16. februāra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.26.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Rugāte (KDS). Paldies! Cienījamie kolēģi! Tikai daži precizējumi. Jā, patiešām, šis jautājums pārlieku sarežģās, jo principā ir visur atbalsts likumam, kurš regulētu šādu statusu Aglonas bazilikas teritorijai. Pret to nevienam nav iebildumu, arī man to skaitā. Taču man ir iebildumi pret to, ko es gribētu, nedaudz pārfrazējot Seikts kunga teikto, nosaukt tīri par valodas spēli. Patiešām, no pagastu viedokļa nodot pagastu viedokli un pagastu intereses nozīmē nodot arī kopīgās intereses. Es ceru, ka jūs mani atvainosit par šo nelielo joku, un es gribētu teikt, Urbanoviča kungs, ka jūs nebijāt klāt Aglonas bazilikas, pagasta un Aglonas bazilikas kopīgajā sēdē, kurā mēs bijām pēc mūsu kopīgas vienošanās. Un arī jūs, Seiksta kungs, nebijāt klāt. Taču šī vienošanās bija ļoti noteikta — divu nedēļu laikā, un es jums to darīju zināmu, Urbanoviča kungs, divu nedēļu laikā pagasts dos savu atzinumu. Dos tad, kad viņš būs iepazinies ar likumprojektu un devis savu vērtējumu pēc atkārtotas deputātu, pagasta ļaužu un arī bazilikas draudzes kopīgas sēdes. Un, ja tā, tad man gribētos teikt, ka patiešām mums nevajadzētu izmantot mūsu deputātu iespējas šeit, Saeimā, un tulkot katram savas iespējas pa savam, mums vajadzētu tās izmantot tajās interesēs, kuru vārdā mēs šeit atrodamies un kuri mums ir deleģējuši rīcības tiesības. Kas attiecas uz rajona padomes, Preiļu rajona padomes informāciju jums, visiem deputātiem, šodien, tad tas patiešām atbilst patiesībai, ka rajons ir informēts, rajons gatavojas par to spriest, šis jautājums ir skatīts tikai komitejās, rajona valdes sēde nav notikusi un vispār nav bijusi nekāda informācija par to, ka būtu nepieciešama šāda steiga. Es lūdzu vēlreiz šo jautājumu atlikt, sagatavot likumprojektu pilnā komplektā tā, kā tas ir nepieciešams un iesniegt to visām minētajām komisijām, ieskaitot Pašvaldības komisiju un Budžeta komisiju, un tad jau arī lieta ies savu gaitu ļoti mierīgi un bez komplikācijām tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — deputātu Urbanoviča, Jurkāna, Staša, Seiksta un Virša iesniegto likumprojektu "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai" nodot Cilvēktiesību komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 10, atturas — 22. Saeimas Prezidija atzinums ir akceptēts un šis likumprojekts tiek nodots komisijām.

 

Tālāk — deputātu jautājumi . Saeimas sekretārs Imants Daudišs. Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Jautājums Ministru prezidentam Mārim Gailim. "Latvijas Republikas 5.Saeimas Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti aicina Ministru prezidentu Gaiļa kungu atbildēt uz jautājumu par iemesliem, kādēļ Latvijas radio ir reāli samazināti budžeta asignējumi, kā rezultātā tiek pārtraukta Latvijas radio otrās programmas raidīšana vidējo viļņu diapazonā jau tuvākajā laikā. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskata, ka otrā programma ir viena no pieejamākajām programmām visā Latvijas teritorijā, kuru klausās gan latvieši, gan krievu valodā runājošie iedzīvotāji. Budžeta apspriešanā Zemnieku savienība jau norādīja, ka budžeta asignējumu pieaugums 9 procentu apjomā ir nepietiekams Latvijas radio darbam. Diemžēl šie norādījumi tika ignorēti. Kā redzam no pašreizējās situācijas, ignorance nav ekonomisko jautājumu konstruktīvs risinājums. Lūdzam atbildēt, kādi pasākumi tiks veikti, lai novērstu radušos situāciju." Saeimas deputāti Gundars Bērziņš, Jānis Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Oskars Grīgs, Voldemārs Novakšānovs.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim. Tālāk, lūdzu!

I.Daudišs . Jautājums Ministru prezidentam Mārim Gailim. "Deputātu jautājums par Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu veselības aizsardzībai sadali un izlietojumu. 1993.–1994.gadā Pasaules bankas piešķirtā rehabilitācijas kredīta ietvaros Latvijas Republikas veselības aizsardzības sistēma saņēma 14 miljonus 500 tūkstošus Amerikas Savienoto Valstu dolārus kredītu. Šā kredīta termiņš ir 10 gadi. Atmaksāšana jāuzsāk jau pēc trim gadiem. Procentu likme 7,6 procenti. Kredītsaņēmēji ir: medikamentu lieltirgotava "Tamda" — 739 691 dolārs, Valsts farmaceitiskā firma "Grindex" — 6 893 709 dolāri, valsts uzņēmums "Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca" — 3 750 000 dolāru, SIA "Farmserviss" — 1 254 686 dolāri. Ievērojot Latvijas līdzšinējo negatīvo pieredzi kredītu sadales un izlietojuma jomā, piemēram, "Lata International" gadījumā, pieprasām Ministru prezidentam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Pēc kāda principa notika Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu sadale? Cik zināms, atklāts kredītizlietojuma projektu konkurss nav noticis.

2. Kas ir rehabilitācijas kredīta garantētājs? Valsts uzņēmuma "Olaines ķimiski farmaceitiskā rūpnīca" finansiālais stāvoklis ir nestabils, kas rada pamatotas šaubas par iespēju atmaksāt kredītu. Vai šādā gadījumā parāds nebūs jāatmaksā Latvijas valstij?

3. Visas četras minētās farmaceitiskās iestādes kredītus saņēma medikamentu un iekārtu veidā. Vai tiek īstenota kontrole pār naudas, kas iegūta, pārdodot šos medikamentus, tālāko izlietojumu?

4. Vai ir novērsta iespēja, ka šie līdzekļi varētu tikt novirzīti citām uzņēmējsabiedrībām, kredīta saņēmējiem tādējādi izvairoties no tā nomaksas?

5. Vai minētajiem rehabilitācijas kredītiem ir sākusies aizdevuma procentu atmaksa un, ja ir sākusies, tad kā šie maksājumi tiek pildīti?"

Iesniedz Saeimas deputāti Jānis Straume, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Aleksandrs Pētersons, Ilmārs Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Godātie deputāti! Es lūgšu jūsu atļauju pārtraukumu izsludināt piecas minūtes agrāk uz pusstundu, un es jūs lūgšu pulksten 10.55 būt šeit, zālē. Pulksten 10.55, tas ir, bez piecām minūtēm vienpadsmitos un varbūt vēl kas. Citu valstu parlamentu praksē ir tā:, kad uzaicinātie goda viesi dodas uzrunāt šos parlamentus tribīnē, deputāti viņus sveic pieceļoties. Varbūt mēs arī varam pārņemt šo praksi, katrā ziņā es aicinātu šo praksi arī mūsu parlamentā ievērot. Un tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Vienu mirklīti! Vārds paziņojumam deputātam Bordānam , "Latvijas ceļš"!

J.Bordāns (LC). Lūgums "Lattelekom" darbības izmeklēšanas komisijas locekļiem sapulcēties Pieprasījumu komisijas telpās uz pāris minūtēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nākamreiz uzrakstiet iesniegumu! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē! Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tiešām bez piecām minūtēm vienpadsmitos atgriezieties zālē, lai pēc tam jūsu atgriešanās nebūtu jāsveic mums, kā tas notiek dažreiz, ar piecu minūšu pārtraukumu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti, sēdē nepiedalās šādi deputāti: Andris Ameriks, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš, Joahims Zīgerists. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 10.55.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Saeimā oficiālā vizītē ir ieradusies Latvijai draudzīgās kaimiņzemes Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkere Birgita Dāla un Zviedrijas Karalistes parlamentāriešu delegācija. Sirsnīgi sveiksim viņus un lūgsim Zviedrijas Riksdaga spīkeri Birgitu Dālu tribīnē! Lūdzu! (Aplausi.)

B.Dāla (Zviedrijas Karalistes Riksdaga spīkere, tulkojums). Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Tas man kā Zviedrijas parlamenta spīkerei ir liels gods, ka man ir tā privilēģija runāt Latvijas Republikas Saeimā. Man ir arī liels prieks, ka vienu no manām pašām pirmajām vizītēm es kā spīkere ar Zviedrijas parlamenta (Riksdaga) delegāciju varu veikt tieši šeit, Latvijā.

Kā mēs visi zinām, Zviedrijai un Latvijai ir ilga kopīga vēsture. Zviedrijai un Latvijai jau ilgu laiku ir miermīlīgas un ļoti draudzīgas attiecības. Piecdesmit tumšie kara un okupācijas, apspiestības un izolācijas gadi nozīmēja nedabisku pārtraukumu mūsu tuvajās attiecībās. Tieši tāpēc mēs šo attiecību atsākšanos jūtam kā atbrīvošanos divējādā nozīmē. Es nesu sev līdzi neaizmirstamas atmiņas no manas oficiālās vizītes Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Zviedrijas apkārtējās vides ministres postenī 1989. gada rudenī, kad cīņa par nacionālo neatkarību atradās izšķirošajā fāzē. Šai vizītei bija divējāds nolūks: veicināt sadarbību apkārtējās vides jomā un atbalstīt Baltijas valstu cīņu par brīvību un demokrātiju. Tad arī tika likti pamati šodien notiekošajai plašajai sadarbībai. Apmēram tajā pašā laikā, pirms pieciem gadiem, nopietni sāka attīstīties tiešie kontakti starp mūsu parlamentiem. Mums, zviedriem, šķita ļoti nozīmīgi tuvoties Latvijas tautai caur tautas ievēlētajiem pārstāvjiem, lai visādā veidā atbalstītu Latvijas cīņu par demokrātiju un nacionālo neatkarību. Pēc pirmajiem kontaktiem jau 1991. gada ziemā pie mums viesojās Latvijas parlamenta delegācija, lai studētu mūsu demokrātisko sistēmu un parlamenta darbu. 1991. gada pavasarī Riksdagā notika manifestācija ar trīs Baltijas valstu vadošajiem pārstāvjiem. Kopš Latvija atkal kļuvusi par suverēnu valsti, kopš atkal pilnā plašumā atvērušās diplomātiskās attiecības, kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu locekli Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un šajās dienās arī Eiropas Padomē, varbūt gribētos pavisam aizmirst tos grūtos brīžus, kad apspiešana un varas valoda bija valdošie spēki Latvijā. Bet no savas puses uzskatu, ka ir tikpat svarīgi paturēt dzīvā atmiņā to, pie kā var novest ļaunums, nekad neaizmirst to, ka galu galā labas gribas cilvēkiem ir iespējams uzvarēt ļaunumu un apspiestību.

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Es gribētu tikai uz acumirkli atgriezties pie Zviedrijas Riksdaga un zviedru tautas nostājas tajā laikā. Mēs nepārtraukti prasījām, lai tiktu respektēti tautas brīvās vēlēšanās izraudzītie demokrātiskie pārstāvji un lai sarunu ceļā tiktu sasniegta ilgotā neatkarība. Pret latviešu tautu izdarīto varmācīgo rīcību Riksdags vienprātīgi nosodīja. Es gribu īpaši atgādināt, par cik svarīgu lietu mēs uzskatījām sniegt savu morālo atbalstu draudīgajā situācijā, kurā Latvijas parlaments atradās 1991. gada sākumā. Toreizējais parlamenta spīkera otrais vietnieks Bertils Viskaše ieradās šeit un nodeva Zviedrijas Riksdaga un tautas vēstījumu par atbalstu Latvijas brīvības cīņai. Cik daudz iepriecinošāk ir tas, ka tagad varam konstatēt, ka garais nebrīves periods ir beidzies un nomainīts ar brīvību latviešu tautai pašai veidot savu nākotni. Latvijā tiešām kopš manas pirmās vizītes pirms vairāk nekā pieciem vai tikai pieciem gadiem ir notikušas lielas un radikālas pārmaiņas. Es izjūtu lielu un patiesu prieku par to, ka tik daudz kas no tā, ko no sirds cerējām, jau varējis īstenoties.

Bet lielas pārmaiņas ir notikušas ne tikai šeit, Latvijā. Visā Eiropā ir izmainījusies ārpolitikas un drošības politikas aina. Politiskās norises ir ciešāk vienu otrai satuvinājušas ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Jaunie draudi un nopietnie konflikti mūsu apkārtējā pasaulē uzliek jaunas prasības sadarbībai. Kopīgais ziemeļvalstu uzskats ir tāds, ka drošību vairs nevar aplūkot tradicionālajos terminos. Drošībā liela nozīme ir arī tādiem jautājumiem kā apkārtējā vide un sociālā labklājība, demokrātija un cilvēku tiesības. Ziemeļvalstu Padomei ir tuva sadarbība ar Baltijas Asambleju, un tam mēs no Zviedrijas Riksdaga puses piešķiram lielu vērtību. Zviedrija gadu mijā iestājās Eiropas Savienībā. Tas nozīmē dziļas izmaiņas mūsu lēmumu procesos un uzstāda jaunas prasības kā Zviedrijas Riksdagam, tā arī Zviedrijas valdībai. Pēc plaša izpētes darba ir pieņemti lēmumi, kas nodrošina Riksdaga ietekmi uz lēmumu procesiem un tādējādi pastiprina tautvaldību Zviedrijā. Valdība katru nedēļu apspriedīsies ar īpašu Riksdaga institūciju, kurā iekļauti pārstāvji no visām mūsu septiņām partijām. Tā nolūks ir tāds, lai valdība pamatotu savus viedokļus Riksdagā, pirms tiek pieņemti lēmumi Eiropas Savienības Ministru komitejā. Bet jau ilgi pirms tam visam Riksdagam un tā nozaru komisijām rūpīgi jāseko pārrunu darbam un jāietekmē tas. Un par valdības politiku Eiropas Savienībā katru gadu būs jāatskaitās Riksdagā, kurš to arī izpētīs. Riksdags būs arī atbildīgs par atklātu informāciju pilsoņiem par Eiropas Savienības jautājumiem. Ministru komitejai, kā mēs visi zinām, ir izšķiroša ietekme Eiropas Savienības politikas noteikšanā. Vienlaicīgi Eiroparlamentā vietas ieņēmuši 22 Zviedrijas Riksdaga deputāti, kas veido savu Savienības parlamentārisko nozarojumu. Parlamentam nav gluži tāds pats stāvoklis kā Nacionālajai parlamentārajai sanāksmei, bet dažos jautājumos, piemēram, jautājumā par jaunu dalībnieku uzņemšanu, parlamenta vārdam ir izšķirošais spēks. Eksistē arī attīstība uz Eiroparlamenta ietekmes palielināšanos, ko aktīvi atbalsta Zviedrija. Zviedrija tagad ir ieguvusi savu pirmo Eiropas Savienības komisāru, kas atbild par bēgļu un patvēruma jautājumiem, policijas sadarbību un noziegumu apkarošanu, kā arī par Eiropas Savienības līdzekļu nepareizas izlietošanas apkarošanu. Zviedrijas komisāram ir arī līdzatbildība vīriešu un sieviešu līdztiesības jautājumos.

Zviedrijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir izraisījusi Zviedrijā svarīgas debates par tautvaldības priekšnoteikumiem un nosacījumiem, bet debates ir arī saasinājušas uzmanību uz citām lietām, tādām kā nacionālās īpatnības, kultūras un vēsturiskās tradīcijas, tas ir, uz visiem tiem faktoriem, kas rada mūsu identitāti un mantojumu, kurš mums jāpārvalda. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, vai nu tas attiektos uz zviedriem vai latviešiem, vai citu tautību pārstāvjiem, lai mēs saudzētu mūsu pašu kultūru un koptu savas nacionālās īpatnības, vienlaicīgi mums visiem veicinot vēl ciešāku starptautisko sadarbību, lai tiktu galā ar mūsu priekšā esošajiem izaicinājumiem. Rietumeiropa nedrīkst izolēties, tai vajag izprast, kā mēs to darām, izprast, ka Eiropai ir arī centrālā un austrumu daļa. Nepieciešams intensificēt attīstību uz sadarbības palielināšanos starp Eiropas Savienību un Centrāleiropu un Austrumeiropu. Zviedrija, pats par sevi saprotams, atbalsta Latvijas tuvināšanos Eiropas Savienībai. Tālākā perspektīvā mēs saskatām Eiropas Savienības paplašināšanos.

Ļaujiet man, cienījamie deputāti, šajā sakarībā izteikt manu un Riksdaga lielo prieku par to, ka Latvija pirms nedaudzām dienām kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Padomes locekli. Latvija tiek ļoti gaidīta uz sadarbību šajā Eiropas organizācijā, kurā arī mūsu parlamentārieši aktīvi piedalās darbā Strasbūrā. Man nesen bija iespēja pārrunāt Eiropas Padomes attīstību ar Parlamentārās Asamblejas prezidentu Migelu Martinesu, kad viņš apmeklēja Zviedriju tūlīt pēc vizītes Latvijā. Tad es arī saņēmu tiešas un labas vēstis par diskusijām par Latvijas līdzdalību Eiropas Padomē. Demokratizācijas process Eiropā pats par sevi ir uzmundrinošs, bet vienlaicīgi tas mums ir liels izaicinājums gādāt, lai tās valstis, kas neatbilst šodienas prasībām, turpinātu savus centienus sasniegt patiesu demokrātiju.

Ar lielām raizēm un satraukumu uzņēmām ziņas par pēdējā laika attīstību Čečenijā, par traģiskajiem cilvēku dzīvību zaudējumiem, par neizsakāmajām cilvēku ciešanām, par veselas pilsētas izpostīšanu un plašiem postījumiem citās Čečenijas daļās. Pēc maniem un mūsu uzskatiem tas ir pilnīgi nepieņemami, ka kāda Eiropas valsts, Krievija, kas arī pieteikusies uz iestāšanos Eiropas Padomē, rīkojas tādā veidā, kas nopietni pārkāpj fundamentālās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības. Tāpat, ja Krievija ir uzņēmusies saistības, ko nosaka Eiropas Drošības un sadarbības apspriede, tai ir jāizpilda arī tās prasības, kas ir Eiropas Padomē. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pēdējā sesijā pirms divām nedēļām tika pieņemta rezolūcija, kurā asambleja uz nenoteiktu laiku atlika Krievijas iesnieguma par uzņemšanu izskatīšanas procedūru. Es, tāpat kā daudzi citi, izjūtu bažas, ka pašreizējā notikumu attīstība apdraud demokrātiju Krievijā un drošību reģionā. Varmācīgajai rīcībai nekavējoties jādara gals un jāpanāk atrisinājums sarunu ceļā. Mums kopīgi jārīkojas starptautiskajos forumos un mūsu bilaterālajos kontaktos, lai atbalstītu demokrātiskos spēkus visā mūsu apkārtējā pasaulē. Tas attiecas arī uz Krieviju.

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šodien mūsu valstis un mūsu tautas vieno cieša sadarbība veselā virknē dažādu jomu. Tas, piemēram, attiecas uz ekonomiskajiem jautājumiem un aizvien dzīvāko tirdzniecības apmaiņu, apkārtējās vides jautājumiem, kultūras jautājumiem un izglītības jautājumiem. Interese par sadarbības attīstību ir patiesa, un zviedru tauta to apsveic. Tagad mēs redzam, ka Baltijas jūra atkal ir tā jūra, kas vieno mūsu valstis. Ļaujiet man beigt ar to, ka izsaku visas zviedru tautas simpātijas un draudzību ar latviešu tautu, ko mēs uzskatām par vienu no mūsu tuvākajiem kaimiņiem šo vārdu visdziļākajā nozīmē. Es nākotnē sagaidu tālāku ciešu sadarbību ar Latviju vismaz parlamentārajā līmenī.

Es esmu ielūgusi Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas delegāciju apmeklēt Zviedrijas Riksdagu. Es ceru, ka man būs iespēja drīz atlīdzināt man un manai delegācijai šeit, Latvijā, izrādīto laipnību. Sirsnīgs paldies par uzņemšanu, ko guvām, un sirsnīgi gaidām jūs Zviedrijas Riksdagā! Paldies! (Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpinām sēdi!

Ceturtā sadaļa. Atbilde uz deputātu jautājumu. Izglītības un zinātnes ministra Vaivada un finansu ministra Piebalga atbilde uz Saeimas deputātu Rugātes, Novakšānova, Grīga, Resnā, Putniņa, Folkmanes, Kokina, Kušneres, Prēdeles un Brūvera jautājumu par Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei neieskaitīto 1994.gadā paredzētā budžeta finansējuma daļu.

Ir 10 deputātu priekšlikums par debašu atklāšanu atbilstoši 139.pantam. Mums jābalso par to. Bet tas ir pēc Vaivada kunga ziņojuma.

J.Vaivads (izglītības un zinātnes ministrs). Cienījamie deputāti! Mēs visi atceramies pagājušā gada nogalē saspringto finansiālo situāciju budžeta ieņēmumos, un šajā sakarībā ir arī jautājums, kas skar tieši Daugavpils Pedagoģiskās universitātes finansēšanu. 1994.gada budžetā izglītībai, tas ir, tieši izglītībai, proti, 200. iedaļa, bija paredzēti 64 miljoni 825 tūkstoši 974 lati. Tas ir bez kapitālieguldījumiem, kuriem Finansu ministrija atvēra kredītus tikai par 64 miljoniem 45 tūkstošiem 794 latiem. Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas atkārtotajām prasībām, tas ir, ka decembra sākumā izglītības vajadzībām vēl nebija atvērti kredīti par aptuveni 1,48 miljoniem latu, mēs vairākkārtīgi griezāmies pie Finansu ministrijas un pat pie Ministru prezidenta ar kategorisku prasību šos līdzekļus izglītības vajadzībām atrast, un 1994.gada 21.decembrī tika izdalīti 780 tūkstoši latu. Bet līdz gada beigām tā arī netika atvērti šādi līdzekļi. Jāsaka, ka datums — 21. decembris — bija burtiski dažas dienas pirms visu kases norēķinu operāciju slēgšanas. Līdz ar to šie līdzekļi tika piedāvāti vispirmām kārtām visām augstskolām, tai skaitā arī Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei. Bet 22.decembrī Daugavpils Pedagoģiskās universitātes grāmatvede Rita Kaktiņa, kas ir arī rakstiskā atbildē norādīts, atteicās šos kredītus pieņemt, motivējot ar to, ka tik īsā laikā viņa šos līdzekļus nevar tīri finansiālu operāciju dēļ, arī laika trūkuma dēļ, izmantot un līdz ar to šie līdzekļi var palikt neizmantoti.

Šādā sakarībā varētu teikt sekojošo, tieši Daugavpils Pedagoģiskās universitātes jautājumā. Jā, tā ir vienkārši paspēšana vai nepaspēšana izmantot līdzekļus. Bet es gribu vērst deputātu uzmanību uz citu un daudz būtiskāku lietu, kas, manuprāt, vēl joprojām ir nesakārtota mūsu likumdošanā. Izglītības likuma 63.pants paredz, ka visi budžeta līdzekļi, kas nav izlietoti izglītības vajadzībām līdz gada beigām, var tikt izmantoti nākošajā gadā. Līdz ar to arī mūsu prasībā tas bija ietverts, lai, atverot kredītus, tiktu dota arī iespēja, ka šie līdzekļi, ja tos nepaspēj izmantot iepriekšējā finansu gadā, nezustu nākamajā gadā. Taču ir Valsts kases departamenta 13.decembra rīkojums, kurā norādījums izglītības iestādēm atvērt pilnā apjomā kredītus papildināts ar otru rindkopu, tas ir, ka minēto iestāžu kases izdevumu kopējais apjoms pieļaujams atvērto asignējumu robežās, vienlaicīgi nepieļaujot izglītības iestādēm naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz izdevumu summu kontiem. Tas nozīmē to, ka, ja nav šos līdzekļus paspēts izmantot, tie automātiski arī tagad pāriet valsts ieņēmumos.

Es gribu norādīt uz pretrunu, kas līdz ar to izveidojas starp likumu "Par budžeta un finansu vadību" un Izglītības likumu. Tātad likuma "Par budžeta un finansu vadību" 4.pants nosaka, ka saimnieciskais gads sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī un visi nenomaksātie parādi pāriet nākošā finansu gada apropriācijā. Tas ir pretrunā ar Izglītības likuma 63.pantu. Pagājušā gada 18.jūnijā tika izsludināts likums par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, pielietošanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību. Šā likuma 8.panta trešā daļa nosaka: "Ja konstatētas pretrunas starp normatīvajiem aktiem, ietverošiem vispārīgas un speciālas tiesību normas, vispārīgās tiesību normas ir spēkā tiktāl, ciktāl tās neierobežo speciālo tiesību normas." No šāda viedokļa Budžeta un finansu vadības likums, kas ir "jumta likums" un nosaka vispārējo kārtību budžeta formēšanai, izlietošanai un tā tālāk, ir vispārīgs likums un tajā ietvertā norma attiecībā uz finansu gadu no 1. janvāra līdz 31.decembrim un norēķiniem pārejai uz jaunā budžeta gada apropriāciju ir vispārīga norma. Savukārt Izglītības likuma 63.pants ir speciāla norma, kas pasaka, kā šajā gadījumā rīkoties tieši jautājumā par līdzekļiem, kas atvēlēti Izglītības likumā. Līdz ar to minētais pagājušā gada 18.jūnija likums pēc būtības nosaka to, ka, ja izglītības vajadzībām atvēlētie līdzekļi nav iztērēti, paspēti iztērēt iepriekšējā finansu gadā, tie ir tādā pašā neiztērētā apjomā jāatver un jāatdod iestādēm nākošajā budžeta gadā. Šāda pretruna starp Izglītības un zinātnes ministriju un Finansu ministriju pastāv. Šeit interpretācija, protams, ir pilnīgi dažāda, bet acīmredzot pēc savas būtības tas būtu Satversmes tiesas jautājums, kura tiešām izšķirtu, pēc kādas normas šajā gadā vadīties. Finansu ministrija vadās pēc budžeta un finansu vadības likuma. Mēs arī, protams, uzskatām, ka nav atcelts Izglītības likuma 63.pants. Šī pretruna paliek spēkā. Dotajā gadījumā, ja mēs runājam par Daugavpils universitāti, jā, Daugavpils universitāte uzskatīja, ka tā nevar paspēt šos līdzekļus izmantot pēc 22. decembra līdz norēķina beigām. Un tā no šiem līdzekļiem atteicās. Bet jautājums pēc savas būtības par kopējo parādu, kas ir sakrājies, neatverot visus kredītus pagājušā gada nogalē, paliek atklāts. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir iesnieguši priekšlikumu atklāt debates. Viens runā... Vēl kāds grib lūgt vārdu? Lūdzu, finansu ministrs Andris Piebalgs! Arī atbild uz šo jautājumu.

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu varbūt ne tik daudz pieskarties konkrētajam jautājumam, bet tomēr paskaidrot to neizpratni, kas bieži vien ir ļoti daudzos cilvēkos, proti, ka Finansu ministrija ir tā iestāde, kas nedod naudu. Finansu ministrijai ir tikai tā nauda, ko mēs ievācam caur nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem, kas ienāk budžetā, un ministrija apstiprina tā deficīta limitu, par ko ir nobalsojusi Saeima. Tā rezultātā Finansu ministrija var piešķirt citām ministrijām tikai to naudas summu jeb atvērt kredītus tikai par to naudas summu, kas viņas rīcībā ir. Tādēļ mums vienmēr ir tomēr tā problēma, ka nekad pilnīgi precīzi prognozēt, kādi būs izdevumi budžeta gadā, un pilnīgi precīzi noteikt, kādi būs ieņēmumi, mēs nevaram, jo abiem galiem ir jāsakrīt matemātiski. Tādējādi tiek veidoti atvērumi atbilstoši ienākumiem. Šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijai izglītības izdevumiem pagājušajā gadā kredīti ir atvērti 98,9 procentu apmērā no plānotās summas. Tas ir augsts rādītājs, teiksim, ja mēs salīdzinātu ar Zemkopības ministriju, kurai neapšaubāmi bija mazāks atvērums. Un mēs vienkārši arī nevarējām atvērt vairāk par to, cik mums bija iespēju, kāda bija summa. Tādējādi, es domāju, šeit neiet runa par to, ka Finansu ministrija nav atvērusi, bet par to, cik valstij kopumā ienāca naudas.

Bez tam šogad, lai izvairītos no šīm neizpratnes situācijām, mēs tomēr valdībā pa ceturkšņiem izskatām kredītu atvērumus. Tātad uz ceturksni var prognozēt jau precīzi, kāds būs ieņēmums, vadoties no iepriekšējā gada dinamikas vai no iepriekšējā ceturkšņa dinamikas. Tādā veidā visas ministrijas zina, kādu atvērumu viņas sagaida attiecīgajos mēnešos. Protams, šeit ir iespējamas korekcijas, bet pie šī plāna mēs pieturamies samērā precīzi. Taču, es domāju, ir pilnīgi nepamatoti, ka mēs varētu pārnest kaut kādu naudas summu no viena gada uz otru. Mēs to varam tehniski darīt, bet, ja šīs naudas nebūs, mēs tā vai tā nespēsim atvērt šo kredītu. Un tādējādi tas vienkārši kļūst par pašapmānu. Valstij ir tikai viena nauda, un tātad 31.decembrī mēs slēdzam attiecīgo budžeta gadu, 1.janvārī mēs sākam. Ir jaunas apropriācijas, un tikpat labi varam vienmēr teikt, ka šī summa ir iekšā šajā apropriācijā un ka nav. Tātad, izdevumus plānojot, mēs, protams, vadāmies no tā, kas iepriekšējā gadā nav atvērts. Bet teikt, ka mēs varētu pārnest, tas ir pilnīgi absurdi manā skatījumā, un es domāju, ka likums "Par budžeta un finansu vadību" pasaka pilnīgi precīzi. 4.pants: "Saimnieciskais gads sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī." Visi saimnieciskās darbības norēķini par 1994.gadu bija jābeidz līdz 31.decembrim. Tātad es domāju, ka šis ir vispareizākais ieraksts un pie tā ir jāturas. Valdībai tātad kopumā, kas varbūt tika mazāk darīts pagājušajā gadā, ir jāizstrīdas, kurās nozarēs un cik lielā apjomā mums jāatver šis kredīts. Bet vienmēr, protams, prioritāte paliks darba algas, maksājumi sociālā nodokļa un stipendiju izdevumu segšanai. Tātad šīs ir prioritātes, un atbilstoši tām mēs atveram finansējumu.

Bez tam es gribu paskaidrot arī to, ka Finansu ministrija atver kopīgu paragrāfu. Teiksim, atsevišķas pozīcijas, protams, izlemj katra atsevišķa ministrija. Tā ka es domāju, ka šī kārtība ir normāla kārtība, jo mēs tomēr gribam nodrošināt stingru monetāro politiku valstī. Un šajā gadījumā mums ir pilnīgi precīzi jāievēro deficīta līmenis, kāds ir valstī. Iepriekšējā gadā mēs iekļāvāmies šajā deficītā. Tajā pašā laikā sakarā ar problēmām, kas mums ir enerģētikas sektorā, mēs bijām spiesti pārsniegt tādu tieši šo tīro aizdevumu posteni, un gada beigās mēs bijām spiesti aizdot "Latvenergo" naudu, lai tas norēķinātos ar "Latvijas gāzi", kura var iepirkt gāzi Krievijā. Bet tas arī principā ir nepieļaujams solis, jo tomēr apgrūtina realizēt antiinflācijas politiku un monetāro politiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēc atbildes pieļaujamas debates, ja to prasa vismaz 10 deputāti un Saeima tam piekrīt. Lūdzu zvanu! Vai par debašu atklāšanu kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu atklāt debates. Desmit deputāti ir iesnieguši tādu prasību, bet Saeimai ir jālemj, vai tā piekrīt. Lūdzu rezultātu! 29 — par, 21 — pret, 10 — atturas. Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts. Debates netiek atklātas, un jautājums ir izskatīts.

 

Nākamais ir Pieprasījumu komisijas atzinums par pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim par pasākumiem, kādi tiek veikti, lai radītu iespējas lauksaimniekiem saņemt nepieciešamos līdzekļus kredītu formā lauku darbu veikšanai. Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļš", Pieprasījumu komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Andra Rozentāla, Gunāra Resnā, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Oskara Grīga, Jāņa Kokina, Voldemāra Novakšānova, Gundara Bērziņa, Aivara Berķa, Zigurda Tomiņa un Paula Putniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim par pasākumiem 1995.gada lauksaimniecības darbu sezonas kreditēšanas iespēju nodrošināšanai lauksaimniekiem, uzskata, ka pieprasījums ir aktuāls un pamatots, bet, pamatojoties uz to, ka pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem sējai ir nepieciešami 25 miljoni latu un laukiem daļēji apmaksātas dotācijas par pagājušā gada ceturto kvartālu un šī gada pirmo kvartālu, kā arī uz to, ka valdība un Zemkopības ministrija ziņos presē par rastajām kredītu iespējām, nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet nepieciešamības gadījumā atgriezties pie šī jautājuma vēlāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima. Lūdzu zvanu! Mums ir jābalso par Pieprasījumu komisijas atzinumu, kura nolēmusi pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet nepieciešamības gadījumā atgriezties pie šī jautājuma, kad valdībai būs precīzāks viedoklis. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 14, atturas — 9. Pieprasījumu komisijas atzinums ir akceptēts.

 

Nākamais jautājums — atbilde uz Saeimas pieprasījumu . Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ādamsona atbilde uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto akciju sabiedrības "LainBanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājā. Latvijas Republikas iekšlietu ministr Ādamsona kungs, lūdzu, jums vārds!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Izskatījis šā gada 9.februāra plenārsēdē pieņemto Latvijas Republikas Saeimas pieprasījumu man sakarā ar veikto akciju sabiedrības "LainBanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājā paskaidroju sekojošo. Ministru kabineta deklarācijā par iecerēto darbību uzsvērta nepieciešamība aktīvi un reāli cīnīties ar ekonomiskajiem noziegumiem, it sevišķi, ja tie izdarīti lielos apmēros. Manā runā 5.Saeimas ārkārtas sēdē, kas bija veltīta cīņai ar noziedzību, tika arī pasvītrots neapmierinošais stāvoklis tieši cīņa ar ekonomiskajiem noziegumiem. Ekonomikas jomā 1994.gadā reģistrēti tikai 860 noziegumi. Pie tam pārsvarā tās ir viltošanas, viltojot galvenokārt vienu vai divas naudas banknotes vai monētas, un sīki kontrabandas gadījumi, kopā veidojot vairāk nekā 80 procentu no visu ekonomisko noziegumu skaita.

Ar valdības lēmumu Kriminālpolicijas sastāvā tika radīta speciāla ekonomiskā policija, kurā tika koncentrēti ekonomisko noziegumu izmeklēšanā specializējušies izmeklētāji un operatīvie darbinieki. Latvijas Republikas Saeima nav iebildusi pret šādu rīcību, ne apstiprinot valdības deklarāciju, ne apspriežot jautājumu ārkārtas plenārsēdē. Tāpat masu mēdijos netika apšaubīta šādas rīcības vajadzība. Neizraisījās protests arī dažādos sabiedrības slāņos. Tas, ka Iekšlietu ministrija stājusies pie minēto norādījumu realizācijas, tika uzsvērts arī Ministru prezidenta atskaitē Saeimā par 100 darbības dienām. Lai koordinētu un plānotu valsts institūciju rīcību cīņā ar noziedzību, Ministru prezidenta Gaiļa kunga vadībā sistemātisku darbību ir uzsākusi Latvijas Noziedzības novēršanas nacionālā padome, kuras sastāvā iekļauti Latvijas Republikas Prokuratūras, Tieslietu, Iekšlietu, Finansu un Aizsardzības ministrijas un citu valsts institūciju vadītāji, zinātnes un sabiedrības pārstāvji. Par vienu no savām prioritātēm padome uzskata cīņu ar ekonomiskajiem noziegumiem visos to izpausmes veidos. Tādēļ es uzskatu, ka cīņā ar pretlikumībām jebkurā ekonomiskās darbības jomā nevar pārmest vēršanos pret amatpersonu nelikumīgu darbību arī banku aktivitāšu jomā. Atbildot uz pirmo jautājumu — kāda bija nepieciešamība Dambiņa un Vīganta aizturēšanā izmantot terorisma apkarošanas vienību, kas deva pavēli tai piedalīties šajā akcijā un plānoja tās norisi, paskaidroju, ka Kriminālprocesa kodekss prasa izmeklētājam pēc krimināllietas ierosināšanas pieņemt pirmstiesas izmeklēšanu. No šī momenta viņš ir procesa virzītājs, plāno visas procesuālās darbības un to taktisko realizāciju. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas taktikā ļoti svarīga ir krimināllietai vajadzīgo dokumentu izņemšana. Lai nodrošinātu to savlaicīgu izņemšanu, izmeklētājs ir tiesīgs iesaistīt nepieciešamo izmeklēšanas darbību realizācijā arī citas amatpersonas, kurām ir policijas tiesības atbilstoši likumam "Par policiju". Tā kā akciju sabiedrībā "LainBanka" varēja rasties nepieciešamība vienlaikus dokumentus izņemt vairākās vietās, taktiski tika plānots iesaistīt procesuālajās darbībās pietiekami lielu policistu skaitu. Tiesības noteikt pirmstiesas izmeklēšanas darbības taktiku likums piešķīris procesa virzītājam un nevienam citam. Lai nodrošinātu likumā noteiktajā kārtībā sankcionēto nepieciešamo procesuālo darbību veikšanu, šā gada 3.februārī "LainBankā" tajās tika iesaistīti arī policisti no Drošības policijas speciālās apakšvienības. Uzsveru, ka šīs vienības darbinieki ir policisti un tādēļ tiek regulāri izmantoti darbībās, kurās viņiem atļauj piedalīties likums "Par policiju". Valsts nav tik bagāta, lai šīs vienības štatus izmantotu tikai brīžos, kad notiek terorisma akts. Vajadzības gadījumā jebkuram policistam jāizpilda jebkurš ar likumu noteikts policista pienākums. To prasa no viņa arī ar likumu noteiktais zvērests Latvijai. Ja šo vienību, novēršot terorisma gadījumus, iesaista pilnā sastāvā un speciālā ekipējumā, lēmumu drīkst pieņemt tikai iekšlietu ministrs vai valsts sekretārs. Pārējos gadījumos, kad atsevišķiem vienības policistiem tiek uzdots veikt parastas policista darbības, lēmumu pieņem struktūras vadītājs.

Atbildot uz otro jautājumu — kāpēc šā gada 3.februāra vakarā vajadzēja izņemt akciju sabiedrības "LainBanka" rīcībā esošo kredītu dokumentu oriģinālus Latvijas Saimnieciskajā tiesā nozīmētajās lietās, paskaidroju, ka šo jautājumu lēma procesa oficiālais virzītājs, kurš uzskatīja, ka tieši kredītu dokumentu oriģināli ir ļoti nepieciešami likumīgi ierosinātās krimināllietas materiālos. Apstrīdēt to var tikai Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

Atbildot uz trešo jautājumu — par akciju sabiedrības "LainBanka" sakaru sistēmas traucēšanu, paskaidroju, ka lēmumu par aresta uzlikšanu "LainBankas" korespondencei, kura tiek nosūtīta un saņemta pa faksu, pieņēma 1995.gada 3.februārī Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Analoģisks lēmums tajā pašā dienā un tajā pašā tiesā tika pieņemts par aresta uzlikšanu informācijai, kas tiek raidīta pa teleksu. Tiesas lēmumu izpilde tika uzdota attiecīgajām sakaru iestādēm. Kriminālprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā pārsūdzot šos lēmumus, tiesā izteiktā motivācija tika atzīta par vērā ņemamu, un šā gada 7.februārī tiesa pieņēma lēmumu par aresta atcelšanu.

Ceturtais — vai ir ierosināta un uz kādu kriminālkodeksa pantu pamata ierosināta krimināllieta par akciju sabiedrības "LainBanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta darbībām? Kāds bija šīs lietas ierosināšanas pamats un kuras personas ir parakstījušas iesniegumu? Lēmums par krimināllietas ierosināšanu un tās pieņemšanu pirmstiesas izmeklēšanā pieņemts šī gada 2.februārī Izmeklēšanas departamentā. Tajā teikts, ka materiālos ir pietiekošas ziņas, kas norāda uz nozieguma pazīmēm, kuras paredzētas Latvijas Kriminālkodeksa 142.panta trešajā daļā — krāpšana sevišķi lielos apmēros. Procesuālo darbību iesākumam pamatā ir personas iesniegums. Iekšlietu ministrija uzskata, ka, atklājot šo personu pašreiz, tiktu izpausts pirmstiesas izmeklēšanas noslēpums. Likumā norādīts, ka pirmstiesas izmeklēšana krimināllietās par šādiem noziegumiem ir obligāta. Izmeklētāja pareizo rīcību, pieņemot šo lēmumu, apliecina tiesnešu lēmumi par drošības līdzekļu izvēli, kratīšanas un citu procesuālo darbību sankcionēšanu. Arī šā gada 9.februārī tiesai mainot drošības līdzekli Dambiņam, nav apšaubīta procesuālo darbību pareizība, kā arī lietā esošie materiāli, bet gan ņemti vērā tikai Dambiņa ģimenē radušies apstākļi. Vīgantam izvēlētais drošības līdzeklis atstāts bez izmaiņām. Pašreiz pirmstiesas izmeklēšanas materiāli dod pamatu secināt, ka minēto amatpersonu rīcībā ir arī nozieguma sastāva pazīmes, kuras paredzētas 162., 166. un 147. pantā. Šā gada 15.februārī tika izvirzīta apsūdzība Dambiņam un Vīgantam, pamatojoties uz trim tikko nosauktajiem Kriminālkodeksa pantiem. Tāpēc es, lūdzu, atvainojos Iekšlietu ministrijas vārdā, ka tajā rakstiskajā ziņojumā ir mazliet neprecīzi dati.

Piektais — vai atbilst patiesībai informācija, ka Dambiņš bija ievietots vienā kamerā ar Korobeiko? Jā, tas atbilst patiesībai. Latvijā esošie iepriekšējās aizturēšanas izolatori ir pārpildīti. Ieslodzījuma vietu departamenta iepriekšējās aizturēšanas izolatorā Centrālcietumā praktiski ikvienā kamerā atrodas vairāk par 20 cilvēkiem. Pārpildīts ir arī Policijas departamenta iepriekšējās aizturēšanas izolators Brīvības ielā 61. Tur kameras ir divvietīgas un trīsvietīgas. Arestētie tiek izvietoti atbilstoši izmeklētāja norādei, ievērojot principu, ka viņu krimināllietās nav kopīgu epizožu. Dambiņš bija ievietots trīsvietīgā kamerā divatā ar Korobeiko. Viņa fiziskā drošība tika pilnībā nodrošināta atbilstoši režīma prasībām.

Sestais. Atbildot, uz kāda pamata tika pieņemts lēmums par kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājā, paskaidroju, ka atbildi par šo gadījumu publiski masu mēdijos ir sniegusi Latvijas Republikas prokuratūra, kurai Iekšlietu ministrija pilnībā pievienojas. Šī kļūdainā gadījuma saistība ar akciju sabiedrības "LainBanka" atbildīgo personu pretlikumīgās rīcības izmeklēšanu ir pilnīgi izslēdzama un noraidāma.

Atbildot uz jautājumu par Iekšlietu ministrijas darbinieku lietoto valodu šā gada 3.februārī notikušajā kratīšanā, paskaidroju, ka krievu valoda tika lietota, tikai atbildot uz atsevišķu bankas darbinieku uzdotajiem jautājumiem krievu valodā. Konkrēti ir runa par juristu Čikotinu.

Astotais. Atbildot uz jautājumu par īpašu Latvijas prestiža graušanu banku stabilas darbības jomā, teikšu, ka banku prestižu ne mazāk ietekmē banku amatpersonu pretlikumīgā darbība, it sevišķi, ja rezultātā rodas smagas ekonomiskās sekas. Nereaģējot uz akciju sabiedrības "LainBanka" atbildīgo darbinieku pretlikumīgo rīcību, tiešām varēja rasties situācija, kas ietekmētu Latvijas banku sistēmas prestižu, tajā skaitā arī starptautiskā līmenī. Vēlreiz varu atgādināt, ka pirmstiesas izmeklēšanas darbības ir vērstas nevis pret akciju sabiedrību "LainBanka", bet gan pret dažām tās atbildīgajām amatpersonām.

Pēdējo divu mēnešu laikā Iekšlietu ministrija ir aktivizējusi cīņu ar noziedzību, gan veicot ar labiem rezultātiem sistemātiskus profilaktiskus pasākumus, gan atklājot konkrētus noziegumus. No nedēļas uz nedēļu palielinās reģistrēto noziegumu atklāšanas procents. Vienlaikus pieaug arī aktivitāte cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem. Varu informēt, ka, cieši sadarbojoties Latvijas Republikas prokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam un Iekšlietu ministrijai, kā arī Valsts kontrolei, ir sākusies oficiāla pirmstiesas izmeklēšana "Latainternational" lietā. Likumā noteikto operatīvo un kriminālprocesuālo darbību rezultātā panākts, ka par pretlikumīgām ekonomiskām darbībām Zviedrijā arestēts un tiks izdots Latvijai firmas "Tesa Petroleum" viceprezidents Kadirovs. Lietuva ir izdevusi tur aizbēgušo šīs pašas firmas komercdirektora vietas izpildītāju Patriciju Karatejevu, kura ir arestēta. Sadarbība šajā jomā, tajā skaitā starptautiskā sadarbība, turpināsies un kļūs vēl ciešāka un koordinētāka. Es kā iekšlietu ministrs un Iekšlietu ministrijas darbinieki likuma robežās darīsim visu, lai aktivitātes temps cīņā ar noziedzību, tajā skaitā arī ar ekonomiskajiem noziegumiem, nesamazinātos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Vārds debatēs Andrejam Krastiņam, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam — deputāts Pauls Karnups.

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Mēs noklausījāmies godājamā iekšlietu ministra Ādamsona kunga atbildes uz šiem jautājumiem, kaut gan, protams, vēl aktuālāk būtu, ja šīs atbildes būtu izskanējušas pirms nedēļas, kad tās tikta sniegtas žurnālistiem un mums arī atbildes uz šiem jautājumiem apmēram jau bija zināmas. Taču notikumu gaita visā šajā nedēļā ir aizkavējusies tādēļ, ka tā pāraugusi jau varbūt vienu šo jautājumu par "LainBanku" un jau izvirzījusies daudz plašākā mērogā. Tā skar ne tikai komercbanku struktūru Latvijā, bet arī Latvijas finansiālo pamatu, un tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks, jau ja nav par vēlu, šeit, Saeimā, tomēr apspriest šo jautājumu. Un man liekas, ka pēdējā laikā mēs šeit, Saeimā, nešķirojot pa partijām un frakcijām, esam palaidušies tādā veidā, ka izpildvara sāk uzskatīt, ka augstākais valsts likumdevējs to vairs nevar kontrolēt, nedrīkst kontrolēt, ka tā nav viņa daļa.

Spilgts piemērs. Kādu laiku atpakaļ ļoti augsta policijas amatpersona pulkveža pakāpē, atbildot televīzijā uz kritiku, pamatotu vai nepamatotu, ko bija izteikuši pašvaldību deputāti, minēja vēsturiskus vārdus: "Suņi rej, bet karavāna iet tālāk." Es negribētu, ka šādi vārdi tiktu attiecināti arī uz Augsto namu, uz Latvijas Republikas Saeimu. Tāda loma, es domāju, mums nepiestāv. Mums ir pietiekami daudz parlamentārās reaģēšanas līdzekļu, lai tomēr iedarbotos un strādātu. Šeit tiešām nav jautājuma par to, vai atbilst savam amatam Ādamsona kungs, kā te masu informācijas līdzekļi jau izpūta, ka tiekot pieprasīta viņa demisija, kaut gan tādu dokumentu, cik es zinu, Saeimā neviens nav iesniedzis. Te nav jautājums par to, vai ir vainīgs Dambiņa kungs vai Vīganta kungs. Par to spriedīs izmeklēšana, prokuratūra, tiesa. Te ir jautājums par valsts politiku noziedzības apkarošanā. Un valsts politika nav tikai kaut kāda pieņemtā koncepcija. Valsts politika ir arī metodes, kā šo koncepciju realizēt, stratēģija un taktika. Un es nu gribētu minēt varbūt tādu līdzību kaut kur. Jo, ja godājamā un enerģiskā policija konstatēs, ka ātrvilciena vadītājs ir nupat pagājušo nakti noslepkavojis savu vecmāmiņu, tā ieradīsies un viņu arestēs, izraus no vadītāja kabīnes absolūtā vienaldzībā, kas tālāk notiek ar šo vilcienu un tā pasažieriem. Un teiks — jā, mēs enerģiski cīnāmies pret noziegumiem, mēs viņu noķērām un iesēdinājām, un viņš vairāk nevienam nedarīs pāri un atbildēs par savu noziegumu. Pilnīgi abstrahējoties no visa pārējā, kas notiek. Līdzīga situācija ir radusies arī policijas darbinieku rīcībā šinī gadījumā, spilgtajā piemērā attiecībā uz "LainBanku".

