Ekonomikas un finansu komitejā

Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja vakar izskatīšanai valdības sēdē akceptējusi noteikumu projektu "Par LR valdībai piešķirto ārvalstu aizdevumu izmantošanu", tas ir, kārtību, kāda sadalāmi, izlietojami un atmaksājami valdībai piešķirtie ārvalstu un starptautisko organizāciju aizdevumi. Ārvalstu aizdevumus paredzēts sadalīt gan ar komercbanku starpniecību, gan līdzekļus sadalot atbilstoši valsts investīciju programmai. Attiecību starp kredītu apmēriem, kurus izsniegs ar komercbanku garantijām un kuri paredzēti valsts investīcijām, noteikts Ekonomikas un Finansu ministrija. Komercbankām, kurām būs tiesības garantēt ārvalstu kredītu atmaksu (tās izvēlēsies pēc starptautisko auditorfirmu veiktās pārbaudes), aizdevumus varēs piešķirt to projektu realizācijai, būs tiesības pašām noteikt, kuros projektos ieguldītos ārvalstu aizdevumus tās garantēs.

Izskatīšanai valdības sēdē apstiprināta kārtība, kādā Nacionālo bruņoto spēku aviācija kārto maksājumus par civilās aviācijas lidlauku izmantošanu, tas ir, lidojumiem uz vai no civilās aviācijas lidlaukiem. Tā Nacionālo bruņoto spēku aviācijai būs jāapmaksā visi pakalpojumi, ko sniedz civilās aviācijas lidlauku dienesti un uzņēmums "Latvijas gaisa satiksme". Izņēmums būs gadījumi, kad vajadzēs veikt operatīvos uzdevumus valsts interesēs, vajadzēs pārvadāt valdības delegācijas, meklēt un glābt nelaimes gadījumos cietušos, sniegt medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem dabas stihiju un avāriju seku likvidēšanas gadījumos, kā arī gadījumos, kad radīsies gaisa kuģa avārija.

Komiteja devusi savu piekrišanu divu starpvalstu līgumu parakstīšanai, tas ir, ar Beļģiju un Luksemburgu, par ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsardzību un ar Austriju par starptautiskajiem karvu pārvadājumiem.

Pirmajā lasījumā komitejas locekļi izskatījuši ekonomiskās politikas memorandu, kuru paredzēts iesniegt izskatīšanai un akceptēšanai valdībai un Starptautiskajam valūtas fondam. Memorands ir vienošanās starp Latviju un SVF par to, kādus mērķus ekonomikā Latvijas valdība un Latvijas Banka gatavojas sasniegt līdz 1996. gada 30. jūnijam, piemēram, reālo iekšzemes kopproduktu 1995. gadā palielināt par 5 procentiem, inflācijas tempus samazināt no 26 procentiem 1994. gadā līdz 15 procentiem 1995. gadā, investīciju apmērus palielināt vismaz par 20 procentiem.

Izskatīšanai Ministru kabineta sēdē komiteja atbalstījusi lēmuma projektu par valsts īpašuma objektu nodošanu valsts īpašuma fondam. Valdībai pieņemot šo lēmumu, visām valsts institūcijām jānodod Valsts īpašuma fondam (valdījumā) visi valsts īpašuma objekti, izņemot tos, kurus nepieciešams atstāt līdzšinējo valsts institūciju valdījumā. Piemēram, Ekonomikas ministrijai paliek Monopoldarbības uzraudzības komiteja, Valsts statistikas komiteja, Privatizācijas aģentūra.

Pašvaldībām ieteikts nodot piecu privatizējamo uzņēmumu sociālos objektus — dzīvojamās mājas ar saimniecības ēkām, bērnudārzu, dienesta viesnīcas un ūdens filtrēšanas staciju.

Nekustamo īpašumu Rīgā, Jēkaba ielā 2, nolemts saglabāt valsts īpašumā un nodot Latvijas Krājbankas valdījumā. Savukārt Tieslietu ministrijas valdījumā nolemts nodot nekustamo īpašumu Rīgā, Lāčplēša ielā 116, bet nekustamais īpašums Jelgavā, Dobeles ielā 43 paliek valsts īpašumā un tiks nodots Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā amatniecības meistaru skolas izveidošanai.

Finansu ministru Andri Piebalgu ieteikts atbrīvot no Latvijas Universālās bankas padomes locekļa pienākumiem un viņa vietā par padomes locekli norīkot valsts īpašuma valsts ministru Daini Tunstu. Savukārt Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomē G.Bērziņu aizstāt ar G.Lūkinu.

Valdības preses dienests