Latvijas Jūras akadēmija — pilnvērtīgā juridiskā statusā

Jānis Bērziņš, Latvijas Jūras akadēmijas rektors — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Šobrīd vēl ir pat grūti pateikt, kad īsti notikusi Latvijas Jūras akadēmijas dibināšana.

Pirmā audzēkņu uzņemšana tagadējā akadēmijā notika jau 1989.gadā, kad Kaļiņingradas Zivrūpniecības institūta Rīgas filiālē uzņēma 85 studentus dienas nodaļā. Pēc tam 1990. gadā, jau ar Latvijas Jūras akadēmijas nosaukumu tā kļuva par Rīgas Tehniskās universitātes fakultāti. Pagāja vēl divarpus gadi, un 1993.gada janvārī ar toreizējās Ministru padomes lēmumu Latvijas Jūras akadēmija kļuva par patstāvīgu augstskolu. Vēl pēc dažiem mēnešiem, maijā, Jānis Bērziņš akadēmijas Satversmes sapulcē tika ievēlēts par rektoru. Taču tikai šī gada 7. februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi un Jāni Bērziņu par LJA rektoru ( skat. dokumentus blakus 2.lpp. ).

Šajā sakarā lūdzam akadēmijas rektoru atbildēt uz vairākiem jautājumiem, un pirmais no tiem — par akadēmijas struktūru un tās uzdevumiem.

— Ļoti iespējams, ka tieši šis fakts — akadēmijas savdabīgā uzbūve, kādas nav nevienai augstskolai Latvijā, — arī izraisīja juridiskās noformēšanās kavēšanos. Jūrniecības izglītībai Latvijā ir trīs pakāpes. Pirmā pakāpe ir jūrskola, kurā jaunietis var iestāties pēc devītās klases pabeigšanas. To pabeidzot, kļūst vai nu par matrozi, vai par neliela kuģa vadītāju. Otro pakāpi pabeidzot — pēc vidusskolas beigšanas jāmācās divus gadus, pēc jūrskolas jāmācās vienu gadu —, jaunietis iegūst stūrmaņa diplomu un daļēji arī bakalauram nepieciešamās zināšanas. Ja mācības tiek turpinātas trešajā pakāpē, tad, absolvējot Jūras akadēmiju, absolvents iegūst inženiera diplomu un bakalaura grādu.

Mēs sagatavojam augstas kvalifikācijas kuģu mehāniķus, stūrmaņus un kuģu elektromehāniķus. Akadēmijas studentu sastāvā 80 procenti ir latvieši, pārējie — nelatvieši. Tā kā iestāju eksāmeni un mācības norit spēcīgas konkurences apstākļos, mums ir izveidojies ļoti spējīgu un interesantu audzēkņu kolektīvs. Piemēram, šobrīd vairāki puiši studē ekonomiku Rīgas Tehniskajā universitātē, kāds students ir ne vien teicamnieks pie mums, bet arī Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, turklāt tur iegūtās zināšanas šobrīd papildina Šveicē, Cīrihes universitātē. Pagājušajā gadā kuģu vadītāju specialitātē sākām uzņemt arī meitenes. Visas sešas, nesaņemot nekādas atlaides, ir teicamnieces.

Pirmais izlaidums notika pagājušajā gadā, kad akadēmiju beidza 52 audzēkņi. Šogad diplomus izsniegsim nedaudz mazākam absolventu skaitam.

Vēl jāpiemin ļoti svarīga nianse, proti, mūsu puiši pēc akadēmijas beigšanas, apgūstot 6 līdz 8 mēnešu militāras apmācības kursu ārzemēs, var kļūt par Latvijas kara flotes virsniekiem.

— Starptautiskās jūrniecības organizācijas "IMO" speciālisti pārbaudīja jūsu akadēmijas pirmā izlaiduma absolventu zināšanas, iepazinās ar mācību darbu un kopumā augstu novērtēja sasniegto apmācības līmeni. Bet jūs sākāt pavisam nesen, turklāt pavisam nesagatavotā vietā. Kā jums izdevās komplektēt pasniedzēju kadrus, izveidot mācību bāzi?

— Nesen pie mums viesojās Pēterburgas Makarova Augstākās jūras akadēmijas pirmais prorektors, kurš 1990.gada rudenī visai ironiski teica: "Ak, tad esat sadomājuši arī Rīgā taisīt akadēmiju..." Ja jau tagad atbrauca, tad laikam sāk mūs uztvert nopietni.

Ar pasniedzēju kadriem bija un ir grūtības — algas mazas. Vairākus pasniedzējus, kas bija zinātņu doktori, pat mācību grāmatu autori, un varēja lasīt lekcijas latviešu valodā, mēs pieaicinājām no Pēterburgas augstākajām mācību iestādēm. Vispārīgajos mācību priekšmetos lekcijas lasa bijušie Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēji, speciālo priekšmetu pasniegšanā iesaistām bijušos absolventus. No pagājušā izlaiduma divus izdevās ieinteresēt pasniedzēja darbā, taču, kā zināt, par darbu uz kuģa maksā daudzkārt vairāk... Pēc apmēram piecpadsmit gadiem mums speciālo priekšmetu pasniedzēju laikam gan netrūks, jo vīri no jūras sāks atgriezties uz dzīvi krastā.

