Ķekavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 4/2023

2023. gada 22. februārī

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta trešo daļu, Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Ķekavas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

3. Sociālos pakalpojumus sniedz vai organizē to sniegšanu pašvaldības iestāde Ķekavas novada sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests). Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālajā dienestā, vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

4. Tiesības saņemt noteikumos paredzētos sociālos pakalpojumus ir personai:

4.1. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā un faktiski dzīvo deklarētajā dzīvesvietā;

4.2. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums;

4.3. kura atbilst personu kategorijai, kura saskaņā ar noteikumu prasībām ir tiesīga saņemt attiecīgu sociālo pakalpojumu, kā arī speciālām prasībām, kuras tiek izvirzītas katrai konkrētai personu kategorijai atbilstoši sociālā pakalpojuma veidam.

5. Sociālā darba speciālists izvērtē nepieciešamību un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma (aprūpes mājās pakalpojums, aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti, dienas aprūpes centra pakalpojums, īslaicīgās aprūpes pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām) piešķiršanu, ko sniedz pašvaldības aģentūra "Ķekavas sociālās aprūpes centrs". Nepieciešamības gadījumā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošina citi valsts vai pašvaldības pakalpojumu sniedzēji.

6. Sociālais dienests sniedz vai organizē šādus sociālos pakalpojumus:

6.1. pašvaldības aģentūras "Ķekavas sociālās aprūpes centrs" Aprūpes mājās biroja aprūpe mājās pakalpojums;

6.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām;

6.3. īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

6.4. psihologa pakalpojums;

6.5. atbalsta/izglītojošās grupas un grupas nodarbību pakalpojums;

6.6. pašvaldības aģentūras "Ķekavas sociālās aprūpes centrs" dienas aprūpes centra "Gaismas iela" pakalpojums;

6.7. naktspatversmes pakalpojums;

6.8. sociālās mājas īres pakalpojums;

6.9. ģimenes asistenta pakalpojums;

6.10. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

6.11. atbalsta pasākumi bērniem un pieaugušajām personām ar dažāda veida un rakstura atkarības problēmām;

6.12. informācijas sniegšana psihiskās veselības jomā;

6.13. sociālie pakalpojumi, kas tiek finansēti no valsts budžeta, Eiropas Savienības projekta līdzekļiem.

7. Lai saņemtu noteikumu 6. punktā minētos sociālos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

8. Sociālais dienests mēneša laikā pēc personas iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas:

8.1. izvērtē personas sociālo situāciju, ja nepieciešams, apmeklē personu dzīvesvietā un vienojas par sociālo problēmu, kuras risināšanai nepieciešams atbalsts;

8.2. ja nepieciešams, novērtē personas un tās ģimenes locekļu, kā arī apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekam) maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem;

8.3. izvērtē nepieciešamību izstrādāt individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu;

8.4. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai uzņemt rindā un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu;

8.5. nosūta sociālā pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus sociālā pakalpojuma sniedzējam vai Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, ja sociālo pakalpojumu pilnībā vai daļēji nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem.

9. Pieprasot sociālo pakalpojumu, personai, tās ģimenes locekļiem un apgādniekiem ir pienākums līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā un aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā.

10. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, nepieciešamības gadījumā, Sociālais dienests noslēdz līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei).

11. No pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē šādus sociālos pakalpojumus:

11.1. psihologa pakalpojums;

11.2. atbalsta/izglītojošās grupas un grupas nodarbību pakalpojums;

11.3. ģimenes asistenta pakalpojums;

11.4. naktspatversmes pakalpojums;

11.5. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

11.6. atbalsta pasākumi bērniem un pieaugušajām personām ar dažāda veida un rakstura atkarības problēmām;

11.7. informācijas sniegšana psihiskās veselības jomā;

11.8. pašvaldības aģentūras "Ķekavas sociālās aprūpes centrs" dienas aprūpes centra "Gaismas iela" pakalpojums personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa ar garīga rakstura traucējumiem.

12. Pakalpojumus, kuri nav minēti noteikumu 11. punktā, finansē valsts vai par tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā maksā persona vai tās apgādnieks.

13. Pašvaldības aģentūras "Ķekavas sociālās aprūpes centrs" Aprūpes mājās biroja aprūpes mājās pakalpojums (turpmāk – aprūpes mājās pakalpojums) aptver pakalpojumu vai pakalpojumu kopumu, lai nodrošinātu personas pamatvajadzību apmierināšanu dzīvesvietā, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē, ja persona nespēj sevi aprūpēt funkcionālo traucējumu dēļ. Aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros tiek nodrošinātas pamatvajadzības, personīgā higiēna un mājas darbi.

14. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir personai:

14.1. kura funkcionālo traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi;

14.2. personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi.

15. Sociālais darbinieks, pēc dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas, papildus noteikumu 8. punktā minētajam, veic izvērtēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām un aizpilda pilngadīgas personas vajadzību pēc sociālās aprūpes pakalpojumiem novērtēšanas karti.

16. Atbrīvotas no maksas par aprūpes mājās pakalpojumu ir pašvaldības trūcīgas mājsaimniecības vai trūcīgas atsevišķi dzīvojošas personas.

17. Atvieglojumi 50 % apmērā no aprūpes mājās pakalpojuma maksas ir pašvaldības maznodrošinātām mājsaimniecībām vai maznodrošinātām atsevišķi dzīvojošām personām.

18. Tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk – aprūpe institūcijā) ir pensijas vecuma personai un personai ar invaliditāti (izņemot 18 gadu vecumu sasniegušas personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), kura vecuma, garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi, un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi, kā arī, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo aprūpes pakalpojuma apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis.

19. Veicot samaksu par aprūpi institūcijā un nosakot sociālā pakalpojuma saņēmēja un tā apgādnieka līdzmaksājumu par aprūpi institūcijā, ievēro šādus nosacījumus:

19.1. par aprūpi institūcijā maksā klients no saviem ienākumiem;

19.2. ja klients par aprūpi institūcijā nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz klienta apgādnieks vai pašvaldība, Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā, ja klientam nav apgādnieki;

19.3. klienta apgādnieks no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvots, ja apgādnieka ģimenei piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss. Šādā gadījumā atbrīvojums tiek noteikts uz laiku, kamēr apgādnieka ģimenei ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un vienu mēnesi pēc deklarācijas/izziņas beigām;

19.4. līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka rīcībā, tiek aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

19.5. no apgādnieka ģimenes (personas) ienākumiem tiek atskaitīti kredīta maksājumi par ģimenes (personas) vienīgā mājokļa iegādi un uzturlīdzekļi, ja tie netiek piedzīti pamatojoties uz tiesas izpildrakstu;

19.6. ja apgādnieka ģimenes rīcībā paliek mazāk līdzekļu, nekā noteikts noteikumu 19.4. apakšpunktā, tad apgādnieks tiek atbrīvots no maksas par pakalpojumu līdz laikam, kad viņa rīcībā esošie līdzekļi palielināsies. Šādā gadījumā samaksas daļu līdz pilnai samaksai par klientam sniegto aprūpi institūcijā sedz pašvaldība;

19.7. ja klienta apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz noteikumu 19.4. apakšpunktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp apgādnieka rīcībā esošajiem līdzekļiem un noteikumu 19.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek apgādnieka rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

20. Ja klients ir noslēdzis uztura līgumu (par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu), no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt klienta aprūpi, par aprūpi institūcijā pilnā apmērā maksā klients un īpašuma ieguvējs.

21. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts kā ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas pakalpojuma sastāvdaļa pilngadīgām personām, kurām nepieciešama sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija sakarā ar funkcionālajiem traucējumiem.

22. Īslaicīgais sociālās aprūpes pakalpojums nodrošina tādas personas ar izmitināšanu, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevar veikt ikdienas darbus un savu personīgo aprūpi (uz laiku, kad apgādnieki vai radi dodas atvaļinājumā, darba komandējumos u.tml.).

23. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu piešķir uz laiku no 3 dienām līdz trim mēnešiem.

24. Par īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu maksā klients vai tā apgādnieks no saviem ienākumiem saskaņā ar pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi.

25. Sociālais dienests nodrošina pilnā apmērā apmaksātu psihologa pakalpojumu Ķekavas novadā deklarētām personām, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo situāciju, saskaņā ar sociālā darba speciālista atzinumu un Sociālā dienesta lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību:

25.1. psihologa pakalpojums ietver desmit psihologa konsultācijas ģimenei vai personai, kurai traucētas sociālās funkcionēšanas spējas, ja nepieciešams veic psiholoģisko izpēti un psihosociālo rehabilitāciju krīzes un psiholoģisko traumu gadījumā. Atsevišķos gadījumos psihologa konsultāciju skaitu var palielināt līdz divdesmit, ko nosaka Sociālais dienests lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu;

25.2. lai saņemtu psihologa pakalpojumu, persona vēršas pie Sociālā dienesta sociālā darbinieka, kurš izvērtē psihologa pakalpojuma nepieciešamību un izsniedz nosūtījumu, kā arī organizē psihologa pakalpojuma saņemšanu;

25.3. psihologa pakalpojumu nodrošina Sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs, kurš atbilstoši pašvaldības organizētajam iepirkumam sniedz psihologa pakalpojumus.

26. Atbalsta/izglītojošās grupas un grupas nodarbību pakalpojums palīdz uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas, veicina personas izglītošanos psihiskās veselības uzturēšanā un stiprināšanā, palīdz radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē, kā arī novērst disfunkciju ģimenē.

27. Sociālais dienests apstiprinātā budžeta ietvaros nodrošina atbalsta/izglītojošās grupas vecākiem: "Bērna emocionālā audzināšana", "Ceļvedis audzinot pusaudzi" u.c. atbilstoši nepieciešamībai.

28. Pašvaldības aģentūras "Ķekavas sociālās aprūpes centrs" dienas aprūpes centra "Gaismas iela" pakalpojums (turpmāk – Dienas aprūpes centra pakalpojums) ir sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas dienas laikā nodrošina personai uzraudzību, sociālo prasmju attīstīšanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

29. Dienas aprūpes centra pakalpojums ir paredzēts personai no 15 gadu vecuma, kura atbilst noteikumu 30. punktam.

30. Tiesības saņemt Dienas aprūpes centra pakalpojumu ir personai ar garīga rakstura traucējumiem:

30.1. kurai piešķirta I vai II grupas invaliditāte;

30.2. kura neapmeklē izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus.

31. Pēc Sociālā dienesta lēmuma par Dienas aprūpes centra pakalpojuma nepieciešamību un nodrošināšanu, persona vai tās aizbildnis, vai aizgādnis, vai nepilngadīgas personas vecāki slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par sniedzamo pakalpojumu saturu un apmēru.

32. Personai, uzturoties dienas centrā, ir pienākums ievērot dienas centra iekšējās kārtības noteikumus.

33. Lēmumu atteikt piešķirt Dienas aprūpes centra pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, ja nav ievērotas noteikumos minētās prasības un personas vajadzības pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu.

34. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni un personiskās higiēnas iespējas, kā arī sociālā darbinieka pakalpojumu līdz 60 dienām kalendāra gada ietvaros.

35. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušām pilngadīgām personām, kuru deklarētā vai pēdējā deklarētā dzīves vieta ir Ķekavas novadā un persona sevi nespēj nodrošināt ar pajumti.

36. Lai saņemtu naktspatversmes pakalpojumu, personai Sociālajā dienestā jāiesniedz šādi dokumenti:

36.1. rakstisks iesniegums, kurā izklāstīta problēma;

36.2. jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Atsevišķos gadījumos personu var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ nevar to uzrādīt.

37. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, naktspatversmes pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt līdz 180 dienām kalendāra gada ietvaros.

38. Sociālās mājas īres pakalpojums (turpmāk – īres pakalpojums) ir sociāls pakalpojums personai (ģimenei), kas nokļuvusi krīzes situācijā un nespēj sevi nodrošināt ar mājokli, un nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību.

39. Īres pakalpojumu ir tiesības saņemt, pamatojoties uz Sociālā dienesta atzinumu, Ķekavas novada sociāli mazaizsargātām personām, ģimenēm ar bērniem, kuru mājsaimniecībām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un kuras nonākušas pēkšņā krīzes situācijā.

40. Par īres pakalpojumu persona maksā īres maksu saskaņā ar pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi.

41. Īres pakalpojuma saņēmējs slēdz līgumu ar pašvaldības aģentūru "Ķekavas sociālās aprūpes centrs".

42. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenēm ar bērniem atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

43. Ģimenes asistenta pakalpojumu līdz 14 stundām nedēļā ir tiesības saņemt:

43.1. ģimene, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;

43.2. ģimene, kurā vismaz viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem, un kurai ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē;

43.3. ģimene, kurā vecākiem ir pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, un bāriņtiesa ir devusi atļauju bērnam uzturēties ģimenē.

44. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par ģimenes asistenta pakalpojuma nepieciešamību, uz laiku līdz 12 mēnešiem. Ģimenei, kura aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, ģimenes asistenta pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.

45. Pēc lēmuma par ģimenes asistenta pakalpojuma piešķiršanas pieņemšanas, Sociālais dienests slēdz līgumu ar ģimenes asistenta pakalpojuma pieprasītāju un pakalpojuma sniedzēju.

46. Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja:

46.1. ģimenei pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinums;

46.2. ģimene rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

46.3. ģimene mainījusi dzīvesvietu uz citu pašvaldību;

46.4. ģimene nepilda vai pārkāpj līguma nosacījumus;

46.5. vecākiem pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, izņemot noteikumu 43.3. apakšpunktā minētajā gadījumā.

47. Tiesības saņemt aprūpes pakalpojumu ir Ķekavas novadā deklarētam bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, izņemot bērnu, kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

48. Aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošina bērna aprūpi, uzraudzību nepieciešamajā apjomā, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu.

49. Aprūpes pakalpojumu ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes izvēlēta fiziska persona, kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, ja izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks vai nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs). Aprūpes pakalpojumu var sniegt vairākām personām ar invaliditāti, nepārsniedzot 40 stundas nedēļā.

50. Aprūpes pakalpojumu finansē no pašvaldības budžeta, sedzot aprūpes pakalpojuma vienas pakalpojuma stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, Ministru kabineta noteikumos par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti noteiktajā apmērā.

51. Lai saņemtu aprūpes pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, kurā norāda:

51.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kur nepieciešams sniegt aprūpes pakalpojumu;

51.2. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes kontaktinformāciju;

51.3. vēlamo aprūpes pakalpojuma saņemšanas apjomu, norādot kopējo stundu skaitu nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad sociālās aprūpes pakalpojums būs nepieciešams (ja tas ir zināms);

51.4. vēlamā pakalpojuma sniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu.

52. Iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina, ka bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nespēj nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā (darba devēja, izglītības iestādes, Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājumu vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu, ja likumiskais pārstāvis vai audžuģimene saņem sociālo pakalpojumu) un citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldību iestāžu rīcībā.

53. Iesniedzot Sociālajā dienestā noteikumu 51. punktā minēto iesniegumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene dod atļauju iegūt un izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu, pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu un veikt datu apstrādi sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā.

54. Sociālais dienests mēneša laikā pēc bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu, tai skaitā sociālā darba speciālista veiktu novērtējumu par pakalpojuma nepieciešamību izvērtēšanas, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

54.1. par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu uz laiku līdz 1 gadam, nosakot aprūpes pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī), nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti noteikto maksimālo stundu skaitu kalendāra mēnesī;

54.2. par atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu vai aprūpes pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, ja konstatē, ka bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, vai arī, ja nav ievēroti citi šajā noteikumu nodaļā vai citā ārējā normatīvā aktā noteiktie nosacījumi.

55. Aprūpes pakalpojuma maksimālais apjoms kopumā ir 80 stundas mēnesī. Atlīdzība par aprūpes pakalpojumu ir 4,79 euro stundā, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu. Atlīdzības samaksas attaisnojuma dokumentus norāda noteikumu 56. punktā noteiktajā līgumā.

56. Aprūpes pakalpojumu nodrošina, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja, ar kuru pašvaldības aģentūra "Ķekavas sociālais aprūpes centrs" noslēdzis līgumu par sociālo pakalpojumu sniegšanu, un bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pārstāvja savstarpēji noslēgto līgumu par aprūpes pakalpojuma sniegšanas apjomu, laiku un samaksas kārtību.

57. Bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenes pārstāvim ir pienākums informēt Sociālo dienestu par apstākļiem, kas ir par pamatu piešķirtā aprūpes pakalpojuma izbeigšanai (noteikumu 54.2. punkts).

58. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes pārstāvis savlaicīgi nav informējis par apstākļiem, kas ir par pamatu aprūpes pakalpojuma izbeigšanai, un Sociālais dienests ir veicis atlīdzības izmaksu pakalpojuma sniedzējam, bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenes pārstāvim ir pienākums atlīdzināt saņemto atlīdzību par periodu, no dienas, kad radušies minētie apstākļi.

59. Atbalsta pasākumi atkarīgajām un līdzatkarīgām personām sniedz Sociālā dienesta darbinieks, nodrošinot personām ar atkarības problēmām:

59.1. psihosociālu palīdzību;

59.2. informācijas par ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām sniegšanu;

59.3. motivēšanu dzīvei bez atkarību izraisošām vielām;

59.4. sociālās rehabilitācijas plāna izveidošanu un realizēšanu sadarbībā ar sociālā darba speciālistiem.

60. Tiesības saņemt atbalsta pasākumus ir personai, kurai konstatētas atkarību izraisošas problēmas un kura ir izteikusi vēlēšanos tās mazināt.

61. Informācijas sniegšanu psihiskās veselības jomā nodrošina ārsts narkologs – psihiatrs, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu.

62. Informācijas sniegšanu psihiskās veselības jomā piešķir ģimenēm, personām un personu grupām.

63. Sociālā dienesta pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt pašvaldībā pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā.

64. Pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

65. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

66. Ar noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē pašvaldības 2021. gada 22. septembra saistošie noteikumi Nr. 26/2021 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā".

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja otrais vietnieks V. Variks

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja otrais vietnieks V. Variks