Es domāju, ka mums arī ir jāuzņemas atbildība par to, ka tas tā ir noticis, jo mēs varbūt neesam pietiekami iespaidojuši izpildvaru, lai viņa darbotos likuma robežās. Un šeit es gribētu oponēt godājamajam ministram Ādamsona kungam un vēl citiem policijas darbiniekiem, kas ir uzstājušies pēdējā laikā presē. Un tiešām šeit arī prese ir polarizējusies, jo, piemēram, laikraksts "Neatkarīgā Cīņa" un tās štata autors Seleckis savā parastajā bezkaunībā izplata apvainojošus izdomājumus par citiem politiskajiem spēkiem un cilvēkiem. Tas tikai liecina par cilvēka kultūru un attīstības līmeni. Es domāju, to varēs novērtēt arī tālāk. Citi laikraksti karsti iestājas par citu pusi. Es domāju, ka Saeimai šinī gadījumā ir jāvadās nevis no laikrakstu publikācijām, savstarpējām simpātijām un antipātijām, bet no konkrētiem faktiem, tos konkrēti ekonomiski, finansiāli un juridiski novērtējot.

Un, ja mēs atgriežamies tieši pie pašiem mūsu uzdotajiem jautājumiem, kas ir apspriešanas priekšmets, tālu mēs no tiem protams, nedrīkstam aiziet savās debatēs un pārdomās. Tādā sakarībā, kā mēs uzdevām šos jautājumus toreiz, pirms nedēļas, un toreiz mums tas viss likās aktuālāk.

Tātad par šo terorisma apkarošanas vienību. Mēs esam dzirdējuši vairāku veidu atbildes uz šo jautājumu. Pirmā Ādamsona kunga atbilde televīzijā bija tāda, ka nekāda terorisma apkarošanas vienība nav izmantota, jo to var izmantot tikai ar viņa pavēli. Pēc tam sekoja versija, ka ir izmantoti daži šīs terorisma apkarošanas vienības policisti, dalībnieki. Man nav bijis iespējams iepazīties ar nolikumu, kas reglamentē šīs vienības darbību, nezinu, kas viņu tieši komandē, bet praktiski mēs izejam no situācijas, ka ar šādu pretterorisma vienību, speciāli sagatavotu vienību, ir tiesības rīkoties bez iekšlietu ministra, bez valsts sekretāra ziņas. Vai tie ir daži un ko nozīmē daži? Vai tas nozīmē, ka tikai komandieris ir slims mājās, vai tas nozīmē, ka tur saimniecības pārziņa nav un tad tie nav pilnā sastāvā? Kas ir pilns ekipējums, tas ir diskutējams jautājums. Bet es gribu vērst godājamo deputātu uzmanību, šajā gadījumā uz vienu objektu — "LainBanku", kur tika pielietota pretterorisma vienība, Latvijas Republikas policisti, cilvēki ar policistu tiesībām pilnā apbruņojumā. Kur bija atbildība šai personai, kas sūtīja apsargājamā objektā, kuru sargā ar ieročiem apbruņoti valsts policisti citu valsts policijas vienību, kas apbruņota ar ieročiem, un tamlīdzīgi. Kas būtu atbildējis, ja abas šīs puses būtu cītīgi pildījušas savu pienākumu, policistu zvērestu Latvijas Republikai? Mums būtu par dažiem policistiem mazāk un varbūt par dažiem bankas klientiem mazāk, kas nejauši bija bankā, būtu par dažiem pretterorisma vienības dalībniekiem mazāk, un no valsts budžeta būtu jāmaksā pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā. Kas atbildēs par to? Un šeit es pāreju jau pie visiem pārējiem jautājumiem — vai mums ir spēja paredzēt tālākās sekas varbūt tajā momentā, kad liekas, ka rīkojamies vispareizāk?

Nākamais mūsu jautājums bija par "LainBankas" rīcībā esošo kredītu dokumentu oriģinālu izņemšanu. Es lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šeit ir jautājums par to, ka visi šie oriģināldokumenti bija par lietu, kas atradās Saimnieciskās tiesas tiesvedībā, un ka nākamajā dienā vajadzēja šai tiesai notikt. Labi, es arī neizpaudīšu iesniedzēja vārdu, kaut gan man ir zināms šis iesniedzējs, kas iesniedza par šīm amatpersonām. Tas ir otras ieinteresētās puses pārstāvis, kas iesniedza. Lūk, it kā apturēta Saimnieciskās tiesas darbība. Tas, ka tie dokumenti tur atradās, bija zināms, bet diemžēl tika izņemti arī daudzi citi dokumenti, tātad tika apturēta Saimnieciskās tiesas darbība. Un tagad jau tiešām, no otras puses, ir ļoti labi, ka nedēļa pagājusi un vakar uzrādīta apsūdzība Dambiņam un Vīgantam. No šīs apsūdzības ir svītrots pants par krāpšanu sevišķi lielos apmēros. Tātad nav vairs pamata, uz kura ierosināja un par kuru iesniegumā rakstīja šī anonīmā iesniedzēja persona. Nav vairs šī panta. Tātad pamats, kas bija dokumentu izņemšanai, ir zudis. Pat vēl vairāk — cik var saprast no apsūdzības teksta, tad pie kriminālatbildības ir saucams viens no iesniedzējiem, pārējiem iesniedzējiem. Tātad atkal stāvoklis ir mainījies. It kā precīzi mums informācija un atbildes tiek sniegtas, bet būtība ir pavisam cita. Un kas ir noticis tā visa rezultātā?

Nākamais — par sakaru sistēmas traucēšanu. Mani neapmierina tā atbilde, kuru ir sagatavojuši Iekšlietu ministrijas darbinieki un kuru šeit nolasīja Ādamsona kungs, jo tā ir apzināta Saeimas maldināšana. Es šeit nevainoju Ādamsona kungu. Materiālu viņam sagatavoja darbinieki, kas nodarbojas ar izmeklēšanu, kas ir juristi, jo tiesa nepieņem lēmumu par kādas sakaru sistēmas izslēgšanu. Tiesa sankcionē aresta uzlikšanu korespondencei, bet teleksa izslēgšana nenozīmē aresta uzlikšanu. Tad tādā gadījumā vajadzēja vienu policistu nosēdināt, ja nemācēja savādāk šo arestu uzlikt teleksa pārraidītai informācijai. Vajadzēja pie teleksa nosēdināt vienu policistu, kurš māk rakstīt un lasīt, un tam vajadzēja tad nu fiksēt visus pārraidāmos tekstus un visu, nevis izraut kontaktu. Cik es zinu no informācijas no cilvēkiem, kas nejauši bija tanī visā epopejā klāt, tad kāds ļoti cītīgs policijas ierēdnis bankā visur meklējis, kur esot tas šifrs, kuru varot izslēgt. Viņam par to esot pateikts, nemaz nezinot, kā saka, ka tā ir speciāla bankas sakaru sistēma, nevis kaut kāds viens slēdzis vai poga. Tātad vislabākais bija izslēgt. Uz vienu diennakti tika pārtraukti bankas teleksa sakari. Es gribu pasvītrot, ka bankas telekss bija domāts sakariem ar NVS valstīm un Krieviju. Tātad visas bankas operācijas un pārējais tika pārtraukts uz šo diennakti korespondentiem un kontu turētājiem nezināma iemesla dēļ. Tikai tāpēc, ka bija nekvalificēti ierēdņi, kas diemžēl... Tātad nebija vis uzlikts arests, bet tika pilnībā traucēta bankas darbība. Pie tam arestu korespondencei uzliek pēc izmeklētāja lēmuma ar tiesas sankciju. Izmeklētājs pieņem šo lēmumu un pierāda tiesai... Taču es arī domāju, ka ne tiesnesei Poļikarpovai, ne tiesnesei Tālerei, kas tur ņēma dalību, pat prātā neienāca, ka aresta uzlikšana korespondencei var izpausties tādā veidā, ka tiek noplēsta pastkastīte vai uzpridzināta pasta nodaļa. Šādas metodes, es domāju, nevienam fantastiski prātā nevarēja ienākt, bet tas tika izdarīts.

Nākamais jautājums, uz kuru mēs tomēr nesaņēmām atbildi, ir jautājums par šiem Kriminālkodeksa... Es ļoti atvainojos, uz nākamo jautājumu atbilde ir sniegta. Faktiski šis jautājums uz to brīdi nebija zināms un nebija skaidrības, tagad mēs zinām. Ir zināmi šie Kriminālkodeksa panti, pēc kuriem ir uzrādīta šī apsūdzība, sākotnējā apsūdzība. Bet šajā apsūdzībā vairs nav to pantu, pēc kuriem tika ierosināta krimināllieta. Tiešām smaga nozieguma panti, un to analīzi es jau devu iepriekš.

Nākamais šajā secībā ir jautājums, kur atradās Dambiņa kungs un Korobeiko kungs. Jautājums bija viennozīmīgs. Kāpēc tas tika izvirzīts? Tāpēc, ka savā sākotnējā preses konferencē televīzijā godājamais Ādamsona kungs teica, ka viņam par to nekas nav zināms, kaut gan tāda informācija jau bija. Bet šeit ir jautājums par citu. Atkal par šo valsts politiku, par stratēģiju, taktiku un metodēm. Kā tiek uztverts, ja vienas bankas prezidents tiek ievietots kamerā kopā ar reketieriem, nevis atdalīts kaut kādā veidā? Tā ir vienlīdzības zīme, tā nav domāta mums, tā ir, jā, cīņa pret blēžiem. Taču es gribētu šeit pieminēt, ka nu visai lielai Latvijas iedzīvotāju daļai liekas, ka bandīts un blēdis ir jebkurš, kura kabatā ir vairāk par pieciem latiem. Un tiek speciāli arī šis jautājums pacelts pret uzņēmējiem, pret baņķieriem un tā... Vienā no preses konferencēm, kuras arī te daudzas ir bijušas šo divu nedēļu laikā, viens ļoti vadošs Iekšlietu ministrijas darbinieks teica, ka mēs pret viņiem cīnīsimies kā pret šķiru. Ziniet, man ļoti bail paliek no šīs šķiru cīņas ieviešanas Latvijā!

Nākamais — par kratīšanu Zemes bankā. Jā, tas nav saistīts ar "LainBankas" jautājumu, bet tas ir jautājums par šo valsts politiku cīņā pret noziedzību kopumā. Kādā veidā un cik viegli, un cik bezatbildīgi var pieņemt lēmumus! Man nav jāsaka Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, ka ir simt un viena metode, kā var noskaidrot šādas anonīmas informācijas patiesīgumu, ka tāpēc nav jāieņem māja triecienā, lai noskaidrotu, kas dzīvo attiecīgajā dzīvoklī. Ir citi un daudzi paņēmieni, kas maksā daudzreiz lētāk nekā šis paņēmiens. Un bija jāpadomā, ka viņš ir vienas no vadošajām Latvijas bankām prezidents. Un es varu pateikt, ko tas maksāja. Šoreiz tas ir pilnīgi precīzi zināms — skrupulozi, līdz centam. Lūk, šī bezatbildīgā rīcība maksāja kredītlīniju 10 miljonu Amerikas Savienoto Valstu dolāru apmērā no Eiropas attīstības un rekonstrukcijas bankas. Precīzi 10 miljonus. Ja mums būtu attiecīga likumdošana, tad tos vajadzētu, protams, atskaitīt no godājamās Latvijas Republikas prokuratūras un Iekšlietu ministrijas budžeta līdzekļiem nākamajam gadam. Precīzi 10 miljonus zaudēja Latvijas valsts, ne jau Ruseļa kungs, ne jau kāds cits.

Nākamais — par šo krievu valodu. Nu, es domāju, ja tiks nodibināta šī izmeklēšanas komisija, par kuru ideja ir, un ja šis jautājums tiks izvirzīts, tas tiks noskaidrots. Es vienīgi ierosinu Iekšlietu ministrijas darbiniekiem neaizmirst, ka moderno banku aprīkojumā ir videoiekārtas un arī no skaņu ierakstiem ļoti labi dzirdams. Diemžēl no Saeimas tribīnes nav pieņemts lietot necenzētus vārdus, tāpēc es nevaru citēt tos vārdus, ko lietoja attiecīgās grupas darbinieki pret bankas darbiniekiem un klientiem un kas ir ļoti skaidri dzirdami. Ir pat zināms, kas tos ir teicis un kādā veidā.

Un pēdējais, astotais jautājums — par būtisko kaitējumu Latvijas valsts ekonomiskajām interesēm un valsts prestižam. Es domāju, ka tas ir visbūtiskākais jautājums, jo pārējie jautājumi tikai virza uz šo jautājumu. Un tālāk mums ir jālemj, ko darīt. Varbūt, lai ir tā — kas noticis noticis — to mēs neko daudz neizlabosim, tur varbūt Saeimas izmeklēšanas komisija varēs kaut kādā zināmā veidā iedarboties un pārbaudīt tos faktus sīkāk. Bet, jāgādā, lai tas nenotiku nekādā gadījumā tālāk un lai apturētu to procesu, kas pašlaik Latvijā notiek. Es atvainojos, godājamais priekšsēdētāja kungs, mans laiks iztek! Es gribētu lūgt Saeimas atļauju, kā tas paredzēts Kārtības rullī, pagarināt manu laiku debatēs vēl par 10 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? (No zāles: "Nav") Nav. Lūdzu — 10 minūtes!

A.Krastiņš. Paldies godājamai Saeimai! Tātad ir būtiskais jautājums par to, kā tas ir kaitējis prestižam. Es te minēšu vairākus piemērus. Vienu konkrētu piemēru, kā tas ir kaitējis "LainBankas" gadījumā, jo jautājums tik tiešām nav vairs te par "LainBankas" amatpersonām, bet par Latvijas Banku. Un es ar pilnu atbildību gribu pateikt, ka, nu, ja ne ar šodienu, tad ar rītdienu vai parītdienu Latvijas Industriālā banka pārstāj eksistēt. Tādas bankas nebūs. Nu, praktiski runāsim dokumentālā valodā. Šādas bankas nav un nebūs. Tā ir varbūt pirmā no Latvijas komercbankām, pie tam ne jau tā sliktākā, kā mēs zinām, bet pēc Latvijas Bankas atzinuma pēdējā gada laikā visai progresējoša, kas darbojusies pietiekami efektīvi pēdējā laikā. Tātad kādi zaudējumi līdz ar "LainBankas" likvidāciju radīsies Latvijai, kad valdībai tā vai savādāk, lai arī nedodot naudu, šis jautājums būs jārisina. Un parēķināsim, cik kas maksā! Tātad, pirmkārt, tiek paralizēta 4000 noguldītāju un norēķinu kontu turētāju darbība, aizskarot noguldītāju intereses. Es tiešām neapskaužu tos cilvēkus, kas nodarbosies ar šiem bankas jautājumiem tālāk, kad šie 4000 cilvēku prasīs viņiem naudu.

Otrais. Ņemot vērā, ka bankas klientu vidū ir daudz Latvijā pazīstamu valsts uzņēmumu, pašvaldību un uzņēmējstruktūru, bankas darbības apturēšana neizbēgami izsauks satricinājumu Latvijas tautsaimniecībā.

Trešais. Banka pašreiz pārstāv klientu intereses tiesas procesā ASV par klientu noguldījumu atgūšanu, kas ir ļoti darbietilpīgs un finansiāli dārgs process. Pēc bankas darbības apturēšanas ir apdraudēta šī procesa tālākā virzība, kas nav iedomājama bez bankas vadības aktīvas līdzdalības. Tādējādi es ļoti izsaku līdzjūtību godājamam Gūtmaņa kungam, kas arī šeit ir zālē, jo tiek apdraudēta Satiksmes ministrijas līdzekļu atgūšana. Un tas radīs tiešas sekas Latvijas Republikas budžetam. Cik es zinu, arī Satiksmes ministrijā ceļu fonds atrodas šajā bankā. Pateiksim "sveiki" ceļu fondam! Sagraujot banku, kuras aktīvu kopsumma pārsniedza 20 miljonus latu un kura nekad nav aizturējusi savu saistību izpildi pret klientiem un sadarbības partneriem, nopietni tiek kompromitēta Latvijas komercbanku sistēma kopumā, to mijiedarbība ar valdību. Par to liecina daudzu Rietumu korespondējošo banku palielinātā piesardzība attiecībā pret Latvijas komercbankām, kā arī fakts, ka tiek izņemti valūtas depozīti, kurus Latvijā noguldījuši nerezidenti. Tādējādi tiek radīti priekšnosacījumi, lai Latvijas banku sistēma ļoti īsā laikā zaudētu Rietumu un Austrumu partneru jau tā piesardzīgo uzticības politiku.

