Informācija

Par Saeimas Prezidija 13.februāra sēdi

1. Saeimas Prezidija sēdē izskatīja trīs saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Prezidijs nolēma atbalstīt deputātu A.Endziņa, J.Lagzdiņa un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja A.Kramiņa ierosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu sakarā ar nepieciešamību savlaicīgi pieņemt Saeimas vēlēšanu likumu un likumu, kas reglamentē vēlēšanu komisiju darbību.

Prezidijs nolēma nosūtīt minēto ierosinājumu visām Saeimas frakcijām.

3. Izskatīja Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas iesniegumu par deputāta K.Jurkovska iekļaušanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas sastāvā deputāta J.Janeka vietā.

Prezidijs nolēma nosūtīt minēto iesniegumu Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijai ar lūgumu iesniegt to atbilstoši Kārtības ruļļa 34.panta 2.punkta prasībām. Minētais punkts paredz, ka Saeimas komisiju locekļus Saeima ar savu lēmumu var jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt citus pēc desmit deputātu vai attiecīgās komisijas priekšlikuma.

4. Prezidijs izskatīja Izmeklēšanas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par cita deputāta ievēlēšanu Izmeklēšanas komisijā sakarā ar to, ka deputāts J.Janeks ir nolicis mandātu un vairs nav šīs komisijas sastāvā.

Minēto iesniegumu nolēma nosūtīt Izmeklēšanas komisijai ar lūgumu iesniegt to saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām.

5. Prezidijs nolēma iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā desmit deputātu iesniegto patstāvīgo priekšlikumu par deputāta A.Kreitusa mandāta darbības atjaunošanu, atļaujot A.Kreitusam piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs.

6. Prezidijs nolēma iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā desmit deputātu iesniegto patstāvīgo priekšlikumu par deputāta A.Siliņa mandāta darbības atjaunošanu, atļaujot A.Siliņam piedalīties Saeimas un tās komisiju vai citu institūciju, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi, sēdēs.

7. Prezidijs nolēma iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā valsts kontroliera R.Černaja iesniegumu par K.Beljāņa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli.

Pamatojoties uz likuma "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu" 10.pantu, 1995.gada 31.janvārī Valsts kontrolē notika izloze, kuras rezultātā no darba Valsts kontroles padomē bija jāatbrīvo Valsts kontroles padomes loceklis K.Beljānis. Minētais pants paredz, ka Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus pēc valsts kontroliera priekšlikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem. Pirmajos trijos gados, skaitot no šā likuma spēkā stāšanās dienas, ik gadu izlozes kārtībā atbrīvo pa vienam padomes loceklim un pa trim kolēģiju locekļiem, bet nākamajos gados - tos, kuri bijuši padomes vai kolēģiju locekļi četrus gadus. Atbrīvotos padomes un kolēģiju locekļus var iecelt amatā no jauna.

8. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995.gada 16.februāra sēdes darba kārtību.

9. Prezidijs izskatīja un pieņēma zināšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbildi sakarā ar Latvijas Zemnieku savienības frakcijas protestu par izsludinātā likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" neatbilstību Saeimas sēdē nobalsotajam minētā likuma tekstam.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Juridiskais birojs uzskata, ka pieņemtais likums ir sagatavots izsludināšanai, ievērojot balsojumus par šo likumprojektu. Saeimas balsojumi ir iestrādāti atbilstošajās pozīcijās, pantos vai pārejas noteikumu punktos.

Vienlaikus Saeimas Prezidijs atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas secinājumus, ka nepieciešams visdrīzākajā laikā sagatavot papildinājumus Saeimas

Kārtības rullī attiecībā uz kārtību, kādā Saeimas sēdē notiek valsts budžeta izskatīšana un balsošana, kā arī uz priekšlikumu iesniegšanas un noformēšanas kārtību, lai turpmāk izvairītos no līdzīgām neskaidrībām.

10. Prezidijs pieņēma zināšanai Mandātu un iesniegumu komisijas informāciju par pārmaiņām attiecībā uz komisijas vadīšanas principiem.

