Ministru kabineta noteikumi nr. 34

(prot. nr. 8, 5.§) Rīgā 1995. gada 7. februārī

Latvijas Jūras akadēmijas Satversme

 

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 40.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas Jūras akadēmija (tālāk tekstā — "akadēmija") ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās jūrniecības izglītības, zinātnes un kultūras valsts iestāde, kura kalpo Latvijas tautas interesēm. Tās nosaukums citās valodās ir:

latīņu — Academia Maritae Latviensis,

angļu — Maritime Academy of Latvia,

vācu — Akademie fūr Seefahrt Lettlands,

franču — Academie Maritime de Lettonie,

spāņu — Academia Maritima de Letonia,

krievu — Латвийская Морская академия,

lietuviešu — Latvijos Juros Akademija,

igauņu — Lati Mere Akademia.

2. Akadēmija ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz akadēmijas personāla pilntiesīgo locekļu tiesībām piedalīties akadēmijas Senāta un akadēmijas Satversmes sapulces vēlēšanās, kā arī akadēmijas pārvaldē un akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu lemšanā.

3. Akadēmija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem un šo Satversmi. Ievērojot minētos tiesību aktus, akadēmija patstāvīgi izvēlas ceļus savu mērķu sasniegšanai un paņēmienus savu resursu izmantošanai.

4. Akadēmija ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "Latvijas Jūras akadēmija". Akadēmijai ir savs karogs, devīze un himna. Akadēmijas un tās struktūrvienību simboliku apstiprina akadēmijas Senāts.

 

II. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

5. Akadēmijas darbības mērķis ir mācību procesā, studijās un zinātniskajā darbā dot profesionālo un tehnisko izglītību, kā arī akadēmisko izglītību jūrniecībā. Akadēmija piešķir profesionālo kvalifikāciju, kā arī akadēmiskos un zinātniskos grādus (saskaņā ar Latvijas Zinātnes padomes lēmumiem).

6. Akadēmijas uzdevums ir atbilstoši Latvijas vajadzībām un saskaņā ar Latvijas jūrniecības izglītības koncepciju sagatavot ANO Starptautiskās Jūrniecības organizācijas prasībām atbilstošas kvalifikācijas speciālistus ar jūrskolas, vidējo un augstāko jūrniecības izglītību, kā arī attīstīt inženierzinātnes un veikt zinātniskos pētījumus jūrniecības nozarē.

7. Profesionālās izglītības ieguvē akadēmija paredz profesionālo programmu realizāciju jūrniecības nozares speciālistu kvalifikācijas piešķiršanai.

Akadēmiskās izglītības ieguvē akadēmija paredz attiecīgo studiju programmu realizāciju bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai.

8. Tiesības akadēmijā iegūt profesionālo izglītību, akadēmisko izglītību un zinātnisko kvalifikāciju ir jebkuram Latvijas Republikas pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no viņa sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Izpildot akadēmijas Senāta pieņemtos noteikumus un ievērojot attiecīgo starpvalstu līgumu nosacījumus, akadēmijā var studēt arī citu valstu iedzīvotāji.

Ikvienam Latvijas Republikas pilsonim vai tās pastāvīgajam iedzīvotājam atbilstoši viņa kvalifikācijai ir tiesības kļūt par akadēmijas personāla locekli.

Akadēmijas personāla veselības stāvoklim jābūt atbilstošam attiecīgā amata pienākumu veikšanai izvirzītajām prasībām.

9. Akadēmija saskaņā ar savu darbības mērķi un uzdevumiem:

9.1. patstāvīgi nosaka mācību un studiju saturu un formas, zinātniskās darbības pamatvirzienus, Latvijas Republikas tiesību aktiem atbilstošus uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

9.2. piešķir kvalifikāciju, veic promociju un habilitāciju, izsniedz akadēmijas diplomus un kvalifikācijas apliecības, kas atzītas Latvijas Republikā, kā arī nostrificē citās valstīs izdotus diplomus;

9.3. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citu darba samaksas formu likmes saskaņā ar spēkā esošo darba samaksas sistēmu;

9.4. nosaka savus iekšējās kārtības noteikumus.

 

III. Akadēmijas pamatstruktūra

10. Akadēmijas struktūrvienības ir institūti un departamenti. To izveidošana un likvidēšana ir akadēmijas Senāta kompetencē. Katrai akadēmijas struktūrvienībai ir savs nolikums, kuru apstiprina Senāts.