Vēl būtisks jautājums. Jau pusotru gadu "LainBanka" veiksmīgi apkalpoja Krievijas Federācijas militārpersonu sociālās nodrošināšanas struktūras. Visā darbības laikā no klientu puses nebija saņemtas nekādas pretenzijas. Pašreizējā posmā, nu, praktiski jau var teikt noteikti, bez kaut kādām speciālām sankcijām līdzekļu piesaistīšanai šī gada februāra pensiju izmaksas Krievijas Federācijas atvaļinātajiem virsniekiem un pensionāriem netiks izdarītas. Var teikt, ahā, to būs izdarījuši tie nolādētie radikāļi, jā, bet jautājums ir pārāk būtisks, tas ir jautājums par to, vai Latvijas valsts pilda savus līgumus ar Krievijas Federāciju, par kuriem es vēl līdz šim brīdim uzskatu, ka tie ir netaisnīgi līgumi un ka tādus mums nevajadzēja slēgt. Bet tas ir cits jautājums. Ir jautājums tāds, ka Latvijas valsts savus līgumus nepildīs. 24 tūkstoši Krievijas armijas atvaļināto pensionāru vakar Latvijā pensijas nesaņēma. Nesaņems šodien un nesaņems rīt. Kad viņi saņems, to mēs nezinām. Parēķiniet summu — tas ir vairāk nekā miljons 800 tūkstoši latu. "LainBanka" apkalpo arī visas Skrundas lokatora izmaksas, visa šī kredīta līnija iet caur "LainBanku". Tātad kas maksās par to un kas atbildēs? Es vēl gribētu teikt, ka līdz pat vakardienai "LainBanka" visiem klientiem, kas slēdza savus depozītus un kontus, izmaksāja absolūti visas summas tikai no saviem līdzekļiem, bankas līdzekļiem. Tas pierāda bankas dzīvotspējīgumu. Šīs bankas vairs nav.

Nākamais. Ar bankas darbības pārtraukšanu tiek pārtraukts arī kredītu atgūšanas process. Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā bankai bija vērā ņemama pieredze un rezultāti šo jautājumu risināšanā, bankas tālākie soļi kredītu atgūšanai ir tieši atkarīgi no bankas darbības turpināšanas. Tātad šeit ir tiešs jautājums, ar piemēru par šo vienu banku. Te ir tas saucamais "domino princips". Kas notiek ar šo domino ķēdīti, ja aiztiek vienu mazu kauliņu, nepadomājot par to, kas būs tālāk? Svētā lieta - cīņa pret noziedzību, nepārdomājot metodes, nepārdomājot taktiku un stratēģiju, ir novedusi tik tiešām pie Latvijas finansu un komercbanku sistēmas satricinājuma. Un šeit ir jautājums — kas būs atbildīgs par visu tālāko rīcību? Vai tādā veidā vajadzēja? Šajās dienās es arī pakonsultējos pie vairākiem Rietumu kolēģiem, es domāju, Ādamsona kunga Rietumu kolēģiem, kā viņi risina šādus jautājumus, jo viņi arī arestē gan banku direktorus, gan prezidentus, gan kompāniju direktorus un tamlīdzīgi. Tur šie jautājumi tiek lemti ārkārtīgi augstā līmenī, ārkārtīgi precīzi tiek izstrādāta taktika un metodika, lai vienas personas apsūdzība nozieguma izdarīšanā, personu grupas apsūdzība, nekādā veidā nekaitētu bankai un banku sistēmai.

Mans laiks šeit beidzas, un es tikai gribētu atgādināt — man varbūt būs iespēja arī otrreiz vēl runāt debatēs saskaņā ar Kārtības rulli — bet tikai gribētu atgādināt, ka Latvijas ekonomika, gribam to vai negribam, šobrīd stāv uz diviem vaļiem, un šie vaļi nebūt nav agrārā tautsaimniecība, nav zemniecība uz šo brīdi, lai kā mēs to gribētu, tā nav arī ražojošā rūpniecība, tas ir tranzīts. Preču tranzīts un finansu tranzīts. Un ar to mēs esam ieguvuši savu prestižu arī Eiropā un pasaulē, ka mēs esam sākuši to virzīt un ka mēs esam daudzmaz stabila valsts. Kā un kādā veidā mēs savu ekonomiku attīstīsim, ja šīs divas tranzītplūsmas tiks slēgtas? Kas notiks ar Latvijas valsti? Es gribēju tam pievērst godājamo kolēģu uzmanību vēlreiz un vēlreiz. Kā liekas, neliela policejiska operācija, skaļa un patīkama, kas izsauc atbalsta vēstuļu plūdus laikrakstos — "Malači policisti, sitiet bandītus!". Tas tiešām tautai patīk, bet kādas sekas tai ir Latvijas valstī? Es gribētu atgādināt, ka visus šos zaudējumus, kas "LainBankas" sakarā ir radīti arī Zemes bankai šīs nerealizētās kredītu līnijas atklāšanas dēļ, — šos zaudējumus segs Latvijas valsts tik un tā no nodokļu maksātāju naudas. Parēķināsim izmaksas un salīdzināsim, protams, priecājoties par policijas darbības aktivizāciju, par jaunajām metodēm tās darbībā! Es tomēr domāju, ka, pirmkārt, cilvēkiem, kas realizē šīs darbības, ir jābūt ar minimālu atbildības sajūtu, tomēr jābūt arī juristiem un tomēr arī politiķiem. Tur tas ir nepieciešams absolūti un noteikti, lai viņi varētu arī prognozēt savas spoži izplānotās operācijas sekas. Savādāk iznāk kā ar šo godājamo Šmitiņa kungu, kurš ir vienlaicīgi gan Izmeklēšanas departamenta darbinieks, gan arī kriminālpolicijas ekonomiskās policijas priekšnieks un kuram tātad ir milzīgas pilnvaras — gan izmeklētāja, gan prokurora, praktiski virsprokurora, pilnvaras, gan operatīvā darbinieka pilnvaras, bet kurš apzināti melo sabiedrībai un stāsta, ka pēc aizturēšanas kā drošības līdzekļa pielietošanas apsūdzības uzrādīšanas termiņš sākoties no brīža, kad izraugās šo drošības līdzekli, ja. Nu, jebkurš otrā kursa students pateiks, ka tie ir nekaunīgi meli... Vīganta kungs ir arestēts. Tā ir tiesas darīšana, vai viņš ir pareizi arestēts vai nepareizi, tā ir viņa advokāta darīšana, bet es gribu atgādināt, ka Vīganta kungs absolūti nelikumīgi atradās brīvības atņemšanas vietā vairāk ne kā vienu diennakti. Es gribu atgādināt, ka Kriminālkodeksā ir arī pants "Nelikumīga brīvības atņemšana". Un tur arī ir paredzēta cietuma atbildība.

Es domāju, ka turpmāk Iekšlietu ministrijas darbinieki strādās rūpīgāk, lai nebūtu protestu pret to, ka Vīganta kungs, piemēram, sēž vienā kamerā ar Šmitiņa kungu. Tas būtu pavisam nelabi, un pavisam arī būtu to... Ir zināma atbildība un zināšanas vajag, it sevišķi, publiski paužot viedokli, kas ir pieņemts par aksiomu. Nu, paldies, ka prokuratūra Aksenokas kundzes personā tomēr paskaidroja presē, ka nav tiesa tas, ko saka Iekšlietu ministrijas darbinieki par šiem aizturēšanas un arestā turēšanas termiņiem. Bet tas ir jautājums ar cilvēku brīvību un tiesībām. Es aicinu godājamos kolēģus izteikties šajā jautājumā, varbūt tos, kam ir dziļākas ekonomiskās un finansu zināšanas, paanalizēt šo situāciju, lai galaiznākumā tomēr būtu rezultāts, tiktu darīts tas, ko mēs, parlamentārieši, varam uz šo brīdi, kad tā karavāna mēģina mums tikt garām, — nodibināt speciālo izmeklēšanas komisiju, kura tad arī pārbaudītu visus esošos faktus un finansu situāciju Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - iekšlietu ministrs, ārpus kārtas. Lūdzu! Līdz starpbrīdim ir septiņas minūtes.

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribētu sākt ar to, ka Krastiņa kunga uztraukumam būtu pamats, ja tam tik tiešām būtu pamats.

Pats būtiskākais jautājums ir sekojošais - vai policija, aizturot šīs amatpersonas, ir pārkāpusi likumu vai nav? Nekur diemžēl tas nav fiksēts, ka policija būtu pārkāpusi savas pilnvaras. To ir atzinusi arī tiesa. Un man tik tiešām bija patiess prieks sekot tiesas procesam, kad mēs kopā ar Skrastiņa kungu vienojāmies par drošības līdzekļa maiņu, piedāvājām pāriet uz mājas arestu, bet tiesa pieņēma savu lēmumu absolūti neatkarīgi. Tas nozīmē, ka mēs tik tiešām ejam uz tiesisku valsti.

Man bija liels atklājums dzirdēt, ka "LainBanku" ir apsargājusi valsts policija. Dabiski, ka es to izmeklēšu, bet, cik man ir zināms, tad valsts policija bankas neapsargā, tām ir pašām sava apsardze.

Gribētu arī informēt vēlreiz, ka, kaut gan bija pieņemts lēmums par sakaru... par tās informācijas arestu, kura nāk caur telefoniem, teleksiem un citām sistēmām, lēmums faktiski netika īstenots dzīvē. Tā ir jau cita lieta, kāpēc tas netika izpildīts, bet faktiski nevienu minūti, cik man ir zināms, sakaru līdzekļi netika atslēgti.

Nākošais jautājums. It kā aizturēti pēc viena, bet apsūdzība celta pēc trim citiem pantiem. Jautājums - kas ir labāk? Vai nu pēc viena panta celt vai pēc trim pantiem? Laikam atšķirība arī šeit ir diezgan tāda jūtama.

Runājot par Zemes bankas kredītiem. Es atvainojos, negribu arī neko teikt skaļāk, bet Zemes bankai kredītu līnija nav slēgta, tā saņem un ir saņēmusi arī attiecīgas vēstules, apstiprinājumu, ka kredītu līnija nav slēgta. Un valstij nebūs no tā jācieš.

Man nav saprotams arī tāds jautājums, ka, no vienas puses, noguldītāji it kā esot izņēmuši naudu, no otras puses - būs 4000 noguldītāju, kuri nav izņēmuši naudu. Cik man zināms, tad noguldītāji tieši šeit necietīs.

Un pats galvenais, par ko vispār vajadzētu šeit acīmredzot runāt, ir cēloņi un sekas. Sekas bija tās, ka policija iejaucās šajā nelikumīgajā darbībā, bet cēloņi acīmredzot ir pavisam citur. Un šeit ir jārunā acīmredzot par to, ka mums ir vajadzīga nopietna kontroles sistēma, jāpieņem attiecīgi likumi. Ja jau mēs skatāmies uz Rietumiem, kā tur tas notiek, tad tā situācija, kā, piemēram, tiek aizturēti banku vadītāji Amerikā, ir daudz traģiskāka tām amatpersonām tāpēc, ka tur piedalās visi - piedalās prese un parāda visu uzreiz tiešā ēterā.

Dabiski, ka mani kā iekšlietu ministru un arī policijas darbiniekus var apvainot par daudzām lietām. Mums tik tiešām daudzas lietas nav sakārtotas vēl līdz galam, bet tanī pašā "Lainbankas" lietā arī policistus apvainoja, ka viņi ir atteikušies no kafijas dzeršanas, bet dzēruši ūdeni no krāna... Un es tik tiešām gribētu, lai šeit izskanētu diskusijas par to, kas policijai būtu jādara, lai uzlabotu situāciju, lai mēs labāk varētu cīnīties ar ekonomiskajiem noziegumiem, un kādi likumi būtu jāpieņem parlamentam, lai sakārtotu banku sistēmu. Tas nevar tā būt, ka, aizturot divus blēžus, divas personas, tiek sagrauta visa ekonomika! Tātad acīmredzot ar to pašu sistēmu kaut kas nav kārtībā, ja ar to, ka tiek aizturētas divas personas, tiek saistīta visa ekonomika.

No otras puses, es arī nesaprotu, kāpēc šis jautājums vispār tiek pacelts parlamentā. Ir tiesa, ir prokuratūra, kur arī pieņem attiecīgus lēmumus. Un līdz šim laikam ne no prokuratūras, ne no tiesas puses, ne arī no aizstāvības puses nav bijis neviena pārmetuma par to, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki ir rīkojušies nelikumīgi. Arī par to, ka mani apvaino, ka es esmu neprecīzi pateicis, ka nav piedalījusies specvienība "Lainbankas" darbinieku aizturēšanā. Tas absolūti atbilst patiesībai. Es ļoti gribētu, lai mēs uzmanīgi sekotu katram vārdam un katram jautājumam. Man tika uzdots jautājums: "Vai specvienība tika izmantota?" Nē, specvienība netika izmantota, bet tika izmantoti šīs specvienības darbinieki. Un tā ir liela un būtiska atšķirība.... Cienījamie deputātu kungi, varat smaidīt, bet lēmumu par specvienības izmantošanu pilnā ekipējumā, ar visiem speclīdzekļiem, kādi ir, tātad snaiperi un tā tālāk, pieņem iekšlietu ministrs vai ministrijas valsts sekretārs. Bet par to, ka viņi ikdienā veic kādas funkcijas... Es atvainojos, es nevaru atbildēt par katru cilvēku Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijā strādā aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt to deputātu uzvārdus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretāra biedrs). Sēdē nepiedalās šādi deputāti: Andris Ameriks, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš...

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš ir zālē.

I.Daudišs. Kārlis Jurkovskis, Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Deputāts Jurkovskis ir zālē.

I.Daudišs. Ludmila Kuprijanova, Ruta Marjaša...

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša ir zālē.

I.Daudišs. Gunārs Meierovics, Anta Rugāte, Juris Sinka...

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte arī ir zālē.

I.Daudišs. Juris Sinka, Zigurds Tomiņš, Joahims Zīgerists.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pusdienu pārtraukums līdz pulksten 13.30, pusdiviem.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, šeit ir uzdots jautājums par to, kurā radioprogrammā tiek translēta sēde. Tātad otrā radioprogramma tagad netiek raidīta vidējos viļņos, kā jūs zināt, bet to var klausīties ultraīsviļņos 99,5 megahercu frekvencē. Šeit tiek translēta arī Saeimas sēde.

Turpinām izskatīt atbildi uz Saeimas pieprasījumu. Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ādamsona atbilde uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto akciju — sabiedrības "LainBanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta arestu, kā arī izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Ruseļa mājās. Mēs esam atklājuši debates, un ir pieteikušies deputāti debatēs. Pagaidām deviņi deputāti ir pieteikušies. Vārds Viesturam Paulam Karnupam, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

Godātie deputāti, šeit Sekretariātā notikusi kļūda, un tagad iesniegumu kārtībā un reģistrācijas kārtībā, kura tika mainīta, vārds Pēterim Tabūnam - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

P.Tabūns (LNNK). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es negrasos uzstāties pret Ādamsona kungu, it īpaši vēl ņemot vērā viņa sāpīgo reakciju, kuru mēs redzējām pēc Krastiņa kunga uzstāšanās. Bet es gribētu sacīt - jauns paliek jauns, es domāju to stāža ziņā šajā amatā. Es nešaubos, ka darīt gribošs var arī kļūdīties, it īpaši, ja to labprāt vēlas un dažādā veidā no dažādām pusēm mēģina paklupināt. Un es par to nešaubos, ka ir arī spēki, kas labprāt mēģina Ādamsona kungu paklupināt.