Līdz šim komisija darbojās pēc priekšsēdētāju nomaiņas rotācijas principa, bet turpmāk Mandātu un iesniegumu komisijai būs viens priekšsēdētājs - M.Budovskis un viens sekretārs - J.Sinka.

11. Prezidijs akceptēja izdevumu tāmi sakarā ar Zviedrijas Karalistes parlamenta spīkeres V.E.Birgitas Dālas un Zviedrijas Karalistes parlamentāriešu delegācijas vizīti Latvijā.

12. Prezidijs izskatīja SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izmeklēšanas komisijas iesniegumu par līdzekļu piešķiršanu līgumdarbu apmaksai.

Prezidijs pieņēma lēmumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 1995.gada 10.janvāra lēmumā "Par Saeimas frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 1995.gadā".

13. Piešķīra komandējumus:

1) deputātam A.Kiršteinam laikā no 19.februāra līdz 21.februārim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Ekonomikas komitejas sēdi Londonā (Anglija);

2) deputātam J.Sinkam laikā no 1.marta līdz 9.martam uz Rietumeiropas Savienības asamblejas Politiskās komitejas sēdēm Otavā (Kanāda) un Vašingtonā (ASV);

3) Baltijas asamblejas Latvijas Republikas delegācijas vadītājam M.Budovskim un Baltijas asamblejas Latvijas Republikas delegācijas starptautiskajai sekretārei A.Karnupai laikā no 27.februāra līdz 2.martam uz Ziemeļu Padomes 46.sesiju Reikjavikā (Islande);

4) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas pastāvīgās delegācijas sekretārei S.Kalniņai laikā no 19.februāra līdz 22.februārim uz Parlamentāro un sabiedrisko attiecību komitejas sēdi Tallinā (Igaunija).

14. Attaisnoja deputāta A.Krastiņa kavējumu Saeimas 12.janvāra sēdes daļā.

15. Prezidijs nolēma nosūtīt ārlietu ministram V.Birkavam vēstuli ar lūgumu informēt Saeimas Prezidiju par darbībām, kas veiktas, lai nodrošinātu Latvijas Republikas pilsoņa un 5.Saeimas deputāta Z.Tomiņa tiesību aizsardzību ASV.

Saeimas sekretārs I.Daudišs

Par Saeimas Prezidija 17.februāra sēdi

Piektdien, 17. februārī, notika Saeimas Prezidija sēde, kurā izskatīja Saeimas sekretāra biedra Z.Tomiņa iesniegumu Saeimas Prezidijam.

Atsūtītajā faksā Z.Tomiņš lūdz: "Sakarā ar iepriekš neparedzētiem apstākļiem (š.g. 5. februāra incidenta lietas izskatīšana Vašingtonā) un nepieciešamību ilgāk uzturēties ASV lūdzu pagarināt komandējumu ASV līdz š.g. 2. martam, sedzot dienas naudu un viesnīcas izdevumus noteikto normu ietvaros."

Saeimas Prezidijs nolēma izmaksāt Z.Tomiņam avansu algas apmērā.

Saeimas ziņu dienests

Deputātu iesniegums

Dokuments nr. 179

Par viltotu darījumu konstatēšanu

darbībās ar privatizācijas sertifikātiem

 

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51./1/ pantu lūdzam iekļaut Saeimas 1995.gada 16.februāra sēdes darba kārtībā kā steidzamu lēmuma projektu "Sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem".

Saeimas deputāti: A.Lambergs, E.Berklavs, O.Grīgs, G.Resnais, P.Tabūns

 

Lēmumprojekts:

"1. Uzdot Ministru kabinetam viena mēneša laikā veikt juridisko personu sertifikātu kontu pārbaudi bankās, kurām ir izdotas licences Ministru kabineta 179. noteikumu (1994.g. 23.aug.) noslēguma jautājumos noteiktajā kārtībā juridisko personu sertifikātu kontu glabāšanai.

2. Par pārbaudes rezultātiem ziņot Saeimas plenārsēdē. Ministru kabinetam līdz šī lēmuma pirmā punkta izpildei pārtraukt juridisko personu sertifikātu pirkšanas un pārdošanas darījumus, kuri ir atļauti ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem."

Saeimas deputāti: A.Lambergs, D.Stalts, I.Dāliņš, U.Lakševics, M.Budovskis, A.Rugāte, J.Kokins, M.Bekasovs, O.Dreģe, A.Rozentāls, A.Seile, E.Berklavs,

1995.gada 15.februārī O.Grīgs, G.Resnais, P.Tabūns

Dokuments nr.180

Par izmeklēšanas komisijas izveidošanu

komercbanku problēmā

 

Lēmumprojekts:

"Izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju septiņu Saeimas deputātu sastāvā, lai izmeklētu cēloņus, kuri radījuši finansu krīzi vairākās Latvijas Republikas komercbankās un tādēļ apdraud valsts finansu sistēmas stabilitāti."

 

Saeimas deputāti: A.Krastiņš, M.Budovskis, P.Tabūns, A.Lambergs, A.Žīgurs,

D.Stalts, E.Berklavs, V.P.Karnups, A.Saulītis, J.Kušnere, A.Panteļējevs, E.Inkēns, J.Bunkšs, M.Zvaigzne, K.Lībane, J.Bordāns, I.Birzniece, A.Seiksts, M.Andersons, L.Kamaldiņš, R.Marjaša, V.V.Pavlovskis, V.Krištopans, O.Kehris, R.Jonītis, A.Liepiņš, M.Virsis, A.Poča, A.Čepānis, O.Dreģe, J.Lucāns, K.Jurkovskis, J.Jurkāns,

1995.gada 16.februārī I.Bukovskis, E.Kide

Ministru atbildes

Dokuments nr. 143 c

Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes finansējumu

 

Saeimas Latgales deputātu grupai

1994.gada budžetā izglītībai (200. iedaļa) bija paredzēti Ls 64825974 (bez kapitālieguldījumiem), no kuriem Finansu ministrija atvēra kredītus tikai Ls 64045794 apmērā.

Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas atkārtotām prasībām (pieprasījuma norakstu nosūtījām arī Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam 1995.08.12. nr. 1-7-105), 1994.gada 21.decembrī Finansu ministrija ar lielu novēlojumu atvēra vēl Ls 700 000, bet līdz gada beigām neatvērtie kredīti pret 1994.gada apstiprināto plānu sastādīja Ls 780 180.

Sadalot pēdējos 1994.gada 21.decembra Finansu ministrijas atvērtos kredītus, ministrija centās nodrošināt pirmām kārtām augstskolas.

Tā kā Daugavpils Pedagoģiskās universitātes galvenā grāmatvede Rita Kaktiņa 1994.gada 22.decembrī atteicās no kredītiem (Ls 51319), minētajai augstskolai netika atvērti kredīti atbilstoši apstiprinātajam plānam.

Vienlaikus paskaidroju, ka, neskatoties uz to, ka Izglītības likuma 63.pantā ir noteikts, ka "... gada laikā neizlietotie līdzekļi paliek izglītības iestāžu rīcībā", pārskaitot tos finansu gada beigās uzdevumu summu kontos, lai nākošajā budžeta gadā tos varētu izmantot iestādes vajadzībām, Finansu ministrijas Valsts kases departaments ar savu 1994.gada 15.decembra rīkojumu nr. 34 aizliedza "izglītības iestādēm naudas līdzekļu pārskaitīšanu uzdevumu summu kontos", tādējādi pārkāpjot Izglītības likuma 63.pantu. Visi gada beigās neizlietotie līdzekļi tika ieskaitīti valsts ieņēmumos.

Uzskatu, ka Finansu ministrijai ir jānodrošina 1995.gadā papildu līdzekļu iedalīšana, lai segtu izglītības iestāžu parādus, kas radušies sakarā ar Ls 780 180 kredītu neatvēršanu.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Vaivads

1995.gada 15.februārī

Dokuments nr.147a

Par Saeimas pieprasījumu "Lainbankas" vadītāju sakarā

 

Saeimas priekšsēdētājam A.Gorbunova kungam

Noraksts: Pieprasījumu komisijai

Es, iekšlietu ministrs, izskatījis š.g. 9.februāra plenārsēdē pieņemto LR Saeimas pieprasījumu man sakarā ar veikto a/s "Lainbanka" amatpersonu V.Dambiņa un V.Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemesbankas prezidenta A.Ruseļa mājā, paskaidroju sekojošo.

Ministru kabineta deklarācijā par iecerēto darbību uzsvērta nepieciešamība aktīvi un reāli cīnīties ar ekonomiskiem noziegumiem, it sevišķi, ja tie izdarīti lielos apmēros. Manā uzstāšanās 5. Saeimas ārkārtas sēdē, veltītai cīņai ar noziedzību, tika arī pasvītrots neapmierinošais stāvoklis tieši cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem. Ekonomikas jomā 1994.gadā reģistrēti tikai 860 noziegumi, pie tam pārsvarā tie ir viltošanas (viltojot galvenokārt 1-2 naudas banknotes vai monētas) un sīki kontrabandas gadījumi (kopā veidojot vairāk nekā 80% no visu ekonomisko noziegumu skaita).

Ar valdības lēmumu Kriminālpolicijas sastāvā tika radīta speciāla Ekonomiskā policija, kurā tika koncentrēti ekonomisko noziegumu izmeklēšanā specializējušies izmeklētāji un operatīvie darbinieki.

Latvijas Republikas Saeima nav iebildusi pret šādu rīcību ne apstiprinot valdības deklarāciju, ne apspriežot jautājumu ārkārtas plenārsēdē. Arī masu medijos netika apšaubīta šādas rīcības vajadzība. Neizraisījās protests arī dažādos sabiedrības slāņos.

Par to, ka Iekšlietu ministrija ir stājusies pie minēto norādījumu realizācijas, tika uzsvērts arī Ministru prezidenta atskaitē par 100 darbības dienām Saeimā.

Lai koordinētu un plānotu valsts institūciju rīcību cīņā ar noziedzību, Ministru prezidenta M.Gaiļa kunga vadībā sistemātisku darbību uzsākusi Latvijas Noziedzības novēršanas nacionālā padome, kuras sastāvā iekļauti Latvijas Republikas Prokuratūras, Tieslietu, Iekšlietu, Finansu, Aizsardzības ministriju un citu institūciju vadītāji, zinātnes un sabiedrības pārstāvji. Par vienu no savām prioritātēm padome uzskata cīņu ar ekonomiskajiem noziegumiem visos to izpausmes veidos.

Tādēļ es uzskatu, ka, cīnoties ar pretlikumībām jebkurā ekonomiskās darbības jomā, nevar pārmest vēršanos pret nelikumīgu amatpersonu darbību arī banku aktivitāšu jomā.

Atbildot uz 1. jautājumu par to, kāda bija nepieciešamība V.Dambiņa un V.Vīganta aizturēšanā izmantot terorisma apkarošanas vienību, kas deva pavēli tai piedalīties šajā akcijā un plānoja tās norisi, paskaidroju, ka kriminālprocess prasa izmeklētājam pēc krimināllietas ierosināšanas pieņemt to pirmstiesas izmeklēšanā. No šī momenta viņš ir procesa virzītājs, plāno visas procesuālās darbības un to taktisko realizāciju.

Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas taktikā ļoti svarīga ir krimināllietai vajadzīgo dokumentu izņemšana. Lai nodrošinātu to savlaicīgu izņemšanu, izmeklētājs ir tiesīgs iesaistīt nepieciešamo izmeklēšanas darbību realizācijā arī citas amatpersonas, kurām ir policista tiesības atbilstoši likumam "Par policiju".

