties, kolēģi, vispārpieņemtajā kārtībā spēkā — ir vajadzīgs tomēr laiks, lai varētu sagatavoties šīs normas izpildei, attiecīgi importētāju un mazumtirgotāji. Tādēļ uz trešo lasījumu vajadzētu šeit precizēt redakciju, jo 1.janvārī, tas ir, pirms pusotra mēneša, neapšaubāmi šī norma spēkā stāties nevar. Tādēļ es aicinu šobrīd atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu un uz trešo lasījumu precizēt šo normu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, ja vēlaties, komentējiet!

V.Novakšānovs. Paldies! Es lūdzu atbalstīt pašreiz deputāta Lagzdiņa priekšlikumu — atbalstīt šodien otrajā lasījumā Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, bet var iesniegt uz trešo lasījumu arī savus priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pārtiku" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, 2 — atturas. Pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

V.Novakšānovs. Likuma "Par pārtiku" trešajam lasījumam lūdzu priekšlikumus līdz 21.februārim.

Sēdes vadītājs. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Paldies!

 

Tagad, lūdzu, paņemiet Saeimas Prezidija izsludināto 16.februāra sēdes darba kārtību! Prezidijs ir saņēmis deputātu priekšlikumus , kas izskatāmi iesniegšanas kārtībā.

Pirmais — Saeimas frakcija "Tautsaimnieku politiskā apvienība". Deputāti lūdz Saeimu 16.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu "Par deputāta Kārļa Jurkovska ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā un šo jautājumu izskatīt sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"". Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Balsot nav nepieciešams? Nav. Līdz ar to Saeima ir pieņēmusi lēmumu.

Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Aivara Endziņa iesniegums. Sakarā ar to, ka likumprojekts "Par zvejniecību" satur virkni pretrunu ar Civillikumu un citiem spēkā esošajiem likumiem, bet minētā likumprojekta pārejas noteikumos nav paredzēta attiecīgo likumu daļu spēkā stāšanās atbilstoši Kārtības ruļļa 111.panta otrajai daļai, Juridiskā komisija lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izslēgt no Saeimas 16.februāra sēdes darba kārtības likumprojektu "Par zvejniecību" un iekļaut Saeimas 16. februāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma "Par zvejniecību" trešajam lasījumam" darba kārtības VIII sadaļā aiz 3.punkta.

Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība!

V.Novakšānovs (LZS). Cienījamais Prezidij, priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts "Par zvejniecību" ir Latvijas sabiedrībā guvis lielu ievērību, un vakar es pat saņēmu ielūgumu uz makšķernieku kongresu, lai aprunātos par šīm problēmām, ko viņi izvirza. Es piekrītu un domāju, ka nekas nav pretim. Līdz 1.martam uzgaidīsim šos priekšlikumus un iesim pretim sabiedriskajai domai. Es atbalstu šo priekšlikumu pagarināt.

Sēdes vadītājs. Par šo darba kārtības punktu vai deputātiem pret Juridiskās komisijas ierosinājumu ir iebildes? Nav. Līdz ar to tiek iekļauts darba kārtībā jautājums par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par zvejniecību"". Iesniegšanas secībā izskatām, lūdzu! Tad, kad rakstveida iesniegumus izskatīsim, tad nākamais vārdu lūdz deputāts Panteļējevs.

"Saeimas Prezidijam. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.1.pantu lūdzam iekļaut Saeimas 16.februāra sēdes darba kārtībā kā steidzamu lēmuma projektu sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem." Lēmuma projekts ar 16 deputātu parakstiem ir pievienots. Saskaņā ar Kārtības rulli šis jautājums mums tagad nav balsojams, bet kā patstāvīgs priekšlikums tas ir izskatāms tajā sēdē, kurā tas ir iesniegts. Kad sāksim izskatīt, tad tur būs atkal citi Kārtības ruļļa noteikumi, kuri ir paredzēti par izskatīšanu, bet darba kārtībā šis jautājums, ja tas iesniegts, ir iekļauts.