Žēl tikai, ka Ādamsona kungs neatzīst arī savas pieļautās kļūdas, kuras ir bijušas. Varbūt tās nav bijušas tik milzīgas un lielas, taču es nešaubos, ka viņš pats sevī tās ir atzinis, bet vienkārši publiski nevar atzīties. Žēl, ka Ādamsona kunga atbildes ir ļoti formālas, tās pašas atbildes, ko viņš ar ļoti lielu steigu jau pirms nedēļas steidza izklāstīt žurnālistiem, nolasot no papīra... Nekas papildus nav nācis, bet tas, kas ir noticis šīs nedēļas laikā, radītu vēl papildus daudzus, daudzus jautājumus, ja šodien mēs rakstītu šo pieprasījumu. Un tagad parādās skaidri un gaiši, ka LNNK pareizi darīja, uzrakstot šo pieprasījumu ar daudzajiem jautājumiem, jo notikumi liecina un Krastiņa kungs to ļoti pārliecinoši parādīja savā runā, ka ir pamats uztraukumam, pie tam ļoti nopietnam uztraukumam. Bet es palūkošos uz šo notikušo no šāda redzesleņķa. Pieņemsim, ka "LainBanka" vai tās atsevišķi vadītāji ir krāpnieki, blēži, kā Ādamsona kungs teica, un arests bija pamatots. Izmeklēšana to visu noskaidros. Bet neaizmirsīsim, ka krāpušies šajā spēlē ir no divām pusēm. Mēs taču zinām, ka figurē veidlapas, kuras esot parakstītas neaizpildītas, pēc tam attiecīgi aizpildītas. Tātad te jau jaušami krāpnieki vismaz no divām pusēm tādā gadījumā, bet no otras puses netiek nemaz minēts un skatīts. Kurš lielāks - to, es ceru, mēs uzzināsim. Bet vēl vairāk es domāju, ka mēs diemžēl pagaidām neuzzināsim. Es pieļauju, ka cīņa, šī sava veida izrēķināšanās notikusi pašu, es nosaukšu tā - "zirnekļu" — starpā, kuri kā tādā stikla burciņā, kur telpa ir ļoti ierobežota, cīnās par savām interesēm. Un diez vai te bija īstā reize izrādīt to lielāko centību. Varēja, protams, un vajag, es saprotu, iejaukties varas struktūrām arī tad, kad plēšas divas ieinteresētas puses, vienalga, kādas tās būtu, - mafiozas vai savādākas. Bet es gribētu atgādināt, ka valstī, un par to mēs pārliecinājāmies ārkārtas plenārsēdē par noziedzību, ir simtiem noziegumu, kuru dēļ cieš valsts, kuru dēļ cieš tauta, bet diemžēl šie noziedznieki vēl aizvien turpina veikt šos noziegumus. Paldies, ka jau ir aizturēti tādi lieli krāpnieki kā "Lata International" vadītāji, divi pagaidām tikai. Bet, redziet, tā slimība jau ir sākusies krietni, krietni vien agrāk. Mēs aizmirstam, un es to esmu atgādinājis, vēl žurnālists būdams, esmu daudzos komentāros runājis par Ģēģera, Šķēles un tamlīdzīgu vīru izdarībām, ka šī slimība ir ieilgusi. Tur sākas visa tā lieta ar šīm "villām". Mēs vakar redzējām, kā viens cilvēks šodien, nostrādājis parastā ierēdņa darbā, lai gan līdz ministram arī izkalpojies, var uzcelt šādas villas. Par to jau mēs sen esam runājuši, bet neko neesam izdarījuši un noskaidrojuši... Par puķu audzēšanu un gurķu audzēšanu šādu villu nevar uzcelt. Lūk, no šīs konkrētās krāpšanās, ja tāda arī notikusi, diez vai sevišķi būtu cietusi valsts un tauta. Es saprotu, ka šī divu ieinteresētu pušu plēšanās ir ļoti gudri virzīta, un redziet, kas nu ir iznācis. Krastiņa kungs jums ļoti precīzi to ilustrēja. Vai šī saķeršanās, par kuru ministra kungs absolūti nemaz neizvērsta diskusijā sarunu, nenotiek kādu citu, augstāku figūru interesēs? Man liekas, lūk, tas ir pats galvenais jautājums, un no šī aspekta vajadzētu palūkoties uz notiekošo. Un te tādā gadījumā ir jāizvēlas. Diemžēl nav pašlaik ne valdībai, ne arī Iekšlietu ministrijai izstrādāta stratēģija šīs noziedzības apkarošanai, nav diemžēl. Mēs veltījām plenārsēdi, un tā tas arī izčabēja. Un, godīgi sakot, pēc šīs ārkārtas plenārsēdes noziedzības apkarošanā, izņemot dažu noziedznieku apcietināšanu, nekas nav noticis. Bet vajadzēja. Tātad nav stratēģijas, nav taktikas un nav metožu.

Un šodien mums, Saeimas deputātiem, jāredz šī lielā spēle, kas notiek valstī un kas ir ļoti, ļoti draudoša. Tā jāvērtē daudz lielākās dimensijās. Man ir vesela shēma šinī sakarībā, man ir darbojošās personas, man ir dokumenti, bet šodien es neizklāstīšu, kas te ir noticis un cik daudz te ir ieinteresēto personu. Šodien netiek runāts ne par vienu, ne par otru, ne par trešo, ne par šīm firmām, ne par holdingkompānijām, ne par "Drošību" ar Čeveru priekšgalā un tā tālāk, un tā joprojām. Viss tas kaut kur tiek apiets, nezinu, varbūt vēl nākamie kolēģi deputāti runās par to. Ir vietā par to visu parunāt.

Mums ir jāceļ trauksme par to, kas notiek pašlaik šī incidenta rezultātā, par šo draudošo finansu krīzi. Draudi patiešām pastāv, to jau jūs dzirdējāt. Bet kam par labu? Vai Latvijas valstij? Vai Latvijas tautai? Tātad, ja "LainBankas" vadība noziedzīgi rīkojusies, – paskatīsimies no šāda redzespunkta, – un ja tā rezultātā draud sabrukt finansu sistēma, draud devalvēties lats, jājautā: kas tad valda mūsu valstī? Tādā gadījumā jāsaka - tikai ne valdība, tikai ne varas struktūras. Kas? Mafija? Ja tā, tad ir jāpadomā un jādomā daudz lielākās dimensijās, kā tad rīkoties. Jādomā par to, ko Krastiņa kungs, es jau vairākas reizes šobrīd atkārtoju, ļoti precīzi izklāstīja. Vai tā nav īpaši veidota provokācija, kas izsauc un, cik redzams, jau izsaukusi un izsauks diezgan bēdīgas sekas? Lūk, par ko šodien jādomā! Un žēl, ka Ādamsona kungs nevērtē šodien situāciju no šī redzespunkta. Es ceru, ka valdības vīri pavērtēs no šī redzespunkta, jo jautājumu tagad ir krietni vairāk saradies. Tā ir formāla atbilde, cienījamais Ādamsona kungs! Un es nemaz nešaubos, ka jūs šajā spēlē esat tikai kā kārts, kā ierocis kādu citu spēku rokās. Tā ir ļoti vērā ņemama atziņa, un no tās arī vajadzētu vadīties.

Un es domāju šobrīd par to, ko Krastiņa kungs arī teica, – par komisijas izveidi. Es saprotu, ka mēs esam veidojuši daudzas īpašas komisijas, speciālas komisijas. Liela jēga no tā nav bijusi, bet par to, ka arī šajā gadījumā vajadzētu izveidot šo komisiju, es esmu pārdomās. Vēl šobrīd es nevaru teikt - jā, bet – laikam gan. Tāpēc pavisam nopietni, kolēģi, es jūs aicinu paskatīties uz šo lietu no daudz augstāka redzespunkta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība! Pēc tam - Aristids Lambergs.

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs šodien pārrunājam tikai vienu incidentu daudzu incidentu starpā. Mēs liekam savu uzsvaru uz varbūt dažu amatpersonu ne visai pilnīgu rīcību, bet es gribu jums atgādināt dažus vienkāršus un dažiem klātesošajiem nepatīkamus faktus.

Pirmām kārtām mums ir jāatceras, ka Iekšlietu ministrijā un iekšlietu sistēmā mums ir daudzas grūtības. Lietošu veco terminu - mums ir kadru grūtības un mums ir liels naudas trūkums. To vienu ir ļoti grūti atrisināt. Ja naudas trūkst, tad nevar maksāt pienācīgas algas. Un, ja nevar maksāt pienācīgas algas, tad ir diezgan grūti prasīt no cilvēkiem, kas dabū varbūt 60-70 latus mēnesī, tādu atbildīgu rīcību, kuru varbūt varētu prasīt, ja viņiem alga būtu divkāršota vai trīskāršota. Mums ir jāapzinās, ka, pārejot uz demokrātisku un likumu vadītu valsti, tiesisku valsti, arī iekšlietu struktūras ir jāpārbūvē. Un dabīgi, ka tad, kad lietas tiek pārbūvētas, kad struktūras tiek pārbūvētas, nevar sagaidīt no viņām tādu rīcību, kāda ir sagaidāma, kad struktūra jau ir daudzus gadus strādājusi, daudzus gadu desmitus ir strādājusi un tai ir stabila pieredze. Un tāpēc sagaidīt no Latvijas Iekšlietu ministrijas struktūrām tādu darbību, kādu varētu sagaidīt no Vācijas vai no Francijas, vai no ASV struktūrām, vienkārši ir nereāli. Un tomēr mums jāatzīst, ka, nākot ministram Ādamsona kungam pie darba, rezultāti nav izpalikuši. Mēs redzam vairāk policistu uz ielām, to objektīvi var redzēt. Tiešām nav noticis liels policistu skaita palielinājums, bet viņu tomēr ir vairāk uz ielas, viņi vairāk savu darbu dara. Darba rezultāti neizpaliek. Un ne vien attiecībā uz sīko ļaundaru ķeršanu, uz kādiem kabatzagļiem vai maziem blēžiem. Beidzot Iekšlietu ministrija ir ķērusies klāt tiem, kuri līdz šim ir baudījuši tādu kā imunitāti, kuri līdz šim nav tikuši arestēti, kuri nav tikuši tvarstīti. Ķeras klāt tiem, kuriem ir liela nauda, lieli līdzekļi, un par kuriem cilvēki teic: "Nu, tiem jau nekad neķersies klāt! Tie var kukuļot policiju, tie var kukuļot Prokuratūru!" Un tomēr tādiem beidzot ķeras klāt.

Un, visbeidzot, gribu parunāt par to pašu drošību banku sistēmā. Mēs ļoti daudz dzirdam par to, ka Rietumi kļūst daudz piesardzīgāki, ka tagad viņi ir daudz negribīgāki ieguldīt savu naudu Latvijā. Bet tas nedrīkst būt tā, ka, ja divus cilvēkus arestē, tad visa banku sistēma sāk ļodzīties. Jo tas nozīmē, ka mūsu bankas ir patiešām nedrošas. Un Rietumu jau zina. Rietumi saprot, ka daudzās bankās ir nelikumības, ir nelikumīgi cilvēki - blēži.

Un vēl viena lieta. Es gribu atgādināt, ka "Topbanka" neaizgāja bojā Iekšlietu ministrijas rīcības dēļ. Tautas banka nepārdzīvoja savas grūtības Iekšlietu ministrijas rīcības dēļ. Kur bija protesti tad, kad šīs bankas gāja bojā? Drīzāk negodīgu cilvēku un blēžu rīcības dēļ šīs bankas aizgāja bojā. Tad, lūdzu, atcerēsimies šos faktus, kad mēs runājam par situāciju ar "LainBanku"! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam - Alfreds Čepānis.

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Nenāku šeit, lai atkārtotu lietas, kuras jau ir minējuši mani kolēģi. Bet mani dziļi satrauc viena lieta, ko teica iekšlietu ministrs savas uzstāšanās laikā. Ir jāatzīst, ka visās civilizētajās valstīs, kad cilvēku apvaino kādā kriminālnoziegumā, viņu apzīmē kā apvainoto jeb aizturēto. Nekad nesaka – tas ir zaglis. blēdis, slepkava, pirms viņš nav notiesāts. Un es uzskatu, ka iekšlietu ministra vārdi šodien saka – kā var apdraudēt Latvijas prestižu, ja aiztur divus blēžus? Līdz ar to tas nozīmē, ka iekšlietu ministrs ir jau notiesājis abus aizturētos. Tiesa vēl nav notikusi, ir aizdomas, bet viņš ir jau notiesājis. Šī prakse Latvijā ir ļoti plaši izplatīta presē. It sevišķi "Neatkarīgās Cīņas" slejās, kur cilvēkus apvaino bez pierādījumiem un sauc visādos vārdos. Bez pierādījumiem. Tagad tas ir pārgājis jau valsts struktūrās. Es, protams, saredzu zināmu saistību šeit ar pieminēto avīzi, varbūt arī ar šīm struktūrām, jo tās abas laiž vienā laidā. Tādēļ es, lūdzu, dziļi protestēju pret šādu rīcību un lūgtu Latvijas varas instances, arī presi, ņemt vērā, ka cilvēku, kurš nav notiesāts, nedrīkst saukt par blēdi, vienalga, kādā nodarījumā viņš ir apvainots. Tikai tad, kad ir bijis tiesas process, tad viņu tāda vārdā saukt. To derētu ievērot. Un es ceru sagaidīt no iekšlietu ministra atvainošanos šiem diviem "LainBankas" ierēdņiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis, Demokrātiskā partija! Pēc tam - Leonards Stašs.

A.Čepānis (DP). Cienījamie kolēģi. Es domāju, ka būtu bijis loģiskāk, ja šāds deputātu pieprasījums sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbībām un aktivitātēm būtu uzrakstīts tad, ja Iekšlietu ministrija nebūtu izdarījusi to, ko viņa izdarīja. Tad varētu rakstīt pieprasījumu un pamatoti prasīt Ādamsona kungam, kāpēc viņš nedara to, kas viņam ir jādara.

Otrkārt. Es uzskatu, ka šis jautājums nav apspriešanas vērts šeit, Saeimā. Ja Iekšlietu ministrija arī gadījumā rīkojas nelikumīgi, var būt, ka tas tā ir. Tad tādēļ ir Latvijas Republikas likumdošana, kura paredz, ka Iekšlietu ministrijas darbs jāuzrauga Prokuratūrai vai tiesai. Tāpēc personīgi uzskatu, ka mēs šeit veltīgi zaudējam laiku.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam - Ēriks Kaža.

L.Stašs (TPA). Godātie deputāti! Šeit skaidri redzama zināmu politisko aprindu ieinteresētība, lai mūsu iekšlietu ministru Ādamsona kungu varētu kaut cik nomelnot, it kā viņš būtu tas grēkāzis un vainīgais par to, kas notika "LainBankā". Mēs neesam neviens tik naivs, lai nesaprastu un nezinātu, ka daudzas mūsu politiskās aktivitātes un politiskos darbiniekus finansē taisni bankas. Dažādas bankas dažādus politiskos grupējumus. Un šodien ap "LainBanku" mēs cīnāmies. Tas izklausās tā, kā agrāk bija. Kultūra ir nacionāla pēc formas un sociālistiska pēc satura. Šodien mēs to atkal tā atkārtojam. Iekšlietu ministrijai ir jācīnās ar "baltiem cimdiem", jāsaglabā forma, ja nedrīkst ne pie viena cilvēka ieiet ar "kalašņikovu", un tā tālāk. Bet pieprasām tanī paša laikā ieviest mūsu valstī kārtību. Kārtības nekad nebūs. Un tieši tur, kur grozās liela nauda, un taisni bankās, kur apgrozās tā lielā nauda, taisni tur apgrozās mafija. Mēs labi zinām, ka organizētā noziedzība savu naudu "atmazgā" tieši caur bankām. Un tas tā ir. Un tas tā vienmēr ir bijis un būs. Kāds statuss ir bankām un banku darbiniekiem, kāpēc viņi ir "svētās govis", ko nevar aizskart? Žulikam un huligānam mēs varam sagriezt rokas aiz muguras, sasiet viņu un nogāzt gar zemi, kā gribat, un arestēt, bet banku, "LainBankas" un citu banku darbiniekus mēs nedrīkstam aiztikt! Jo, redziet, apstājas tur sakari. Kādu laiku bija zaudējumi, un tā tālāk, un tā tālāk. Ko mēs te runājam? Kam tas ir jāstāsta? Nav ko mums te stāstīt tādas pasaciņas. Nav ko atkārtot šīs lietas. It kā pielaistas rupjības, it kā tas un šis, bet tas, ka noziedznieki dara, ko grib, to mēs nemaz neredzam. Te nav ko mums acis mālēt, atvainojiet par izteicienu! Es tomēr gribu pateikties Ādamsona kungam un gribu atkārtot to, ko es teicu, kad mēs viņu apstiprinājām darbā, — ka vienreiz mums ir viens iekšlietu ministrs, kurš sāk ķerties tam mafijas bullim pie ragiem. Un labi, ka viņš ir ķēries. Un, ja nu galu galā būs tāds politisks spiediens no zināmām aprindām un tā tālāk, Ādamsona kungs, kā es teicu toreiz, nospļausies un aizies. Kas tad būs? Labāk būs? Es nedomāju, ka Ādamsona kungam rūp taisni šis postenis. Es domāju, ka viņš vienmēr darbu dabūs un vienmēr atradīs ko strādāt. Bet paldies, ka viņš to ir darījis, un jādara vēl vairāk! Jau tas, kas notika ar "Lata International" un tā tālāk, ar Tovanceva pazušanu, un tā tālāk... Mēs šodien kaut ko darām attiecībā uz tām noziedzībām, kas notika kādreiz, citas valdīšanas laikā, šodien mēs strebjam to, ko savārījuši citi. Un, ja mēs strebjam, tad es domāju, ka mēs galu galā izstrebsim tās lietas un vienreiz būs mums tiesiska valsts. Un jābūt tiesiskai valstij — nevis pēc formas, bet pēc satura jābūt. Un jāsāk to vērsi gāzt gar zemi!

Sēdes vadītājs. Ēriks Kaža, pie frakcijām nepiederošs deputāts! Pēc tam - Māris Grīnblats.

Ē.Kaža (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu uzsākt no tā, ka laikam es esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri patiešām pieņēma lēmumus. Mēs nosūtījām vēstuli uz policiju, lai patiešām pārbaudītu to faktu, vai bija saņemta savulaik nauda vai nebija. Un šeit bija dažādi pārmetumi, piemēram, tika atlikta tiesa, un tie, kuri saņēma kredītus, neatdeva tos atpakaļ. Es gribu sākt no cita. Ja šodien — vai tā ir struktūra vai banka — nekādu naudu nesaņēma, bet kaut kāda struktūra parādīja, ka tā bija. Tā īstenībā nav. Šeit nav taisnības. Un tas, ko mēs uzsākām, es domāju, ir tikai vēlēšanās parādīt, ka mūsu valstī visur, tāpat arī finansēs, vajag būt taisnībai. Šodien es jau dzirdēju no Nacionālā bloka, ka mēs gribam pierādīt, ka mūsu valstī viss ir stabili, ka mums ir ļoti stabila ekonomika, mums ir ļoti stabils lats, mums ir ļoti stabila bankas struktūra. To mēs gribam pierādīt. Bet mums arī vajag pašiem saprast, vai mums tas ir vai nav. Piemēram, es nevaru saprast to, ko šeit stāstīja Krastiņa kungs, ka "LainBanka" bankrotējusi. Piemēram es tādu faktu pagaidām nezinu. Ja patiešām tā ir, tad tas nozīmē, ka tur bilancē kaut kas nav kārtībā. Ja tā ir normāla banka un ja tā pilda normāli visus normatīvus, tas nozīmē, ka viņai ir normāla likviditāte un viņa normāli atdos naudu atpakaļ un nekādu problēmu nav. Varbūt viņa uzreiz nevar atdot šo naudu, bet viņa atdos. Tas nozīmē, ka šī nauda nav zaudēta. Bet šobrīd es gribu runāt par to, ka mūsu bankās kaut kur iekšā patiešām nauda jau ir zaudēta. Un paldies par to arī Ādamsona kungam, ka mēs jau paceļam šo jautājumu. Laikam kaut kur jau stāv šie kredīti. Tas ir, G-24 kredīti, valsts garantētie kredīti. Kaut kur tie ir, un tajā pašā laikā nav. Mēs varam ar cipariem pierādīt, ka jā, bilance man ir, bet reāli tur ir tukšums. Un, ja šodien es saku, varbūt par agru ir runāt, to pierādīs tiesa, tad es domāju, ka no abām pusēm, no bankas "Daugava" puses mēs neesam ieinteresētā persona. Šajā gadījumā mēs redzam sevi kā cietušo pusi, bet tāpat no "LainBankas" puses bija arī pierādītas dažādas shēmas. Tā patiešām tas bija taisīts, ka bankās iekšā ir gaisa burbulis, bet ne tie aktīvi, kurus viņi visi tur uzskaita un par kuriem mēs sakām: "Re, cik liela banka! Cik lieli aktīvi!" Kas ir iekšā? Nekas! Kungi, mēs varam tāpat pateikt: "Re, cik bagāta mums ir valsts!" Bet kas ir iekšā? Kaut kā trūkst. Tas nozīmē, ka, vienalga, pienāks laiks — vai tas būs šajā Saeimā, vai tas būs nākošajā Saeimā, — kad mēs patiešām vāksim tās sekas, bet ne tās, par ko runāja Krastiņa kungs. Ka, piemēram, pazeminājies mūsu valsts "imidžs". Nē, mēs dabūsim kaut ko citu. Pienāks laiks, kad mums vajadzēs atdot visus parādus. Valstij tas šodien daļēji ir sekas. Tas ir "Lata International". Mēs jau no budžeta savācām naudu un atdevām par vienu struktūru. Tā nav banka, tā ir, varētu teikt, pusprivāta struktūra. Bet šo naudu mēs savācām un jau atdevām. Un vajag atcerēties to, ka vairāk nekā 200 miljonu latu kopsummā mums ir šis parāds. Un, ja, piemēram, mūsu "Latvijas gāzei" parāds ir 60 miljoni dolāru, tad mums vajag atcerēties, ka mums vajag to atdot. Un, ja mēs vēl atradīsim citās bankās kaut kādus "burbuļus", tas nozīmēs, ka šī nauda mums jau ir iztērēta. To mums arī vajag saprast. Es nedomāju, ka tas ir diezgan mierīgi, es domāju, ka šodien ir normāli. Ir normāli, ka mēs mazliet uztraucamies par to, par Iekšlietu ministrijas sākto darbu. Es ceru, ka pēc šādiem paņēmieniem, ko lietoja iekšlietu ministrs, mums vairs nebūs "Max Holding", tāpat "Pilāra" un "Pils" gadījumi. Mēs visi savulaik runājām, kāpēc cilvēki nesaņem naudu, bet viņiem bija līdzīga struktūra kā bankām, viņi nogremdēja.

Šodien patiešām mums vajag pievērst vairāk uzmanības tieši banku sistēmai, lai tur patiešām būtu šī nauda, lai tā nebūtu izsaimniekota. Un lai šo viltojumu nebūtu. Lai varbūt, ja mums būs kaut kādas mazākas bankas, tām būtu mazāks statūtu kapitāls, bet lai tas būtu reāls. Nevajag radīt to, kā mums nav. Es runāju tieši par to. Un, ja šodien iekšlietu ministrs to pierādīs, es viņam tikai pateikšu paldies, bet tiem cilvēkiem, kuri grib kaut ko parādīt, teikšu — atvainojiet, viņš nenopelnīja šo naudu, reāli tās nav. Un, ja šodien tā uztraucas Nacionālais bloks, tad, piemēram, man nav skaidrs, kāpēc. Kāda problēma? Kāda ir atšķirība starp vienu privātstruktūru un kaut kādu banku? Varbūt kaut kādai citai privātstruktūrai šodien pieder vairāk īpašuma nekā jebkādai bankai. Kāda tad ir problēma? Kāpēc mēs neuztraucamies, kad kaut kāda privātstruktūra grimst tāpēc, ka tā nevar normāli strādāt? Kad viņi zog, tad viņus patiešām vajag iesēdināt cietumā, un lai viņi atbild par to! Ja viņi paņem no kaut kurienes naudu, tas nozīmē, ka, vienalga, būs kāds — vai tā būs valsts, vai tās būs konkrētas personas vai cilvēks, — kas šo naudu atdos. Tas nozīmē, ka zaudēs cilvēki. Un to vajag saprast. Lai tie cilvēki, kuri iztaisīja tos burbuļus, tās mahinācijas, lai viņi kaut vienu reizi atbild par to! Un par šo gadījumu es varu pateikt tikai paldies Iekšlietu ministrijai, ka tā uzsāka šo darbu. Tāpēc, ka pirms tam mums bija tikai domas. Nu kad tas būs? Kad uzsāka, tad mēs bijām diezgan aktīvi. Vai labāk varbūt dzīvot tādos melos, kādi bija? Es domāju, ka ne. Par šo, piemēram, es varu pateikt tikai paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai"! Pēc tam - Jānis Lucāns.

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Varbūt tiešām man piekrist Čepāņa kungam, ka šā jautājuma apskatīšana ir aizņēmusi pārāk daudz laika. Tomēr es negribu piekrist tiem, kas uzskata, ka pieprasījumi vispār un pieprasījumi tādā sakarībā, kurā valdības vai konkrēti kāda ministra rīcība izsauc vismaz šaubas, būtu nevajadzīga lieta. Jo pretējā gadījumā, es domāju, opozīcija neatkarīgi no apspriežamā temata satura vienkārši nepildītu savu funkciju un tikpat labi varētu pārmest opozīcijai, ka tā situācijās, kurās tomēr nav skaidrības, neatļaujas kaut vai tādu vienkāršu soli kā pieprasījumus valdībai. Protams, jaukāk būtu, ja šī

atbilde būtu nākusi pirms nedēļas, bet tādas nu ir Saeimas Kārtības ruļļa īpatnības. Kad šī nedēļa pagājusi, radusies vesela virkne varbūt jaunu faktu. Iekšlietu struktūras enerģiski rīkojas, un līdz ar to varētu teikt, ka daudz kas it kā ir kārtībā. Jo tiešām būtu ārkārtīgi idiotiski, ja kāds no politiskajiem grupējumiem neapsveiktu to, ka parādās pazīmes enerģiskai cīņai ar organizēto noziedzību. Tomēr konkrētajā situācijā pirms nedēļas un vairāk uz iepriekš zināmo notikumu fona, kuru iznākumā ļoti daudz visai apšaubāmas kvalitātes uzņēmējsabiedrību bankrotēja vai, pareizāk sakot, pat izzuda, kā rezultātā daudzi cieta, šis gadījums, kurā neviens nekur nebēga un neviens vēl nekur nebija aizbēdzis, katrā ziņā atstāja iespaidu kā neproporcionāli stingra rīcība. Un katrā gadījumā šī neproporcionāli stingrā rīcība un ārkārtīgi enerģiskā iejaukšanās būtu attaisnojama vienīgi no tāda viedokļa, ja tā būtu sākums pilnīgi jaunai ērai šajā rīcībā. Es domāju, ka Iekšlietu ministrija varbūt arī pēdējās nedēļas laikā ir centusies radīt pārliecību, ka tas tā tiešām ir. Ja tā tas ir, tad, protams, mums īpašu iebildumu nevarētu būt. Tajā pašā laikā strīds būtībā bija par kredītlīgumu, par to, vai šāds līgums ir bijis, vai bija jāmaksā vienai pusei, vai kredīts bija dots, vai arī šāds kredīts vispār nebija dots. Katrā gadījumā tā bija divu fizisku personu strīda situācija. Bija nozīmēta Saimnieciskā tiesa, un, kaut arī es neesmu jurists, man tomēr liekas dīvaini, ka viena tiesību sargāšanas iestāde Saimnieciskās tiesas sēdes priekšvakarā konfiscē lietisku pierādījumu, kas būtu jāizskata lietā, kura jau faktiski ir sākusies. Jā, ja šeit nekāda tiesa nebūtu bijusi un visi būtu klusējuši, varētu teikt, ka rīkojas enerģiski. Bet šajā gadījumā tomēr kaut kas laikam notika. Nezinu, kādas ir attiecības starp to un Iekšlietu ministriju un kā ministrija skatās uz Saimnieciskās tiesas kompetenci. Tomēr, kamēr šī Saimnieciskā tiesa nebija nonākusi strupceļā un nebija sapinusies varbūt neatšķetināmos mudžekļos, diez vai bija iemesls izjaukt un traucēt viņas rīcību. Vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs runājam par virzību uz tiesisku valsti, un tiesiska valsts tomēr nozīmē, ka lemj tiesa, nevis rīkojas ar policejiskām metodēm tur, kur varbūt tās nemaz nav vajadzīgas. Es izsaku to tikai varbūtības formā. Jo, protams, ir loģiski, ka cilvēkiem, kuri tur bija klāt un to visu organizēja, ir labāk redzams, nekā tiem, kas par to visu lasīja avīzēs vai ieguva informāciju no masu informācijas līdzekļiem. Tomēr šāds iespaids radās, proti, iespaids, ka situācija nepavisam nav tik skaidra. To vēl jo vairāk pastiprināja iekšlietu ministra pretrunīgās liecības vairākos būtiskos momentos pirmajās dienās pēc divu "LainBankas" vadītāju aresta, un šīs pretrunas ir visiem labi zināmas. Es tās neatkārtošu, tās jau šeit pieminēja. Katrā gadījumā, manuprāt, ministrija un valdība varēja parūpēties par to, lai pareizāk un nopietnāk apgaismotu visas šīs lietas būtību. Ja šādas aizdomas papildus nebūtu radušās, tad droši vien arī šāda pieprasījuma nebūtu. Šeit nav runa par to, ka mēs, sēžot deputātu krēslos, varam izspriest — vajadzēja vai nevajadzēja tā rīkoties. Bet tik nopietnā situācijā valdībai un konkrēti iekšlietu ministram vajadzēja būt gataviem pārliecinošā veidā argumentēt un pamatot šādas rīcības nepieciešamību. Manuprāt, šī pamatošana nebija tik pārliecinoša un tā rezultātā radās vesela virkne sabiedriskā noskaņojuma svārtību gan presē, gan politiķu aprindās, un tā tālāk. Kaut arī kopumā viss ir saprotami — tauta, vēlētāji gaida enerģisku rīcību pret noziedzību. Protams, tauta ir apmierināta, ka ir vairāk arestēto, nevis mazāk. Tas ir loģiski. Tikpat loģiski kā tas, ka cilvēki nejūt simpātijas pret naudu. It sevišķi pret to naudu, kas neatrodas pašu kabatā, bet citu kabatā. Tā ir tāda argumentācija, kas, protams, ir pilnīgi neizbēgama. Pie tām lietām, kas paliek neskaidras, ir arī šis iesniegums jeb prasība par aresta piemērošanu, tātad pamats, uz kā tas tika izdarīts. Ja reiz šeit runa bija nevis par situāciju, kurā viena puse nepildīja kredīta saistības un neatdeva laikā naudu, bet par to, ka bija kāds fiktīvs vai viltots darījums, kā nu juristi to kvalificēs, kur vai nu tika parakstīta balta papīra lapa vai tika izdarīta kāda cita fikcija bankas galveno raksturlielumu izmainīšanai, tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ uz viena varbūt nepierādīta "blēža" ziņojuma pamata otrs "blēdis" tiek arestēts, bet netiek arestēti abi. Katrā ziņā tas arī ir jautājums, kādēļ varbūt Iekšlietu ministrijas rīcība izsauc neizpratni šādā gadījumā. Katrā gadījumā skaidrs ir tas, ko mēs varētu vēlēties kopumā, proti, ka politiķiem nav jāiejaucas izmeklēšanas un tiesas iestāžu darbā. Viņi arī to nedarītu. Tajā pašā laikā politiķi varētu prasīt vienādi stingru attieksmi pret visiem un cerēt, ka turpmāk šāda vienādi stingra attieksme pret visiem līdzīgos gadījumos tiks parādīta. Un tādā gadījumā, es domāju, gan politiķi, gan sabiedrība apsveiks to, ka tas nebūs gadījums, kurā Iekšlietu ministrija parādījusi izņēmuma aktivitāti, bet ka tā ir aktivitāte, kas turpmāk būs norma, nevis tāda situācija, par kādu varbūt rodas aizdomas, vērojot faktus iztālēm, ka zināmas finansu vai ekonomiskās struktūras kārto rēķinus ar citām finansu vai ekonomiskajām struktūrām, izmantojot savas personiskās pazīšanās iekšlietu iestādēs, bet iekšlietu iestāžu vadība ir spiesta piemēroties un izlikties zinošas attiecībā uz tiem faktiem, kas varbūt sākumā ir notikušas bez viņu ziņas. Godīgi sakot, man tāds iespaids radās, vismaz brīžiem, jā.

Visbeidzot, par Latviju kā investīcijām drošu vai nedrošu valsti, par ko šeit runāja un izteica pilnīgi diametrāli pretējus spriedumus, katrā gadījumā es gribētu nobeigumā izteikt vienu domu. Neatkarīgi no tā, vai bija pamats vai nebija pamats arestēt šos cilvēkus, pieņemsim, ka Iekšlietu ministrija pārliecinoši pierādīs vēlāk, noteikti arī forma, kādā tas notika, var kaitēt plašākā mērogā kaut kam vai daudz kam citam. Ja kāds policists, arestējot, piemēram, zagli kristāla vāžu veikalā, kur viņš apzadzies, teiksim, par tūkstoš latiem, atklāj plašu uguņošanu, kuras rezultātā veikalā tiek sadauzītas preces par desmit tūkstoš latiem, tad likumīgi viņš būs rīkojies gan, jo tiešām vajadzēja šo zagli aizturēt. Bet vai sagādātie zaudējumi gala rezultātā nav lielāki par to nelaimi, kas varbūt ir novērsta? Es to uzdodu vienkārši jautājuma formā. Es domāju, ka varēsim izskaitļot, vai tiešām Latvijas investīciju drošības un veicināšanas politika ir cietusi vai varbūt nav cietusi. Varbūt tieši otrādi — Latvija izskatās drošāka, jo arī ministrs minēja pretēju argumentu, proti, ka Latvijas investīciju — un tā tālāk — drošību neveicina šādi noziedzīgi fakti. Jā, neveicina, bet vai līdzekļi, kas tiek lietoti, ir samērīgi ar to, kas ir izdarīts? Tas ir jautājums. Katrā ziņā es domāju, ka, ja šī ir provokācija vai šie notikumi tika inspirēti ar mērķi radīt situāciju, kurā daļa Saeimas deputātu uzstātos ar neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram, tad es, protams, gribētu izteikt lielas šaubas, vai mums būtu jāriskē līdz tādai pakāpei, ka ministrs, kurš katrā ziņā ir centies parādīt lielāku enerģiju nekā visi iepriekšējie iekšlietu ministri, tiktu nostādīts zem sitiena un mēs atkal riskētu atgriezties situācijā, kurā varbūt nekas netiktu darīts. Katrā gadījumā es galīgi šādu pozīciju neatbalstītu. Tomēr vēlreiz uzsveru, ka ministrijām un valdībai jābūt gatavām izskaidrot, kāpēc tas vai cits tiek darīts, jo neizpratne vai nezināšana par vienu vai otru motivāciju rada aizdomas. Lai kādas bija atbildes uz astoņiem jautājumiem, es tomēr nesaklausīju skaidri un gaiši, uz kāda pamata un ar kādu motivāciju tika izdarīta kratīšana Zemes bankas prezidenta mājā. Arī tas tomēr ir visai būtisks notikums. Tomēr mēs to nesaklausījām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam — Edvīns Kide.

J.Lucāns (TPA). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man gribētos iebilst Čepāņa kunga izteiktajai domai, ka mēs pašreiz veltīgi zaudējam laiku. Varbūt, ja objektīvi vērtētu, varētu tai piekrist, bet, ņemot vērā, ka situācija ir izveidojusies tāda, ka šobrīd masu informācijas līdzekļi uzbrūk tikai vienam, tas ir, iekšlietu ministram, liekas, ka tomēr ir pareizi, ja šodien mēs šeit, šajā zālē, par to runājam. Un, vienu otru deputātu klausoties, man nejauši nāk prātā tā latviešu dziesmiņa "Es zinu, šie vārdi tev nenāk no sirds". Un tomēr mums acīmredzot šodien kaut kāds nopietnāks vērtējums par šo notikumu ir jāpasaka. Un pirmais vērtējums, kas ir jāpasaka, ir jākonstatē viens — ka Latvijā policija beidzot ir sākusi strādāt. Un to parāda tas apstāklis, ka tā ir pieķērusies tādai lietai klāt, kura sabiedrības apziņā gandrīz vai ir bijusi "tabu". Un tas nu ir radījis veselu sajukumu, neizpratni — kā tas var būt? Pēc manām domām tas ir normāli, sen tā vajadzēja būt. Un paldies Dievam, ka tas beidzot vienreiz ir sācies. Atliek tikai cerēt, ka, teiksim, šeit nebūtu kļūdu. Protams, labāk būtu, ja to vispār nebūtu, bet tomēr es ceru, ka šeit, šajā rīcībā, nebūs kļūdu.

Ja apspriežam šo lietu pēc būtības, tad faktiski izdalās it kā divi tādi momenti, par kuriem iet diskusija. Pirmais moments ir tāds: lūk, banku darbība balstās uz uzticību. Pret ko nu nekādi nevar iebilst. Tā ir pilnīga patiesība, ka banku darbība balstās uz uzticību. Bet, lūk, otrs secinājums ir tāds, ka policija ar savu rīcību ir sadragājusi šo uzticību. Es domāju, ka jebkuram ieguldītājam jūs varat prasīt, vai, teiksim, šo uzticību sadragāja policijas rīcība vai tā ir neuzticība bankas vadībai. Es domāju, ka jautājums ir skaidrs, kāpēc katrs ieguldītājs ņem savu naudu ārā. Varbūt ir cita lieta — šie paņēmieni varēja būt delikātāki. Es pieļauju tādu varbūtību, ka tas tā varēja būt. Bet tas nemaina būtību. Ja, teiksim, uzticība būs bankas vadībai, tad arī ieguldītājs savu naudu ārā neņems. Bet, lūk, pēdējā laika notikumi rāda, ka pārāk uzticēties šīm vadībām nevar.

Otra tēze, par kuru runā un kuru arī varbūt der šodien iztirzāt, ir tā, ka kaut kādā mērā apdraudēta — vismaz šī doma visu laiku cirkulē arī šajā zālē, es to dzirdu, — kaut kādā mērā apdraudēta banku stabilitāte Latvijā. Nu man atkal jāatvainojas un jāsaka tā: ziniet, ja divi miljoni pēkšņi izņemtas naudas no bankas apdraud banku stabilitāti Latvijā, tad tas ir vienkārši... Kā lai pasaka... Tas ir vismaz neprofesionālisms izdarīt šādus secinājumus. Bet, ja tas tiešām tā ir, ka šī banku stabilitāte ir kaut kādā mērā apdraudēta, tad, pasarg Dievs, ar steigu jāķeras šai lietai klāt un jātiek skaidrībā, kā tas var būt, ka, teiksim, tāds sīkums spēj apdraudēt Latvijas banku stabilitāti. Un šeit, pa šo taciņu ejot uz priekšu, man gribēto pateikt vienu šādu domu. Man nesen gadījās lasīt Latvijas finansu ministra ziņojumu 1935.gadā. Ja šeit, šajā zālē, paņemtu un nolasītu šo ziņojumu, neatsaucoties uz izpildījuma laiku, jūs konstatētu, ka notiek saruna par Latvijas mūsdienām. Šie paši ķīviņi ap bankām, šie paši skandalozie banku bankroti, šī pati ieguldītāju neuzticība bankām un viss pārējais, ko mēs jau dzīvē redzam. Interesants ir tikai secinājums, kādu izdarījis finansu ministrs tajā laikā. Viņš izdarījis tādu secinājumu, ka ir steidzīgi jārada viena valsts kredītu iestāde, stabila kredītu iestāde, kas balstītos uz valsts kapitālu un kam būtu cilvēku uzticība. Vai jūs neredzat atkal kopsakarus te ar notikumiem ap "LainBanku" un to, uz kurieni dodas šī nauda? Vismaz tādu informāciju esmu saņēmis, ka daudzi ieguldītāji dodas taisnā ceļā uz Latvijas Krājbanku, kura, kaut arī mēs zinām, pēc savas būtības ir nestabila, bet kurai aiz muguras stāv valsts kapitāls. Tā vai citādi. Šajā ziņā es gribu vienkārši atgādināt — vai vienmēr ir pareizi tas, ka mēs sakām - Latvijā nav vajadzīga neviena valsts kredītiestāde. Ir vērts padomāt par šo lietu, kamēr mēs visas šādas kredītiestādes vēl neesam nolikvidējuši.

Un pēdējais. Būtu vēlējums Ādamsona kungam - no kļūdām vajag mācīties! Bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka ir iesākts pareizs ceļš, un lai Dievs dod jums spēku iet pa viņu to priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam — Gunārs Resnais.

E.Kide (TPA).Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uzreiz gribu teikt, ka es atbalstu filigrānu Iekšlietu ministrijas darbību, civilizētu darbību, un, ja tā būtu, tad arī tas būtu tikai apsveicami, lai jūs mani nepārprastu. Bet gribu teikt tomēr kaut ko arī citu. Pavisam nesen mēs šajā Saeimas namā sastapāmies ar Nacionālā bloka prasību izskatīt jautājumu, vai nevajag izsludināt Latvijā ārkārtas stāvokli ar ārkārtas paņēmienu pielietošanu. Ar ārkārtas paņēmienu pielietošanu... Veselu dienu Saeimas nams sprieda, ka rīcība ir par mīkstu, ka rīcībai ir jābūt zināmā mērā ārkārtējai. Šodien es varbūt nevērtēju augstu šo ne visai smalko rīcību, kāda izpaudās no Iekšlietu ministrijas puses šajā gadījumā, bet tas ir tikai maziņš elementiņš no tā, cienījamais Nacionālais bloks, ko jūs piedāvājāt toreiz. Man ir liels izbrīns, kā jūs esat pagriezušies atpakaļ, pilnīgi pretējā virzienā. Es atceros, viens no jūsu deputātiem teica, ka kārtību varētu ieviest tad, ja katru nedēļu ar revolveri nošautu vismaz vienu noziedznieku. Nē, man tas nebija pieņemams! Man nebija pieņemama arī ne ārkārtējā stāvokļa apspriešana, ne ārkārtējā situācija. Bet tādēļ nav izprotams, kāpēc mainās domu virzība pilnīgi pretējā virzienā. Tad, kad dibinājās Krastiņa kunga kabinets, es priecājos par viņa valdības, projektētās valdības deklarāciju, kurā bija iezīmēta stingrība, kārtība un apsolījums tautai ievest šo kārtību. Šodien Krastiņa kunga runā es dzirdu pavisam citus akcentus, un virziens pavisam cits. Gribētu teikt, ka Krastiņa kunga runa šodien bija patiešām kā jurista runa, bet kā jurista runa ne vis Saeimā, bet tiesā. Un es gribētu teikt, ka šī runa man atgādināja zināmu spiedienu uz tiesu, kas nav juristam pieļaujams. Un pat zināmu iejaukšanos ar atsevišķiem akcentiem, tiesai, izspriežot šeit, kurš ir vainīgs, kurš nevainīgs. Man gribētos jautāt Krastiņa kungam. Jūs solījāt vēlētājiem stingru kārtību arī banku sistēmā. Ko šodien saka tie vēlētāji, kuri kā noguldītāji tūkstošiem ir zaudējuši savus mazos ieguldījumus, pieticīgos ieguldījumus šajās viltus firmās, kur nav ieviesta civilizēta kārtība?

Gribu teikt, ka mēs jau ne reizi vien esam jau iejaukušies tiesas funkcijās. Te piemērs ir piecīšu lieta, kurā arī es ņēmu tādu necilu dalību. Un visi šie iejaukšanās mēģinājumi tiesas lietās ir beigušies ar Saeimas necienīgiem rezultātiem. Pavisam nesen arī man niezēja pirksti nospiest balsošanas pogu par Rubika lietas izskatīšanu Saeimā nevis, lai izskatīšanu pēc iespējas ātrāk pabeigtu tiesā. Es tomēr noturējos. Mums reizi pa visām reizēm jātiek vaļā no tā, ka mēs savas funkcijas, Saeimas funkcijas, jaucam ar tiesas funkcijām.

Es domāju, ka nav normāli mūsu politiskajā sistēmā un tiesiskajā sistēmā, ka mums uz laukumiem dibinās jaunas politiskas partijas - noguldītāju partijas, kuras Krastiņa kungs, necer ne uz jums, ne uz mums, bet pašas uz sevi. Un arī tā nav civilizēta politiska darbība, tās ir necivilizētas banku darbības sekas. Krastiņa kungs saka, ka nevajadzēja sacelt ažiotāžu šeit, lai neradītu paniku tautā. Man šķiet, Krastiņa kungs, ka jūsu uzstāšanās, it īpaši, ja to noklausās translācijā, var radīt bailes un uztraukumu vēlētājos un noguldītājos. Jūs, Krastiņa kungs, teicāt, ka Latvijai jabūt tranzītvalstij un banku valtij. Es jums pilnīgi piekrītu, ka lielalai lomai jābūt tranzītam un bankām, bet es gribētu arī ko citu teikt, — civilizētam tranzītam un civilizētām bankām, Latvijas cienīgām bankām. Un man šķiet, ka mums ar savu tiesisko darbību jādod banku darbiniekiem motivācija strādāt civilizēti, tā, lai mēs varētu ar savām bankām lepoties. Es nedomāju, ka ārzemju kolēģi ievēro traucējumus mūsu banku sistēmā tikai tad, kad kāds arestē divus vai trīs banku darbiniekus. Es domāju, ka viņi ir daudz kompetentāki, novēro un daudz dziļāk izanalizē tās metodes, pēc kurām strādā mūsu bankas. Un, iespējams, arī tāpēc ir zināma piesardzība, ka ne vienmēr kapitāls tā ienāk mūsu zemē. Nevis tik primitīva pazīme, ka divus arestēja. Bet ja nebūtu arestēti, tad viss ar bankām būtu "okei". Nenovērtēsim par zemu mūsu ārzemju kolēģus! Es ļoti, ļoti gribētu ticēt, ka pienāks gals tādai statūtkapitāla veidošanas metodikai, kāda parādās pašlaik "LainBankā" un citās bankās, kas no papīriem veido statūtkapitālu. Šim viltus statūtkapitālam cilvēki tic un iegulda savus pēdējos latus. Es gribu ticēt, ka šīs slimības metastāze nav iegājusi par tālu un ka Latvijas Banka vēl tiks galā bez dārgām dividendēm. Es pats zināmā mērā visu laiku esmu uzticējies Repšes kungam un Latvijas Bankai, kurai ar likumu ir dotas ļoti plašas pilnvaras uzraudzībā par komercbankām, un mēs visu laiku priecājāmies par stabilo latu. Un tomēr arī Latvijas Banka ir palaidusi garām šo, nu, necivilizēto banku darbības metodi. Simptomi bija gan Tautas bankā, gan "Topbankā", gan citās bankās. Par to liecināja noguldītāju piketi pie Ministru kabineta durvīm. Vajadzēja reaģēt ātrāk.

Es gribu minēt vēl vienu piemēru. Pašlaik jūs esat laikrakstos ievērojuši, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība ir pacēlusi jautājumu par "Unibankas" privatizēšanu, jo mēs atklājām, ka "Unibankas" privatizēšanā ielikta tāda pati metode, kas balstās uz to, ka statūtkapitāls tiek veidots no papīriem — ne no naudas, bet no papīriem. Un, proti, dārgākā, lielākā banka — "Unibanka" — tiek privatizēta 50 procentu apmērā ne par naudu, bet par sertifikātiem. Banka par sertifikātiem! Un šodien sertifikāts laikam maksā vienu vai divus latus. Un šos sertifikātus liks statūtkapitālā. Es domāju, ka šāda statūtkapitāla veidošana ir identiska statūtkapitāla veidošanai no papīriem, kā to veido "LainBanka". Lūk, tur mēs protestējam, un es domāju, ka tā lieta jāpaskatās, jo tā var novest arī pie "Unibankas" kraha, tikai jau likumīgā ceļā, nu, kā saka, likuma vārdā. Varbūt likumi ir jāpārskata?

Ko es gribu teikt nobeigumā? Es gribu teikt, ka Iekšlietu ministrijai darbs ir jāslīpē. Darbs ir tikai sākts, un es esmu pārliecināts, ka Iekšlietu ministrija un Ādamsona kungs ar saviem darbiniekiem slīpēs šo darbību. Bet ceļš ir pareizs, ceļš ir jāturpina un ceļš ir jāapsveic. Es domāju un esmu pat pārliecināts, ka banku darbinieki būs izdarījuši dziļus secinājumus, ka tāda rīcība draud ar sekām un ka jāpārslēdzas uz civilizētu banku darbību, kas būtu Latvijas cienīga. Arī par to es esmu pārliecināts. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas Banka kopā ar Finansu ministriju un valdību atradīs ceļu, kā pārvarēt šo krīzes situāciju, un mēs atradīsim īsto ceļu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Gundars Bērziņš.

G.Resnais (LZS).