Tā kā a/s "Lainbanka" varēja rasties nepieciešamība vienlaikus dokumentus izņemt vairākās vietās, taktiski tika plānots iesaistīt procesuālajās darbībās pietiekami lielu policistu skaitu. Noteikt pirmstiesas izmeklēšanas darbības taktiku likums piešķīris procesa virzītājam un nevienam citam. Lai nodrošinātu likumā noteiktā kārtībā sankcionētu nepieciešamo procesuālo darbību veikšanu 1995.gada 3.februārī a/s "Lainbankā", tika iesaistīti arī policisti no Drošības policijas speciālās apakšvienības. Uzsveru, ka šīs vienības darbinieki ir policisti un tādēļ viņi tiek regulāri izmantoti darbībās, kurās viņiem atļauj piedalīties likums "Par policiju". Valsts nav tik bagāta, lai šīs vienības štatus izmantotu tikai brīžos, kad notiek terorisma akts. Vajadzības gadījumā jebkuram policistam jāizpilda jebkurš ar likumu noteiktais policista pienākums. To prasa no viņa arī ar likumu noteiktais zvērests Latvijai.

Ja šo vienību, novēršot terorisma gadījumu, iesaista pilnā sastāvā un speciālā ekipējumā, lēmumu drīkst pieņemt tikai iekšlietu ministrs vai valsts sekretārs. Pārējos gadījumos, kad vienības atsevišķiem policistiem tiek uzdots veikt parastas policejiskas darbības, lēmumu pieņem struktūras vadītājs.

Atbildot uz 2.jautājumu par to, kāpēc šā gada 3. februāra vakarā vajadzēja izņemt a/s "Lainbanka" rīcībā esošo kredīta dokumentu oriģinālus jau Latvijas Saimnieciskajā tiesā nozīmētajās lietās, paskaidroju, ka šo jautājumu lemj procesa oficiālais virzītājs, kurš uzskatīja, ka tieši kredīta dokumentu oriģināli ir ļoti nepieciešami likumīgi ierosinātās krimināllietas materiālos. Apstrīdēt to var tikai kriminālprocesa noteiktā kārtībā.

Atbildot uz 3.jautājumu par a/s "Lainbanka" sakaru sistēmas traucēšanu, paskaidroju, ka lēmumu par aresta uzlikšanu a/s "Lainbankas" korespondencei, kura tiek nosūtīta un saņemta pa faksu, pieņēma 1995.gada 3.februārī Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Analoģisks lēmums tajā pašā dienā un tajā pašā tiesā tika pieņemts par aresta uzlikšanu informācijai, kas tiek raidīta pa teleksu. Tiesas lēmumu izpilde tika nodota attiecīgām sakaru iestādēm. Kriminālprocesa noteiktā kārtībā, pārsūdzot šos lēmumus, tiesā izteiktā motivācija tika atzīta par vērā ņemamu un š.g. 7.februārī tiesa pieņēma lēmumu par arestu atcelšanu.

4. Vai ir un pamatojoties uz kādiem KK pantiem ir ierosināta krimināllieta par a/s "Lainbanka" amatpersonu V.Dambiņa un V.Vīganta darbībām? Kāds bija šīs lietas ierosināšanas pamats un kuras personas ir parakstījušas iesniegumu?

Lēmums par krimināllietas ierosināšanu un tās pieņemšanu pirmstiesas izmeklēšanā ir pieņemts 1995.gada 2.februārī Izmeklēšanas departamentā. Tajā teikts, ka materiālos ir pietiekošas ziņas, kas norāda uz nozieguma pazīmēm, kas paredzētas Latvijas KK 142.p. 3.daļā ("Krāpšana sevišķi lielos apmēros"). Procesuālo darbību iesākumam pamatā ir personas iesniegums. Uzskatām, ka, atklājot šo personu pašreiz, tiktu izpausts pirmstiesas izmeklēšanas noslēpums.