Tālāk. Ārlietu komisija mums ir atsūtījusi izrakstu no protokola. Man būtu jānolasa Ārlietu komisijas lēmums, kurā tā lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā — pārcelt darba kārtības 50. jautājumu "Likumprojekts "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" un darba kārtības 53. jautājumu "Likumprojekts "Par vienošanos starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par kopīgas miera uzturēšanas vienības izveidošanu", kā arī darba kārtības 38. jautājumu "Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas bruņoto spēku Latvijas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā"" aiz darba kārtības 13. jautājuma. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tā, rakstiskie iesniegumi ir visi izskatīti.

Vārdu lūdz Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Par darba kārtību.

A.Panteļējevs (LC). Labdien, cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Runājot par darba kārtību, es 117.panta kārtībā iebilstu pret divu lēmumu projektu — nr.11 un nr.12 — izskatīšanu šodien. Runa ir par divu deputātu mandātu atjaunošanu. Neiebilstot pret ideju, es uzskatu, ka mums vajadzētu šo jautājumu atlikt uz nākamo nedēļu tāpēc, ka šī mandātu anulēšana bija saistīta ar nelikumīgu lēmumu šeit, Saeimā. Tā skāra trīs deputātus, un acīmredzot mums arī attiecīgais lēmuma projekts ir jāsagatavo. Tātad faktiski es iebilstu 117.panta kārtībā pret šā lēmuma izskatīšanu šodien. (No zāles: "Tā nav! Mums jābalso!")

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, ja kāds no deputātiem iebilst par lēmuma projektu vai deputātu patstāvīgi iesniegto priekšlikumu, kurš ir iesniegts šajā sēdē, tad šis jautājums šajā sēdē netiek izskatīts. Bet tālāk: "Ja celti iebildumi, Saeima lemj (54. pants) par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi." Tātad viens jau runāja par to un ierosināja, ka tas ir iekļaujams nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu, vēl viens var runāt par šo jautājumu. Deputāts Budovskis!

M.Budovskis (LNNK). Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu Panteļējeva kunga ierosinājumam šos jautājumus noņemt no šīsdienas izskatīšanas, no dienas kārtības. Tajā pašā laikā, ja mēs neizdarām tālāko procedūru un nebalsojam, tādā gadījumā automātiski šie paši divi lēmumu projekti tiek izskatīti nākošajā sēdē. Līdz ar to man liekas, ka šodien ir loģiski mums izdarīt balsojumu. Un, ja mēs noraidām, tādā gadījumā šie projekti tālāk netiek izskatīti. Tā būtu pareizā procedūra, kura ir atbilstoša Kārtības rullī noteiktajai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tikai mazs precizējums. Jebkurā situācijā ir balsojams šis jautājums. Jo, ja tiek celti iebildumi, tad par šādu priekšlikumu iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā Saeima lemj. Precizējums. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu neizskatīt šīsdienas sēdes darba kārtībā šos jautājumus, bet tos iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 14, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Vai vēl deputātiem ir kādas iebildes, priekšlikumi vai papildinājumi par darba kārtību? Nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

 

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu "Par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku"". Vai par Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Tad Saeima nolemj nodot likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra

Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Par Saeimas Prezidija atzinumu? Lūdzu, Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A. Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā man būtu ļoti liels lūgums šo likumprojektu, kurš ir ļoti neliela apjoma, un kurš bija pieejams visiem deputātiem no 9.februāra, iekļaut dienas kārtībā šodien, tūlīt pēc Ārlietu komisijas ierosinātajiem trijiem likumprojektiem, jo mēs arī norādām šajā pavadrakstā, ka komisija aicina Saeimu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, lai mēs varētu nākamo ceturtdien noturēt nākamo lasījumu. Šeit ir runa par tāda jautājuma atrisināšanu, kas izriet no reorganizācijas Rīgas pilsētā. Runa ir par Zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem. Mums Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieki skaitījās, bija Rīgas rajoni. Tagad vairs šīs pašvaldības kā tādas nepastāv, un mums tīri tehniski šis jautājums ir jāsakārto. Tāpēc mēs lūdzam šo steidzamību un lūdzam tūlīt, jau šodien, ja varētu, izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es nedaudz par agru uzaicināju Aivaru Endziņu tribīnē. Es lūdzu jūs palikt tribīnē! Vispirms mēs nobalsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, un pēc tam komisijas izteiktais lūgums būs spēkā, un tad mēs varēsim lemt. Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nodod šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija. Tā kā šo likumprojektu ir iesniegusi Juridiskā komisija, tad Juridiskās komisijas priekšsēdētāja lūgums ir pamatots. Vai deputātiem ir iebildes, ja mēs iekļaujam to šodien darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā? Nav iebilžu. Lēmums pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskās komisijas vārdā es ļoti lūgtu, lai mēs šo likumprojektu varētu izskatīt jau pēc akceptētajām izmaiņām, tas ir, pēc šiem trijiem likumprojektiem, kurus lūdza izskatīt Ārlietu komisija kā pirmos. Un tūlīt aiz tiem izskatīt šo. Tas burtiski neaizņems laiku.