11. Akadēmijas institūti nodrošina mācību procesu un studijas attiecīgajās specialitātēs un veic zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā virzienā, nodrošinot mācību un zinātniskā darba sasaisti. Institūtus vada direktori — akadēmijas profesori (no ievēlētā akadēmiskā personāla).

12. Vispārējās izglītības departaments veido un realizē mācību programmas jūrskolā un studiju programmas augstskolā vispārizglītojošajās un vispārtehniskajās disciplīnās, organizē un nodrošina uzņemšanu akadēmijā, mācību procesu un studijas, kā arī koordinē darbus, kas saistīti ar neklātienes apmācību. Vispārējās izglītības departamentu vada direktors —akadēmijas profesors vai docents (no akadēmiskā personāla, kas strādā uz darba līguma pamata).

13. Pēcdiploma apmācības departaments nodrošina kuģu virsnieku kvalifikācijas celšanu, viņu atestēšanu, pāratestēšanu un pārkvalificēšanu pēc programmām, kuras atbilst ANO Starptautiskās Jūrniecības organizācijas prasībām. Šajā departamentā mācību pamatvaloda ir angļu valoda (kā jūrnieku starptautiskās sazināšanās valoda). Departamentam ir savs zīmogs un konts bankā. Pēcdiploma apmācības departamentu vada pēcdiploma apmācības prorektors — diplomēts jūrniecības speciālists.

14. Saimniecības departaments organizē un veic saimniecisko darbību akadēmijas Satversmē noteikto funkciju nodrošināšanai. Saimniecības departamentu vada saimniecības prorektors.

15. Akadēmijas sastāvā departamenta statusā ir jūrskola un tās filiāles. Jūrskolu vada jūrskolas direktors.

16. Saistībā ar mācību procesu, studijām un zinātnisko darbību akadēmijai ir tiesības dibināt biedrības un fondus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, organizēt dažādus apmācību kursus un lekcijas, kā arī veikt izdevējdarbību. Akadēmijā dibinātās biedrības un fondi darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un akadēmijas Senāta apstiprinātiem statūtiem.

 

IV. Mācību un studiju pamatnoteikumi

17. Akadēmijas pirmajā pakāpē (jūrskolā) var mācīties katrs, kam ir pamatizglītība un jūrā braukšanas prasībām atbilstošs veselības stāvoklis. Jūrskolas beidzējs iegūst vidējo vispārējo izglītību un jūrskolas izglītībai atbilstošu kvalifikāciju attiecīgajā jūrniecības specialitātē.

18. Akadēmijas otrajā pakāpē var studēt katrs, kam ir vidējā vispārējā izglītība un jūrā braukšanas prasībām atbilstošs veselības stāvoklis. Akadēmijas otrās pakāpes beidzējs iegūst vidējai jūrniecības izglītībai atbilstošu kvalifikāciju attiecīgajā jūrniecības specialitātē.

19. Akadēmijas trešajā pakāpē var studēt katrs, kam ir vidējā jūrniecības izglītība un jūrā braukšanas prasībām atbilstošs veselības stāvoklis. Akadēmijas trešās pakāpes beidzējs iegūst bakalaura akadēmisko grādu un augstākajai jūrniecības izglītībai atbilstošu inženiera kvalifikāciju attiecīgajā jūrniecības specialitātē.

20. Mācības jūrskolā un studijas akadēmijā dod iespēju vienlaikus ar jūrniecības speciālista kvalifikāciju iegūt arī kuģa speciālista kvalifikāciju atbilstoši diplomēšanas noteikumiem Latvijas Republikā.

21. Akadēmija nodrošina iespēju ikvienam bakalauram iegūt maģistra akadēmisko grādu un ikvienam maģistram — doktora zinātnisko grādu saskaņā ar Latvijas Zinātnes padomes lēmumiem tās noteiktajās inženierzinātņu apakšnozarēs.

22. Uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina akadēmijas Senāts.

23. Valstij nepieciešamo jūrniecības speciālistu sagatavošana akadēmijā (arī stipendiju izmaksas studentiem un audzēkņiem valsts noteiktajos apmēros) tiek finansēta no valsts budžeta. Par papildu audzēkņu mācībām un studentu studijām tiek ņemta mācību maksa, kuras lielumu katram mācību semestrim nosaka akadēmijas Senāts, pamatojoties uz reālajām mācību un studiju izmaksām.

24. Akadēmijas audzēkņiem, studentiem, maģistrantiem un doktorandiem ir tiesības:

24.1. noteiktā kārtībā izmantot mācībām, studijām un zinātniskajam darbam akadēmijas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru un citu akadēmijas īpašumu;

24.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt mācības un studijas;

24.3. vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē;

24.4. līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

24.5. dibināt biedrības, klubus un citas organizācijas.

 

V. Personāls

25. Akadēmijas personālu veido:

25.1. pilntiesīgie locekļi;

25.2. uz noteiktu laiku iesaistītie locekļi.

26. Pilntiesīgie locekļi ir:

26.1. akadēmijas audzēkņi, studenti, maģistranti un doktorandi;

26.2. ievēlētais akadēmiskais personāls — ievēlētie pilnu slodzi strādājošie mācībspēki un zinātniskie darbinieki un daļēju slodzi strādājošie mācībspēki un zinātniskie darbinieki (ja viņu pamatdarba vieta ir akadēmija);

26.3. akadēmiskais personāls, ar kuru akadēmija ir noslēgusi darba līgumu uz laiku, kas pārsniedz divus gadus;

26.4. palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam akadēmija ir pamatdarba vieta.

27. Uz noteiktu laiku iesaistītie locekļi ir:

27.1. neklātienē studējošie;

27.2. akadēmiskais personāls — mācībspēki un zinātniskie darbinieki, kuri iecelti amatos bez vēlēšanām uz laiku līdz diviem gadiem vai kuriem akadēmija nav pamatdarba vieta;

27.3. palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam akadēmija nav pamatdarba vieta;

27.4. pensionētais akadēmiskais, pārvaldes un saimnieciskais personāls un palīgpersonāls.

28. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kā arī izstrādā mācību un studiju programmas un nodrošina to izpildi.

29. Akadēmiskie amati ir:

29.1. mācībspēkiem — profesors, docents, lektors, asistents;

29.2. zinātniskajiem darbiniekiem — profesors, vadošais pētnieks, pētnieks, asistents.

30. Personas akadēmiskajos amatos uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas Senāts atklātā konkursa kārtībā pēc attiecīgā institūta vai departamenta ieteikuma.

31. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt:

31.1. profesora amatā — personu, kurai ir habilitētā zinātņu doktora vai zinātņu doktora zinātniskais grāds;

31.2. docenta, vadošā pētnieka vai pētnieka amatā — personu, kurai ir zinātņu doktora zinātniskais grāds;

31.3. lektora amatā — personu, kurai ir maģistra akadēmiskais grāds;

31.4. asistenta amatā — personu, kurai ir bakalaura akadēmiskais grāds.

32. Ievēlētajiem profesoriem, docentiem un vadošajiem pētniekiem attiecīgo akadēmisko nosaukumu akadēmijas Senāts piešķir uz mūžu.

33. Profesoru amatos var ievēlēt personas, kuru vecums nepārsniedz Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu vairāk kā par 10 gadiem, bet docentu un vadošo pētnieku amatos — vairāk kā par 5 gadiem. Lektoru, pētnieku un asistentu amatos var ievēlēt personas, kuras nav sasniegušas pensijas vecumu.

34. Akadēmijas rektoram ir tiesības uz vienu gadu iecelt par mācībspēkiem personas, kurām ir atbilstoši zinātniskie grādi, noslēdzot ar tām darba līgumu saskaņā ar akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu. Darba līgumus ar zinātniskajiem darbiniekiem noslēdz attiecīgā institūta direktors.

35. Akadēmijas personālam savi pienākumi jāveic saskaņā ar attiecīgās struktūrvienības nolikumu.

36. Akadēmijas personāla locekļi ir tiesīgi noteiktajā kārtībā piedalīties akadēmijas vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā un izmantot attiecīgos akadēmijas dienestus un struktūras. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem akadēmijas vadības un pārvaldes institūcijās ir tikai akadēmijas pilntiesīgajiem locekļiem.

 

VI. Akadēmijas un tās struktūrvienību pārvalde

37. Akadēmijas koleģiālās vadības un pārstāvības institūcijas ir:

37.1. Satversmes sapulce;

37.2. Senāts;

37.3. rektors un rektorāts;

37.4. Akadēmiskā padome;

37.5. Revīzijas komisija;

37.6. Šķīrējtiesa;

37.7. Aizbildņu padome.

38. Akadēmijas Satversmes sapulce ir akadēmijas pilntiesīgo locekļu pārstāvības institūcija.

39. Satversmes sapulce:

39.1. pieņem akadēmijas Satversmi un izdara tajā grozījumus;

39.2. ievēlē un atsauc rektoru;

39.3. apstiprina akadēmijas Senāta izveidošanas atbilstību Satversmei un Senāta nolikumu;

39.4. ievēlē Revīzijas komisiju;

39.5. ievēlē Šķīrējtiesu;

39.6. nosaka akadēmijas rīcībā esošo finansu līdzekļu izlietošanas pamatprincipus.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.

