Latvijas Zinātņu akadēmijas gada pilnsapulcē

Trešdien, 22. februārī, notika Latvijas Zinātņu akadēmijas gada pilnsapulce.

Pilnsapulci atklāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers. Viņš deva vārdu Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Pēc tam akadēmijas prezidents Tālis Millers pasniedza Zinātņu akadēmijas balvas: Gustava Vanaga balvu par izcilu darbu ķīmijas zinātnēs par darbu kopumu "Vienelektrona reakcijas elektroorganiskajā ķīmijā un elektroķīmiski ģenerēto radikāļu struktūra" — profesoram Jānim Stradiņam (Organiskās sintēzes institūts); Jāņa Endzelīna balvu par izcilāko darbu latviešu valodniecībā — par "Latviešu etimoloģijas vārdnīcu", I, II. Rīga, Avots, 1992. — Dr. habil. filol. Konstantīnam Karulim.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers un Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidents Voldemārs Strīķis pasniedza abu akadēmiju kopīgi iedibināto Paula Lejiņa balvu par izcilāko darbu lauksaimniecības zinātnēs — par darbu kopumu "Lopbarība un dzīvnieku ēdināšana" — profesoram Jānim Latvietim (Latvijas Lauksaimniecības universitāte).

1994. gada 25. novembrī ievēlētajiem ZA īstenajiem locekļiem un korespondētājlocekļiem tika pasniegti akadēmijas locekļu diplomi. LZA goda locekļa diplomu saņēma mākslinieks Jānis Strupulis.

Deviņi augstskolu studenti un diplomandi saņēma Zinātņu akadēmijas prēmijas augstskolu studentiem.

Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāja Ramona Umblija pasniedza Kultūras fonda un Zinātņu akadēmijas kopīgās prēmijas par zinātnes popularizēšanu: Aldim Lauzim, Gunāram Daijam, Arturam Balklavam — Grīnhofam un citiem.

LZA akadēmiķis sekretārs Andrejs Siliņš sniedza tradicionālo akadēmijas pārskatu par darbību 1994. gadā un teica, ka šo uzdevumu atvieglo visiem pilnsapulces dalībniekiem piedāvātā "LZA Gadagrāmata 1995", kas satur detalizētu LZA darbības izklāstu. A.Siliņš atzīmēja, ka LZA uzdevumi, kas noteikti Likumā par zinātnisko darbību, LZA Hartā un statūtos, visnotaļ tiek pildīti. Starptautisko kontaktu veidošana pēdējā laikā ir aktivizējusies, bet tas prasīs vēl lielu organizatorisko darbu un finansējuma meklēšanu. A.Siliņš analizēja akadēmijas sēžu sagatavošanu un norisi un uzsvēra, ka tās ir viena no starpdisciplināro zinātnisko pētījumu izpausmēm, bet pagaidām paliek problēma, kā jauniegūtās atziņas realizēt. Runājot par akadēmijas budžetu, A.Siliņš atzīmēja, ka tas veidojas no valsts subsīdijām, bet šobrīd jau apmēram 5 procentus sastāda ziedojumi; ziedojumus nogulda bankās, un šo depozītu procentus izmanto akadēmijas balvām un prēmijām, kā arī pabalstiem nestrādājošiem LZA locekļiem.

Uzraudzības padomes ziņojumu nolasīja akadēmiķis Jānis Vēbers. Kā teikts ziņojumā, akadēmijas līdzekļu izlietojums ir bijis mērķtiecīgs.

Debatēs runāja īstenie locekļi Edgars Siliņš, Pēteris Zvidriņš, Juris Zaķis, Saulvedis Cimermanis, Juris Bojārs, Jānis Stradiņš, Elmārs Blūms, Jānis Freimanis, goda locekļi Jānis Graudonis un Nikolajs Skuja, korespondētājlocekļi Valentīna Skujiņa, Imants Bērsons, Pēteris Zālītis, LZA goda doktors Andris Zvirgzds.

J.Graudonis un S.Cimermanis, runājot par letonikas pētnieciskajām problēmām, ierosināja vienu no tuvākām akadēmijas sēdēm veltīt šim jautājumam. I.Bērsons un E. Siliņš pamatoja nepieciešamību palielināt asignējumus zinātnisko žurnālu iegādei. J.Zaķis runāja par zinātņu akadēmiju svarīgo lomu zinātnes attīstībā un norādīja, ka Latvijas neatkarības apstākļos pētījumu akcents pārvietojas uz humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Taču pašlaik akadēmijā tieši tām nav sevišķi liela potenciāla. J.Bojārs aicināja LZA strādāt, lai apgūtu neatkarīgās Latvijas modeli. J.Stradiņš norādīja, ka zinātnes krīzes stāvoklis Latvijā vēl nav galīgi pārvarēts, bet vērojama zināma stabilizācija; viņi akcentēja akadēmijas locekļu arhīvu sakārtošanas un saglabāšanas nepieciešamību. N.Skuja ieteica aktīvāk izmantot goda locekļu zināšanas. E.Blūms aicināja veidot akadēmijas universitāti augsti kvalificētu kadru gatavošanai. J.Freimanis atbalstīja prezidenta T.Millera priekšlikumu akadēmijas locekļiem aktīvi piedalīties parlamenta un valdības struktūrās un norādīja, ka uz to neviens īpaši neaicinās. Iniciatīva jāparāda pašiem. Viņš ierosināja akadēmijas kārtējo sēdi vistuvākajā laikā veltīt Latvijas naftas ieguves problēmām, jo ir vajadzīga attiecīgas akadēmiskās ekspertīzes veidošana.

Debatēs tika apspriesta arī nepieciešamība paplašināt Uzraudzības padomes darbības un atbildības lauku, lai tālāk nostiprinātu akadēmijas iekšējās dzīves demokrātiskās tradīcijas. ZA prezidents T.Millers norādīja, ka šī padome ir pašu akadēmijas locekļu ievēlēta opozīcija. Tai būtu jānodarbojas ne tikai ar grāmatvedības tipa revīzijām. Tas novērstu bīstamību, kā norādīja akadēmiķis J.Stradiņš, ka LZA vadošais slānis var atrauties no pārējiem akadēmiķiem.

Pilnsapulces noslēgumā ZA prezidents Tālis Millers rezumēja, ka izteiktos priekšlikumus izmantos akadēmijas Senāts, kā arī ZA zinātņu nodaļas to turpmākajā darbībā.

LZA sekretariāts

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"