Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/1415

Rīgā 2023. gada 7. martā

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa – apmetnes – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa – apmetnes (turpmāk tekstā – Apmetne) – izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Apmetnes teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Apmetne iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects. Apmetnei noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes arheoloģiskajiem pieminekļiem ar šādiem aizsardzības numuriem un adresēm:

Apmetnes saglabājamās vērtības – arheoloģiskais konteksts, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

Apmetnes teritoriju izmanto kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāta Apmetne un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Apmetnes teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāta Apmetne, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo Apmetnes saglabāšanu nodrošina tās teritorijas īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Apmetnes īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Apmetnes izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā Apmetnes teritorijā; laikus informēt Pārvaldi par jebkuru ar zemes reljefa izmaiņām saistītu saimniecisko darbību Apmetnes teritorijā.

1.1.3. Lai nodrošinātu Apmetnes aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 500 metru (pilsētās 100 m) attālumā ap apmetni.

1.1.4. Lai nodrošinātu Apmetnes uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Apmetnes teritorijas apsekošana (vizuālā apskate) bojājumu un iespējamo apdraudējumu noskaidrošanai, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Apmetnes teritorijā konstatējot arheoloģisko kultūrslāni (tumšu, zemi ar organikas, ogļu, degušu akmeņu piejaukumu) vai atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, no kaula, dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.5. Lai nodrošinātu Apmetnes saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Apmetni ir aizliegts iznīcināt, tās teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Apmetnes teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Apmetni, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Apmetnes kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas Apmetnes teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta Apmetnes teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā Apmetnes teritorijas īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde Apmetnes īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Apmetnes teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Apmetnes teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par Apmetnes aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Apmetnes teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot Apmetnes saglabājamās vērtības.

1.3.2. Teritorijas lauksaimnieciskā apstrāde, ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta. Lauksaimnieciski apstrādātā teritorijā atklājot ar apmetnes apdzīvotības laiku saistītas liecības vai atrodot arheoloģiskas senlietas, par to jāpaziņo Pārvaldes reģionālajai nodaļai.

1.3.3. Apmetnes teritorijā esošu dzīvojamo un saimniecības ēku pārbūves esošajos apjomos, fasāžu un iekštelpu remontdarbi, ceļu segumu uzturēšanas darbi esošajos apjomos.

2. Apmetnes aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Apmetnei pieguļošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Apmetnes saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz to, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi – meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Apmetnei (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Apmetnes aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Apmetnes aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēta Apmetne.

2.2.2. Apmetnes aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.3. Apmetnes īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Apmetnes saglabāšanu un piekļūšanu tai.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama darbībām, kā rezultātā netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama Apmetnes aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama Apmetnes vai tās daļas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta Apmetnes saglabāšana.

3.2. Apmetni var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tās īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa – Apmetnes – izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Apmetnes īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Apmetnes teritoriju.

3.4. Ja, atsavinot kultūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https//goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājas lapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par arheoloģijas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu Jūs varat saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā – tālr: 26638974, 67350070; zemgale@mantojums.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050.

Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Mantrova