40. Satversmes sapulces sastāvā ir:

40.1. visi akadēmijas profesori, docenti un vadošie pētnieki (pilntiesīgie locekļi);

40.2. uz trim gadiem ievēlēti akadēmijas personāla pārstāvji:

40.2.1. no akadēmiskā personāla, kas nav profesori, docenti un vadošie pētnieki, — 20 cilvēki;

40.2.2. no palīgpersonāla, pārvaldes un saimnieciskā personāla — 15 cilvēki;

40.2.3. no audzēkņu, studentu, maģistrantu un doktorandu vidus — 20 cilvēki.

Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba, mācību vai studiju attiecības ar akadēmiju, tad trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē tiek ievēlēti citi pārstāvji.

41. Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā vienu reizi divos gados.

Satversmes sapulce jāsasauc ātrāk, ja to pieprasa Senāts, rektors, studējošo pašpārvalde vai divas trešdaļas no akadēmijā pastāvīgi strādājošo skaita.

42. Satversmes sapulces darbību nosaka nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulces dibināšanas sanāksme.

43. Senāts ir akadēmijas augstākā pārvaldes institūcija, kas regulē visas akadēmijas darbības jomas.

44. Senāts ievēlē:

44.1. Senāta priekšsēdētāju un sekretāru;

44.2. akadēmijas Goda doktorus un Goda biedrus;

44.3. akadēmijas prorektorus, institūtu un departamentu direktorus, katedru vadītājus;

44.4. akadēmisko personālu.

45. Senāts apstiprina:

45.1. akadēmijas struktūrvienību, padomju un citu institūciju statūtus vai nolikumus;

45.2. akadēmijā dibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

45.3. akadēmisko amatu nolikumus;

45.4. audzēkņu, studentu, maģistrantu un doktorandu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

45.5. noteikumus par mācībām un studijām akadēmijā;

45.6. kvalifikācijas piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību.

46. Senāts lemj:

46.1. par būtiskiem akadēmiskās, zinātniskās un saimnieciskās darbības jautājumiem;

46.2. par katedru, laboratoriju, institūtu un citu struktūrvienību, kā arī biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju un likvidēšanu;

46.3. par ierosinājumiem piešķirt juridiskās personas statusu atsevišķām akadēmijas struktūrvienībām un to saistībām ar akadēmiju pēc šī statusa iegūšanas;

46.4. par Satversmes sapulces sasaukšanu.

Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus akadēmijas darbības jautājumus, kā arī dot izskaidrojumus par Satversmes normu piemērošanu.

47. Senāta sastāvā ir 25 cilvēki:

47.1. akadēmijas vadība (9 cilvēki) — rektors, prorektori, institūtu un departamentu direktori;

47.2. institūtos, departamentos un katedrās ievēlēti 10 pārstāvji — profesori, docenti un vadošie pētnieki;

47.3. audzēkņu, studentu, maģistrantu un doktorandu ievēlēti 6 pārstāvji (uz kārtējo mācību gadu).

48. Senātu atbilstoši Satversmes sapulces nolikumam apstiprina Satversmes sapulce pēc rektora ievēlēšanas.

Senātu vada Senāta priekšsēdētājs.

49. Īstenojot akadēmijas Satversmes prasības, kā arī Satversmes sapulces un Senāta lēmumus, akadēmijas darbību pārzina, vada un par akadēmijas darbības rezultātiem ir atbildīgs rektors. Rektors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju visās lietās. Rektoru no akadēmiskā personāla vidus uz pieciem gadiem ievēlē Satversmes sapulce un amatā apstiprina Ministru kabinets.

50. Akadēmiskā padome pārzina studiju, zinātniskās darbības un saimnieciskā darba organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas rektora vadībā, un tajā ietilpst prorektori un institūtu un departamentu direktori.

Lemjot jautājumus, kas skar konkrētas struktūrvienības vai audzēkņus, studentus, maģistrantus un doktorandus, padomē ir jāpiedalās attiecīgo struktūrvienību vadītājiem vai viņu vietniekiem, kā arī studentu pašpārvaldes pārstāvjiem. Šo jautājumu izlemšanā minētajām personām ir balsstiesības.

51. Akadēmiskās padomes nolikumu apstiprina Senāts.

52. Institūtu un departamentu direktorus pēc rektora ieteikuma ievēlē Senāts.

53. Vēlētus profesora, docenta un administratīvos amatus var ieņemt personas līdz 65 gadu vecumam.

54. No akadēmijas profesoru, docentu un vadošo pētnieku vidus Senāts uz trim gadiem ievēlē Revīzijas komisiju triju cilvēku sastāvā. Revīziju veikšanai Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas var pieaicināt attiecīgus speciālistus. Revīzijas komisija revidē akadēmijas finansiālo un saimniecisko stāvokli un ziņo par to Senātam.

55. Satversmes sapulce uz trim gadiem ievēlē Šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts.

56. Aizbildņu padome saskaņo akadēmijas darbību ar sabiedrības interesēm. Aizbildņu padomi izveido Senāts, par tās locekļiem uzaicinot izglītības un zinātnes ministru, satiksmes ministru un citus izglītības un jūrniecības nozaru organizatorus un speciālistus. Aizbildņu padomes nolikumu apstiprina Senāts. Aizbildņu padomei ir tiesības ierosināt tādu jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē vai Senātā, kas saistīti ar jūrniecības izglītību un zinātni.

 

VII. Studentu pašpārvalde

57. Akadēmijas audzēkņiem, studentiem, maģistrantiem un doktorandiem (tālāk tekstā — "studenti") ir vienota pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā studenti un apstiprina Senāts. Senāts var neapstiprināt studentu pašpārvaldes nolikumu tikai tad, ja tas neatbilst Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem, akadēmijas Satversmei vai Senāta lēmumiem.

58. Studentu pašpārvalde:

58.1. reprezentē akadēmijas audzēkņus, studentus, maģistrantus un doktorandus akadēmijas, valsts un starptautiskajā dzīvē;

58.2. aizstāv un pārstāv studentu intereses akadēmijā un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

58.3. nosaka studentu ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un Senātā.

59. Studentu pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studentiem.

60. Studentiem Senātā ir atliekošā veto tiesības visos jautājumos, kas skar studentu intereses. Pēc atliekošā veto piemērošanas attiecīgo jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru Senāts izveido pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu Senāts apstiprina ar kvalificētu (2/3) balsu vairākumu.

61. Studentu biedrību, klubu un citu organizāciju līdzdalību studentu pašpārvaldē nosaka minētās pašpārvaldes nolikums.

62. Akadēmijas vadība atbalsta studentu pašpārvaldes darbību.

63. Studentu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras akadēmijas struktūrvienības vadības par visiem jautājumiem, kas skar studentu intereses.

64. Studentu pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību visu līmeņu akadēmijas institūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

 

VIII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

65. Akadēmijai saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem var būt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

66. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:

66.1. Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, kas valsts budžetā paredzēti akadēmijas pamatdarbībai;

66.2. Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti atsevišķu programmu un pasākumu finansēšanai, to skaitā Latvijas Zinātnes padomes piešķirtie līdzekļi zinātnisko pētījumu projektu finansēšanai, ja projekta vadītājs kredīta rīkotāja tiesības uz līguma pamata ir nodevis akadēmijas rektoram;

66.3. ienākumi speciālajā budžetā:

66.3.1. ienākumi no studentu apmācības par samaksu;

66.3.2. ienākumi no speciālistu kvalifikācijas celšanas un speciālistu pārkvalificēšanas;

66.3.3. ienākumi no saimnieciskās darbības;

66.3.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

66.3.5. citi Latvijas Republikas tiesību aktos paredzētie ienākumu avoti.

67. Akadēmijas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

Ārējo revīziju darbība akadēmijā ir pieļaujama, par to ziņojot akadēmijas vadībai (rektoram vai Senātam). Latvijas Republikas budžeta līdzekļi, kurus valdība piešķir atsevišķu programmu un pasākumu finansēšanai, tiek novirzīti tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē attiecīgo programmu vai pasākumu.

68. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un attiecīgajiem starpvalstu līgumiem akadēmija ir tiesīga Latvijas Republikā un ārvalstīs:

68.1. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

68.2. slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības;

68.3. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus;

68.4. saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu kredītus, ziedojumus un dāvinājumus.

69. Akadēmijai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu ir noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās. Akadēmijai ir arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

 

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

70. Akadēmijas Satversmi pieņem, grozījumus tajā izdara vai to atceļ akadēmijas Satversmes sapulce. Akadēmijas Satversmi un lēmumus par grozījumu izdarīšanu tajā apstiprina Ministru kabinets.

Ministru prezidenta vietā —

ārlietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs V.Birkavs

Finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Piebalgs