Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2023/2

2023. gada 23. februārī

Atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

APSTIPRINĀTI
ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes
23.02.2023. sēdes lēmumu Nr. 161 (prot. Nr. 3, 84. §)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
8. panta pirmās daļas 3. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie saistošie noteikumi, turpmāk tekstā – noteikumi, nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu, turpmāk tekstā – atkritumi, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, dalīti vākto, liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu, apsaimniekošanas kārtību Dienvidkurzemes novada pašvaldības, turpmāk tekstā – pašvaldība, administratīvajā teritorijā, turpmāk tekstā – pašvaldības teritorija;

1.2. novada dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;

1.3. prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā arī minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.4. atkritumu apsaimniekošanas maksas veikšanas kārtību;

1.5. atbildību par šo noteikumu neievērošanu.

2. Šo noteikumu mērķis ir:

2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, – organizēt atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs;

2.2. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;

2.3. veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā atkārtotu izmantošanu, atkritumu dalītu vākšanu un šķirošanu, pārstrādi reģenerāciju, lai samazinātu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu.

3. Šajos noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomas tiesību aktos, to definīcijas noteikumos netiek atkārtotas.

4. Papildu normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem Saistošajos noteikumos lietoti termini:

4.1. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Dienvidkurzemes novada administratīvajā teritorijā;

4.2. Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs – publiska persona, publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veiks Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētās funkcijas saskaņā ar Dienvidkurzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, saīsināti – RAAC;

4.3. Atkritumu poligons – Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu apglabāšanas poligons "Ķīvītes", kas ir speciāli ierīkota un aprīkota vieta sadzīves, inerto un azbesta atkritumu apglabāšanai uz zemes vai zemē, kur nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;

4.4. Liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu konteineros (mēbeles, matrači, sadzīves priekšmeti u.c.);

4.5. Mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – to būvdarbu vai remontdarbu veikšanas procesā radušies atkritumi, uz kuriem neattiecas Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība" prasības;

4.6. Dalīti savācamo atkritumu veidi – atbilstoši tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus;

4.7. Dalīti vākto atkritumu savākšana – dalīti vāktu atkritumu savākšana tiek veikta, izmantojot speciālus konteinerus un maisus, kuru marķējums atbilst valstī noteiktām vadlīnijām un šiem saistošajiem noteikumiem;

4.8. Nešķirotu atkritumu konteiners – īpaša tvertne ar paceļamu vāku, kas paredzēta nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai (minimālais tilpums ir 120 litri);

4.9. Atkritumu urna – atkritumu tvertne sīko sadzīves atkritumu savākšanai, kas novietota pie ēku fasādes, soliņiem vai autobusu pieturās saskaņā ar pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, vai citur teritorijā;

4.10. Priekšapmaksas atkritumu savākšanas maiss – atkritumu apsaimniekotāja piedāvāts speciāls marķēts maiss atkritumu savākšanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas līguma noteikumiem;

4.11. Daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā ir vairāk kā četri dzīvokļi, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas.

5. Pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs neatbild par atkritumos pazudušiem priekšmetiem, kā arī neatbild par to personu veselību, kuras nodarbojas ar šo priekšmetu meklēšanu.

6. Pašvaldības teritorijā ir noteiktas šādas atkritumu apsaimniekošanas zonas:

6.1. atkritumu apsaimniekošanas 1. zona: Bunkas pagasts, Gramzdas pagasts, Kalētu pagasts, Priekules pagasts, Priekules pilsēta, Virgas pagasts, Dunikas pagasts, Rucavas pagasts, Embūtes pagasts, Vaiņodes pagasts;

6.2. atkritumu apsaimniekošanas 2. zona: Bārtas pagasts, Gaviezes pagasts, Grobiņas pagasts, Grobiņas pilsēta, Medzes pagasts, Aizputes pagasts, Aizputes pilsēta, Cīravas pagasts, Kalvenes pagasts, Kazdangas pagasts, Lažas pagasts, Pāvilostas pilsēta, Sakas pagasts, Vērgales pagasts;

6.3. atkritumu apsaimniekošanas 3. zona: Nīcas pagasts, Otaņķu pagasts;

6.4. atkritumu apsaimniekošanas 4. zona: Dunalkas pagasts, Durbes pagasts, Durbes pilsēta, Tadaiķu pagasts, Vecpils pagasts.

7. Pašvaldības teritorijā tiek noteikti šādi atkritumu savākšanas veidi:

7.1. Sadzīves atkritumu radītājiem vai valdītājiem slēdzot līgumus ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves (t.sk. sadzīves bīstamo un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu) atkritumu savākšanu un izmantojot:

7.1.1. atkritumu konteinerus;

7.1.2. marķētus priekšapmaksas maisus;

7.2. Dalīti vākto atkritumu savākšanu no dalītās vākšanas punktiem un laukumiem, kur tos nogādā atkritumu radītājs un kuru savākšanu veic atkritumu apsaimniekotājs.

8. Nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru un/vai priekšapmaksas atkritumu savākšanas maisu iztukšošanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

8.1. Individuālās dzīvojamās mājās, dvīņu un rindu mājās katrā sekcijā, kā arī vasarnīcās, dārza mājās, kas tiek izmantotas patstāvīgai dzīvošanai – vienu reizi mēnesī;

8.2. Daudzdzīvokļu mājās:

8.2.1. novada pilsētās: Aizputē, Durbē, Grobiņā, Pāvilostā, Priekulē – vienu reizi nedēļā;

8.2.2. pārējā novada teritorijā – vienu reizi mēnesī;

8.3. Juridiskām personām, uzņēmumiem, iestādēm, fiziskām personām, kuras īpašumā veic saimniecisko darbību – ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

8.4. Ja nekustamā īpašuma lietošanai ir sezonāls raksturs un neveic īpašumā saimniecisko darbību (vasarnīca, dārza māja, u.tml.) – 3 reizes gadā, saskaņā ar atkritumu radītāja noteiktu un ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņotu laika grafiku;

8.5. Ja atkritumu radītājs noslēdz līgumu par iesaistīšanos atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiski noārdāmie atkritumi, plastmasa, papīra, metāla, stikla iepakojums) saskaņā ar šo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti, atkritumu apsaimniekotājs var samazināt 8.1., 8.2. apakšpunktos noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu, nosakot vismaz 2 (divas) reizes mazāku atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret šajos punktos un apakšpunktos norādīto.

9. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi, dalīti savāktie bioloģiskie atkritumi ir nogādājami atkritumu poligonā.

10. Dalīti savāktās otrreizējās izejvielas (t.sk. papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls), mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi un liela izmēra atkritumi pēc to savākšanas nonāk atkritumu apsaimniekotāja īpašumā. Apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt šo atkritumu papildu apstrādi, ja tāda ir nepieciešama, un nodošanu pārstrādei vai reģenerācijai, tādejādi sekmējot atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanu Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Atkritumu daļu, kas pēc apstrādes nav nododama pārstrādei vai reģenerācijai, atkritumu apsaimniekotājs nogādā atkritumu poligonā.

II. Pašvaldības kompetence atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas jomā

11. Pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, kā arī šiem noteikumiem. Pašvaldība:

11.1. Publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu, arī dalīti vākto un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, veicot iepirkuma procedūru vai piemērojot normatīvo aktu piemērošanas izņēmumus, un noslēdz ar to līgumu par atkritumu apsaimniekošanu;

11.2. Kontrolē atkritumu apsaimniekotāju darbību atkritumu apsaimniekošanas jomā;

11.3. Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nosaka un regulāri izvērtē maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, atbilstoši šo noteikumu 11.1. punktā izvēlētajai iepirkuma zonai pašvaldības teritorijā vai apvienotajai zonai, ja vairākas pašvaldības ir noteikušas vienu kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu;

11.4. Informē atkritumu radītājus par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, norādot līguma darbības termiņu, publicējot informāciju pašvaldības informatīvā izdevumā un mājas lapā internetā;

11.5. Nosaka sadzīves atkritumu savākšanas līdzekļus (konteineri, priekšapmaksas maisi, to veidi un noformējums);

11.6. Nosaka pašvaldības radītās atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izmantošanas, lietošanas un uzturēšanas noteikumus;

11.7. Sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, informē atkritumu radītājus par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas līgumā noteikto kārtību.

