Latvija un NATO, vēlmēs un realitātēs

No 14. līdz 16. februārim Latvijā vizītē ierodas NATO pārstāvju grupa, lai pārrunātu un izvērtētu Latvijas 2001. gada Rīcības plānu dalībai NATO. NATO pārstāvju grupas sastāvā būs eksperti politisko attiecību, aizsardzības, ekonomikas, juridiskajos un drošības jautājumos, un to vadīs NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks aizsardzības jautājumos Holgers Pfeifers ( Holger Pfeifer) un NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks politiskajos jautājumos Daniels Spekhards ( Daniel Speckhard) .

Vizītes laikā tiks detalizēti pārrunāti Rīcības plānā dalībai NATO ietvertie jautājumi, kā Latvijas aizsardzības politika un bruņoto spēku attīstība, ārpolitikas aktualitātes, ekonomiskā attīstība, likumdošana un informācijas drošība. Paredzētas tikšanās ar Latvijas Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Latvijas Bankas un Satversmes aizsardzības biroja attiecīgajiem ekspertiem.

Bet vēl pagājušās nedēļas nogalē uz jautājumu "Latvijas dalība NATO — politiķu kaprīze vai skarba nepieciešamība?" centās rast atbildi Latvijas inteliģences 41. konferences dalībnieki. Lai arī konferences dalībnieku sastāvs bija visai daudzpusīgs — zinātnieki, pētnieki, baņķieri, ministri, dažādu Saeimas frakciju deputāti un drošības jautājumu eksperti — atbildes uz jautājumu bija samērā līdzīgas. Skaidrs ir viens — Latvijai dalība NATO ir nepieciešama. Arī paneļdiskusijas vadītājs Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts pievērsa uzmanību vienprātībai attiecībā uz Latvijas iestāšanos NATO, kāda valdīja konferences referentu vidū. Viņš norādīja, ka vēl 1997. gadā notikusi konference par to, vai mazai valstij ir jāiestājas NATO, bet šodienas jautājums ir par to, kādā veidā šo mērķi sasniegt. Tātad iespējams secināt, ka ir panākta apbrīnojama vienprātība par vienu no galvenajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem — iestāties NATO.

Skaidrojot situāciju, kad lielākais uzsvars šodienas Latvijas politikā tiek likts uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES), ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, atklājot konferenci, sacīja, ka "vairāk Eiropas Savienības nenozīmē mazāk NATO". Latvijas ārpolitikas mērķi ir nemainīgi — integrācija ES un NATO un labas kaimiņattiecības, ir vienlīdz svarīgi iestāties gan ES, gan NATO. Kā norādīja Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga, Latvija darbojas Eiropas Padomē un ir EDSO locekle, bet šīs organizācijas nespēj sniegt reālas drošības garantijas, tādēļ Latvijai ir nepieciešama dalība tādā militārā aliansē kā NATO.

Konferences laikā Latvijas drošības politikas tematika tika aplūkota no ļoti dažādiem skatpunktiem. Tika runāts gan par Latvijas drošību starpkaru laikā, par neatkarības zaudēšanu un atjaunošanu. Konferences dalībnieki mēģināja rast atbildes uz to, kas tad apdraud Latvijas drošību. Tika analizēti valsts drošības iekšējie riski. Kā atzina Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš, pašreizējais Latvijas drošības drauds ir intelektuālā potenciāla zaudēšana. Vājais finansējums zinātnei noved pie Latvijas zinātnieku aizplūšanas, un pierādījums tam ir fakts, ka Latviju pametuši jau ap 1000 zinātnieku un šī kustība turpinās.

Latvijas Bankas padomes loceklis Harijs Bušs vērsa uzmanību uz finansu un informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu drošību. IT liela nozīme ir arī militārajā jomā, jo mūsdienu militārā tehnika tiek balstīta uz IT un arvien vairāk moderno taktisko ieroču veidoti tieši dažādu tehnoloģiju un datorsistēmu bojāšanai.

Savukārt Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis norādīja, ka mūsdienu pasaulē drošības jēdziens saprotams daudz plašāk un ar to tiek saprasta arī ekonomiskā, politiskā, sociālā un vides drošība. Mūsdienu sabiedrību apdraud ne tik daudz militārie draudi, bet noziedzība, korupcija, etniskās un reliģiskās nesaskaņas, nabadzība un vides piesārņojums.

Bet ārlietu ministrs Indulis Bērziņš norādīja, ka Krievija nebūt nav galvenais Latvijas drauds un bailes. Nākotnē iespējama virkne dažādu citu draudu, un Latvijai ir nepieciešama dalība NATO, lai sekmīgāk spētu pret tiem cīnīties. Ārlietu ministrs norādīja, ka līdzdalība NATO ir ne tikai Latvijas, bet visu trīs Baltijas valstu kopēja nepieciešamība, jo ilglaicīgi ieguvēji būsim mēs visi. Runājot par Baltijas vienotību ceļā uz NATO, I.Bērziņš norādīja, ka runāt par vienas Baltijas valsts uzņemšanu NATO ir "visīsākais ceļš uz nevienas Baltijas valsts neuzņemšanu NATO".

Konferences laikā norisinājās arī divas paneļdiskusijas, kurās konferences dalībnieki atbildēja uz radioklausītāju un klātesošo jautājumiem. Konferencē vairākkārt izskanēja viedoklis, ka valsts drošība nozīmē ne tikai militāro drošību pret ārējiem iebrukumiem, bet arī spēju glābt iedzīvotājus civilo krīžu situācijās. Atbildot uz jautājumu, vai mēs zinām, kā rīkoties krīzes situācijās, kā sniegt pirmo palīdzību, kur griezties pēc palīdzības un no kā prasīt atbildību, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atzina, ka šīs nepieciešamās zināšanas šodien ir tikai aptuveni vienam procentam Latvijas iedzīvotāju. Kā prognozēja aizsardzības ministrs, šī situācija varētu būtiski uzlaboties varbūt piecu gadu laikā.

Atgriežoties pie Latvijas integrācijas NATO, septītās Saeimas deputāts Jānis Jurkāns atzīmēja Latvijas politiķu pārlieko optimismu un emocionalitāti un norādīja: lai iespējami drīzāk sasniegtu izvirzīto mērķi — integrāciju ES —, Latvijas politiķiem būtu jāiegulda lielāks darbs sarunās ar NATO dalībvalstu politiķiem, lai tos pārliecinātu par nepieciešamību aliansē uzņemt arī Latviju. J.Jurkāns vērsa uzmanību arī uz budžeta sadalījumu un atzina, ka lielāki līdzekļi būtu jāatvēl, lai garantētu iedzīvotāju drošību uz ielas.

Attiecībā uz budžeta sadalījumu Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš atzina, ka tas pat ir labi, ka Latvija atšķirībā no vairuma NATO kandidātvalstu aizsardzības budžeta pieaugumu līdz diviem procentiem ieplānojusi tikai 2003. gadā. Tādas ir Latvijas reālās iespējas, un mēs nedrīkstam solīt vairāk, nekā patiesībā spējam, atzina A.Lejiņš.

Dažādi viedokļi izskanēja par Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem un nepilsoņu jautājuma nozīmi Latvijas ceļā uz NATO. Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš norādīja ka sekmīga sabiedrības integrācija kļūs arvien svarīgāks faktors Latvijas integrācijai NATO, jo mēs nevaram cerēt uz atbalstu no ārienes, ja valstī trūkst iekšējās stabilitātes. Arī J.Jurkāns norādīja, ka nepilsoņu jautājumam ir liela nozīme, jo Rietumos dzirdami uzskati, ka Lietuvu NATO vajadzētu uzņemt pirmo, tāpēc ka tur nav problēmu ar nepilsoņiem. Turpretim deputāts Aleksandrs Kiršteins pauda viedokli, ka šis jautājums ir juridiski sakārtots un nepilsoņi Latvijā nav nekāda problēma.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors