Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/1405

Rīgā 2023. gada 7. martā

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa – kulta vietas izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta reģiona nozīmes arheoloģijas pieminekļa – kulta vietas (turpmāk tekstā – Kulta kalns) Bauskas novadā – izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Kulta vietas teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Kulta vieta iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arheoloģijas piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects. Kulta kalnam noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes arheoloģiskajiem pieminekļiem ar šādiem aizsardzības numuriem un adresēm:

Kulta vietas saglabājamās vērtības –

ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

Kulta vietas teritoriju izmanto kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Kulta kalns un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.

NKMP izvirzītās prasības:

1. Kulta vietas teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Kulta vieta, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā Kulta vieta saglabāšanu nodrošina to teritorijas īpašnieks/valdītājs.

1.1.1. Kulta vietas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Kulta vietas izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā Kulta vietas teritorijā; laikus informēt Pārvaldi par jebkuru ar zemes reljefa izmaiņām saistītu saimniecisko darbību Kulta vietas teritorijā.

1.1.2. Lai nodrošinātu kulta vietas aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 5 metru attālumā ap Kulta vietu.

1.1.3. Lai nodrošinātu Kulta vietas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Kulta vietas teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Kulta vietas teritorijā, atrodot arheoloģiskās senlietas (keramikas fragmentus, darbarīkus, rotas, ieročus, iedzīves priekšmetus vai to daļas) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.4. Lai nodrošinātu Kulta vietas saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kulta vietu ir aizliegts iznīcināt, tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kulta vietas teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kulta vietu, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Kulta vietas kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas Kulta vietas teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. Pēc mežizstrādes darbiem pieļaujama dabiska meža atjaunošanās.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta Kulta vietas teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā Kulta vietas teritorijas īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde Kulta vietas īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Kulta vietas teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Kulta vietas teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par Kulta vietas aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kulta vietas teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot Kulta kalna saglabājamās vērtības, tostarp, neveicot zemes rakšanas darbus.

1.3.2. Teritorijas lauksaimnieciska apstrāde, ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta un tās rezultātā netiek izmainīts Kulta vietas ārējais veidols. Kulta vietas teritorijā esošu dzīvojamo un/vai saimniecības ēku iekšējās pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbi.

1.3.3. Kulta vietas teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus, esošu dzīvojamo un saimniecības ēku pārbūves esošajos apjomos, fasāžu un iekštelpu remontdarbi, ceļu segumu uzturēšanas darbi esošajos apjomos.

2. Kulta vietas aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Kulta vietas piegulošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Kulta vietas saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz tiem, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi – meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Kulta kalnam (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Kulta vietas aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kulta vietas aizsardzības zonā jāsaglabā vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēta Kulta vieta.

2.2.2. Kulta vietas aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.3. Kulta vietas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Kulta vietas saglabāšanu un piekļūšanu tai.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama Kulta vietas aizsardzības zonā esošu ēku iekšējās pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama Kulta vietas vai tās daļas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta Kulta vietas saglabāšana.

3.2. Kulta vietu var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tās īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes arheoloģijas pieminekļa – Kulta vieta – izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Kulta vietas īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Kulta kalna teritoriju.

3.4. Ja, atsavinot kultūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https//goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājas lapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par arheoloģijas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu iespējams saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā – tālr.: 26638974, 67350070; zemgale@mantojums.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050.

Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Mantrova