Sēdes vadītājs. Pret šā likumprojekta izskatīšanas secību un konkrēti pret vietu darba kārtībā, par ko runāja Aivars Endziņš, nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts. Paldies!

Likumprojekts "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai". Pret Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes deputātiem?

Deputāts Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs saņēmām no Preiļu rajona padomes vēstuli, kur, kopumā atbalstot šo likumprojektu, viņi izsaka tādu domu, ka viņiem varētu būt priekšlikumi kādā no punktiem. Tāpēc es gribu aicināt, atbalstot Prezidija sagatavoto atzinumu, varbūt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vietā ierakstīt "Pašvaldības komisija" vai arī vienkārši pielikt minēto komisiju klāt kā vēl vienu komisiju, kas skatītu to pašu, ko skatītu Pašvaldības komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi! Mēs arī vakar frakcijā skatījāmies šo projektu. Protams, tas ir visai īpatnējs likumprojekts, diezgan nebijis vēl. Bet šim likumprojektam ir tāda īpatnība, ka tur ir paredzēts, pieņemot šo likumu, ļoti ievērojams finansējums no valsts budžeta. Un šajā sakarībā, es domāju, ka iztikt bez mūsu godājamās Budžeta un finansu komisijas šinī gadījumā, kurai būtu jādomā arī par nākošā gada budžetu vai pat par grozījumiem šī gada budžetā, vienkārši te nevarētu, jo tai tik un tā arī būtu jādod savs kompetents atzinums šajā jautājumā. Tāpēc mans lūgums būtu uzticēt šī jautājuma izskatīšanu arī Budžeta un finansu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS). Labrīt, godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī likumprojekta sakarā es gribētu dot nelielu informāciju, kas varbūt arī kolēģiem dos iespēju pamatotāk izšķirties par balsojumu. Aglonas pagasts ir unikāls pagasts Latvijā un tas ir vienīgais tāds, kurā atrodas katoļu svētceļnieku vieta - Aglonas bazilika. Un tieši kā pret šādu vietu mums pret to arī vajadzētu Latvijā, attiekties jebkurā gadījumā, arī šajā konkrētajā gadījumā, kas saistīts ar likumprojektu par svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai, kā pret unikālu parādību Latvijā. Un man negribētos, lai šī procedūra, kura mums ir gājusi Saeimā starp kolēģiem nepilnu mēnesi, zināmā mērā atainotu tādu kā nolaišanas procedūru no augšas vai paģērēšanu pat likuma izskatā. Mums ir bijusi ļoti nopietna iestrāde ar šo likumprojektu Aglonas pagastā, taču līdz Aglonas pagastam mēs nonācām tikai tad, kad pirms nepilna mēneša kolēģis Urbanovičs man piedāvāja likumprojektu par svētvietas statusa piešķiršanu Aglonai, aicināja tajā ieskatīties un izlemt turpmāko rīcību. Es sapratu, ka tas ir priekšlikums Latgales deputātu grupai, un tūdaļ arī izdarīju atbilstošus organizatoriskus secinājumus. 25.janvārī man bija iespēja to izdalīt visām Latgales rajonu pašvaldībām ar lūgumu un komentāru par nepieciešamību šo jautājumu izskatīt iespējami drīz, jo Latgalē ir lielākā katoļu koncentrācija un šī došanās uz Aglonas svētvietu ir katoļu dzīves neatņemama sastāvdaļa Latgalē. Šo atsauci mēs saņēmām, un 31.janvārī Latgales deputātu grupas sēdē, kurā piedalījās arī Viņa ekselence arhibīskaps un Aglonas dekāns, mēs vienojāmies par to, ka ir nepieciešama ļoti nopietna saruna ar autoru, ar juristu, kas ir gatavojis šo dokumentu, kurš tajā brīdī arī mūsu skatījumā nebija pietiekami sagatavots, lai to sūtītu Saeimai, ka ir nepieciešams, lai šī saruna notiktu pagastā ar draudzi, ar pagasta ļaudīm, ar pagasta vecāko, ar pagasta deputātiem, ar pagasta iedzīvotājiem, viņu pilnsapulcē, lai izvairītos no jums jau pazīstamās situācijas, kas reiz bija Aglonā, kad diemžēl nepietiekamas informācijas dēļ bija samērā apgrūtināta Aglonas rekonstrukcija un arī pāvesta vizītes nodrošinājums. Lai no tā izvairītos un mācītos no vēstures, lūk, bija šī vienošanās par to, ka pagasts ir gatavs divu nedēļu laikā, tas ir, apmēram līdz 16. vai 17.februārim, izskatīt šo jautājumu un dot savu atzinumu. Taču, iekams viņi dotu savu ieteikumu šī likumprojekta papildināšanai, bija vienošanās par to, ka būtu vēl atkārtota saruna ar daudz plašāku deputātu pārstāvniecību un saruna pagastā ar ļaudīm, lai šis jautājums taptu skaidrs, iekams tas sāk griezties lielajos apgriezienos, proti šeit, Saeimā. Taču, kad 9.februārī Prezidijā tika iesniegts šis likumprojekts, tad mēs, tie, kuri bijām Aglonas pagastā un devām šīs saistības un šos solījumus visas Latgales deputātu grupas vārdā, jutāmies nedaudz pārsteigti, lai neteiktu vairāk. Un tādēļ, izvērtējot šo iesniegto priekšlikumu, proti, likumprojektu, ir jāatzīst, ka tajā tomēr nav pietiekami korekti noformēts viss saturs, jo likumprojektā ir atsauce uz divām shēmām un arī vienā dotajā shēmā ir atsauce uz otro shēmu, kuras nav. Taču šie jautājumi par apkārtnes aizsardzības zonu ir skatīti, ja nemaldos, gadu desmitiem. Un pēdējā gadu desmitā ir izstrādāti vairāki projekti, pēc kuriem vajadzētu orientēties un vadīties ļoti nopietni, lai nerastos nākamie pārpratumi. Mums bija saruna Aglonas pagastā ar Aglonas bazilikas vadību, draudzes pārstāvniecības gan tajā reizē nebija, un ar pagasta deputātiem, ka ir nepieciešams vēl viens pielikums likumprojektam, proti, par tām dienām, kurās šo svētvietu apmeklē svētceļnieki. Tas atvieglotu tieši to, par ko runāja Krastiņa kungs, proti, šajā likumā ielikto prasību no valsts budžeta līdzekļiem kompensēt šo svētceļnieku atrašanās nodrošinājumu. Taču arī šī pielikuma šajā dokumentā nav. Un, visbeidzot, tieši tādēļ, ka tas ir unikāls pagasts Latvijā, mēs, Latgales deputāti, uzskatām, ka pagasta intereses šajā likumprojektā ir jāatspoguļo pilnīgi un vispusīgi. Tikai tad mēs varēsim uzskatīt, ka šis likumprojekts pildīs savu uzdevumu. Un tādēļ šis lūgums — nesteigties un pilnvērtīgi, publiski apspriest šo likumprojektu — ir ļoti likumsakarīgs, tas ir ticis izteikts ne vienā vien sabiedriskā un vērā ņemamā kontekstā. Arī 10.februārī Latgalē notikušajā Kultūras pieminekļu aizsardzības biedrības zonālajā apspriedē šis jautājums tika izteikts ļoti nopietni. Šādai sarunai mēs neviens nebijām gatavi tam, nedomājam, ka šāda saruna varētu būt. Bet ir jautājums — kādēļ gan tā nedrīkstētu būt? Tādēļ ir priekšlikums šo likumprojektu atlikt un izskatīt tad, kad tas būs pietiekamā gatavības pakāpē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs — otrreiz! Piecas minūtes. Tautas saskaņas partijas frakcija. (No zāles: "Nerunā gari!")

J.Urbanovičs (TSP). Cienījamie deputāti! Šim likumprojektam ir pievienots Aglonas pagasta lēmums par šī likumprojekta atbalstu. Šim likumprojektam ir pievienota pagasta karte, uz kuras ir Aglonas pagasta zīmogs, lēmuma izvilkums un paraksts. Šis jautājums ir saskaņots pagastā, un pagasts inicē to, jo tik tiešām šis likumprojekts ir ļoti vajadzīgs tieši šim pagastam.

Nākošais. Es domāju, ir ļoti slikti, ka mēs runājam par likumu kā par vajadzīgu, bet sakām, ka viņu vēl vajag pētīt. Mums ir tāda darba kārtība, ka mēs nododam jautājumus, par kuriem mums ir dažādi priekšlikumi, kādai no komisijām vai vairākām komisijām un tur to darbu darām. Ja mēs šodien šo darbu nedarīsim, tad mēs nevajadzīgu spriedzi radīsim ap šo jautājumu. To gan nevajadzētu darīt!

Un vēl kas. Šis likumprojekts ir sagatavots, jūs zināt, kā koks mežā, starp citiem likumiem, tas nav pretrunā ne ar vienu no šodien esošajiem likumiem. Tas vienīgi dara divas lietas. Tas piešķir to statusu, kāds jau cilvēku apziņā ir Aglonai, it sevišķi pēc pāvesta vizītes. Un tas tuvina Aglonu līdzīgām vietām pasaulē, kāda ir Lurda Francijā, Fatima Vācijā, atvainojiet, Portugālē vai Čenstohova Polijā. Un tikai. Nekādas ekonomiskas pretenzijas baznīca neizsaka apkārtējai videi un tā tālāk.

Vēl kas ir. Ir baznīcas komitejas, Aglonas bazilikas komitejas vēstule, kas arī ir pievienota likumprojektam. Es domāju, gan Rugātes kundze, gan citi cilvēki, kas gribēs strādāt un, cik es saprotu, grib to darīt un uzlabot likumprojektu, iepazīstoties ar šiem dokumentiem, varēs to darīt ļoti labi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijs jau sāk saņemt nepārtrauktus protestus par troksni zālē. Un, lūdzu, valdības vīru un godāto deputātu rīcība ir pretrunā ar elementāro prasību, lai zālē būtu kārtība. Šeit es domāju klusumu. Tiem deputātiem, kuri vēlas klausīties un sekot, un attiecīgi izteikt savus viedokļus, balsojot vai runājot tribībē, tādā troksnī tas nav iespējams. Un sēdes vadītājam ir tikai iespēja lūgt deputātus. Protams, var lūgt atbrīvot deputātus no dažām sēdēm, bet vēl nav pielietots šis līdzeklis, un es nebūt neuzskatu, ka tas būtu jāpielieto. Jo mums ir ļoti laba pieredze, ka jūs ievērojat arī klusumu.

Kurš mums nākošais runātājs? Antons Seiksts, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Bez replikām, lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Es ļoti gribētu šajā tā saucamajā diskusijā lūgt jūs punktu pielikt tajā vietā, ko minēja godātais kolēģis Krastiņa kungs. Proti, nodot izskatīšanai komisijās, iekļaujot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Godātie kolēģi! Nenodot nozīmē norakt problēmu, norakt jautājumu. Nodot, uzklausot gan pagasta, gan Preiļu rajona pašvaldību, gan Pašvaldību savienību, ja vajag, gan Finansu ministriju, nozīmē risināt problēmu. Nenodot nozīmē no problēmas novērsties. Mums ir recidīvi vai piemēri, kad deputātu grupas iesniegtie likumprojekti, konkrēti par Rīgas Domu, jau vairākus mēnešus tiek pētīti. Tāds ir Panteļējeva, Bērziņa, Zvaigznes, Prēdeles, Brūvera, Seiksta un citu deputatu parakstītais projekts par Rīgas Domu, kas ir līdzīgs drusciņ. Nu jau vairākus mēnešus tas guļ, un neviens... (Signāls.). Tā pīkstēšana uz mani attiecas vai uz...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, es nebiju izslēdzis!

A.Seiksts. Un neviens par to neuztraucas, jo pēta. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēta, un viss ir normāli. Kāpēc šeit nevar iet to pašu ceļu? Tāpēc es ļoti lūdzu nodot komisijām, iekļaujot, kā lika priekšā Krastiņa kungs, kuram es pilnīgi pievienojos, Finansu un budžeta komisiju. Es domāju, mēs neiztiksim arī bez kaut kādas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas konsultācijas. Bet konsultācijas, ir jautājuma risināšana. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Es atsaucu šo āmura sitienu, jo sekretariāts... (No zāles: "Divreiz sist!") Tas ir tiešām sēdes vadītāja kļūdas dēļ, jo Sekretariāts informē, ka deputāts Novakšānovs pieteicies debatēs. Lūdzu, vārds deputātam Novakšānovam, Latvijas Zemnieku savienība!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Patiesi, Latgales grupas deputāti aktīvi iekļāvās šā likumprojekta apspriešanā pirms visa šā un arī darbā ar sabiedrību uz vietas — gan Aglonā, gan arī pārējos Latgales rajonos. Un jāsaka, ka šī doma jau virmoja pat pirms 5.Saeimas Aglonas apkārtnē. Bet, tā kā viņa ir pasniegta, es, izlasot šo likumprojektu, cienījamais Urbanoviča kungs, domāju, par tādu lietu. Gan pagājušajā plenārsēdē iesniegtais priekšlikums par 8. vai 9.maiju, gan arī šis likumprojekts, kurš patiesībā ir nenobeigts, man atgādina tādu mīkstčauli. Tas ir speciāli nenostrādāts likums, nesagatavots. Tāds tiks iesniegts plenārsēdē, it kā sakot: nu, jūs, deputāti, šeit paplēsieties! Cienījamais Prezidij! Kad jūs izlasījāt priekšlikumu ar ļoti skaistu virsrakstu, vai jūs neredzējāt, ka tur trūkst viena dokumenta? Un tā ir shēma nr.2, kura prasās arī likumā un kuras nav. Un shēma nr.1, patiesībā ir no tūrisma kartes piezīmēta. Es uzskatu, ka šis dokuments nav sagatavots un vienkārši tur, Aglonas apkārtnē, sabiedrībā ceļ, nu, godīgi, tā mīksti sakot, pārrunas gan par skolas, ģimnāzijas jautājumiem, gan arī par pārējiem. Es ļoti piekrītu priekšlikumam, ka vajag iesniegt šo likumprojektu, ja iesniegs, protams, sagatavotā veidā, arī Budžeta un finansu komisijai. Bet vai nevajadzētu vēl sniegt arī Saeimai atskaiti par tiem līdzekļiem, kas bija pie baznīcas rekonstrukcijas, un par to, kāda situācija tur ir, un tad iet tālāk. Jo es gribu pateikt, ka šodien Latgalē bojā iet Pasienas unikālā baznīca, jānobeidz Ludzas baznīca, pareizticīgie Ludzā par saviem līdzekļiem remontē baznīcu, Preiļos vecticībnieki ceļ savu ticības namu. Paskatieties, kas notiek ar baznīcām, luterāņu baznīcām Kurzemē, Vidzemē! Vai tur arī nav vajadzīga nauda? Bet, ja mēs to atdodam vienam pagastam... Un vēl šeit es saskatu, ka tiek apspriests likums, kas ir pretrunā, cienījamais Urbanoviča kungs, ar pašvaldību likumu. Šis likumprojekts tam iet pretī, bet viņš ir vajadzīgs. Vajadzīgs viņš ir Aglonai kā svētvietai, bet tādā tekstā, kā tagad viņš tiek pasniegts, šis likums juridiski nav gatavs, lai pieņemtu viņu pat izskatīšanas komisijās. Es lūdzu, Dievu nejauciet ar monētu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāt Urbanovič, jūs jau esat runājis divas reizes. Par balsošanas motīviem jūs varēsiet runāt pēc tam, kad Saeima būs nobalsojusi. Otrreiz — Anta Rugāte! Lūdzu iepazīstieties ar Kārtības rulli! Trešo reizi jūs varēsiet runāt pēc tam, kad Saeima būs nobalsojusi par balsošanas, — motīviem.

A.Rugāte (KDS). Paldies! Cienījamie kolēģi! Tikai daži precizējumi.