III. Atkritumu radītāju un valdītāju un nekustamā īpašuma lietotāju, valdītāju, īpašnieku vai apsaimniekotāju pienākumi

12. Atkritumu radītājs un/vai valdītājs un/vai nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, vai šo personu pilnvarots apsaimniekotājs pašvaldības administratīvajā teritorijā ir atbildīgs par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu viņa īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā un slēdz šo līgumu.

13. Ikviena atkritumu radītāja un/vai valdītāja un/vai nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja, vai šo personu pilnvarots apsaimniekotāja pienākums ir:

13.1. iegūstot nekustamo īpašumu, ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas īpašumā vai lietošanā, ja tajā atrodas dzīvojamā apbūve vai notiek saimnieciska darbība, kuras rezultātā rodas sadzīves atkritumi, noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu;

13.2. Pēc pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja pieprasījuma sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, kā arī komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, saistībā ar radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;

13.3. Vienoties par nešķiroto atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu, ņemot vērā atkritumu daudzumu un izvešanas biežumu, ne retāk kā noteikumu 7. punkta apakšpunktos;

13.4. Iekļauties pašvaldības organizētajā dalītas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus atdalot no kopējās atkritumu plūsmas noteikumu 4.6. punktā minētos atkritumu veidus un izvietot tos apsaimniekotāja paredzētajos konteineros dalītās vākšanas punktos vai laukumos;

13.5. Liela izmēra, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus atsevišķi vienojoties nogādāt atkritumu apsaimniekotāja norādītajā vietā personīgi vai izmantojot atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus atbilstoši noteikumu 37. punkta nosacījumiem. Ja noslēgtais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz regulāru šāda veida atkritumu izvešanu, persona atkritumus novieto to savākšanas vietā īsi pirms noteiktā savākšanas laika;

13.6. Nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu, lai pie atkritumu konteineriem neveidojas atkritumu kaudzes vai konteineri netiek pārkrauti;

13.7. Uzturēt lietošanā nodotos atkritumu konteinerus lietošanas kārtībā, nepasliktinot to stāvokli, kā arī:

13.7.1. Konteineriem lielākiem par 240 l izvēlēties atkritumu konteinera pastāvīgo vietu tā, lai pie tās netraucēti varētu piebraukt specializētais transporta līdzeklis;

13.7.2. Atkritumu konteineru tukšošanas dienās konteinerus (līdz 240 l ieskaitot) no slēgtiem pagalmiem un konteineru telpām novietot specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā ne tālāk kā 5 (piecus) metrus no ceļa brauktuves malas, vietā ārpus sētas un žoga tā, lai netraucētu gājēju un transportlīdzekļu kustību, vai vietā, kas ir atrunāta noslēgtajā līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju, kā arī pēc atkritumu savākšanas novietot konteineru tā pastāvīgās atrašanās vietā;

13.7.3. Uzturēt kārtībā pievedceļus un konteineru atrašanās vietas, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa netraucētu un brīvu piekļūšanu atkritumu konteineriem un konteinera pārvietošanu pie specializētā transporta līdzekļa, lai nodrošinātu to izvešanu jebkurā gadalaikā;

13.8. Nešķirotos atkritumus ievietot tikai tajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēts konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;

13.9. Iesaistīties pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja rīkotajos atkritumu savākšanas pasākumos;

13.10. Savlaicīgi informēt atkritumu apsaimniekotāju, ja mainās radīto atkritumu apjoms un vienoties par atkritumu izvešanas biežumu vai atkritumu konteineru skaita vai tilpuma maiņu.

14. Nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, vai šo personu pilnvarots apsaimniekotājs papildus šajos noteikumos norādītajiem vispārīgajiem atkritumu radītāju un valdītāju pienākumiem saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, norāda piemērotu vietu sadzīves atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī nodrošina atkritumu apsaimniekotāja transporta netraucētu un brīvu piekļuvi tai un uztur kārtību un tīrību šajā vietā. Sadzīves atkritumu konteineru izvietošanai paredzētajām vietām ir jāatbilst normatīvajos aktos (tajā skaitā pašvaldības apbūves noteikumos) ietvertajām prasībām, kā arī jāatrodas uz cietas pamatnes, lai nodrošinātu konteinera pārvietošanu ripinot. Nedrīkst pieļaut konteinera iestigšanu dubļos vai sniegā, iesalšanu.