Tā kā Latvijas kuģniecība, tāpat kā visas tautsaimniecības sfēras, pieskaņojas Rietumu standartiem un normām, ļoti būtiska mums kļuva modernas mācību literatūras sagādāšana. Londonā jau kopš 1748.gada darbojas Viņas Augstības Anglijas karalienes jūrniecības literatūras grāmatu krātuve. Ar jau pieminētā "IMO" starpniecību iegādājāmies modernu jūrniecības mācību literatūru par 30 000 angļu mārciņu. Summa liela, toties tagad mums ir mācību grāmatas, ko var izmantot pasniedzēji un studenti, ja nepieciešams, varam tās kopēt un pavairot savām vajadzībām.

Auditoriju un trenažieru iekārtošanā mums daudz palīdz norvēģi. Nesen, piedaloties Norvēģijas vēstniekam Latvijā, atklājām datoru apmācības auditoriju "Kuģis—krasts". Tiek piedāvāts arī trenažieris stūrmaņiem. Kāda firma, kas nodarbojas ar jūrniecības mācību iestāžu būvi, gatavojas ierasties, lai izpētītu Daugavgrīvas kompleksu, uz kuru tuvākajos gados gatavojas pārcelties visa Latvijas Jūras akadēmija. Tikai tam visam vajadzīga nauda... Piemēram, organizācijas "IMO" piedāvātais laboratoriju komplekss jūrniecības mācību iestādēm maksā četrus miljonus dolāru. Varbūt radīsies kāds sponsors?

— Jūs minējāt, ka gatavojaties pārcelties uz Krievijas armijas atstāto Daugavgrīvas kompleksu. Ko tas varētu nozīmēt Jūras akadēmijas turpmākajā darbā? Vai varbūt tiks paplašināts arī apgūstamo specialitāšu loks?

— Plānojam, ka uz Daugavgrīvas mācību kompleksu pāriesim divu trīs gadu laikā. Tur ir kopmītne ar 600 vietām, ēdnīca ar 540 vietām, divas dzīvojamās mājas. Taču mācību telpas ir mazas, nav vietas mūsu bibliotēkai. Turklāt viss ir jāremontē. Toties ir 350 metrus gara piestātne, kas studentiem būs brīnišķīgs mācību poligons. Ja to mēs iegūsim savā īpašumā un izcelsim deviņus nogrimušos kuģus — katra kuģa izcelšana maksā ap 3000 latu, nerēķinot nodokļus, — tad šeit izveidosim ostas laboratoriju, kas pavērs iespēju sagatavot speciālistus ostu vadīšanā un kravu apstrādē. Šo ieceri jau ir apstiprinājusi Latvijas Ostu padome. Plānojam jau šogad sākt vidusskolu beidzēju uzņemšanu šajā specialitātē. Trīs gadus šo specialitāti viņi apgūs pie mums, bet ceturto — prakses gadu — aizvadīs ārzemju mācību iestādēs. Latvijā ir 11 ostas, un pēc šiem speciālistiem pieprasījuma netrūks.

Tālākā perspektīvā ieplānota kuģu būves un remonta speciālistu sagatavošana, bet tā ir liela "greznība", jo ir nepieciešamas dārgas laboratorijas un specifisku mācību priekšmetu pasniedzēji jau no pirmā kursa.

— Lūdzu pastāstiet nedaudz par sevi pašu. Varbūt jūs jau ilgi esat saistīts ar Jūras akadēmiju? Varbūt esat, kā saka, no "jūras vilku" dzimtas?

— Mana specialitāte, beidzot Rīgas Politehnisko institūtu, bija automatizēto iekārtu konstruktors. Tad iestājos aspirantūrā Baumaņa Augstākajā tehniskajā skolā Maskavā, kur aizstāvēju disertāciju metroloģijā. Pēc tam astoņpadsmit gadu nostrādāju institūta fizikas katedrā. Un tad, 1989.gadā, mani uzaicināja lasīt lekcijas jaunuzņemtajiem jūrniecības studentiem. Ar to tad sākās mana dzīve akadēmijā. Jaunībā nodarbojos ar kuģu modelēšanu, nodarbojos ar zemūdens sportu. Bet jūrā braucu tagad, lai iepazītos ar audzēkņu praksi uz kuģiem. Tur patiešām ir ko redzēt un piedzīvot. Tā pagājušajā gadā, izbraucot no Ventspils, man ne prātā neienāca, ka plānoto divu nedēļu vietā būšu spiests "peldēt" pusotru mēnesi.

— Tātad kopumā varētu teikt, ka latvis atkal iziet jūriņā?

— Šodien par to var ieminēties visai kautrīgi, turpretī rītdiena šaubas neizraisa: jā, latvietis pēc daudzu gadu desmitu pārtraukuma atkal iziet pasaules jūrās.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors