Intelekts ir Latvijas galvenā bagātība

Ministru prezidenta Māra Gaiļa uzruna LZA pilnsapulcē 22. februārī

Augsti godātais prezidenta kungs! Godātie akadēmiķi! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods šodien piedalīties Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē. Ir patīkami redzēt vienkopus tik lielu intelektuālo potenciālu. Un — kā mēs to tagad bieži atkārtojam — tā taču ir Latvijas galvenā bagātība! Faktiski šeit sapulcējušās visas Latvijas gaišākās galvas.

Tiesa, jūsu gudrība nesaistās ar šobrīd visienesīgākajām spējām, spējām pirkt un pārdot. Jūsu gudrība ir akadēmiska, un tā ne vienmēr atrod momentālu un efektīvu izmantojumu jūsu katra personiskās un Latvijas kopējās labklājības sekmēšanai... Taču, tā vai citādi, mūsu visvērtīgākie resursi ir informācija, izglītoti un gudri cilvēki. Modernajā pasaulē tieši šie resursi ir visdrošākais līdzeklis starptautiskajā darba dalīšanā un arī konkurencē. Patiešām, ja mums ir informācija un prasme izdomāt labu "biznesa plānu", naudu var aizņemties, izejvielas un tehnoloģiju nopirkt — vajadzīga tikai darba mīlestība, vajadzīgas zināšanas, kā visu to izmantot jaunu vērtību radīšanai.

Ir jautājums ar gandrīz acīmredzamu atbildi. Šo jautājumu tomēr ik pēc brīža kāds izvirza. Vai un kāpēc Latvijai vajadzīga zinātne?

Pirmkārt, zinātne nepieciešama pilnvērtīgas izglītības, jo sevišķi augstākās izglītības, uzturēšanai. Otrkārt, tikai zinātne var nodrošināt moderno tehnoloģiju apgūšanu. Treškārt, zinātne var apgūt un attīstīt tālāk mūsu nacionālās kultūras mantojumu. Ceturtkārt, sava zinātne ir attīstītas valsts priekšnoteikums — un Latvija taču grib ieiet Eiropā kā attīstīta valsts. Piektkārt, mēs taču gribam bagātināt cilvēci, meklējot patiesību un izgudrojot ko jaunu.

Tātad zinātne Latvijai ir neapšaubāmi vajadzīga. Bet kādas ir tās pašreizējās tendences? Es šeit gribu runāt galvenokārt par būtiskajām pozitīvajām iezīmēm, jo negatīvais mūs ikdienā vajās tāpat.

Ceru, ka pašlaik jau beidzas zinātnes daļēja sabrukuma posms, kas bija neizbēgams, pārejot no totalitāras lielvalsts uz demokrātisku mazu valsti. Arī Latvijas Zinātņu akadēmija no savdabīgas zinātnes ministrijas pārvērtusies personālā akadēmijā, — un tā nebūt nav katastrofa.

Sācies zinātnes un augstskolu integrācijas process, kas valstij delikāti jāveicina, izvairoties no mehāniskas uzspiešanas. Pašlaik vēl joprojām paralēli funkcionē divas būtiski dažādas zinātnes sistēmas — augstskolās un akadēmijas institūtos. Mums jāsekmē šo sistēmu pakāpeniska tuvināšanās un saplūšana.

Mani ļoti iepriecina tehnoloģisko centru veidošanās uz zinātnisko institūtu bāzes. Tā ir iespēja atbalstīt un attīstīt Latvijai perspektīvo zinātņietilpīgo ražošanu. Manuprāt, veiksmīgs ir arī darbs, izvēršot tā saucamos tirgus orientētos pētījumus. Starp citu, tas tiek atzinīgi vērtēts arī Eiropas mērogā.

Vispār man simpātisks šķiet dialogs starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi, no vienas puses, un Izglītības un zinātnes ministriju — no otras puses. LZA un LZP galvenokārt rūpējas un atbalsta pētījumu kvalitātes un līmeņa kritērijus, turpretim ministrija aizstāv pētījumu rezultātu noderīguma kritērijus. Tas atbilst modernās pasaules tēzei, ka zinātnes politikas avots ir diskusija starp zinātni, izglītību, saimniecību un valsts pārvaldi. Es ar prieku vēroju, kā Latvijas zinātne no centralizētas plānošanas nesenās okupācijas laikā caur pārejas laika haotiskumu arvien vairāk tuvojas moderno valstu zinātnes struktūrai.

Vēl viena pozitīva tendence: šogad pirmoreiz pēc pašu zinātnieku iniciatīvas tiek veidotas nacionālās zinātniskās programmas, kas aicinātas mobilizēt zinātnieku pūliņus stratēģiski svarīgākajos virzienos. Katrs sākums ir grūts, tāpēc tik dažādo perspektīvo pētījumu izvērtēšanā sevišķi svarīga ir valstiska pieeja, objektivitāte, savstarpēja izpratne un iecietība.

Iepriecina arī Latvijas zinātnes arvien plašāka iesaistīšanās starptautiskajā sadarbībā, piedaloties Sorosa fonda, Eiropas Savienības, Ziemeļvalstu un NATO programmās.

Kā es redzu Zinātņu akadēmijas lomu? LZA, veicot zinātniskas ekspertīzes, konsultējot Saeimu un valdību, jānostiprinās kā konsultatīvai struktūrai. LZA jāapvieno tik dažādie Latvijas zinātnieki kopīgam darbam, jāpārstāv tie starptautiskā līmenī, jākopj zinātniskie sakari ar ārzemēm un latviešiem ārzemēs. Jūsu akadēmijas goda locekļi un ārzemju locekļi tik tiešām dara godu Latvijas Zinātņu akadēmijai. Kaut jums izdotos viņus vēl aktīvāk iesaistīt LZA darbā! Jau iepriekš, negaidot oficiālo diplomu pasniegšanu, sveicu jūsu jaunievēlētos akadēmiķus un korespondētājlocekļus. Jūs pievienojaties Latvijas elitei!

Ko valdība gaida no Latvijas Zinātņu akadēmijas? Valstij tiešām nepieciešama jūsu palīdzība. Zinātniska pieeja nepieciešama Latvijas saimnieciskās stratēģijas, ārpolitisko prioritāšu un likumdošanas izstrādē. Es aicinu jūs negaidīt, kad ministrijas nāks un lūgsies, formulēs jums jau gatavus uzdevumus. Esiet aktīvi un enerģiski, piedāvājiet savas idejas, neatkāpieties, ja gadās satikt kādu neapķērīgu ierēdni! Tā ir visas mūsu valsts un mūsu visu nākotne, kas mums jāceļ visiem kopā.

Vai zinātnieki nevarētu atrast un izstrādāt lielu ideju, oriģinālu pieeju, mērķi, ar kuru Latvija varētu būt interesanta un noderīga Eiropai un pasaulei? Varbūt tā ir mūsu tolerance, prasme saskaņoties ar kaimiņiem un sadzīvot mūsu sabiedrībā? Varbūt tā ir mūsu — "dabasbērnu" — attieksme pret vidi, tās saglabāšanu?

Akadēmijai daudz jāstrādā, lai zinātnei pievērstos talantīgi jaunieši, lai nebūtu "smadzeņu noplūdes", lai varētu nodrošināt vecākās paaudzes zinātnieku pilnvērtīgu darbību, lai celtu zinātnes prestižu, lai popularizētu zinātnes sasniegumus, lai turpinātu zinātnes reformas. Protams, visu to jums būs grūti panākt bez visas sabiedrības atbalsta. Valdības, vismaz pašreizējās valdības, atbalsts jums ir!

Nobeigumā es gribētu dalīties kādos savos tuvākās nākotnes plānos. Es gribētu, lai valdība arī tieši, nepastarpināti piedalītos LZA balvu finansēšanā. Varētu nodibināt speciālas Ministru prezidenta stipendijas vistalantīgākajiem un visperspektīvākajiem jaunajiem doktorandiem. Šīs stipendijas jau rudenī vajadzētu sākt saņemt šīgada maģistratūras beidzējiem.

Vēlu sekmes Latvijas Zinātņu akadēmijai, katram tās loceklim — gan zinātnē, gan visās citās jomās!

Paldies par uzmanību!