Likumā norādīts, ka pirmstiesas izmeklēšana krimināllietās par šādiem noziegumiem ir obligāta. Izmeklētāja pareizo rīcību, pieņemot šo lēmumu, apliecina tiesnešu lēmumi par drošības līdzekļu izvēli, kratīšanas un citu procesuālo darbību sankcionēšana. Arī š.g. 9.februārī, tiesai mainot drošības līdzekli V.Dambiņam, nav apšaubīta procesuālo darbību pareizība, kā arī lietā esošie materiāli, bet gan ņemti vērā tikai V.Dambiņa ģimenē radušies apstākļi. V.Vīgantam izvēlētais drošības līdzeklis atstāts bez izmaiņām.

Pašreizējie pirmstiesas izmeklēšanas materiāli dod pamatu secināt, ka minēto amatpersonu rīcībā ir arī noziegumu sastāva pazīmes, kas paredzētas:

- KK 162.panta 2 daļā ("Varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas radījusi smagas sekas");

- KK 166.pantā ("Dienesta viltojums");

- KK 147 3. pantā ("Apzināta grāmatvedības datu sagrozīšana vai slēpšana").

Š.g. 16.februārī tiek izvirzīta apsūdzība V.Dambiņam un V.Vīgantam. Datuma sakritība ar Saeimas plenārsēdes laiku nav saistāma un to noteica procesuālie termiņi.

5. Vai atbilst patiesībai informācija, ka V.Dambiņš bija ievietots vienā kamerā ar A.Korobeiko? Jā, atbilst patiesībai. Latvijā esošie iepriekšējās aizturēšanas izolatori ir pārpildīti. Ieslodzījuma vietu departamenta iepriekšējās aizturēšanas izolatorā (Centrālcietumā) praktiski ikvienā kamerā atrodas vairāk par 20 cilvēkiem. Pārpildīts ir arī Policijas departamenta iepriekšējās aizturēšanas izolators Brīvības ielā 61. Tur kameras ir divvietīgas un trīsvietīgas. Arestētie tiek izvietoti atbilstoši izmeklētāju norādei, ievērojot principu, ka viņu krimināllietās nav kopīgu epizožu. V.Dambiņš bija ievietots trīsvietīgā kamerā divatā kopā ar A.Korobeiko. Viņa fiziskā drošība tika pilnībā nodrošināta atbilstoši režīma prasībām.

6. Atbildot, uz kāda pamata tika pieņemts lēmums par kratīšanu Zemes bankas prezidenta A.Ruseļa māja, paskaidroju, ka atbildi par šo gadījumu publiski masu medijos ir sniegusi Latvijas Republikas Prokuratūra, kurai Iekšlietu ministrija pilnība pievienojas. Šī kļūdainā gadījuma saistība ar a/s "Lainbanka" atbildīgo darbinieku pretlikumīgas rīcības izmeklēšanu pilnīgi izslēdzama un noraidāma.

7. Atbildot uz jautājumu par Iekšlietu ministrijas darbinieku lietoto valodu š.g. 3.februārī notikušajā kratīšanā, paskaidroju, ka krievu valoda tika lietota, tikai atbildot uz atsevišķu bankas darbinieku uzdotajiem jautājumiem krievu valodā (bankas jurists B.Čekotins u.c.).

8. Atbildot uz 8. jautājumu par īpašu Latvijas prestiža graušanu banku stabilas darbības jomā, uzskatu, ka banku prestižu ne mazāk kā stabilitāte ietekmē arī banku amatpersonu pretlikumīgā darbība, it sevišķi, ja rezultātā rodas smagas ekonomiskās sekas. Nereaģējot uz a/s "Lainbanka" atbildīgo darbinieku pretlikumīgo rīcību, tiešām varēja rasties situācija, kas ietekmētu Latvijas banku sistēmas prestižu, tajā skaitā arī starptautiskā līmenī. Vēlreiz atgādinām, ka pirmstiesas izmeklēšanas darbības ir vērstas nevis pret a/s "Lainbanka", bet gan pret dažām tās atbildīgām amatpersonām.

Pēdējo divu mēnešu laikā Iekšlietu ministrija ir aktivizējusi cīņu ar noziedzību, gan veicot ar labiem rezultātiem sistemātiskus profilaktiskus pasākumus, gan atklājot konkrētus noziegumus. No nedēļas uz nedēļu palielinās iereģistrēto noziegumu atklāšanas procents.

Vienlaikus pieaug arī aktivitātes cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem. Informēju, ka, cieši sadarbojoties Latvijas Republikas Prokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam un Iekšlietu ministrijai, ir sākusies oficiāla pirmstiesas izmeklēšana "Latinternational" lietā. Likumā noteikto operatīvo un kriminālprocesuālo darbību rezultātā par pretlikumīgām ekonomiskām darbībām panākts, ka Zviedrijā arestēts un tiks izdots Latvijai firmas "Test petrolium" viceprezidents R.Kadirovs. Lietuva izdevusi tur aizbēgušo šīs pašas firmas komercdirektora vietas izpildītāju Patriciju Korotejevu, kura arestēta. Sadarbība šajā jomā, tajā skaitā starptautiskā, turpināsies un kļūs vēl ciešāka un koordinētāka.

Es, kā iekšlietu ministrs, un Iekšlietu ministrijas darbinieki darīs likuma robežās visu, lai aktivitātes temps cīņā ar noziedzību nemazinātos.

			Ar cieņu, -
1995.gada 15.februārī	J.Ādamsons, ministrs

Turpinājums Sm. 8.lappusītē

Frakcijas iesniegums

Dokuments nr.182

Par grozījumiem un papildinājumiem

valsts aizsardzības likumā

 

Saeimas Prezidijam

Kristīgo demokrātu savienības frakcija iesniedz likumprojektu "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par valsts aizsardzību"" un lūdz to iekļaut nākamās plenārsēdes darba kārtībā.

1995. gada 13. februārī KDS frakcijas vadītāja, Aida Prēdele

 

Likumprojekts:

Izdarīt likumā "Par valsts aizsardzību" šādus grozījumus:

2. pantu izteikt sekojošā redakcijā:

"Katra pilsoņa un visas tautas, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu un organizāciju pienākums ir piedalīties valsts aizsardzībā. Aizliegts Latvijas Republikas amatpersonām parakstīt jebkādu aktu, kurš paredz Latvijas valsts kapitulāciju."

3. pantu izteikt sekojošā redakcijā:

"Valsts aizsardzības pasākumu kopumu realizē Nacionālie bruņotie spēki, valsts drošības iestādes, kā arī svarīgu valsts objektu aizsardzības iestādes (dienesti) valsts nevardarbīgā pretošanās un citas valsts un pašvaldību institūcijas, kas savā kopumā veido vienotu valsts aizsardzības sistēmu."

7. pantu (2) izteikt sekojošā redakcijā:

"Iesaukšanas kārtību obligātajā valsts dienestā nosaka likums "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu". Militāram dienestam derīgās personas ir pakļautas arī obligātajai militārajai iepriekšējai apmācībai un pēc obligātā dienesta - arī pēcapmācībai saskaņā ar likumu."

8. panta 3. punktu izteikt sekojošā redakcijā:

"Novērst vardarbīgu likumīgās Saeimas atlaišanu, likumīgās valdības gāšanu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas maiņu."

Saeimas deputāti: A.Prēdele, A.Grots, O.Brūvers, U.Lakševics, A.Rugāte

Iesniegumi Saeimai

Dokuments nr.152B

Par nacionālās svētvietas statusu Aglonas bazilikai

 

A.Gorbunova kungam

A.Rugātes kundzei

Rajona padome ir informēta par to, ka 16.februāra Saeimas plenārsēdes dienas kartībā ir iekļauts likumprojekts par svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai. Kopumā atbalstot šī jautājuma lemšanas aktualitāti, rajona padome uzskata, ka šobrīd tas ir sasteigts. Šis likums skars daudzus Aglonas pagasta iedzīvotājus (sevišķi likuma daļā par svētvietas aizsargājamo zonu) un bez tā publiskas apspriešanas nebūtu pieņemams.

