22. februāra ārkārtas sēde

Kopsavilkums

 

Saeimas ārkārtas sēdē deputāti izskatīja trīs alternatīvus ar Saeimas vēlēšanām saistītus likumprojektus, kurus bija iesnieguši frakciju "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un brīvībai" un LNNK deputāti, kā arī likumprojektu "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām".

Noklausījušies Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Aivara Endziņa ziņojumu par alternatīvajiem likumprojektim, kā arī izteikuši savu viedokli debatēs, balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 89.panta 2.punktu, deputāti 1.lasījumā pieņēma "Saeimas vēlēšanu likumu" (z.s. dok. nr.36, nr.36a, nr.95, nr.95c; balsojums 56 par, 6 pret, 13 atturas), kuru bija iesnieguši deputāti Aivars Endziņš, Jānis Lagzdiņš, Lainis Kamaldiņš, Andrejs Panteļējevs un Pēteris Elferts.

Saeimas kārtības ruļļa 89.panta 2.punkts paredz: "Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā."

Vienbalsīgi (69 par) deputāti 1.lasījumā pieņēma likumprojektu "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (z.s. dok. nr.137, nr.159).

Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.29.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

V.P.Karnups (LNNK). Otrs punkts, kas netiek minēts, protams, ir tas, ka 5.Saeimas vēlēšanu likums balstījās turpat 90 procentu apmērā uz pirmskara vēlēšanu likumu un ka visi trīs likumprojekti tādā kārtā, pat "Latvijas ceļa" likumprojekts, 90 procentu apmērā ir tieši tāds pats. Principā nav nekādas atšķirības starp visiem likumprojektiem. Skatoties uz atzinumu, ka šāda likuma konstrukcija, respektīvi, uz to, kādā veidā mēs tur minējām dažus grozījumus, Saeimas pastāvošo tradīciju līdzīgos gadījumos, par ko mēs runājām... 1994.gadā Saeima vēl nebija pieņēmusi Kārtības rulli. Par kādām Saeimas pieņemtām tradīcijām mēs šeit runājam? Tādu tradīciju vēl nebija, tās vēl veidojās. Es to uzskatu par ļoti nekorektu atzinumu. Tas, ka netika pieminēts grozījums 30.pantā, kas nosaka, ka Augstākā padome nosaka vēlēšanu dienu, tā ir vienkārši redakcionāla lieta. Protams, vajadzēja to pieminēt, vajadzēja izsvītrot visur, kur bija minēta Augstākā padome, bet tā ir tik niecīga un sīkumaina, ka uz to nevar griezt vērību, par to runāt vēl un it kā teikt, ka šis likumprojekts neatbilst Satversmei. Ja mēs skatāmies, par ko ir runa, tad tas ir pēdējais sīkums. Vienkārši piekasīšanās, lai atrastu kaut kādu iemeslu to noraidīt sarunā, kas notiek par lietām. Šīs ir primāras un vienkārši redakcionālas izmaiņas. Viss, ko es gribēju teikt, ir tas, ka LNNK projekts pats par sevi ir normāls, it īpaši divas normas, kuras mēs ieteicām ieslēgt šajā likumprojektā par vēlēšanām.

Pirmais ir par valsts valodu. Un tas ir visos trijos tagad iekšā. Pat "Latvijas ceļš" to ir ieslēdzis savā likumprojektā. Šeit mēs sākām runāt par būtību, ne par redakcionāliem sīkumiem, kurus var izmainīt jebkurā lasījuma stadijā. Mēs runājām par būtiskām lietām šeit, un tas, netiek minēts Juridiskās komisijas atzinumā. Bet viņi piekasās, kā es saku, pie sīkumiem.

Otra lieta, ko mēs ierosinājām un par ko ir vērts domāt, ir tas, ka tiem politiskajiem spēkiem, kuri kandidēja 5.Saeimas vēlēšanās un kuriem tika piešķirts numurs, varbūt varētu būt tiesības ar tādu pašu numuru kandidēt 6.Saeimas saraksta vēlēšanās. Tas ir, ja mēs sākam runāt par kaut kādu būtību. Protams, mēs esam zināmā mērā atstājuši tās normas, kas ir saistītas ar procentiem, un citas līdzīgas — kā balsošanas kārtība, balsu skaitīšanas kārtība, jo mēs uzskatām, ka cilvēki pie tām ir pieraduši un to varētu turpināt. Protams, atkarībā no Saeimas balsojuma šodien, no tā, kurš likumprojekts tiks pieņemts par pamatu, mēs vēlreiz visu rūpīgi analizēsim un iesniegsim savus labojumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Straume, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam — Jānis Lagzdiņš.

J.Straume (TB). Godātie kolēģi! Mēs bieži esam jau bijuši liecinieki tam, ka "Latvijas ceļa" frakcija Saeimā pakļauj juridisko precizitāti politiskai konjunktūrai. Sekas tam ir mums visiem zināmas — tas ir haoss likumdošanā, kā arī likumu ignorēšana sabiedrībā. Uzskatāms piemērs tam ir arī attieksme pret Saeimas vēlēšanu likumu. Nav šaubu, ka šis likums bija jāpieņem kā viens no pirmajiem pēc tam, kad tika atjaunota Satversmes darbība. Tas, tāpat kā likums par tautas nobalsošanu, ir nepieciešams priekšnoteikums Satversmē ietverto normu īstenošani, tautas suverēnas gribas nodrošināšanai. Ne velti 1922.gadā Satversmes sapulce šos likumdošanas aktus pieņēma laika posmā starp Satversmes pieņemšanu un šīs Satversmes stāšanos spēkā. Bet mēs vērojam gluži pretējo. "Latvijas ceļa" pilnībā kontrolētā Saeimas Juridiskā komisija turpat vai gadu nobloķēja gan LNNK, gan frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtos Saeimas vēlēšanu likumprojektus. Šā gada 9.janvārī parādījās piecu "Latvijas ceļa" deputātu parakstīts likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu. Nedaudz vēlāk — 25.janvārī — tāpat Juridiskā komisija atzina, ka abi minētie likumprojekti ir tuvi pēc struktūras un satura. Bet ir jautājums: kāpēc tad tādā gadījumā šāda vilcināšanās un paralēla darbošanās? Vai tā ir politiska augstprātība vai arī gudra vēlme likuma nianses pakārtot pirmsvēlēšanu politiskajai konjunktūrai? Protams, likumprojektos ir atšķirības, taču līdzīgos gadījumos Saeimā parasti rīkojas savādāk. Atšķirīgos viedokļus iesniedz kā priekšlikumus pirms likumprojekta otrā lasījuma. Turpretī šobrīd, pateicoties "Latvijas ceļa" taktikai, šāds nozīmīgs likums, pēc būtības konstitucionāls likums, tiks pieņemts jau pietiekami nokaitētā priekšvēlēšanu gaisotnē, orientējoties vairāk uz konjunktūru nekā uz kvalitāti.

Dažus vārdus par "Tēvzemei un brīvībai" un "Latvijas ceļa" variantu būtiskākajām atšķirībām. Daļai no tām ir politisks raksturs. Tas attiecas uz pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, procentu barjeras lielumu un drošības naudas apmēru. Varbūt vēl uz dažām niansēm. "Tēvzemei un brīvībai" likumprojekts paredz saglabāt 4 procentu barjeru, jo tās paaugstināšana nevajadzīgi palielinās Saeimā nepārstāvēto Latvijas pilsoņu daļu. Turklāt nav korekti pirms katrām vēlēšanām mainīt spēles noteikumus. Tāpat atbilstoši savām programmatiskajām nostādnēm apvienība "Tēvzemei un brīvībai" iesaka pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumus bijušajiem kompartijas nomenklatūras darbiniekiem. Drošības naudu apvienības "Tēvzemei un brīvībai" projekts nosaka 1000 latu apmērā, jo uzskata, ka vēlēšanām tomēr vispirms ir jābūt ideju, nevis naudas maku sacensībai.

Taču "Latvijas ceļa" variantā ir arī tādas atšķirības, kurām nav tikai tīri politisks raksturs.

Pirmkārt, "Latvijas ceļa" deputātu projekts nesatur nodaļu vēlēšanu komisijas. Šodien gan Endziņa kungs sniedza argumentāciju, un šīsdienas darba kārtībā ir iekļauts arī kā otrais punkts likumprojekts "Par vēlēšanu komisijām", taču šis Juridiskās komisijas pamatojums, ka šīs normas par vēlēšanu komisijām tiks noteiktas īpašā likumā, šajā brīdī būtībā ir pretrunā ar civilizētu juridisku praksi, jo pēc būtības šīsdienas darba kārtības otrajam punktam bija jābūt kā pirmajam, tātad vēlēšanu komisiju darbu reglamentējošam likumam bija jābūt pieņemtam pirms Saeimas vēlēšanu likuma.

Otra nianse. "Latvijas ceļa" variants paredz kandidātu sarakstu iesniegšanu, sākot ar 80. dienu un beidzot ar 60. dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas. Šī norma ir pretrunā ar Satversmi, kas paredz ne tikai kārtējās, bet arī ārkārtas vēlēšanas, kurām saskaņā ar Satversmes 48. pantu jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas, ja to ierosina Valsts prezidents un ja par to izsakās vairāk nekā puse balsotāju tautas nobalsošanā. Divi mēneši — tās ir 60 dienas. Līdz ar to "Latvijas ceļa" likumprojekta pieņemšana faktiski nozīmē šī Satversmes panta iesaldēšanu. Tātad "Latvijas ceļa" likumprojekts pēc būtības satur antikonstitucionālas normas. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā apvienības "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc tam — Aida Prēdele.

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es runāšu komisijas vārdā, jo ar Saeimas lēmumu Saeimas vēlēšanu likumi ir nodoti arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izvērtēšanai.

Caurskatot 5. Saeimas vēlēšanu likumu — frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" izstrādāto vēlēšanu likumu un "Latvijas ceļa" frakcijas iesniegto vēlēšanu likumu, komisija konstatēja, ka pavisam ir 18 vairāk vai mazāk būtisku atšķirību šajos vēlēšanu likumos. Kāds bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis par šīm atšķirīgajām normām?

Pirmkārt, komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu projektā ietverto normu... ietverto nostādni, ka vēlēšanu komisijas reglamentējošās normas būtu jāietver vienā visaptverošā likumprojektā. Vienbalsīgi komisija šādu nostādni atbalsta.

Otrkārt. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumā ietverto normu, ka Saeimā var ievēlēt tikai Latvijas Republikas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš Latvijas teritorijā dzīvo vismaz 12 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas. Ja jūs atceraties, šādas normas nebija 5. Saeimas vēlēšanu likumā un nav arī "Tēvzemes un brīvības" izstrādātajā likumprojektā. Tajos ir noteikts, ka Saeimā var ievēlēt pilsoni, kurš ir vecāks par 21 gadu, bet nav prasīts 12 mēnešu nodzīvošanas laiks.

Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu likuma projektā ietverto normu, ka par Saeimas deputātiem nevar pieteikt personas, kas ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likumā spēkā stāšanās brīdī, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot reabilitētos. Ja jūs atceraties 5. Saeimas vēlēšanas, tur vispār nebija ierobežojumu pieteikt par kandidātiem personas, kuras ir bijušas sodītas par kriminālnoziegumiem. Tas nozīmē, ka 6. Saeimas vēlēšanās, ja pieņems "Latvijas ceļa" piedāvāto variantu, varēs pieteikt par kandidātiem personas, kuras vispār nav sodītas par kriminālnoziegumiem vai par noziegumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, piemēram, par autoavārijas izraisīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar balsu vairākumu noraida normu, kas ir ietverta frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" izstrādātajā likumprojektā un aizliedz pieteikt par deputātu kandidātiem personas, kuras ir bijušas saistītas jebkādā veidā ar PSRS vai Latvijas komunistisko partiju. Šo problēmu, kolēģi, mēs esam šajā augstajā namā, šajā zālē, debatējuši vairākkārt. Es domāju, ka nevajadzētu pakavēties pie tiem motīviem, kādēļ komisija pieņēmusi šādu lēmumu.

Komisija vienbalsīgi atbalsta tās normas, kas ir visos trijos vēlēšanu projektos un paredz, ka par kandidātiem nevar pieteikt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai, trešajai valodas prasmes pakāpei. Tāpat komisija atbalsta tās normas, kas ir abos likumprojektos, proti, "Tēvzemei un brīvībai" un "Latvijas ceļa" likumprojektos, un paredz, ka Valsts prezidentu, Valsts kontrolieri, tiesnešus, prokurorus, pašvaldību deputātus var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, bet ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē attiecīgo amatu vai deputāta mandātu. No savas puses es gribu izteikt tādu viedokli, ka acīmredzot prokurorus, tiesnešus un militārpersonas varētu pieteikt par deputātu kandidātiem, bet šīm personām amats būtu jāatstāj ar to brīdi, kad tiek pieņemts attiecīgais kandidātu saraksts. Savukārt Valsts prezidents un pašvaldību deputāti varētu saglabāt savu mandātu, bet mandāts būtu jānoliek un amata pienākumi būtu jābeidz pildīt Valsts prezidentam ievēlēšanas gadījumā.

Tāpat komisija atbalsta "Latvijas ceļa" likumprojektā ietverto nostādni, ka kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas reģistrētas politiskas organizācijas vai to apvienības. Šāda norma ir arī "Tēvzemes un brīvības" iesniegtajā projektā.

Komisija atbalsta "Latvijas ceļa" likumprojektā ietverto normu, ka kandidātu saraksts jāparaksta attiecīgās politiskās organizācijas vai partijas, vai partiju apvienības pilnvarotai personai, ka kandidātu saraksts nav jāparaksta simt vēlētājiem. It īpaši tādēļ, ka šobrīd izskatīšanā Saeimā ir "Grozījumi likumā par sabiedriskajām organizācijām", kuri nosaka, ka turpmāk reģistrēt varēs tikai tās politiskās organizācijas, kurās ir vismaz 200 vai 100 biedru.

Attiecībā uz drošības naudu. Komisija atbalstīja arī "Latvijas ceļa" piedāvāto variantu, ka drošības naudas lielumam jābūt 2000 latiem, nevis 1000 latiem, kā to paredz "Tēvzemes un brīvības" projekts, vai 1400 latiem, kā to paredz 5.Saeimas vēlēšanu likums. Manuprāt, tādējādi tiks zināma barjera radīta tādiem sīkiem kandidātu sarakstiem.

Komisija neatbalsta "Tēvzemes un brīvības" frakcijas iesniegtajā likumprojektā paredzēto normu, ka kandidātu saraksta numurs var tikt saglabāts tām politiskajām organizācijām, kuru iesniedzēji, ... tas ir, iepriekšējās, 5.Saeimas vēlēšanu numurs tiek saglabāts tām politiskajām organizācijām, kuras vēlas saglabāt 5.Saeimas vēlēšanas pieteiktā kandidātu saraksta numuru. Komisija uzskata, ka būtu jāatver tāda norma, kāda bija 5.Saeimas vēlēšanu likumā, proti, ka kandidātu sarakstu numuri tiek izlozēti un atbilstoši arī numurēti.

Komisija neatbalsta "Latvijas ceļa" likumprojektā ietverto normu, kura nosaka, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai jānodrošina kandidātu parakstīto programmu, kā arī visu kandidātu sarakstu publicēšana "Latvijas Vēstnesī" ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas. Komisija uzskata, ka būtu jāsaglabā tā norma, kura bija 5.Saeimas vēlēšanu likumā un kuru paredz arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtais likumprojekts, proti, ka sākot septīto dienu pirms vēlēšanu dienas, katram vēlētājam ir tiesības saņemt pa vienam eksemplāram no katrā apgabalā pieteikto kandidātu saraksta. Tādējādi būtu panākama lielāka publicitāte, lielāka demokrātija un vēlētāji varētu iepazīties ar visu deputātu kandidātu, tā teikt, īsajām biogrāfijām.

Komisija atbalsta normu, kas ir "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā, proti, ka vēlētāju personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pilsoņa pase un ka tie vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas Republikas pilsoņa pasi, balsošanas dienā vēlēšanu iecirkņos uzrāda bijušās PSRS pilsoņu pases, kurās ir attiecīga Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīme. 5.Saeimas vēlēšanu likumā nebija šādas normas, un šādas normas nav arī "Tēvzemes un brīvības" iesniegtajā likumprojektā.

Ar balsu vairākumu komisijas deputāti atbalsta piecu procentu barjeru, kas ir "Latvijas ceļa" vēlēšanu likuma projektā. Tāpat komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu likuma projektā iestrādāto normu, kas reglamentē vēlēšanu komisiju izveidošanas kārtību ārvalstīs.

Tādējādi, godātie Saeimas deputāti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija no 18 dažādām normām, kuras paredz iesniegtie likumprojekti, atbalsta 16 "Latvijas ceļa" likumprojektā iestrādātās normas. Vienā gadījumā komisija lēmumu nepieņēma, tas ir, jautājumā par ierobežojumiem personām, kuras ir sodītas par noziegumu izdarīšanu, un vienā gadījumā atbalstīja "Tēvzemes un brīvības" likumprojektā ietverto normu.

Godātie kolēģi! Atļaujiet tagad man dažos vārdos izteikt divus ierosinājumus savā vārdā. Pirmais ierosinājums attieksies uz "Latvijas ceļa" vēlēšanu likuma projekta 6. nodaļas 49. pantu, kurš paredz dažas normas, kas reglamentē vēlēšanu kampaņas finansēšanas jautājumus un politisko organizāciju darbības finansēšanas jautājumus. Kā jūs zināt, godātie kolēģi, šobrīd izskatīšanai Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas reglamentē politisko organizāciju finansiālo darbību, tādēļ personīgi es uzskatu, ka šādas normas turpmāk, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, būtu izslēdzamas no šā projekta neatkarīgi no tā, kuru Saeima šodien pieņems par pamatu. Bez tam uzskatu, ka vai nu vēlēšanu likumā vai īpašā likumā būtu tomēr pietiekami detalizēti jāreglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi, kuri šobrīd netiek reglamentēti nevienā piedāvātajā projektā. Ja jūs atceraties, uz pašvaldību vēlēšanām Saeima pieņēma īpašu likumu, kas reglamentēja atsevišķus jautājumus, kuri attiecas uz valsts radio un televīzijas izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Acīmredzot, godātie kolēģi, vajadzētu pieņemt īpašu likumu, kas detalizēti reglamentētu, kādas tiesības ir politiskajām organizācijām izmantot vismaz valsts radio un televīziju, kā arī citus valsts masu informācijas līdzekļus.

Tas man īsumā būtu viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele — Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam — deputāts Stašs.

A.Prēdele (KDS). Cienījamie kolēģi! Kristīgo demokrātu savienības frakcija par pamatu ņem un atbalsta apvienības "Tēvzemei un brīvībai" likumprojektu, taču es gribētu vēl arī konspektīvā veidā izklāstīt un atgādināt Kristīgo demokrātu savienības viedokli par vēlēšanu likumā — ne tikai "Tēvzemei un brīvībai" variantā — iekļautajām normām, un, mūsuprāt, iespējamajām izmaiņām, un par to, kas mūs apmierina.

Pirmām kārtām, svarīgākie labojumi un papildinājumi, kas, mūsuprāt, ir nepieciešami.

Pirmais. Sarakstu iesniegšana. Mūsuprāt, tiesības iesniegt kandidātu sarakstus jāpiešķir vienīgi un tikai politiskajām partijām vai arī to priekšvēlēšanu apvienībām, tādējādi pieļaujot arī priekšvēlēšanu koalīcijas.

Otrais. Balsošanas kārtība. Mūsu viedoklis ir atteikties no līdzšinējām vēlētāju tiesībām balsojot svītrot atsevišķu kandidātu vārdus un uzvārdus, tādējādi balsojot pret kādu no sarakstā ietvertajiem kandidātiem. Tātad nevajadzētu veidot dubultsistēmu balsošanā viena kandidātu saraksta ietvaros.

Trešais. Vēlēšanu kampaņas finansēšanas noteikumi. Mūsuprāt, vajadzētu iekļaut likumā partiju vai to apvienību vēlēšanu kampaņas finansiālo izdevumu maksimāli pieļaujamo summu un paredzēt noteiktu šīs prasības izpildes kontroles mehānismu. Mēs pieļaujam, ka priekšvēlēšanu kampaņa daļēji varētu segt no valsts budžeta.

Mēs vēlētos noteikt arī, ka priekšvēlēšanu izdevumu summu veido visi partiju vai to apvienību veiktie priekšvēlēšanu kampaņas finansiālie maksājumi sešu mēnešu laikā pirms vēlēšanām. Un tāpat mēs vēlētos noteikt, ka viena saraksta iesniedzēju finansiālo izdevumu maksimālā pieļaujamā summa vēlēšanu kampaņā varētu būt, nu, mūsuprāt, teiksim, 50 tūkstoši latu, lai izslēgtu iespēju, ka cīnās nevis idejas un programmas, bet naudas maki.

Ceturtkārt. Ievēleto deputātu atbildība. Mūsuprāt, ir vajadzīgs noteikt, ka gadījumā, ja no viena saraksta ievēlēts deputāts zaudē piederību pie savas frakcijas, izstājas vai tiek izslēgts no tās, viņš zaudē arī savu deputātu mandātu. Viņa vietā pie deputātu pienākumu veikšanas tad ir jāstājas nākamajam no attiecīgā saraksta, lai izslēgtu deputātu staigāšanu no vienas frakcijas uz otru, kā arī tā saucamo brīvo deputātu rašanos.

Par drošības naudu. Mūsuprāt, 2000 latu ir par daudz, un, taisnību sakot, arī 1000 latu ir par daudz tādām partijām, kuras neatbalsta lielie "naudasmaisi", bet vienkāršā tauta. Tā ir diezgan liela summa, šie 1000 lati.

Kas, mūsuprāt, būtu noteikti saglabājams no esošā likuma? Pirmām kārtām, mūsuprāt, ir nepieciešams saglabāt līdzšinējo aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumus, īpašu uzsvaru liekot uz valsts valodas prasmi un uz to, ka nedrīkst kļūt par deputātiem krimināli sodīti elementi. Otrais — saglabāt līdzšinējo vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas un mandātu sadalījuma noteikšanas metodi. Un pēdējais — saglabāt četru procentu barjeru, jo, mūsuprāt, tā mēs dodam iespēju plāšākiem tautas slāņiem tikt pārstāvētiem mūsu Saeimā.

Tas tā pavisam konspektīvi un īsi. Mēs, protams, iesniegsim savus labojumus arī otrajā lasījumā. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam Jānis Kokins.

L.Stašs (TPA). Nu, šodien mēs esam fakta priekšā, ka mūsu valstī ir valsts varas deficīts. Es gan to nosauktu "valsts varas impotence". Jūs labi zināt, ka mūsu valstī šodien nedarbojas likumi, nestrādā, tie ir, bet tie nestrādā. Un tam par iemeslu ir daudzi faktori. Bet viens no faktoriem, un diezgan nopietns faktors, ir tas, ka mūsu vēlēšanu sistēma, kāda mums ir un kādu mēs tagad gribam ieviest, neļauj cilvēkam aktīvi piedalīties valsts pārvaldīšanā. Piedalīties valsts veidošanā, varas pārvaldes struktūru veidošanā. Vārdu sakot jeb īsi sakot, startēšana Saeimas vēlēšanās tikai pēc partijām vai apvienībām, vai blokiem – tas jau vispār cilvēku atstumj no politiskās darbības, un viņš nejūtas vairs atbildīgs ne par Saeimas darbību, ne par valdības darbību, ne vispār valsts struktūru darbību. Viņš uzskata – man pagrūda vienu sarakstu, es par to nobalsoju, negribēju balsot, es tur balsoju par vienu, bet tur tika citi, par kuriem es nemaz negribēju balsot. Apmēram tādā garā īsumā. Es domāju, ka to visi saprot, un šodien jau iet cīņa par to, un, ja mēs runājam kaut vai kurā vietā gribat, jums uzreiz pateiks – ko tad jūs gribat? Tad jūs uz tām partijām... Varat vēlēšanas izvest caur partijām, bet mēs vai nu neiesim balsot, vai mēs esam vienaldzīgi... Es varu aiziet, iemest listi, un vispār man tālāk nav darīšanas. Tas ir ļoti nozīmīgi, un mums ir jāsāk domāt par to, lai tautu, arī balsotājus, tas ir, sabiedrību, pieradinātu pie tā, lai viņa aktīvi formētu visus šos procesus, aktīvi piedalītos tajos. Un tas nozīmē, ka mums tomēr pilnīgi jāievieš kandidātu izvirzīšana pa apgabaliem un individuāli sabiedriskā veidā, bet nevis caur partijām. Var piedalīties arī partijas, tam nav nozīmes, bet saraksts ir tā.

Es zinu, es redzu un ļoti labi saprotu, ka šodien lielākā daļa no mums, lielākā daļa ir tam pilnīgi pretī, jo mēs esam ievēlēti, izvirzīti un ievēlēti caur partijām, mēs arī domājam un gribam tālāk tikt izvirzīti un ievēlēti caur partijām, jo tas ir daudz vieglāk. Daudz vieglāk. Un principā, ja tā tālāk runā, tad partijas mēs organizējam un audzinām tikai tāpēc, lai tiktu Saeimā. Tie, kas organizē partijas, šodien nedomā vairs par to, kas tur darbosies, bet lai mēs tiktu nākošajā Saeimā vai aiznākošajā – tam nav nozīmes. Tā tas šodien ir, un to ļoti labi saprot tauta, un to ļoti labi saprot vēlētāji.

Nu, šodien par to runāt, bez šaubām, ir pāragri, ir palicis maz laika, kaut gan visu to vēl varētu iespēt un grozīt. Nu, bet tas neizies cauri, tas ir skaidri zināms. Bet šodien mums ir jāparedz vismaz pilnīgi grozāmie saraksti, vismaz tik daudz, ka izvirza caur partijām kandidātus, bet pie balsošanas vēlētājs ir tiesīgs izstrīpot kandidātus un ielikt citus vietā tanī sarakstā, protams, no tiem kandidātiem, kas ir vispār izvirzīti. Vismaz tik daudz. Ja mēs to šodien nedarām, tad es nebrīnīšos, ja vēlēšanu aktivitāte būs ļoti zema. Un interesanti, kas notiktu tad, un tas aptuveni arī notiks, kad atnāks partiju biedri, nobalsos un iemetīs katrs savu sarakstu. Partiju biedri... Nu, varbūt arī tie, kas, tā sakot, simpatizē partijām vai apvienībām. Nu, iznāks, teiksim, nu, pieņemsim, 10 procenti vēlētāju... 15...nu, 40 un 30 arī var būt. Tātad es nesaprotu, kā tā Saeima jutīsies morāli un kā skatīsies, ar kādu uzticību skatīsies cilvēki pie mums mājās vai aiz robežām un teiks: "Jūs taču tur tā, ziniet, pusotra latvieša nobalsoja un jūs ievēlēja." Un cauri. Tas var gadīties. Un, ja šogad vēl ne, tad uz priekšu, ja mēs kaut ko nelabojam, tas notiks. Tas ir paredzams, lai kādu likumprojektu pieņemtu. Ne jau par pilnīgu grozīšanu, kā es teicu, ka šogad būtu jāpieņem, bet par tādu vispār – pēc šiem vēlēšanu apgabaliem. Es domāju, ka tas būtu jāietver mums kaut kādā likumā, lai reizē ar vēlēšanām šogad septembrī, tas ir, oktobrī, tiktu rīkots referendums, izdarīta aptauja, kādu sistēmu grib balsotāji, vēlētāji. Kādu sistēmu viņi grib un kādu vēlas. Un pēc tam varētu spriest, pētīt un domāt, ko mums darīt. Nu, konkrēti runājot, šodien es domāju, ka pieņemamākais un labākais principā ir "Latvijas ceļa" izstrādātais variants. Bet bez šitām izmaiņām, ko es teicu, šogad taisni šinī likumprojektā būtu jāietver dažas izmaiņas. Un proti, tur, kur mums ir noteikts, ka ārzemēs dzīvojošam latvietim ir jādzīvo te 12 mēneši, tas ir cenzs. Mūsu frakcija, kā jau teicu agrāk, grib, lai tas tiktu pagarināts uz trim gadiem. Tas ir ļoti maz. Vajadzēja uz pieciem, un bija lieli strīdi, bet, nu, palikām pie trim, jo mēs jau ļoti labi zinām, uz ko tas attiecas un ko mūsu ārzemnieki... Nu, trīs gadi jau bija laiks, kad bija pasludināta neatkarība. Tātad jābūt bija klāt. Trīs gadi ir jāietver. Tur nav ko runāt. Citādi būs tā, kā bija pagājušajās vēlēšanās. Uz prezidenta vietu kandidē cilvēks, kurš nemaz nav Latvijā bijis un nezina. Un tad, ja viņu neievēlē, viņš nemaz nebrauc un neskatās. Nu, klausieties, tomēr tas ir kaut kas tāds... Tas laikam nevienā pasaules valstī nav.

Otrs. Dubultpilsonība. Es nezinu, vai vispār ir tāda valsts kaut kur, kur vēlēšanās var piedalīties ar dubultu pilsonību. Es domāju, par to nāk jau smiekli galu galā. Un tad tomēr bez nodzīvotā laika cenza ir jābūt pilsonības cenzam. Un tur nav ko runāt. Un, ja ir dubultpilsonis, tad lai viņš atsakās no otras pilsonības un startē tikai ar latvieša pilsonību. Tā nedrīkst. Citādi nedrīkst būt. Es domāju, ka tās ir neredzētas lietas. Pasaulē tāda nav.

Tagad par barjeru. Es piekrītu Prēdeles kundzei, ka tiešām to barjeru vajadzētu atstāt uz četri. Vajadzētu atstāt, jo saprotiet, ka tomēr tie, kas jūtas spēcīgi un stipri, tātad grib paaugstināt. Un tie mazie un vājie atkal netiek pie teikšanas. Es domāju, tas bija četri mums, cik atceros, pagājušo reizi, un uz četri būtu arī jāpaliek. Un personīgi manas domas, tās nav frakcijas domas, ka Prēdeles kundzei ir taisnība arī šinī ziņā — drošības naudas iemaksāšanā. Es saprotu. Tai frakcijai, tai partijai, ko sponsorē bankas un tā tālāk, kas šodien ir pie varas, ir dažādi paņēmieni un līdzekļi, kā var naudu sadabūt un iemaksāt. Bet ko lai iemaksā nabaga kristīgie demokrāti, kā saka, Dieva cilvēciņi. Viņi zagt neprot, laupīt neprot, to viņiem aizliedz baušļi. (Zālē smiekli.) Nu tad es domāju, ka tā nedrīkst būt. Nevar arī nolikt viņus tik tālu, lai viņi lūdz žēlsirdības dāvanas. Tā jau arī nevar būt. Es domāju, ka pilnīgi būtu jāsamazina tomēr tā drošības nauda. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt ir ļoti nepatīkami runāt, kad gadu opozīcijas piedāvātie likumprojekti mētājās kaut kur atvilknē un tikai tad, kad uzsala ziemas ceļš, "Latvijas ceļš" piedāvāja savu likumprojekta variantu. Godīgi sakot, tas nav solīdi. Runājot pēc būtības, jāsaka uzreiz, ka starp piedāvātajiem trim projektiem, būtisku lielu atšķirību nav, ja neskaita dažas lietas, kas ir ļoti patīkamas "Latvijas ceļam" un nepatīkamas citiem, un otrādi. Tātad no savas puses un arī mūsu frakcijas puses mēs aicinām atbalstīt, dabiski, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" piedāvāto likumprojektu kā vispilnīgāko šobrīd un laikam arī visagrāk iesniegto. Hronoloģija. Cienīsim arī vēsturi un atsauksimies!

Tajā pašā laikā mēs gribētu vērst uzmanību uz daudziem momentiem. Pirmkārt — par balsošanu ārzemēs. Šobrīd visas balsis satek par labu Rīgas apgabalam. Bet katrs deputāts pārstāv ne tikai valsts intereses, viņš pārstāv arī sava vēlēšanu apgabala intereses. Acīmredzot ārzemēs dzīvojošam vai tobrīd atrodošamies vēlētājam jādod iespēja izvēlēties savu apgabalu, kur viņš balsos. Beigu beigās, ja man labpatiksies, es varu no Daugavpils aizbraukt uz Saldu un nobalsot Saldū, Kurzemes apgabalā. To es drīkstu. Bet kāpec, atrodoties ārzemēs, es nevaru izvēlēties apgabalu?

Tālāk. Acīmredzot sakarā ar cilvēku ceļošanu un tamlīdzīgi aktuāls tomēr ir tāds jautājums kā balsošana pa pastu — balsošana neklātienē. Tas būtu jāpārdomā. Acīmredzot būtisks frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" variantā ir aicinājums ieviest ierobežojumus balotēties funkcionāriem, ko mēs vairākkārt esam piedāvājuši un ko vienmēr izbalso. Tas ir būtiski tomēr. Sabiedrība nebūt nav vienaldzīga pret viņiem.

Tālāk. Mūsu frakcija uzskata, ka derētu atgriezties pie grozāmo sarakstu idejas, kāda pastāvēja divdesmito gadu sākumā, brīvvalsts laikā, lai tādējādi amortizētu sarakstu vilcējlokomotīvju iespaidu, proti, lai vēlētāji kas atbalsta citus sarakstus, varētu kādu savā sarakstā svītrot, atbalstot kopumā attiecīgās partijas programmu, un no citiem sarakstiem ierakstīt kādu sev vēlamu personu. Tajā pašā laikā tā persona gan saņemtu tikai kaut kādu balss daļu un līdz ar to nekļūtu par maģisko vilcējlokomotīvi sarakstam, kā tas bija iepriekšējās vēlēšanās.

Absolūti neskaidra joprojām ir situācija ar valsts valodas prasmi. It kā tiek atrunāts — prot valsts valodu. Ko nozīmē — prot? Prot, prot — tā kā meža balodis ligzdu taisīt. Kā tajā pasakā rakstīts un stāstīts. Jau pašvaldību vēlēšanas parādija, ka tās prasmes pārbaude vispār pārvēršas par kaut ko tādu divdomīgu.

Un, visbeidzot, arī par procentu barjeru. Dabiski, zemnieki ir stipri. Mēs galu galā sagrabināsim, ejot peļņā viens pie otra, arī augstāku, lielāku drošības naudu, tur mēs nevarētu iebilst par tām summām, bet par procentiem, gan. Acīmredzot tomēr vajadzētu piecus procentus. Lai jau ir kā tagad — tagad taču arī kredītu likmes kaut kur mēnesī ap to grozā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics, "Latvijas ceļš." lūdzu!

G.Meierovics (LC). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu uzdevums ir izskatīt likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums", ko iesniedzis arī "Latvijas ceļš". Kaut arī esmu frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, man tomēr ir dažas iebildes pie apspriežamā likumprojekta. Jo vairāk tādēļ, ka esmu bijis trimdas "jumta organizācijas" galvgalā garus un ilgus gadus.

Un vispirms pie 1.nodaļas 4.panta, kas nosaka, ka Saeimā var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš Latvijas teritorijā dzīvo vai ir pierakstīts un strādā vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas. Šādas prasības nozīmē, ka praktiski ir izslēgta iespēja kļūt par Saeimas kandidātu ārzemēs dzīvojošam Latvijas pilsonim, kaut gan viņam Latvijas Republikas Satversme šādas iespējas neliedz. Latvijas Republikas Satversmes 2.nodaļas 9.pantā ir teikts, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu. Tātad nekādu prasību par Latvijas teritorijā nodzīvoto laiku nav. Es domāju, ka uz Saeimas deputāta amatu var kandidēt katrs Latvijas Republikas pilsonis neatkarīgi no dzīvesvietas vai Latvijā nodzīvotā laika. Pēdējā gadījumā notiek Satversmes pārkāpšana. Un tā ir diskriminācija pret ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, padarot tos it kā par otrās šķiras pilsoņiem. Likums par pilsonību šādu šķirošanu neparedz. Vai mēs no kaut kā baidāmies? Ļausim taču vēlētājiem pašiem izšķirties, vai kāds kandidāts viņiem ir pieņemams vai ne.

Par to, cik mēs paši esam veicinājuši ārzemēs mītošo Latvijas pilsoņu atgriešanos Latvijā. Tas ir labs jautājums. Arvien vēl ne no vienas mūsu valdības, nedz arī no Saeimas nav atskanējis aicinājums, un dedzīgs aicinājums, lai svešumā mītošā tautas daļa atgrieztos Latvijā. Arvien vēl nav likuma par repatriāciju. Tā vietā gan ir radies apzīmējums — "ārpuslatvieši". Kam ar to mēs kalpojam? Tagad man ir manāma tendence, ka Rietumos dzīvojošos latviešus sāk izspēlēt pret Krievijā dzīvojošajiem latviešiem, tā radot vienīgi spriedzi. Šķiet, ka tas ir izdevīgi dažiem, kas nevēlas svešumā mītošo latviešu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē. Kad tika dota iespēja atjaunot Latvijas pilsonību, tad nebija nekādu ierobežojumu attiecībā uz līdzdalību valsts politiskajā darbā. Attiecībā uz līdzdalību. Tādēļ mans ieteikums ir prasību, lai Latvijā būtu nodzīvots vismaz viens gads, svītrot un atvietot ar vārdiem "uz Saeimas deputāta amatu var kandidēt katrs Latvijas Republikas pilsonis neatkarīgi no dzīvesvietas vai Latvijā nodzīvotā laika".

Otrs iebildums man ir pie likumprojekta "Saeimas vēlēšanu likums" 5.nodaļas — "Latviešu pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās ārvalstīs". Šī nodaļa ir jāpapildina ar noteikumiem, kas dod iespēju balsot pa pastu. Tāpat, kā tas bija 5.Saeimas vēlēšanās. Ja mēs nopietni vēlamies un gribam dot iespēju visiem Latvijas pilsoņiem piedalīties Saeimas vēlēšanās, tad šajā nodaļā ir jāparedz "Noteikumi nobalsošanai pa pastu". Eiropas valstīs, Austrālijā, Kanādā, Dienvidamerikas zemēs un Amerikas Savienotajās Valstīs latvieši ir izkaisīti pa visu kontinentu. Daudzos gadījumos attālumi ir tik lieli, ka iespēja nokļūt kādā no nedaudzajiem vēlēšanu iecirkņiem jeb Latvijas sūtniecībām, konsulātiem, ir saistīta ar lieliem izdevumiem, ko lielākā daļa nevar atļauties ziedot. Vai tikai tādēļ mēs neļausim viņiem izpildīt savu pilsoņa pienākumu? Mans ierosinājums tādēļ ir šo nodaļu papildināt ar noteikumiem, kādi bija 5.Saeimas vēlēšanas likumā. Pateicos jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Jānis Lucāns.

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka vajadzētu rast arī iespēju neklātienes balsošanai, vienalga, kuru likumu ņemtu par pamatu. Ir taču tādi vēlētāji kā zvejnieki, piloti, tālbraucēju šoferi un kaut vai vēstnieki vai sportisti, vai pētnieki kādā ekspedīcijā. Mums nevajadzētu arī tādiem liegt iespēju piedalīties vēlēšanās.

Tad par kandidatūru. Kuri varētu kandidēt? Es gribētu mazliet papildināt deputāta Meierovica teikto attiecībā uz to, kā var kvalificēties par kandidātu Saeimai. Ne tik vien, ka būtu gads jādzīvo Latvijā, man ir iebildumi arī pret to pierakstu. Manuprāt, tas ir brīvu Latvijas pilsoni aizvainojošs birokrātisks mehānisms. Mums bija kādreiz dzimtbūšana un zemnieku brīvlaišana. Nu jau vairāk nekā 100 gadi ir pagājuši, un kāpēc vēl šādu relikviju mums vajag paturēt? Attiecībā uz ārvalstniekiem vai nepilsoņiem es varu saprast vēl kādu jēgu. Bet attiecībā uz pilsoņiem tam nav absolūti nekādas nozīmes, vai mūsu pilsonis dzīvo kādā mājā, vai viņš dzīvo zem tilta vai savā laivā, kas noenkurota Daugavā. Tas būtībā būtu vienalga. Tā ir viņa brīvā izvēle. Un tādēļ prasīt tādu pierakstu ir vienkārši cilvēka necienīgi, tāpat kā bija necienīgi, ka koncentrācijas nometnēs uztetovēja uz rokas cilvēkam numuru. Tādēļ es domāju, ka jo ātrāk no mūsu likumdošanas šo procedūru ņem laukā, jo labāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam — Tupešu Jānis.

J.Lucāns (TPA). Cienījamie kolēģi! Pēc manām domām, apspriežamais jautājums ir ārkārtīgi interesants, bet, protams, šī apspriešana mūs nenovedīs ne pie kāda rezultāta. Tas arī ir skaidrs. Es minēšu tādu piemēru. Ja es, piemēram, nonāku kādā auditorejā un mani sāk ļoti lamāt no auditorijas, tad es viņiem uzdodu šādu jautājumu: "Sakiet, cienījamie kungi un dāmas, par ko jūs esat balsojuši?" Ā, par tādu un tādu listi. Es neesmu šajā listē. Esiet tik laipni un mani nelamājiet. Es runāju par atbildības sistēmu valstī. Vai šī vēlēšanu sistēma, kura pašreiz Latvijā tiek lietota, spēj radīt atbildības sistēmu valstī? Ko es saprotu ar atbildības sistēmu valstī? Es saprotu to, ka vēlētājs jūtas atbildīgs par augstāko varu, kuru viņš ir ievēlējis, un augstākā vara ir atbildīga par stāvokli, ko tā ar savu rīcību valstī rada. Lūk, šai savstarpējās atbildības sistēmai lielākā vai mazākā mērā valstī būtu jābūt. Diemžēl šobrīd mūsu demokrātija neļauj radīt šādu atbildības sistēmu. Ne jau tāpēc, ka pats princips ir nepareizs, bet tāpēc, ka mūsu valsts vēl nav gatava šādai demokrātijai. Kur pamatojas šī doma? Pamatojas šī doma tajā apstāklī, ka Latvijā vēl nav nopietnu partiju. Es gribu vēl un vēlreiz apgalvot, ka nav nopietnu partiju, kuras būtu zināmas visai tautai. Ja jūs aizbrauksiet uz simtiem Latvijas pagastu un pajautāsiet, kādas partijas tur darbojas, jūs neuzzināsiet vispār nevienu nosaukumu. Un, ja jūs uzstādīsiet jautājumu, kādas partijas Saeimā ir pārstāvētas, tad daudzos gadījumos jūs tāpat neuzzināsiet, kādas partijas Saeimā ir pārstāvētas. Sakiet, cik lielā mērā šādā stāvoklī var uzskatīt, ka šī vēlēšanu sistēma realizē to, ko mēs saucam par demokrātisku valsts pārvaldes sistēmu? Un tāpēc reizi pa reizei paceļas šis jautājums, ka vajag atgriezties atkal pie atsevišķu deputātu vēlēšanām no vēlēšanu apgabaliem, un tamlīdzīgi priekšlikumi. Protams, es saprotu, ka atsevišķu deputātu vēlēšana no noteiktiem vēlēšanu apgabaliem arī vēl nav galīgais atrisinājums. Bet tur ir vismaz viena kaut cik taustāma saite – vēlētājs beigu beigās zina, par ko viņš ir balsojis. Un satiekoties viņam nav šīs domstarpības, kurā listē tad nu kurš ir bijis. Viņš pat neatceras, kurā listē kurš ir bijis. Redziet, tātad ir kaut kāds pamats. Kaut gan mēs zinām, kā bija ar šīm lietām Augstākajā padomē un kā bija ar šo atbildības sistēmu Augstākajā padomē. Tāpēc arī šo variantu nevar uzskatīt par kaut kādu ideālu. Un vēl un vēlreiz gribu aicināt... Es saprotu, ka šobrīd nav īstais laiks mainīt Satversmi, bet būtu jādomā par tādu iespēju, ka Latvijai tomēr ir vajadzīga gan tautas vēlēta Saeima, kura būtu tāda, kāda nu tā būtu, kādu, cik stabilu un gudru šajā politiskajā situācijā iespējams radīt, un Latvijā būtu vajadzīgs tautas vēlēts prezidents. Tā sakot, lai tiesības būtu līdzsvarā. Es šo priekšlikumu atkārtoju ne jau pirmo reizi. Un var būt, ka tā ir pēdējā reize, kas to lai zina. Bet katrā gadījumā es uzskatu, ka šis priekšlikums varētu būt sakarīgāks no tā viedokļa, ka, vēlējot prezidentu, tie, kas par viņu balso, vismaz zinātu kaut cik par šo cilvēku, kas viņš tāds ir.

Bet, ņemot vērā, ka šodien to izdarīt nevar, es gribētu tikai pāris priekšlikumu minēt. Iekams es eju pie šiem priekšlikumiem, teikšu, ka mūsu frakcija, tas ir, Tautsaimnieku politiskā apvienība, acīmredzot visdrīzākajā laikā tomēr iesniegs priekšlikumu par jauktu vēlēšanu sistēmu, kas varētu kalpot uz priekšdienām, proti, ka daļa deputātu varētu būt, teiksim, no vēlēšanu apgabaliem, daļa no partijām, jo šai partiju sistēmai ir jāveidojas un uz to jāiet. Bet, ņemot vērā pašreizējo reālo situāciju, teiksim, nevajadzētu šīs partijas pagaidām absolutizēt kā vienīgos reālos varas pārstāvjus.

Konkrētie priekšlikumi. Manuprāt, teiksim, tomēr vajadzētu palikt pie četru procentu barjeras. Vajadzētu palikt pie šīs iemaksas 1000 latu apmērā. Un, protams, es neglābjami palieku pie sava viedokļa, ka Latvijas augstākajās varas struktūrās – nedz Saeimā, nedz arī Ministru kabinetā — nevar būt cilvēki, kam ir dubultpilsonība. Sakiet kā gribat, bet tam, kas ir pie augstākās varas, jāizšķiras par to, ka viņš ir ar Latviju, nevis ar vienu kāju, teiksim, vienā vietā, ar otru – otrā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Tupešu Jānis septiņas minūtes izmantos? (No zāles deputāts J.Tupesis: "Jā!") Lūdzu!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi un kolēģes! Protams, es arī aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" piedāvāto Saeimas vēlēšanu likuma projektu, un, proti, nevis tāpēc, ka viņš ir "Latvijas ceļa" projekts, bet tāpēc, ka viņš visstabilāk, visvalstiskāk arī un citu vārdu dēļ veicinās demokrātijas turpmāko attīstību šajā zemē arī vēlēšanās. Es gribu tikai trīs lietas pieminēt. Viena, protams, ir vēlēšanas pa pastu. Es arī atbalstu to. Nenoliedzami, ja mēs neļautu to darīt, tad te vispār būtu Satversmes tiesai jārunā, ka vienam pilsonim neļauj piedalīties vēlēšanās, un tur varētu vēl tālāk runāt, bet es lūdzu arī to pārdomāt, un par to arī tiks runāts. Otra lieta — es gribu runāt par tiem pašiem 12 mēnešiem. Arī es esmu viens no tiem, kurus mans kolēģis deputāts Stašs pieminēja, viens no tiem ārzemniekiem. Es aicinu šeit runāt par attiecīgu kritēriju, kas nosaka, kāpēc kādam vajadzētu vai nevajadzētu piedalīties vēlēšanās. Mēs visi zinām, ka to nenosaka ārzemēs dzīvojošais vai tik ilgi Latvijā dzīvojošais, to nosaka kaut kas pavisam cits. Un atbildība ir jāuzņemas tai partijai, tam politiskajam grupējumam, kurš arī ļauj vienam cilvēkam kandidēt. Vai tas ir kandidāts no Amerikas, kurš kandidēja prezidenta vēlēšanās, vai tas ir no Latvijas — tas nav svarīgi. Atbildību uzņēmās politiskā partija vai grupējums. Mēs visi zinām, ka Latvijā mēs varam braukt uz kuru katru debesspusi, un es jums atradīšu, ja jūs paši nevarat, vēlētājus, kuri tāpat nav lietas kursā, politiskajā lietas kursā, par to, kas notiek Latvijā. Tātad ir Latvijā tādi, kas zina un nezina, un ārzemēs ir tādi, kas zina un nezina. Ja viena valsts pēc Satversmes atļauj vienam cilvēkam būt pilsonim, tad arī tam pilsonim ir jāļauj vēlēt. Tā ir absolūti elementāra patiesība un vajadzība manā skatījumā. Un Satversmes tiesa to, manuprāt, arī tā lemtu.

Tika pieminēta dubultpilsonība jeb dubultpavalstniecība šeit. Kaut arī tas nav tieši saistīts ar šo vēlēšanu likumu, es gribu tikai atgādināt kaut kādus kritērijus. Vienai valstij, vienam parlamentam ir jāskatās, kas tai valstij nāk par labu, un, ja šī valsts, šajā gadījumā Latvija, man ir devusi pilsonības tiesības, tad, ja cita kāda valsts man arī dod pilsonību, ļauj kaut ko darīt, tam nevajadzētu būt absolūti nekādā sakarā ar to, ko šī valsts man ir devusi. Šī valsts lai skatās uz to, ko es daru, kāds cilvēks es esmu, kā es nāku viņai par labu. Un, ja man kāda cita valsts grib dot kaut kādas priekšrocības kaut kur, arī pilsonību, lai viņa to dara, tās ir viņas tiesības. It sevišķi, ja tas nāk pie vēlēšanām. Tātad vēlreiz aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" iesniegto likuma projektu, un par šī lietām un daudzām citām lietām mēs vēl runāsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Vārds Dzintaram Ābiķim paziņojumam!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde notiks tūlīt blakus — Sarkanajā zālē. Tūlīt pēc pārtraukuma sākšanās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Sēdē nepiedalās Andris Ameriks, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Andris Gūtmanis, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Voldemārs Novakšānovs, Gunārs Resnais, Jānis Ritenis, Juris Sinka...

Sēdes vadītājs. Jānis Ritenis ir zālē.

I.Daudišs. Zigurds Tomiņš, Jānis Urbanovičs, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Rezultātu! Reģistrējušies 64 deputāti. Vārds deputātam Ojāram Kehrim, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam — Atis Kramiņš, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Es apspriežamo likumprojektu sakarā gribu runāt tikai par vienu tēmu, proti, par vēlētāju tiesībām, katra pilsoņa, kuram ir vēlēšanu tiesības, iespēju piedalīties vēlēšanās, jo es uzskatu par vecmodīgu, nevajadzīgu un pat arhaisku priekšlikumu saglabāt vai būtībā šajā gadījumā pat ieviest no jauna mūsu likumā normu, ka vēlēšanās var piedalīties tikai tie cilvēki, kas fiziski divas dienas atrodas Latvijā. Un šeit es domāju, ka argumenti pret šo atsaukšanos uz Satversmi ir pilnīgi nevietā, jo tam, ka Satversmē ir pateikts, kad notiek vēlēšanas, ir daudz dziļāka loma un stabilitātes loma, lai mēs zinātu, kad, kurā periodā ir jābūt šīm vēlēšanām, kad attiecīgi pēc tam sanāk Saeimas sēde, kā tiek izveidota valdība. Nevajag pieķerties pie šīs normas un teikt, ka fiziski katram šai brīdī ir jābūt Latvijā. Tas nav nevienā Eiropas valstī, vismaz divās Eiropas valstīs, kurās es diezgan detalizēti zinu vēlēšanu nosacījumus. Un tos zina arī likumprojekta autori. Es esmu pārliecināts, ka, izmantojot kaut kādas formas un paņēmienus, var tikt nodrošinātas vēlēšanu tiesības visiem. Tik daudz varbūt par formu. Bet, drusku runājot par būtību, es minēšu tikai dažus skaitļus un dažus piemērus, lai gan pat tad, ja vienam cilvēkam būtu liegtas šādas tiesības, mums būtu ļoti rūpīgi par to jādomā. Proti, ja mēs paskatāmies uz mūsu tālsatiksmes šoferiem un ekspeditoriem, viņu kopskaits — es šeit palūdzu datus — sastāda apmēram 3000 cilvēku, kas vienlaicīgi atrodas ārpus mūsu valsts robežām un kas tai skaitā stāv uz robežām no divām līdz trim diennaktīm, arī tādēļ, ka mums nav izdevies valdībai, Saeimai nav izdevies, sakārtot stāvokli uz robežām. Šajā gadījumā mēs liedzam viņiem vēlēšanu tiesības. Tālāk es labprāt runātu par cilvēkiem, kuri komandējuma vai atvaļinājuma dēļ tajā laikā atradīsies ārpus mūsu valsts robežām. Es ceru, mēs nedomāsim, ka tikai tādēļ, ka mums ir vēlēšanas šajās dienās, visos vilcienos, visos kuģos, visās lidmašīnās šajās dienās kā pasažieri vai kā komandējumā braucošie nebūs vēlētāju, nebūs mūsu valsts pilsoņu. Šis kopskaitā pēc tādiem eventuāliem aprēķiniem var sastādīt dažus desmitus tūkstošus cilvēku. Un tad es gribētu vēl runāt par studentiem — to diemžēl pašlaik ir tikai daži simti, kas studē ārzemēs. Un būtu ļoti svarīgi, lai tieši šiem jaunajiem cilvēkiem, kuriem būs kārdinājums un pat zināms piedāvājums palikt uz kādu laiku vai varbūt uz visu mūžu kādā citā valstī dzīvot un strādāt, mēs nodrošinātu tiesības un iespējas piedalīties vēlēšanās. Un vēl es labprāt minētu vienu piemēru par kori, jo jau tagad ir zināms, ka kādam no mūsu labajiem koriem būs kādā no Itālijas pilsētām jāpiedalās šajā laikā starptautiskā festivālā, un tāpat būtu ļoti svarīgi, lai visi šie cilvēki pirms tam vai pa pastu varētu izteikt savu attieksmi pret vienu vai otru politisko spēku. Turklāt arī cilvēkus, kas būs tajā laikā Latvijā, pieņemsim, mātes ar maziem bērniem vai tēvus ar maziem bērniem, kam tādu vai citādu iemeslu dēļ būs neērti, kaut vai tikai neērti, šajās dienās meklēt kādu, kas paliktu pie šiem bērniem, es nedomāju, ka mums būtu jāspiež šajā dienā tur doties vai arī nepiedalīties vēlēšanās. Jo, manuprāt, mēs visi gribam, lai visi mūsu pilsoņi, lai visi mūsu vēlētāji būtu savas zemes patrioti tādos apstākļos vai tādās kritiskās situācijās, kad viņiem var nākties ar ieročiem aizstāvēt savu valsti, tās neatkarību. Tas ir ļoti svarīgi, tur jau vairs nevar runāt ne par kādām ērtībām vai neērtībām, bet jārunā varbūt par viņu iespēju ar savu veselību, ar savu dzīvību aizstāvēt šo valsti. Bet visos pārējos gadījumos mūsu uzdevums ir nodrošināt viņiem maksimālas iespējamās ērtības, nevis sarežģīt šo piedalīšanos. Tādēļ es ļoti ceru, ka tas ir iestrādājams uz otro lasījumu. Bet tikpat man ir pilnīgi skaidrs, ka bez šī jautājuma atrisināšanas, es domāju, būtu iespējams atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Tādējādi es pamatā sveros uz atbalstu iesniegtajam likumprojektam, par ko arī aģitēja Endziņa kungs, bet es ļoti labprāt dzirdētu arī noslēguma runā no šī likumprojekta autoriem to, ka viņi meklēs šīs iespējas, jo viņi paši vislabāk zina, kā to izdarīt. Protams, mēs varētu to iesniegt arī paši, bet šīs normas prasa grozījumus vairākos likuma pantos, un es esmu pārliecināts, ka paši likumprojekta autori to zina vislabāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atis Kramiņš — Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs! Pēc tam — Alfrēds Žīgurs.

A.Kramiņš (Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es negribētu, lai mēs šo dienu uzskatītu par vienkāršu darba dienu Saeimā, par parastu likumu apspriešanu, bet gan par noteikta procesa sākumu, proti, mūsu valsts vēlēšanu likumdošanas sakārtošanas sākumu. Vēlēšanu sistēmā, vienā no svarīgākajiem demokrātiskas valsts pamatdokumentiem, mums pašlaik ir liela nesakārtotība. Par to liecina kaut vai arī tas, ka Saeimas vēlēšanu likumu mēs sākām apspriest tikai šodien, kad līdz vēlēšanām palikuši vairs tikai nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, bet priekšvēlēšanu kampaņa faktiski jau ir sākusies. Protams, viss process būs ilgs, politiķi jau pašlaik diskutē par to, kāda vēlēšanu sistēma būtu mums vispiemērotākā, bet tas ir nākotnes jautājums. Pašlaik mēs varētu tikai vēlēties, lai visās vēlēšanās — gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās — būtu viena vēlēšanu sistēma, viens tās tehniskais izpildījums. Tāpēc mēs vēlētos, lai ar vēlēšanām nodarbotos, tās sagatavotu un vadītu profesionāli šim darbam sagatavoti cilvēki. Tādēļ Centrālā vēlēšanu komisija kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ir sagatavojusi likumprojektu par rajonu, pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām un iecirkņu vēlēšanu komisijām. Mēs vēlējāmies, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts kopā ar Saeimas vēlēšanu likumu, tas ir, lai abi šie likumi veidotu vienu likumu paketi. Būtu ļoti labi, ja viss, kas attiecas uz vēlēšanu organizāciju un norisi, uz vēlēšanu komisijām, būtu ietverts vienā likumā — likumā par vēlēšanām. Es ceru, ka tas kādreiz tā arī būs, un uz to mums būtu jāiet, bet pašlaik mēs atbalstām koncepciju par atsevišķu vēlēšanu komisiju likumu un Saeimas vēlēšanu likumu. Es šeit negribu iztirzāt katru no iesniegtajiem alternatīvajiem likumprojektiem par Saeimas vēlēšanām, es gribu teikt tikai to, ka "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts ir vienīgais, kurš ievēro šo manis pieminēto koncepciju. Un tajā ir ietverti arī vairāki citi Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikumi, kuri attiecas uz vēlēšanu organizāciju un to norisi, ņemot vērā mūsu pieredzi, organizējot iepriekšējās vēlēšanas. Tādēļ es aicinātu deputātus pieņemt to pirmajā lasījumā, nobalsot tieši par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Žīgurs (LNNK). Godātie kolēgas! Viens no vissvarīgākajiem pienākumiem ir piedalīties vēlēšanās. Tas ir tas, kas noskaidro mūsu demokrātiju. Un šī demokrātija ir tautas ievēlētie pārstāvji. Mēs nevaram izslēgt nevienu cilvēku, kas ir Latvijas pilsonis, lai viņš nevarētu šajās vēlēšanās piedalīties, vienalga, kur viņš atrastos. Un, ja viņš to vēlas, viņš var jebkurā valstī uzmeklēt Latvijas pārstāvniecību un tajā novēlēt. Tas nozīmē, ka arī tiem cilvēkiem, kuri atrodas uz jūras, vai tiem, kuri būs Baltijas bataljonā, kas veidojas, un atradīsies dienesta komandējumā ārpus Latvijas, ir tiesības piedalīties. Arī tas neizslēdz, vai viņam būtu divas vai trīs pases kabatā. Tas nav no svara. Ja viņš ir Latvijas pilsonis, tad viņam ir visas tiesības — tādas pašas kā jebkuram citam, kas atrodas šeit. Un neaizmirstiet, ka tas ir svarīgi, lai viņš piedalītos vēlēšanās, lai dotu viņam iespēju, nevis kaut kādus ierobežojumus atrastu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es vispirms gribu pateikt paldies runātājiem par konstruktīvajiem priekšlikumiem. Es ceru, ka arī rakstveidā konstruktīvi priekšlikumi tiks saņemti un mēs varēsim tos gan izanalizēt Juridiskajā komisijā, gan pēc tam lemt par to likteni šeit, plenārsēdē. Pašreiz es varbūt mēģināšu īsumā komentēt vai nu tās runas, kurās es tiku aicināts izteikties, vai arī jau izteiktos priekšlikumus. Es negribu šajā situācijā acīmredzot ielaisties politiskās diskusijās, kas izskanēja no viena otra runātāja puses, kuri, ja tā varētu teikt, drīzāk priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros mēģina uzsvērt, ka "Latvijas ceļš" rīkojas nekorekti un ka, pateicoties viņam, ir likumdošana nesakārtota, un tā tālāk, un tā joprojām. Vai arī, ka Juridiskās komisijas vērtējums vispār citiem likumprojektiem nav korekts, kā izteicās Karnupa kungs. Varētu jums piekrist varbūt attiecībā uz Augstāko padomi, ka tas ir palaists kaut kur garām, ka to novērst var vienkārši, un tā tālāk. Bet acīmredzot, kas skar jau Satversmi, tad diez vai varētu teikt, ka tas ir nekorekti, jo šīs normas tik tiešām ir pretrunā ar Satversmi, un tas tomēr būtu jāņem vērā. Es domāju, ka ir apsverams acīmredzot Straumes kunga aizrādījums par zināmu pretrunu ar Satversmi, proti, par dienu skaitu, kad var sākt iesniegt sarakstus un kad ir pēdējā diena. "Latvijas ceļa" variantā tas ir, sākot ar 80.dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas un beidzot ar 60. dienu. Līdz ar to varētu tikt ierobežots Satversmes 48.pantā noteiktais, ka Saeimas atlaišanas gadījumā notiek ārkārtas vēlēšanas. Pēc Saeimas atlaišanas sarakstu iesniegšanai šīm vēlēšanām jānotiek divus mēnešus iepriekš. Ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš.

Bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka arī 1922.gada vēlēšanu likumā bija 80 dienas un 40 dienas kā pēdējais termiņš. Tātad arī zināma pretruna. Es domāju, ka šo problēmu elementāri var atrisināt, izdarot atrunu, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumos šie termiņi neapšaubāmi nobīdās. Tas viss ir izdarāms.

Par sarakstu iesniegšanu, it sevišķi par to, ko Staša kungs šeit izvirzīja, ka sarakstus vajadzētu ļaut iesniegt ne tikai politiskajām partijām, bet gandrīz vai jebkuram.

Bet te jau ir runa tālāk par to, ko teica Lucāna kungs, — par atbildību. Kas tad atbildēs? Man liekas, ka gan 5.Saeimas vēlēšanu likums, gan arī šie iesniegtie vēlēšanu likuma projekti ir vērsti tieši uz to, nevis uz to, lai bremzētu. Es piekrītu Lucāna kungam, ka mums vēl nav stabilu partiju ar bagātām tradīcijām. Varbūt Zemnieku savienība man iebildīs, ka tā nav taisnība, ka ir mums tāda partija. Bet skaidrs ir viens, ka tiešām vēlētāju acīs partiju mums ir daudz, partijas vēl netiek identificētas. Un tieši otrādi — ja mēs mēģināsim ieviest cita veida vēlēšanu sistēmu, ka ne tikai partijas, bet arī cilvēku grupas var iesniegt sarakstus vai pat cilvēks pats var izvirzīt sevi un cīnīties par sevis ievēlēšanu, tad jau acīmredzot arī mēs neradīsim priekšnoteikumus, lai varētu partijas normāli attīstīties, sevi identificēt un līdz ar to arī uzņemties šo politisko atbildību vēlētāju priekšā. Tā būtu viena lieta.

Otra lieta. Arī tā ideja, ko izteica Staša kungs attiecībā uz pilnībā grozāmiem sarakstiem, uz to, ka vienā sarakstā varētu ierakstīt no cita saraksta sev vēlamos kandidātus, bija 1922.gada vēlēšanu likumā, kur bija šie pilnībā grozāmie saraksti, kur varēja tādā veidā rīkoties. Nu, tie kas sekoja varbūt debatēm Augstākajā padomē, kad tika gatavots un apspriests likums "Par 5.Saeimas vēlēšanām", ļoti labi atceras, cik asas un karstas diskusijas bija un ka galu galā tomēr tajā laikā Augstākā padome nonāca pie secinājuma, ka tas jau arī ir tas pats, ka mēs būtībā tātad nesekmēsim šo partiju veidošanos. Un galu galā atsevišķi viens deputāts nest atbildību vēlētāju priekšā var. Protams, tīri individuāli — viņu vienkārši nākamajās vēlēšanās neievēlēs, bet te uz kārts jau tiek likts nevis atsevišķs indivīds, bet uz kārts tiek likts partijas gods, partijas autoritāte. Un acīmredzot tātad arī jau tie cilvēki, kuri tiek iekļauti attiecīgo partiju vai partiju koalīciju vai apvienību sarakstos, nes atbildību gan par tiem cilvēkiem, kas tur ir iekļauti, gan par to, kā viņi darbojas, kā tiek realizēta viņu programma.

Es nevaru apstāties pie visiem priekšlikumiem, kas šeit izskanēja. Varbūt vēl par vienu ideju, ko izteica Kokina kungs, — ka vajadzētu radīt iespēju ārvalstīs balsojošiem vēlētājiem balsot jebkurā vēlēšanu apgabalā. Manuprāt, tas ir diezgan sarežģīti, jo Satversmes 7.pants nosaka, ka no vēlēšanu apgabala ievēlējamo deputātu skaits tiek noteikts proporcionāli vēlētāju skaitam. Acīmredzot ir problemātiski, kādā veidā mēs varēsim tagad pierakstīt tos, kas dzīvo ārzemēs, pie Vidzemes, pie Kurzemes, pie Latgales, pie Rīgas vai pie cita apgabala. Šeit ir problemātiski. Es vienkārši, Kokina kungs, gribu vērst uzmanību uz to, ka nav tik vienkārši varbūt, lai mēs varētu tādā veidā rīkoties.

Tālāk. Vēl šeit izskanēja it sevišķi par domicīlija noteikšanu, par šo 12 mēnešu pastāvīgo dzīvi, kā Kalniņa kungs šeit izteicās, pret pierakstu. "Latvijas ceļa" variantā ir "pierakstīts vai strādā". Tātad nebūt nav tā, kā jūs uzsverat, ka viss ir saistīts tikai ar pierakstu. Acīmredzot šo formulējumu arī var mainīt, ja tas ir pretrunā ar Satversmi, un tā tālāk, un tā joprojām. Es nezinu, acīmredzot katra valsts var noteikt kaut kādus ierobežojumus, jo tikpat labi ir apsverams tādā pašā kontekstā, teiksim, ierobežojums, kas paredz, ka var ievēlēt par Saeimas deputātu Latvijas pilsoni, kurš ir sasniedzis 21 gada vecumu un kurš prot valsts valodu trešās, augstākās prasmes pakāpē. Tikpat labi apsverams, kāpēc tāds ierobežojums ir adresēts Valsts drošības komitejas bijušajiem darbiniekiem, tai skaitā ārštata darbiniekiem, kāpēc ierobežojumi ir arī agrāk sodītajiem un tā tālāk, un tā joprojām.

Es gribu vērst uzmanību arī uz to, ka, piemēram, ja mēs gribam piesaukt citu valstu likumdošanu, tad, teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs par prezidentu nebūt nevar ievēlēt katru Amerikas pilsoni, kaut arī visi Amerikas pilsoņi ir vienlīdzīgi un vienādi viena likuma priekšā. Par Amerikas prezidentu var ievēlēt tikai tādu Amerikas pilsoni, kurš ir nevis naturalizējies, bet gan dzimis Amerikā. Tātad atrunas ir daudzu valstu likumdošanā. Un neapšaubāmi, ka tas viss ir diskutējams. Tad, kad mēs saņemsim konkrētus priekšlikumus, kad mēs izskatīsim šo likumu, vēlēšanu likumu, otrajā lasījumā, proti, pa pantiem.

Varbūt vienīgi vēl dažus vārdus par balsošanu pa pastu. Nebūt nav tik vienkārši, kā to mēģina uzsvērt Kehra kungs, saistot pat iespējamo balsojumu par atbalstu otrajā lasījumā ar balsošanu pa pastu. Tas ir ļoti nopietni apsverams, jo, manuprāt, tādā gadījumā ir jādomā par nepieciešamību izdarīt grozījumus Satversmē. Un vēl kas. Ja jau mēs domājam paredzēt šādu normu — iespēju balsot pa pastu, tad, lai visi pilsoņi būtu vienlīdzīgi, šādas tiesības balsot pa pastu jādod ne tikai tiem, kas atrodas Amerikas kontinentā vai atrodas rietumvalstīs, bet arī tiem, kas dzīvo un atrodas šeit, Latvijas teritorijā. Es stingri šaubos par to, ka Latvijas pasts ir spējīgs nodrošināt, lai šie konverti ar balsošanas rezultātiem neaizietu zudumā. Neapšaubāmi šīs problēmas ir ļoti nopietni diskutējamas, pārdomājamas, un es domāju, ka tam mēs varēsim uzmanību veltīt, apspriežot šo likumprojektu pa pantiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu balsojumam! Kārtības ruļļa 89. pants, 2.punkts. "Ja ir iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā. "

Iesniegšanas secībā vispirms ir deputātu Kiršteina, Lamberga, Budovska, Berklava un Krastiņa likumprojekts, pēc tam — deputātu Grīnblata, Straumes, Dāliņa, Pētersona un Sinkas likumprojekts, pēc tam — deputātu Endziņa, Lagzdiņa, Panteļējeva, Kamaldiņa un Elferta likumprojekts.

Vai pret balsošanas secību un procedūru nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5. Saeimas vēlēšanām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā, kuru iesnieguši deputāti Kiršteins, Lambergs, Budovskis, Berklavs un Krastiņš! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 11. Nav pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim par deputātu Grīnblata, Straumes, Dāliņa, Pētersona un Sinkas iesniegtā likumprojekta "Saeimas vēlēšanu likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - 11. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Saeimas vēlēšanu likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā, kuru iesnieguši deputāti Endziņš, Lagzdiņš, Panteļējevs, Kamaldiņš un Elferts! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 13. Pieņemts. Lūdzu — par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Endziņš. Cienījamie kolēgas! Es lūgtu iesniegt priekšlikumus 10 dienu laikā. Tas būtu tātad līdz 3.martam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret šo termiņu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Izskatām nākamo likumprojektu. Likumprojekts "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" .