15. Atkritumu radītājs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus (dalīti vāktie atkritumi, ražotāja atbildības sistēmas).

16. Dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurām nav izvēlēts apsaimniekotājs vai pārvaldnieks, savstarpēji vienojas par kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu un pilnvaro personu, kura slēdz līgumu par atkritumu izvešanu no minētās mājas vai teritorijas.

17. Atkritumu radītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, apsaimniekotāju par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu apsaimniekošana un maksājumu veikšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vai patstāvīgi slēdz līgumu par tās darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

18. Atkritumu radītājs nodrošina, ka nešķirotie atkritumi pirms ievietošanas atkritumu konteineros ir ievietoti atkritumu maisos un atkritumu maisi ir aizsieti, konteinera vāks aizvērts. Asie priekšmeti ir ievietojami tā, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.

19. Atkritumu radītājiem un valdītājiem Dienvidkurzemes novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts:

19.1. izvietot (izmest) atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

19.2. ierīkot patvaļīgas atkritumu izgāztuves, aprakt atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes. Aizliegts iznest ārpus sava nekustamā īpašuma un, nesaskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, novietot ceļa braucamās daļas malā visa veida sadzīves atkritumus, tai skaitā lapas, zarus;

19.3. jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus, tai skaitā atkritumu konteineros, urnās, ugunskuros un dārza kamīnos;

19.4. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielu vai ceļu braucamās daļas, nomales vai ceļa braucamās daļas malā (izņemot nomaļās vietās, kur atkritumu konteineri netraucē satiksmi vai gājēju plūsmu, kā arī vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums un ir saskaņots ar atkritumu apsaimniekotāju);

19.5. ievietot atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, būvniecības, mājsaimniecībā radītos būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, ražošanas atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie atkritumi, kā arī citus bīstamos atkritumus vai videi kaitīgās preces. Aizliegts ievietot sadzīves atkritumu konteineros ārstniecības vai veterinārās iestādēs radušos atkritumus;

19.6. ievietot savus atkritumus konteineros, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai kas ir citu personu īpašumā;

19.7. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus atkritumu konteineros, ievietot lielāku atkritumu tilpumu nekā paredzēts, kas neļauj aizvērt konteinera vāku. Par šādu atkritumu konteineru iztukšošanu var tikt noteikta paaugstināta samaksa;

19.8. jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus;

19.9. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros;

19.10. veikt darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros;

19.11. veikt darbības, kas ir pretrunā ar šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu;

19.12. piesārņot ar atkritumiem daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, pagrabus, bēniņus, citas koplietošanas telpas, pagalmus un mājām pieguļošās teritorijas. Uzkrāt mājokļos no atkritumiem iegūtus materiālus, ja tas apdraud cilvēku veselību vai piegružo apkārtējo vidi.

IV. Publisko pasākumu organizētāji

20. Publisko pasākumu organizētājam pirms pasākuma rīkošanas ir jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu konteineru izvietošanu pasākuma vietā un pasākuma laikā radīto atkritumu savākšanu no izvietotajiem konteineriem. Jāparedz dalīta atkritumu savākšana publiskos pasākumos.

21. Pasākumu organizatori nodrošina attiecīgās teritorijas sakopšanu pēc pasākuma noslēguma.

22. Publisku pasākumu organizatori iespēju robežās nodrošina dzērienu tirdzniecību atkārtoti lietojamās depozīta glāzēs vai pasākuma teritorijā organizē depozīta iepakojuma savākšanas vietas.

V. Atkritumu apsaimniekotāja pienākumi

23. Atkritumu apsaimniekotājs veic atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā arī šiem saistošajiem noteikumiem un noslēgto līgumu starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju.

24. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:

24.1. Slēgt līgumus ar atkritumu radītājiem par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu, piemērojot normatīvajos aktos paredzētā kārtībā noteikto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu uz termiņu, kas nav garāks par līguma termiņu, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību;

24.2. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un noslēgto līgumu starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, nodrošināt dalītu atkritumu vākšanu 4.6. punktā noteiktajiem atkritumu veidiem;

24.3. Slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos atkritumu apsaimniekošanu;

25.4. Saskaņot ar pašvaldību atkritumu savākšanas konteineru un maisu dizainu, norādot apsaimniekotāja nosaukumu un kontakttālruni, kā arī ievietojamo atkritumu veidu. Norādot atkritumu veidu, izmantot piktogrammu simbolus un to rakstisku nosaukumu;

25.5. Nodrošināt visu apkalpoto atkritumu savākšanas konteineru un maisu atbilstošu marķēšanu;

25.6. Nodrošināt atkritumu radītājus ar atkritumu konteineriem pietiekamā tilpumā un daudzumā;

25.7. Nodrošināt atkritumu radītājiem iespēju iegādāties priekšapmaksas maisus nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanai;

25.8. Veikt regulāru un sistemātisku visu pašvaldības administratīvajā teritorijā radīto atkritumu savākšanu un izvešanu, nodrošinot līgumā un šajos saistošajos noteikumos noteikto nosacījumu izpildi, tajā skaitā nodrošinot atkritumu izvešanas biežumus, tīrību un kārtību, savācot uz zemes nokritušos atkritumus konteineru iztukšošanas laikā;

25.9. Uzstādīt, labot un nomainīt sadzīves atkritumu konteinerus, ja minētie konteineri nav citas personas īpašums, kā arī veikt konteineru mazgāšanu atbilstoši līguma nosacījumiem;

25.10. Nodrošināt atkritumu ārpuskārtas izvešanas pakalpojumu atbilstoši līguma nosacījumiem;

25.11. Lai samazinātu transporta slodzi uz ceļiem, troksni, gaisa piesārņojumu un citu ietekmi uz vidi, optimizēt maršrutus gan dalīto, gan nešķiroto atkritumu savākšanā;

25.12. Nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu par vienādu maksu (vienības cenu) visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā;

25.13. Saskaņot ar pašvaldību šķiroto atkritumu savākšanas sistēmas jautājumus, tai skaitā atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidošanas vietas;

25.14. Nodrošināt sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu konteineru novietošanas vietām, sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktiem un šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem;

25.15. Nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbības prioritārā kārtībā: atkārtota izmantošana, pārstrāde, reģenerācija, uz poligonu apglabāšanai tiek nogādāti tikai tie atkritumi, kuru citāda apsaimniekošana nav iespējama;

25.16. Vismaz 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš informēt atkritumu radītājus un valdītājus par prasībām saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu vai to izmaiņām, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;

25.17. Ziņot pašvaldībai un atbildīgajiem dienestiem par atkritumu radītāju administratīvajiem pārkāpumiem;

25.18. Nodrošināt pašvaldību ar pieprasīto informāciju atkritumu apsaimniekošanas rezultatīvo rādītāju aprēķinam, kā arī nodrošināt pašvaldību ar citu informāciju, kas nepieciešama pašvaldībai tās funkciju izpildei un ir apsaimniekotāja rīcībā;

25.19. Lai sekmētu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību, sadarbībā ar pašvaldību un RAAC izglītot atkritumu radītājus par atkritumu apsaimniekošanu, īpaši par sadzīves atkritumu dalītu vākšanu, tajā skaitā veikt iedzīvotāju informēšanu un apmācību, izplatīt informatīvos materiālus par atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar pašvaldību noslēgtā līguma prasībām;

25.20. Ne retāk kā 1 (vienu) reizi gadā līdz 1. martam iesniegt priekšlikumus pašvaldībai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un tās uzlabošanas pasākumiem pašvaldības teritorijā.

VI. Prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai un šķirošanai

26. Atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina atkritumu dalītās savākšanas punktu un laukumu skaits pašvaldības teritorijā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī regulāra atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma sniegšana saskaņā ar dalīti vākto atkritumu savākšanas maršrutu, ja tādi tiek paredzēti pašvaldības teritorijā.

27. Atkritumu apsaimniekotājs atkritumu dalītās savākšanas punktos un laukumos nodrošina nepieciešamo konteineru tilpumu un skaitu, ņemot vērā 3.7. punktā minēto atkritumu veidu, to daudzumu. Dalīti vākto atkritumu (t.sk. papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, tekstils) izvešana ir veicama ne retāk kā 1 reizi divos mēnešos.

28. Atkritumu apsaimniekotājs pēc atkritumu konteineru iztukšošanas sakopj atkritumu konteineru piegulošo teritoriju, ja konteineru iztukšošanas procesā ir izbiruši iekraujamie atkritumi.

29. Atkritumu dalītās savākšanas punktos un laukumos novieto konteinerus, kuru iztukšošanu nodrošina atkritumu konteineru apsaimniekotājs, kad konteineri ir piepildīti.

30. Atkritumu apsaimniekotājs savlaicīgi (ne mazāk kā 1 mēnesi iepriekš) informē atkritumu radītājus un atkritumu valdītājus par jauna dalīta, pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai derīgu atkritumu savākšanas veida ieviešanu un ar pašvaldību saskaņo attiecīgo konteineru krāsojumu un marķējumu.

VII. Prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai

31. Sadzīves bīstamo atkritumu radītājs vai valdītājs:

31.1. Atdala sadzīves bīstamo atkritumus no citu veidu sadzīves atkritumiem;

31.2. Uzglabā sadzīves bīstamos atkritumus ne ilgāk par 12 mēnešiem tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību un vidi, kā arī personu mantu;

31.3. Sedz visas ar sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas, ja tādas paredzētas, t.i, ja to apsaimniekošana netiek segta ražotāja atbildības sistēmas ietvaros.

32. Juridiskā persona slēdz atsevišķu līgumu ar sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekotāju par radīto bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

33. Fiziskā persona no sadzīves bīstamajiem atkritumiem atbrīvojas:

33.1. Nogādājot tos speciāli ierīkotās sadzīves bīstamo atkritumu savākšanas vietās;

33.2. Iesaistoties atkritumu apsaimniekotāja un pašvaldības rīkotajās akcijās;

33.3. Slēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atsevišķu sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

34. Dalīti tiek vākti šādi sadzīves bīstamo atkritumu veidi:

34.1. Sadzīves bīstamie atkritumi t.sk. videi kaitīgās preces, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (neizjauktas iekārtas), dienasgaismas lampas, akumulatori – preču tirdzniecības vietā, dalīti vākto atkritumu savākšanas laukumā, atkritumu apsaimniekotāja rīkoto akciju veidā vai sadarbībā ar esošiem bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem;

34.2. Riepas – preču tirdzniecības vietā un dalīti vākto atkritumu savākšanas laukumā (var piemērot maksu par nodošanu);

34.3. Baterijas – publiskās vietās pieejamos konteineros, kas paredzēti attiecīgā atkritumu veida savākšanai (elektropreču tirgotavās, lielveikalos un citur) vai dalīti vākto atkritumu savākšanas laukumā;

34.4. Medikamenti un to atlikumi – savākšanu organizē atkritumu apsaimniekotājs sadarbībā ar tādiem atkritumu apsaimniekotājiem, kuri saņēmuši atļauju bīstamo atkritumu apsaimniekošanai;

34.5. Par pārējo bīstamo atkritumu apsaimniekošanu jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotājiem, kuri saņēmuši atļauju bīstamo atkritumu apsaimniekošanai.

35. Pašvaldība sadarbībā ar RAAC vismaz vienu reizi gadā akcijas veidā nodrošina vismaz to videi kaitīgo preču, kas minētas noteikumu 33.1. apakšpunktā, savākšana no iedzīvotājiem.

VIII. Prasības būvniecības un liela izmēra atkritumu apsaimniekošanai

36. Liela izmēra atkritumu īslaicīga novietošana pie sadzīves atkritumu konteineriem vai citā tiesiski pieejamā vietā ir atļauta tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai apsaimniekotāju un atkritumu apsaimniekotāju saskaņotā vietā un laikā.

37. Liela izmēra un būvniecības atkritumi, tajā skaitā mājsaimniecībā radīti būvniecības atkritumi, jāsavāc atsevišķi no citiem atkritumiem, izvešanu individuāli saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju. Aizliegts būvniecības un būvju nojaukšanas un liela izmēra atkritumus ievietot sadzīves atkritumu konteineros, kā arī tos novietot citās tam neparedzētās vietās.

38. Pirms būvdarbu uzsākšanas, tai skaitā pirms ēku un būvju renovācijas, rekonstrukcijas vai nojaukšanas, būvniecības ierosinātājam vai būvniecības veicējam jānodrošina būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, apsaimniekošana, t.i., jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atbilstošu konteineru vai speciālu maisu izvietošanu un izvešanu, vai arī jānodrošina būvdarbu rezultātā radušos atkritumu nogādāšana atbilstošā atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas vietā.

39. Būvniecības atkritumus aizliegts novietot ārpus teritorijas, kur notiek būvdarbi.

40. Būvniecības un liela izmēra atkritumu konteineri novietojami tā, lai netraucētu gājēju un transporta līdzekļu kustību.

41. Būvniecības un liela izmēra atkritumu konteinera īpašnieku pienākums ir uzturēt tos atbilstošā tehniskā stāvoklī.

42. Būvdarbu laikā izraktā zeme jānovieto tā, lai nenotiktu tās sajaukšanās ar būvniecības vai sadzīves atkritumiem.

IX. Prasības bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai

43. Bioloģiski noārdāmie atkritumi izvedami normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktos termiņos un kārtībā.

44. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir jānodala no citiem sadzīves atkritumiem un jāievieto atbilstošos konteineros, ja šādi konteineri ir izvietoti. Dalīti vāktus bioloģiski noārdāmus atkritumus nogādā tam paredzētā pārstrādes iekārtā atkritumu poligonā vai speciāli ierīkotā kompostēšanas laukumā, ja šāds laukums ir izveidots pašvaldības teritorijā.

45. Apstādījumu teritorijās ir pieļaujama bioloģiski noārdāmu dārzu vai parku atkritumu, kompostēšana ar pašvaldības speciālistu saskaņotās vietās. Bioloģiski noārdāmo dārzu vai parku atkritumu kompostēšana veicama saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteikto.

46. Privātmāju atkritumu radītājiem ir pienākums kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus sava īpašuma teritorijā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī trešo personu mantai, kā arī ievērojot normatīvo aktu prasības. Šāda kompostēšana ir veicināma, lai samazinātu kopējo apsaimniekojamo atkritumu daudzumu.

X. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu

47. Atkritumu apsaimniekotājs, kuru atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantam un šo noteikumu 11.1. punkta nosacījumiem izvēlējusies pašvaldība, nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā šo atkritumu apsaimniekošanas zonā atbilstoši noslēgtajam līgumam ar pašvaldību.

48. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju un/vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju.

49. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs ierosināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas saskaņā ar līguma noteikumiem. Gadījumos, kad maksa mainās sakarā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas ar to spēkā stāšanas dienu.

XI. Noslēguma jautājumi

50. Šo saistošo noteikumu 4.2., 25.19. un 35. punktos noteiktās reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra funkcijas pildīs atkritumu apsaimniekotājs SIA "Liepājas RAS" pēc Dienvidkurzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas.

51. Šo saistošo noteikumu 6. punkts stājas spēkā un tiek piemērots pēc Dienvidkurzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas. Līdz tam atkritumu apsaimniekošanas zonas tiek noteiktas saskaņā ar spēkā esošiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem ar atkritumu apsaimniekotājiem.

52. Šo noteikumu 8. punktu attiecina uz atkritumu savākšanas līgumiem, kas noslēgti pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Līgumos, kas noslēgti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atkritumu izvešanas biežums jānodrošina saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem līdz to termiņa beigām.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Priedols

Paskaidrojuma raksts
Dienvidkurzemes novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 2023/2 "Atkritumu apsaimniekošanas noteikumi"

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Priedols