Rajona padome ir gatava mēneša laika veikt iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu un iesniegt priekšlikumus.

Lūdzu ņemt vērā iepriekš minēto, lemjot par likumprojektu.

1995.gada 15.februārī Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs I.Meluškāns

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības paziņojums

Sakarā ar Saeimā iesniegto Ministru kabineta likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā

"Par valsts pensijām""

 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde un padome, izanalizējot dalīborganizāciju un arodbiedrības biedru viedokli par iesniegto likumprojektu, dara zināmu, ka pārsvarā pašreizējā situācijā to nevar atbalstīt sekojošu apsvērumu dēļ:

- noteiktā pensijas vecuma paaugstināšana nav pamatota ar strādājošo veselības stāvokļa apzināšanu un analīzi; sevišķi tas attiecināms uz strādājošiem, kas saņem izdienas pensiju un atviegloto pensiju sakarā ar izpildāmā darba kaitīgumu;

- nav izstrādāti pārejas noteikumi nevienai iedzīvotāju grupai, kas dotu iespēju pirms likumprojektā noteiktā pensijas vecuma aiziet pensijā veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ;

- nav sakārtota sociālā nodokļa iekasēšanas sistēma valstī - uzņēmumu parāds sasniedzis 50 milj. Ls, un sociālais nodoklis tiek ievākts tikai no 873 tūkstošiem strādājošo no 1 201 milj. ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita valstī;

- palielinoties darba spējīgo iedzīvotāju skaitam, netiek attiecīgi risinātas nodarbinātības problēmas;

- nav loģiska pamatojuma pensijas vecuma paaugstināšanai sievietēm par desmit gadiem;

- sociālekonomiskais pamatojums nepārliecina, ka ar vidējo dzīves ilgumu - 66 gadiem (vīriešiem - 61gads) - valstī ir jāpaaugstina pensijas vecums līdz 65 gadiem.

Likumprojekts par pensijas vecuma paaugstināšanu ir svarīgs katram cilvēkam, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde un padome ierosina Saeimai par minēto likumprojektu veikt visas tautas aptauju vai referendumu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība izsaka gatavību aktīvi iesaistīties likumprojekta "Par valsts pensijām" izstrādāšanā.

Rīgā, 1995.gada 16.februārī Priekšsēdētājs A.Siliņš

Saeimā piektdien, 17.februārī

 

10.00	Juridiskās komisijas sēde.
	Likumprojekts "Satversmes tiesas likums" (dok.nr.400).
10.00	Vides un sabiedrisko lietu komisijas sēde.
	Piedalās Eiropas radio savienības (EBU)
	ģenerālsekretārs Žans Bernards Minhs.
11.00	Žana Bernarda Minha preses konference.
Saeimā pirmdien, 20.februārī
10.00	Juridiskās komisijas sēde.
	Likumprojekts "Par bāriņtiesām" (dok.nr.858).
10.00	LNNK frakcijas sēde.
10.00	Vides un sabiedrisko lietu komisijas sēde.
11.00	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.
	Korupcijas novēršanas likumprojekta otrreizēja izvērtēšana
	un priekšlikumu izskatīšana. Ziņo J.Lagzdiņš, piedalās
	ekspertu grupa.
12.00	Saeimas priekšsēdētāja A.Gorbunova tikšanās
	ar Somijas Republikas parlamenta spīkeri Ritu Osukainenu.
12.45	Somijas Republikas parlamenta spīkeres Ritas Osukainenas
	tikšanās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.
13.00	Latvijas Zemnieku savienības frakcijas sēde.
14.00	Nacionālās drošības komisijas sēde.
14.00	Uzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai izveidotās
	Saeimas komisijas sēde.
15.00	Saeimas Prezidija sēde.
16.30	Nacionālā bloka sekretariāta vadības sēde.

Saeimas ziņu dienests