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumprojektu "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un iecirkņu vēlēšanu komisijām" izstrādāja Centrālā vēlēšanu komisija. Bet, tā kā Centrālajai vēlēšanu komisijai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, tad likumprojekts tika apspriests Juridiskajā komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izdarot dažus precizējumus likumprojektā, to likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedza izskatīšanai Saeimā. Līdz šim v ēlēšanu komisiju darbību reglamentēja trīs likumi, proti, likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", kas reglamentēja tikai Centrālās vēlēšanu komisijas darbību, likums "Par 5.Saeimas vēlēšanām", kas reglamentēja vēlēšanu komisiju darbību Saeimas vēlēšanu sagatavošanas un norises periodā, kā arī likums par domes (padomes) vēlēšanām, kas reglamentēja vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbību pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas un norises procesā. Ar ko piedāvātais likumprojekts atšķiras no līdz šim spēkā esošajām normām, kas reglamentēja vēlēšanu komisiju darbību? Šādu atšķirību ir vairāk nekā desmit.

Pirmā būtiskā atšķirība ir tā, ka piedāvātā likumprojekta 1.pantā noteikts, ka visas vēlēšanu komisijas, tai skaitā arī iecirkņu komisijas, darbojas septiņu locekļu sastāvā. Līdz šim vēlēšanu komisiju locekļu skaits bija diferencēts. Piemēram, Rīgas vēlēšanu komisijā bija 15 locekļu, savukārt pilsētu, republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijās parasti bija 12 locekļu vai 10, bet mazo pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijās parasti bija no 5 līdz 9 locekļiem. Iespēja noteikt diferencētu vēlēšanu komisiju locekļu skaitu lielā mērā apgrūtināja Saeimas darbu tajā ziņā, ka grūti bija noteikt vēlēšanu komisiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, jo vēlēšanu komisiju locekļu darbs daļēji tika atalgots un iepriekš nevarēja paredzēt, cik komisijas locekļu sastāvā tiks izveidota attiecīgā pagasta, pilsētas vai rajona vēlēšanu komisija.

Otrā atšķirība, arī ļoti būtiska, ir tā, ka saskaņā ar likumprojekta 2. pantu visas vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas darbojas pastāvīgi un to darbības laiks tiek saskaņots ar attiecīgo domju (padomju) pilnvaru laiku.

Likumprojektā noteiks arī detalizēts un diferencēts vēlēšanu komisiju finansēšanas veids. Ja vēlēšanu komisijas darbojas, lai sagatavotu Saeimas vēlēšanas un tautas nobalsošanu, tad vēlēšanu un iecirkņu komisijas tiek finansētas no valsts budžeta, bet tajos gadījumos, kad notiek pašvaldību vēlēšanas vai arī tiek organizēta domju (padomju) deputātu atsaukšana, iecirkņu komisijas un vēlēšanu komisijas tiek finansētas no attiecīgās pašvaldības budžeta. Turklāt šajos gadījumos iecirkņu komisijas tiek finansētas gan no pirmā līmeņa pašvaldību, gan no otrā līmeņa pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Likumprojekta 6.pants nosaka, ka vēlēšanu komisijas locekļiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, tiem jāprot latviešu valoda un jābūt vismaz vispārējai vidējai izglītībai. Komisijā izcēlās diezgan garas debates un diskusijas par to, vai uz vēlēšanu komisiju locekļiem nevajadzētu attiecināt tos ierobežojumus, kurus spēkā esošais Civildienesta likums paredz valsts civildienesta ierēdņiem, proti, ka tiem būtu jābūt vidējai izglītībai, jāprot valsts valoda augstākajā valodas prasmes līmenī, tie nedrīkst būt tā saucamie čekisti un tā tālāk, un tā joprojām. Komisija, jāsaka — paldies Dievam, nolēma, ka nebūtu attiecināmi šie ierobežojumi, jo citādi, ņemot vērā to, ka vēlēšanu un iecirkņu komisijās strādātu vairāk nekā 5000 locekļu, ļoti daudz līdzekļu, laika un darba vajadzētu, lai noskaidrotu, vai šī vienkāršā darba darītājs atbilst sarežģītajiem civildienesta noteikumiem un ierobežojumiem. Iecirkņa un vēlēšanu komisijas izveido balsojot attiecīgo pašvaldību domes vai padomes no izvirzītajiem kandidātiem. Kandidātus var izvirzīt reģistrētas politiskas organizācijas, attiecīgās domes (padomes) deputāts vai 10 balsstiesīgi Latvijas Republikas pilsoņi. Ja jūs atceraties, līdz šim spēkā esošā kārtība paredzēja, ka kandidātus iecirkņu un vēlēšanu komisijām var izvirzīt tikai un vienīgi reģistrētas politiskas un sabiedriskas organizācijas.

Ļoti labu normu, mūsuprāt, paredz likumprojekta 10. un 11. pants, kas nosaka, ka neievēlētie kandidāti kļūst par rezervistiem un gadījumā, ja kāds no iecirkņa komisijas locekļiem vai vēlēšanu komisijas locekļiem nevēlas turpināt darbu vai kādu citu apstākļu dēļ iziet no komisijas sastāva, tad tas kandidāts, kurš saņēmis nākošo vislielāko balsu skaitu, automātiski ieiet attiecīgā iecirkņa vai vēlēšanu komisijā. Tātad nav jārīko jaunas vēlēšanas. Mūsuprāt, tā ir ļoti laba norma, ko paredzējusi Centrālā vēlēšanu komisija šajā projektā.

Atšķirībā no pastāvošās sistēmas turpmāk ir iecerēts, ka vēlēšanu komisijās nebūs priekšsēdētāju vietnieku, būs tikai sekretāri, kuri priekšsēdētāju prombūtnes laikā varētu pildīt priekšsēdētāju pienākumus.

Tā kā vēlēšanu un iecirkņu komisiju darbs ir diezgan sarežģīts, neapšaubāmi ir nepieciešams maksāt arī atlīdzību par paveikto darbu. Tādēļ likumprojekta 21. pants paredz, ka atlīdzības apmēru par darbu komisijās nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā Ministru kabineta apstiprinātos normatīvus, Saeimas vēlēšanu gadījumā un tautas nobalsošanas gadījumā, bet, ja notiek deputāta atsaukšana vai arī pašvaldību vēlēšanas, tad vēlēšanu komisijas locekļu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība, jo pamatnorma ir tāda, ka pašvaldību vēlēšanas tiek finansētas no attiecīgās pašvaldības budžeta.

Ārkārtīgi svarīga norma ir ietverta 28. pantā, kas nosaka, ka balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai iecirkņa vēlēšanu komisija var pieaicināt civildienesta ierēdņus vai citus speciālistus, kuriem ir tiesības vēlēt. Šāda norma ir daudzu rietumvalstu analogos likumos. Šādas normas nepieciešamību ārkārtīgi atbalsta Centrālā vēlēšanu komisija, jo dažkārt iecirkņu komisijas locekļi nav pietiekami kompetenti, lai orientētos sarežģītajā balsu skaitīšanas un aprēķināšanas mehānismā. Tādēļ būtu nepieciešams dot iespēju vajadzības gadījumā pieaicināt speciālistus šajos jautājumos. Saskaņā ar 28. panta noteikumiem šādos gadījumos attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs ar pieaicinātajiem speciālistiem noslēdz darba līgumu, kurā paredzētas tiesības un pienākumi.

Pēdējā būtiskā atšķirība piedāvātajā likumprojektā ir tā, ka tiek paredzēts, ka sūdzību septiņu dienu laikā var iesniegt tiesā, ja gadījumā ir konstatētas nelikumības balsošanas vai vēlēšanu gaitā, bet pēc tam — Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz šim sūdzības varēja iesniegt septiņu dienu laikā tikai tiesā. Tātad šāds jauninājums.

Godātie kolēģi! Es aicinātu šodien pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam līdz 3. martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs nav pieteikušies, tāpēc debates neatklājam, bet Saeimu vēlas uzrunāt Atis Kramiņš - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu!

A.Kramiņš (Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kā jau Lagzdiņa kungs savā runā pieminēja, mums pašlaik ir vairāki likumi, kas reglamentē vēlēšanu komisiju darbību. Tātad tie praktiski ir 4 likumi: likums par Saeimas vēlēšanām, likums par pašvaldību vēlēšanām, likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un likums par pašvaldību deputātu atsaukšanas kārtību. Lai šos likumus vajadzības gadījumā realizētu, nepieciešamas bija šīs vēlēšanu komisijas, un pašreiz šīs vēlēšanu komisijas tika veidotas katram šādam gadījumam. Bet šis vēlēšanu komisiju veidošanas process ir diezgan smags un diezgan grūts. Tas bija pirmkārt.

Otrkārt. Centrālā vēlēšanu komisija, analizējot iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, konstatēja ļoti daudz kļūdu un neprecizitāšu vēlēšanu komisiju darbībā, kā arī rezultātu aprēķināšanā un balsu skaitīšanā. Piemēram, pašvaldību vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija, pārbaudot vēlēšanu komisiju protokolus, 16 procentos gadījumu atrada kļūdas, 15 gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija ar savu lēmumu bija spiesta anulēt šo komisiju lēmumus, jo mainījās deputātu sastāvs. Runājot ar komisiju locekļiem un priekšsēdētājiem, konstatējām, ka, neskatoties uz komisiju apmācību, kuru organizēja Centrālā vēlēšanu komisija, ļoti daudzi nebija sapratuši balsu skaitīšanas un rezultātu noteikšanas mehānismu. Tas norāda uz to, ka vēlēšanu komisijās bieži iekļuva gadījuma cilvēki bez pietiekamas profesionālās sagatavotības. Šo abu faktoru ietekmē Centrālā vēlēšanu komisija nonāca pie secinājuma, ka jāveido pastāvīgi darbojošās vēlēšanu komisijas kā pastāvīgas pašvaldību institūcijas, kuras darbojas attiecīgās domes vai padomes pilnvaru laikā. Komisiju veidošanā būtiskākais būtu nevis partejiskais, bet gan profesionālais princips, un šādas komisijas mēs varētu arī labāk apmācīt.

Visas šīs pamatnostādnes ietvertas jums piedāvātajā likumprojektā, un tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija lūdz godāto Saeimu atbalstīt mūsu izstrādāto likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. 3. marts. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Sēdē nepiedalās: Andris Ameriks, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Andris Gūtmanis, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Janīna Kušnere, Voldemārs Novakšānovs, Gunārs Resnais, Juris Sinka, Zigurds Tomiņš, Jānis Urbanovičs, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā Saeimas sēde rīt pulksten 9.00.