23. februāra sēde

Kopsavilkums

 

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". (r.s.dok.nr.1234; z.s.dok.nr.72) Balsojums: 48 par, 5 pret, 9 atturas;

— "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". (z.s.dok.nr. 78) Balsojums: 60 par, 0 pret, 1 atturas;

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"". (r.s.dok.nr.1128; z.s.dok.nr.80) Balsojums: 64 par, 0 pret, 1 atturas;

— "Grozījumi likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"". (r.s.dok.nr.1254a; z.s.dok.nr.108, nr.108a) Balsojums: 65 par, 0 pret, 2 atturas;

— "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"". (r.s.dok.nr.1257a; z.s.dok.nr.107, nr.107a) Balsojums: 63 par, 0 pret, 2 atturas;

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". (r.s.dok.nr.1256a; z.s.dok.nr.106, nr.106a) Balsojums: 65 par, 0 pret, 0 atturas;

— "Grozījumi likumā "Par darba aizsardzību"". (r.s.dok.nr.785, nr.958, nr.1261; z.s.dok.nr.112, nr.112a) Balsojums: 59 par, 0 pret, 0 atturas;

— "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". (r.s.dok.nr.786, nr.957, nr.1260; z.s.dok.nr.112) Balsojums: 59 par, 0 pret, 0 atturas;

— "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". (z.s.dok.nr.161) Balsojums: 61 par, 0 pret, 0 atturas.

 

Saeima kā steidzamus 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". (z.s.dok.nr.135) Balsojums: 60 par, 0 pret, 0 atturas;

— "Par Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas vienošanos par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem". (z.s.dok.nr.188) Balsojums: 63 par, 0 pret, 1 atturas;

— "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". (z.s.dok.nr.151, nr.151a) Balsojums: 65 par, 0 pret, 1 atturas;

— "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām". (z.s.dok.nr.181) Balsojums 1.lasījumā: 61 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums 2.lasījumā: 67 par, 0 pret, 0 atturas.

 

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". (r.s.dok.nr.1172; z.s.dok.nr.90) Balsojums: 64 par, 1 pret, 0 atturas;

— "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"". (r.s.dok.nr.1227; z.s.dok.nr.930) Balsojums: 60 par, 0 pret, 1 atturas;

— "Grozījums likumā "Par tiesu varu"". (z.s.dok.nr.133) Balsojums: 60 par, 0 pret, 1 atturas;

— "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". (r.s.dok.nr.1221; z.s.dok.nr.103) Balsojums: 65 par, 0 pret, 2 atturas.

 

Saeima 1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— "Par Latvijas Republikas un Ziemeļu Valstu Investīciju bankas līgumu". (z.s.dok.nr.76) Balsojums: 59 par, 0 pret, 0 atturas;

— "Par Latvijas Investīciju bankas vispārējā aizņēmuma garantijas līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku". (z.s.dok.nr.75) Balsojums: 47 par, 1 pret, 2 atturas;

— "Grozījums likumā "Par telekomunikācijām"". (r.s.dok.nr.1238; z.s.dok.nr.73) Balsojums: 52 par, 1 pret, 10 atturas;

— "Par 1971.gada 2.februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdens putnu dzīves vidi". (z.s.dok.nr.183) Balsojums: 61 par, 0 pret, 0 atturas.

 

Saeima 1.lasījumā izskatīja likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". (r.s.dok.nr.1322; z.s.dok.nr.87) Balsojums: 58 par, 2 pret, 3 atturas;

— "Ministru kabineta noteikumi nr.17 "Būvniecības noteikumi"". (z.s.dok.nr.33, nr.92) Balsojums: 63 par, 0 pret, 1 atturas;

— "Ministru kabineta noteikumi nr.9 "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju""". (z.s.dok.nr.15, nr.15b, nr.92) Balsojums: 39 par, 15 pret, 9 atturas;

— "Ministru kabineta noteikumi nr.1 "Par grozījumiem likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju""". (z.s.dok.nr.9, nr.9b, nr.92) Balsojums: 56 par, 1 pret, 3 atturas;

— "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". (r.s.dok.nr.1342, nr.1342b; z.s.dok.nr.104) Balsojums: 58 par, 0 pret, 6 atturas.

 

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

— "Par grozījumiem "Latvijas Republikas valsts robežas likumā"". (z.s.dok.nr.175, nr.175a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai;

— "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par valsts aizsardzību"". (z.s.dok.nr.182, nr.182a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

 

Deputātu jautājumi:

— Saeima noklausījās finansu ministra A.Piebalga atbildi uz Saeimas deputātu G.Bērziņa, J.Kokina, M.Ā.Kalniņa, O.Grīga un V.Novakšānova jautājumu par budžeta asignējumu samazināšanu Latvijas radio. (z.s.dok.nr.153, nr.153a);

— Saeima noklausījās veselības aizsardzības valsts ministra P.Apiņa atbildi uz Saeimas deputātu J.Straumes, M.Grīnblata, J.Sinkas, A.Pētersona un I.Dāliņa jautājumu par Pasaules Bankas Rehabilitācijas kredīta veselības aizsardzībai sadali un izlietojumu. (z.s.dok.nr.162).

 

Saeima pieņēma likumprojektus:

— "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā"". (z.s.dok.nr.184);

— par Saeimas izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu cēloņus, kuri radījuši finansu krīzi vairākās Latvijas Republikas komercbankās un līdz ar to apdraud valsts finansu sistēmas stabilitāti, locekļu ievēlēšanu. (z.s.dok.nr.194) Komisija tika apstiprināta šādā sastāvā: Māris Grīnblats, Ojārs Kehris, Aija Poča, Vilis Krištopans, Kārlis Jurkovskis, Andrejs Krastiņš, Viesturs Pauls Karnups;

— par parlamentārās izmeklēšanas komisijas 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai locekļa ievēlēšanu. Par komisijas locekli tika ievēlēts deputāts Kārlis Jurkovskis. (z.s.dok.nr.192);

Saeima, aizklāti balsojot, nepieņēma lēmumprojektu par E.Cepurnieka iecelšanu Satversmes Aizsardzības biroja direktora amatā. (z.s.dok.nr.195) Balsojums: 18 par, 39 pret, 12 atturas.

Lauma Koļesņikova, Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Izskatām trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" . Mēs pārtraucām izskatīšanu 6.pantā un tagad mums būtu jāapspriež deputātes Seiles priekšlikums. Deputāte Seile lūdza vārdu debatēs, un jūs varat runāt tagad. Lūdzu, deputāte Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Labrīt, cienījamie deputāti! Kāpēc es tik ļoti aizstāvu iepriekšējo spēkā esošo redakciju, to papildinot nedaudz savādākā tekstā, palielinot 60 procentus akciju uz 75 procentiem akciju? Tāpēc, ka vecajā redakcijā bija paredzēts, ka par sertifikātiem var iegādāties akcijas šajos maizes ražošanas uzņēmumos ikkatrs labības audzētājs, arī kooperatīvās sabiedrības, bet jaunajā redakcijā, abos variantos, ir paredzēts sašaurināts loks, tātad par sertifikātiem akcijas varēs iegādāties tikai kooperatīvās sabiedrības. Es vēlreiz atgādinu, ka ne visiem cilvēkiem gribas saiet šajā lielajā kolektīvā un veidot piespiedu kooperatīvas sabiedrības. Var gadīties, ka kāds ļoti spēcīgs zemnieks grib savus 50 vai 70 sertifikātus par nodzīvotajiem gadiem ieguldīt šajā maizes ražošanas uzņēmumā. Pagājušajā plenārsēdē izskanēja arī, ka šie individuālie zemnieki taču varētu iegūt tās acijas, kas paliek pāri — 10 līdz 20 procentu citiem uzņēmējiem. Nu, pirmkārt, diskriminējoši ir tas, ka viņus tagad nosauc par citiem uzņēmējiem. Zemnieks ir zemnieks, viņš ir labības ražotājs, viņš ir piena ražotājs. Un tāpēc galvenais iebildums ir tāds, ka šos10 līdz 25 procentus akciju taču nevar nopirkt par sertifikātiem. Es iesaku atbalstīt manis ieteikto redakciju. Kaut arī ir par vēlu labot, protams, to varētu papildināt ar Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, jo Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir daudz izsmeļošāks, tas paplašina arī šo loku un pieļauj akcijas iegādāties arī lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām, ne tikai labības audzētāju kooperatīvām sabiedrībām. Bet arī šajā tautsaimnieku variantā individuālajam zemniekam tiek liegts iegādāties maizes ražošanas uzņēmumu akcijas par sertifikātiem. Aicinu balsot par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība, tautsaimnieku komisijas priekšsēdētājs! Es atvainojos, kur mums ir referents? Jūs, ja, paldies! Jūs kā referents vai kā deputāts runājat tagad? Jo, ja kā referents, mums ir jānoslēdz debates, ja kā deputāts, tad, lūdzu, runājiet!

J.Zaščerinskis (TPA). Kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist Seiles kundzei tanī jautājumā, ka pie tā formulējuma, kādu devusi komisija, individuālais ražotājs nevarēs iegādāties akcijas. Individuālais ražotājs varēs iegādāties akcijas jebkurā gadījumā, arī par sertifikātiem, jo kooperatīvam, vai tas veidojies iepriekš, vai tas veidosies pēc tam, vienalga, savs juridiskais statuss pircējiem par sertifikātiem būs jāveido. Un tātad rezultāts praktiski būs viens un tas pats. Jautājuma būtība ir citur. Labības kombinātam ir tāda vērtība, ka, ja mēs atstāsim atsevišķu ierakstu atsevišķam ražotājam, neviens ražotājs tik un tā praktiski, teiksim, iegādāties šo kombinātu individuāli nevar. Zem ražotāju markas tas var aiziet citas struktūras, zem ražotāju markas var aiziet tajā pašā laikā arī tā saucamais melnais kapitāls jeb nezināmais kapitāls. Nav zināms, no kurienes viņš nācis, no kādām mafiozām struktūrām viņš nācis. Es tomēr uzskatu, ka jādod iespēja ražotājiem katram individuāli iegādāties par sertifikātiem šīs akcijas, veidot kopīgu pieteikumu kā kooperatīvai sabiedrībai, un pilnīgi atbalstu domu, ka tā jādod ne tikai graudu audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām, ne tikai graudu audzētājiem, bet arī visiem pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Ļoti labs piemērs jau ir Jēkabpilī, kur cūkkopības komplekss sadarbojas ar labības kombinātu, un tas nāk par labu, kā saka, gan vienam, gan otram. Tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas formulējumu, kuru komisija pieņēmusi ar lielu balsu vairākumu un pieņemt komisijas izteiktajā redakcijā. Paldies! (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Personīgi es sēdi varu vadīt vēl lielākā troksnī un praktiski es pie tā esmu pieradis. Varu sekot līdzi, ko runā runātājs tribīnē, un sekot līdzi dokumentiem, bet deputāti, kuri sēž pēdējās rindās, sēdes vadītājam izsaka protestus un pārmetumus par to, ka es neaicinu jūs būt klusākiem. It sevišķi no rītiem jums ir tik daudz kas pārrunājams. Es ļoti labi jūs saprotu, bet jāņem vērā arī kolēģu aicinājums būt klusākiem, lai viņi var sekot līdzi un balsot pēc būtības, nevis pēc... Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Pēdējā ceturtdienas sēdē mēs nobalsojām par variantu izslēgt no otrā lasījuma redakcijas 6.panta pirmās daļas 3.punkta vārdus "kā nedalāmo paketi". Tātad, ja mēs tagad balsojam par komisijas variantu, kuru varētu atbalstīt, tad es domāju, ka mums līdz ar to tomēr būtu jābalso par komisijas variantu, izslēdzot vārdus "kā nedalāmo paketi".

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies debatēs runāt deputāti? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, vārds referentam, ja jūs vēlaties runāt. Līdz ar to es tikai precizēšu. Mums būs divi balsojumi. Pirmo mēs balsosim deputātes Seiles priekšlikumu par 6.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju, pēc tam balsosim komisijas redakciju, bet par komisijas redakciju es gribēju konsultēties ar referentu. Komisijas redakcijā tad mums ir jau jāņem vērā, ka ir pieņemts lēmums izslēgt otrā lasījuma redakcijas 6.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "kā nedalāmo paketi"...

J.Zaščerinskis. Pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītājs. Tad te šeit ir jāsvītro.

J.Zaščerinskis. Pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītājs. Nu, es tad nolasīšu pirms balsojuma, lai būtu pilnīga skaidrība. Lūdzu, godātie deputāti! Zvanu, lūdzu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu izteikt 6.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: "Labības audzētājiem, to kooperatīvajām sabiedrībām vai apvienībām ne vairāk par 75 procentiem akciju, kuras ir tiesības iegādāties par sertifikātiem." Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 26, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu šo punktu izteikt šādā redakcijā: "Lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām un to apvienībām līdz 75 procentiem akciju, kuras var iegādāties arī par privatizācijas sertifikātiem." Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts un redakcijas komisijas... es atvainojos, Tautsaimniecības komisijas redakcija ir apstiprināta 6.pantam. Tālāk, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Uz trešo lasījumu ir ienācis Seiles kundzes priekšlikums par 6.panta otro daļu. Komisija principā pieņēma šo priekšlikumu, nedaudz to precizējot, un komisijas priekšlikums ir izteikts jums izsniegtā dokumenta 4.ailītē. Aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Šim manam priekšlikumam sakarā ar iepriekšējo balsojumu, kurā manu priekšlikumu neatbalstīja Saeima, nav vairs jēgas. Tātad to var... Es noņemu savu priekšlikumu, jo tas bija saistīts ar iepriekšējo, bet es tikai gribu no šīs tribīnes izteikt jautājumu "Latvijas ceļa" frakcijai — kāda tad ir jūsu lauksaimniecības politika, kāda tad ir jūsu politika, ja jūs neieklausāties priekšlikuma būtībā un atgriežaties kolhoza sistēmā? Laimīgu ceļavēju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības komisijas 6.panta otrās daļas redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 13. Komisijas redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

J.Zaščerinskis. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav, ir lūgums to apstiprināt kopumā, pieņemt kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret- 5, atturas - 9. Likums pieņemts.

 

Sākam izskatīt 23.februāra sēdes darba kārtību. Par izmaiņām darba kārtībā iesniegšanas secībā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš lūdz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" otrajā lasījumā izskatīt pēc V sadaļas jautājumiem. Te jāņem vērā, godātie deputāti, ka šeit ir tehniska kļūda numerācijā. Bet, tā kā deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus, ņemot vērā tādu numerāciju, kāda ir šeit, tad orientēsimies uz sadaļām un uz to numerāciju, kura ir šeit, kaut arī pēc kārtas viņa neatbilstu tai, kurai vajadzētu būt. Piemēram, ceturtā sadaļa beidzas ar 9.punktu un piektā sadaļa sākās ar 6.punktu. Es ceru, ka darbinieki saprot šo situāciju bez īpašiem aizrādījumiem. Vai pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas 23.februāra sēdes darba kārtībā: darba kārtības 28. jautājumu – likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību", darba kārtības 51. jautājumu – likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas vienošanos par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem", darba kārtības 54. jautājumu – likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām" un darba kārtības 58. jautājumu – likumprojektu "Par 1971.gada 2.februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi" – šos jautājumus izskatīt aiz darba kārtības 10. jautājuma sestajā sadaļā. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Juridiskā komisija lūdz 23.februāra sēdes darba kārtības 39.punktu – likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" trešajā lasījumā un 35.punktu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" pārcelt pirms darba kārtības VI sadaļas jautājumiem, pirms 8.punkta. Nav deputātiem iebilžu? Pieņemts.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995.gada 23.februāra sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: lēmuma projektu "Par deputāta mandāta atjaunošanu" izskatīt kā V sadaļas – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana", pirmo punktu. Vai deputātiem nav iebilžu pret šo priekšlikumu? Deputāts Budovskis, lūdzu, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es runāju Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā un lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt un noraidīt sakarā ar šo priekšlikumu iesniegtā lēmuma projekta izskatīšanu šodien atbilstoši Kārtības ruļļa 117. pantam. Attiecīgi es vēlētos vēl teikt sekojošo. Minētais jautājums par deputāta mandāta atjaunošanu faktiski ir aizsācies pagājušā gada 27. aprīlī, kad mēs izskatījām jautājumu par minēto deputātu mandātu darbības apturēšanu. Tanī reizē Mandātu un iesniegumu komisija savā priekšlikumā nebija ietvērusi šo 3. punktu par mandātu darbības apturēšanu, bet to lēma Saeima. Un tas ir atbilstoši Satversmes pantam. Lai minētu konkrēti, par kuru Satversmes pantu es runāju, tad teikšu, ka es runāju par diviem pantiem. Pirmkārt, tas ir 18. pants, kurā ir noteikts, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Tātad tas nozīmē, ka jebkurā brīdī Saeima var pārbaudīt savu locekļu pilnvaras. Un tālāk 29. pants: Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu, ne citādi ierobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Šis gadījums atbilst tai daļai, kurā ir runa par viņa personas brīvības ierobežošanu, bet arī šeit ir nosacījums: ja tam nepiekrīt Saeima. Saeima tam piekrita. Saeima nobalsoja. Un tālāk viss jautājums, jautājuma izskatīšana tika nodota prokuratūras un tiesu varas rokās.

Cienītie kolēģi! Šajā etapā jautājumu izskatīšana patiešām ir aizgājusi tik tālu, ka pirmās tiesas lēmumi ir saņemti, un tie ir attaisnojoši. Faktiski prokuratūra ir iesniegusi tālāk jautājumu par kasāciju un ir motivējusi, kāpēc viņa to dara. Divos gadījumos Augstākā tiesa ir apmierinājusi kasācijas sūdzības, lai tālāk šo procesu izskatītu Augstākā tiesa. Vienā gadījumā šāds Augstākās tiesas viedoklis vēl nav saņemts, tas ir, Siliņa kunga gadījumā, bet tas ir paredzēts uz 2. martu. Līdz ar to, cienītie kolēģi, šobrīd Saeima netiešā veidā varētu izteikt pat neuzticību un izdarīt tiešu spiedienu uz prokuratūras un Augstākās tiesas darbību. Jo šinī gadījumā atjaunojot mandātu darbību, kad tā tik ilgi jau ir auzturēta un, kad viss process ir ievirzījies savā būtiskajā izmeklēšanas un izvērtēšanas gaitā, mēs izdarām noteiktu spiedienu, līdz ar to, teiksim, noraidot pat tās domas, kuras ir izteikusi prokuratūra, un tās domas, ar kurām ir akceptējusi šo kasācijas protestu Augstākā tiesa. Es domāju, ka tas būtu ļoti nepatīkams gadījums Saeimas praksē, un vēlētos izteikt Mandātu un iesniegumu komisijas domas, ka šāda virzība šī jautājuma izskatīšanā nebūtu pieļaujama.

Cienītie kolēģi! Tālāk vēl Mandātu un iesniegumu komisija, spriežot par šo jautājumu, izteica sekojošu viedokli: Kārtības ruļļa 117. pants atļauj tālāk Saeimai spriest, vai šis jautājums var tikt izskatīts nākamajā parlamenta sēdē vai tiek nodots komisijām izskatīšanai. Mūsu viedoklis ir tāds, ka, pirmkārt, mēs uzskatām, ka šo jautājumu nevajadzētu izskatīt arī nākošajā sēdē, bet ļaut tiesai atrisināt šo problēmu. Bet, ja Saeima tomēr vēlēsies tuvāk iepazīties ar attiecīgajām lietām, ar attiecīgajiem dokumentiem, mēs šobrīd esam gandrīz pārliecināti par to, ka Saeimas deputātu vairākums praktiski nav orientēts, kas tur rakstīts, praktiski nav orientēts, kādā veidā šī lieta tiek izskatīta un kādi ir argumenti "par" un "pret". Līdz ar to mēs domājam, ka viens no iespējamiem variantiem ir tomēr šo jautājumu izskatīt komisijās un tad iet uz priekšu.

Visbeidzot es gribētu, cienītie kolēģi, teikt, ka, ņemot vērā attiecīgo likumu par sadarbību ar VDK, šis likums ir ļoti sarežģīts, faktiski tas ir kā speciāls likums, kur daudzos gadījumos ir civiltiesību un kriminālprocesa normas iekļautas. Šajā gadījumā man taisni rada izbrīnu tie juristi, vesela virkne juristu, kas parakstījuši šo... Sakiet, lūdzu, kāpēc tādā gadījumā neturpināja izskatīt Andrejeva lietu? Kāpēc jūs neiestājāties par Andrejevu? Andrejevs varēja kaut kādā emocionālā brīdī pateikt, ka tas ir tā noticies, bet arī šinī gadījumā ir jāpierāda. Pat tad, ja, teiksim, nozieguma brīdī kāds noziedznieks, kas noķerts uz vietas, piekrīt un saka, ka viņš to izdarījis, arī tad tas ir jāpierāda. Tad kādā veidā šodien mēs ejam šo ceļu? Mēs tomēr uzskatām, ka vispareizākais ir tiesas ceļš un ka tiesas ceļam ir jābeidzas ar noteiktu spriedumu. Un to mēs arī gaidām. Līdz ar to mēs noraidām izskatīšanu šodien, līdz ar to mēs liekam priekšā Saeimai lemt, vai vispār noņemt šo jautājumu no izskatīšanas Saeimā līdz tiesas spriedumam vai tomēr laist komisijās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Man būtu jāprecizē, es ļoti atvainojos! Jūs šeit iekļaujat dažādus pantus 117. pants ir ļoti konkrēts. Jūs noraidāt izskatīšanu pēc tā? Tas uzreiz ir akceptējams, bet tālāk – nevis kādā veidā varētu, šādi vai citādi, vai vēl kaut kādā veidā. Ir tikai divi šeit iespējamie varianti, kurus nosaka Kārtības rullis, - vai nu iekļauj nākamās sēdes darba kārtībā vai nodod komisijām. Ja deputāti, tas ir, jūs, nepiedāvā neko, bet uzskata, ka Saeima to lemj, tad sēdes vadītājam jārīkojas tā, kā šeit ir ierakstīts Kārtības rullī. Pirmais balsojums - izskatīt nākamajā sēdē, tas ir, iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā, un otrais balsojums - nodošana komisijām, ja deputāti paši nepiedāvā nekādu konkrētu priekšlikumu, bet 117. panta kārtībā noraida.

M.Budovskis. Jā, priekšsēdētāja kungs, pilnīgi pareizi, to arī nosaka 54. pants un 117. pants, kurā ir teikts, ka Saeima lemj.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, deputāts Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš"!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kārtības ruļļa 117. pants neapšaubāmi nosaka, ka, ja viens no deputātiem iebilst, tad jautājums nav izskatāms kārtējā plenārsēdē... šinī plenārsēdē, bet tālāk iet caur 54. pantu. Tātad viens var runāt "par", viens — "pret" par jautājumu, vai nodot komisijām vai tūlīt jau lemt par iekļaušanu nākamās plenārsēdes darba kārtībā.

Es, protams, aicinātu cienījamo Saeimu iekļaut šo jautājumu nākošās plenārsēdes darba kārtībā. Un kāpēc? Šeit cienījamais medicīnas speciālists aizrādīja juristiem, ka ir brīnums, kā juristi, vesela virkne juristu, ir parakstījuši šo Saeimas lēmuma projektu. Es gribētu paskaidrot cienījamajam mediķim, ka galu galā jūsu atsauksme uz Satversmi, ka Satversme to nosaka... Esiet tik laipns, Budovska kungs, un lasiet Satversmi, studējiet! Tas neatbilst patiesībai, ko jūs tagad šeit klāstījāt par Satversmi. Tieši otrādi. Tieši otrādi - Saeima pagājušā gada aprīlī, pieņemot šo lēmumu, tā 3. punktu, pārkāpa gan Satversmi, gan Kārtības rulli, pārkāpa likumu! Jo ne Satversme, ne Kārtības rullis neparedz tādu lietu kā mandātu darbības apturēšana. Un nejauciet, cienījamais Budovska kungs, pārbaudes lietu ar krimināllietu. Šeit nav runa par krimināllietu kā tādu un šeit nav nekā tāda. Tieši otrādi, Saeima, pieņemot šādu lēmumu, faktiski izdarīja spiedienu tajā laikā un būtībā uzņēmās tiesas funkcijas, apturot šos mandātus, kaut arī tādu lietu neparedz ne Satversme, ne Kārtības rullis. Likums paredz, ka, ja ir izdarīts noziegums un ir izdots tiesāšanai, ja Saeima to ir lēmusi, tad tādā gadījumā Saeima vienlaicīgi arī lemj, vai ļaut piedalīties komisijas sēdēs , plenārsēdēs, citu institūciju darbībā, lemj par to ar īpašu lēmumu. Tas netika izdarīts, un tāpēc tagad šī lēmuma jēga ir vēlēšanās beidzot, nesaistot to nekādā gadījumā ar kaut kādu spiedienu uz prokuratūru vai uz tiesu, izlemt un labot savu kļūdu, labot to, kas tika izdarīts. Un padomāsim tagad arī vēl loģiski par kaut ko citu, cienījamais Budovska kungs! Ir pagājis gandrīz jau gads. Tad, kad Saeima šeit lēma, ģenerālprokurors izteicās, ka tas ir divu mēnešu jautājums un viss būs skaidrs, noskaidrots, Tā lieta nemaz tik vienkārša nav. Un tajā pašā laikā mēs tautas ievēlētus priekšstāvjus šeit esam izslēguši ārā. Viņi saņem algu, bet praktiski realizēt savas funkcijas nevar. Tāpēc tas ir jāatjauno, jo arī likums, uz ko jūs atsaucāties, — par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu — paredz kaut ko citu. Paredz to, ka, ja šādas sadarbības fakts tiek konstatēts, lūk, tad mandāts tiek anulēts. Nevis tā, kā jūs to traktējāt.

Es tāpēc aicinātu cienījamo Saeimu labot šo kļūdu un iekļaut šī lēmuma projektu nākošajā plenārsēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāt Budovski, jūs pats teicāt par 54. pantu. Izlasiet, ko 54. pants runā! Viens "par, viens "pret".

Godātie deputāti, par procedūru, balsošanas procedūru! Gan no panta izriet, gan arī no deputātu šeit runātā izriet, ka ir balsojami divi priekšlikumi. Un tādā secībā, kā viņi šeit ir, ja deputātiem nav citu priekšlikumu. Par priekšlikuma iekļaušanu, patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu, par kuru mēs debatējām, nākamās sēdes darba kārtībā. Tas ir pirmais. Un otrais - par nodošanu komisijām. Divi balsojumi. Lūdzu, balsojam par pirmo priekšlikumu -iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā! Lēmuma projektu par deputāta mandāta atjaunošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 18, atturas -11. Priekšlikums pieņemts un līdz ar to jautājums ir izskatīts. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Par balsošanas motīviem!")

Par balsošanas motīviem vārds deputātam Budovskim - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Piecas minūtes saskaņā ar Kārtības rulli.

M.Budovskis (LNNK). Cienītie kolēģi! Šinī gadījumā es balsoju pretī, un manu balsošanas motīvu, pirmkārt, izsauca jeb pirmkārt noteica Mandātu un iesniegumu komisijas lēmums. Otrkārt, to izsauca Endziņa kunga runa, kurš apzināti, es domāju, kā augstas kvalifikācijas jurists, centās maldināt šeit klausītājus. Un es tūliņ mēģināšu paskaidrot. Tātad Kārtības ruļļa 17. pants nosaka: "Izdodot deputātu tiesāšanai, Saeima lemj, vai viņam turpmāk — līdz galīgam tiesas spriedumam — ir tiesības piedalīties Saeimas, tās komisiju vai citu institūciju, kurās Saeima ir viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi, sēdēs." Cienītie kolēģi, Endziņa kungs šeit mēģināja pierādīt to, ka mēs esam attiecīgos kolēģus izdevuši tiesāšanai. Šāda gadījuma nav bijis. Neviens no mūsu kolēģiem, minētajiem kolēģiem lēmuma projekta ietvaros nav izdots tiesāšanai. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Pareizi!") Visā šajā gadījumā viņi procesā piedalās kā liecinieki un faktiski visos dokumentos ir minēti kā pārbaudāmās personas. Līdz ar to tas absolūti neatbilst tam nosacījumam, ko Endziņa kungs šeit minēja, ka ir pārkāpts Kārtības rullis. Tāpat arī, lūdzu, bez liekvārdības, Endziņa kungs! Norādiet tos Satversmes punktus, kas ir pārkāpti! Jūs minat vienīgi to, ka Satversmē nav paredzēts tāds gadījums. Piedodiet, es tikpat otrādi varu jautāt: "Parādiet man to punktu, kur Satversmē tas ir aizliegts!" Un tāpēc, lūdzu, ja mēs mēs šeit sākam runāt, tad runāsim konkrēti un neliksim kopā divas lietas, sākumā abstraktā veidā sakot, ka tā ir pārkāpta, un pēc tam falsificējot Kārtības rullī izteiktās domas un apgalvojot, ka tā ir īstenība. Es domāju, šeit nav lieki piebilst, ka, lai kaut kādā veidā diskreditētu attiecīgo domu, tiek minēts vairākkārt, ka tā ir mediķa doma, vai kaut kā citādi. Lūdzu, tādā gadījumā patiešām, Endziņa kungs, uzmanīgi lasīsim kā Satversmi, tā arī Kārtības rulli! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītājs protams, tas esmu es šajā brīdī, un deputāts Budovskis pārkāpj Kārtības rulli. Proti, 144.pantu. "Katram deputātam, kā arī Saeimas frakcijas vai politiskā bloka pārstāvim ir tiesības par balsošanas motīviem rakstveidā iesniegt attiecīgu ziņojumu, kas pievienojams Saeimas sēdes stenogrammai, ziņojuma iesniedzējs var arī sniegt mutvārdu paskaidrojumu ne ilgāk kā piecas minūtes." (No zāles deputāts M.Budovskis: "To darīju es!") Tātad jūs sapratāt, kādu pārkāpumu mēs abi esam izdarījuši. Ja atceramies mūsu Saeimas praksi, tad tiešām ir jau sniegti tādi paziņojumi par balsošanas motīviem, un, cik es atceros, to izdarīja Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienības frakcijas vadītājs, bet viņš tiešām arī rakstveidā iesniedza Saeimai šādu paziņojumu un pēc tam sniedza šeit arī mutvārdu paskaidrojumu, kas atbilda Kārtības ruļļa 144.pantam. Es to, kolēģi, saku sev kā sēdes vadītājam, un jums kā deputātiem, lai nākotnē domātu atkal par šādiem paziņojumiem un par to atbilstību Kārtības rullim.

Nākamais ir frakcijas "Latvijas ceļš" iesniegums. Deputāti lūdz 59.1. punktu — lēmuma projektu "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā" izskatīt kā IV.sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"" pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Vai izskatīti visi deputātu priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā? Ir izskatīti visi. Tad sākam darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

 

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija ziņojumi un atzinumi.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Ministru kabinets iesniedz. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.

Nākamais — "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Nav deputātiem iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu, ... es atvainojos, es nepateicu iesniedzējus! Iesniedzēji ir deputāti Prēdele, Grots, Brūveris, Lakševics un Rugāte. Līdz ar to Saeima nolemj iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Nākamā sadaļa. Atbildes uz deputātu jautājumiem. Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Gundara Bērziņa, Jāņa Kokina, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Oskara Grīga un Voldemāra Novakšānova jautājumu par budžeta asignējumu samazināšanu Latvijas radio.

Lūdzu, Andris Piebalgs - finansu ministrs!

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tātad par Latvijas valsts radio un televīzijas centra noteikto raidīšanas izmaksas kompensāciju. Finansu ministrija izskatīja Saeimas deputātu pieprasījumu par iemesliem, kādēļ Latvijas radio ir samazināti budžeta asignējumi, un informē:

Izskatot Finansu ministrijā 24.janvārī iesniegto valsts uzņēmuma "Latvijas radio" kopējo ieņēmumu un izdevumu sadalījumu 1995.gadam, ir redzams, ka valsts uzņēmums "Latvijas radio" apstiprinājis l995. gadam samaksu centram 69 290 latu apmērā jeb par 10 procentiem mazāk, nekā tas faktiski samaksājis 1994.gadā, lai gan 1995.gada valsts budžeta dotācija ir par 151 156 latiem jeb 9,6 procentiem lielāka nekā 1994.gadā. Šādas izmaiņas uzņēmuma izdevumu struktūrā, salīdzinot ar bāzi, radījušas problēmas atsevišķu pasākumu finansēšanā. Tā kā valsts uzņēmums "Latvijas radio" ir saimnieciskā aprēķina uzņēmums, kas papildus budžeta asignējumiem saņem ienākumus par reklāmām un citiem pakalpojumiem, tad valsts uzņēmums "Latvijas radio" var izlemt, kā organizēt tā raidījumus Latvijas iedzīvotājiem. Būtiski ir atzīmēt arī to, ka šī ir dotācija, kas tiek dota "Latvijas radio" un netiek pakārtota konkrētiem izdevumiem. Valsts uzņēmums nav budžeta iestāde. Tā rezultātā valsts uzņēmums var attiecīgi izdalīt savus asignējumus tā, kā tas to vēlas. Mēs pārrunājām šo jautājumu ar Klotiņa kungu. Iespējams, ka budžeta izpildes gaitā mēs varēsim kaut kādā mērā pamēģināt palielināt "Latvijas radio" budžetu. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka ļoti būtiski ir izstrādāt attiecīgu likumdošanas bāzi, kurā būtu precīzi pateikts, par kādiem pakalpojumiem vai par ko valsts budžetam būtu jāmaksā. Piemēram, es domāju, ka būtu jāmaksā par kultūras, un mākslas raidījumiem, kuri ir "Latvijas radio" specifika un kuru trūkums Latvijas ēterā būtu ļoti jūtams. Tajā pašā laikā ir iespējami arī citi varianti. Tā ka es domāju, ka vispirms ir jāsakārto likumdošanas bāze.

Otrais. Es gribu atzīmēt arī to, ka attiecīgā Saeimas komisija atbalstītu to summu, ko mēs varētu atļauties no 1995.gada budžeta.

Trešais. Finansu ministrija turpinās strādāt ar šo problēmu, jo skaidrs, ka arī centra izmaksas mums ir precīzāk jākontrolē, lai šo izmaksu pacelšana būtiski neietekmētu Latvijas radio un Latvijas televīzijas darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — "Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Straumes, Grīnblata, Sinkas, Pētersona un Dāliņa jautājumu par Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu veselības aizsardzībai sadali un izlietojumu".

Lūdzu, veselības aizsardzības valsts ministrs Apinis!

P.Apinis (veselības aizsardzības Valsts ministrs). Godātie deputāti! 1993— 1994.gadā Pasaules banka piešķīra rehabilitācijas kredīta ietvaros Latvijas Republikas veselības aizsardzības sistēmai kredītu 14,5 miljonu Amerikas dolāru apmērā. Kredīta termiņš bija desmit gadu, atmaksāšana jāuzsāk pēc trijiem gadiem. Procentu likme — 7,6 procenti. Kredītus saņēma medikamentu lieltirgotava "Tamda" - 739 tūkstošus, valsts farmaceitiskā firma "Grindex" - 6 miljonus 893 tūkstošus, valsts uzņēmums "Ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca" - 3 miljonus 750 tūkstošus, SIA "Farma service" - 1 miljonu 254 tūkstošus.

Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu tenderu atklāšanai un novērtēšanai 1993.gada 15.jūlijā tika izveidota komisija, kuru vadīja Ekonomisko reformu ministrijas ārzemju kredītu daļas vadītāja vietnieks Cālītis. No Labklājības ministrijas toreiz piedalījās Juris Lange un Tālis Talents. Pasaules bankas rehabiltācijas kredītu realizācijas jautājumus farmaceitiskās darbības uzņēmumiem risināja tieši Ekonomikas ministrijas Ārzemju kredītu realizācijas daļa un Finansu ministrija. Labklājības ministrijas uzdevums bija veikt iepērkamo zāļu sortimentu farmaceitisko produktu zāļu ražošanas un kvalitātes kontroles aparatūras nepieciešamības analīzi, izslēgt iepērkamo pozīciju dublēšanos. No Pasaules bankas puses netika saņemts akcepts atsevišķu Latvijas medicīnai īpaši nepieciešamo aparatūru un medikamentu iepirkšanai, jo Pasaules banka toreiz uzskatīja, ka tādai mazattīstītai valstij kā Latvijai, piemēram, humānie instrumenti nav nepieciešami. Un tādēļ diezgan daudz uzspieda uz medikamentiem, kas bija vienkārši lētāki pēc kredītu noteikumiem. Tie lielākoties bija Indijas un Ķīnas medikamenti. Savukārt uzreiz piebildīšu, ka tie bija paši populārākie Latvijas ārstu un pacientu vidū. Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu sadales jautājumā Labklājības ministrija atbalstīja to farmaceitiskās darbības uzņēmumu projektus, kas spēj nodrošināt zāļu sortimenta iepirkšanu, garantējot zāļu kvalitāti, atbilstošu uzglabāšanu un izplatīšanu, ka arī zāļu ražošanas attīstību veicinošus projektus.

"Grindex" saņēma 6,8 miljonus no kuriem lielākā daļa — pāri par 2 miljoniem — bija iekārtas, pāri par 2 miljoniem — substances, 2 miljoni - zāles un ap 200 tūkstošiem — iekārtas zāļu kontroles laboratorijai Labklājības ministrijai. Zāles ienāca tikai pagājušā gada beigās, un pēdējās zāles, kas ir paredzētas, ienāks tikai 12.martā.

Olaines farmaceitiskā rūpnīca, par kuru deputātu kungiem ir vislielākie jautājumi, ir saņēmusi kredītu - 2,3 miljonus folija plēvju un citu materiālu iegādei, 1 miljonu substancei un 0,5 miljonus iekārtām. Šīs iekārtas strādās. Folija jau ir izmantota. Katrā ziņā beidzot ir iespēja Olainē ražot kapsulas atbilstoši mūsdienu parametriem un prasībām.

Katrā ziņā tas bija pilnīgi pietiekami, lai rūpnīca varētu strādāt, un Olaines ķīmiskā rūpnīcā, kā jūs saprotat, nav slēgta, bet braši strādā un ražo Latvijai un arī Baltijas republikām nepieciešamos produktus.

Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu jautājumus farmaceitiskās darbības uzņēmumos skata arī Valsts kontrole. Pēc manā rīcībā esošajām ziņām tur nav atklāti nekādi pārkāpumi un tur piedalījās arī Finansu inspekcija. Rehabiltācijas kredītu garantētājs ir Latvijas valsts. Procentu apmaksa minētajiem kredītiem ir sākusies. Maksājumi tiek veikti precīzi un savlaicīgi. Medikamentu lieltirgotava "Tamda" un Valsts farmaceitiskā firma "Grindex" pirmos procentu maksājumus veica 1994.gada 15.martā.

Valsts uzņēmums "Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca" pirmo procentu maksājumu veica 15.septembrī pagājušogad.

Bet SIA "Farmservice" pirmo procentu maksājumu veiks tikai 5.martā šajā gadā, kā tas ir paredzēts.

Finansu ministrija 1994.gada decembrī izsūtīja vēstules ar lūgumu iesniegt Finansu ministrijai izskatīšanai auditu slēdzienus par 1994.gadu un 1994.gada otrā pusgada bilanci. Šie materiāli jāiesniedz līdz šā gada 15.martam. Ja deputātu kungiem būs interese, es būšu gatavs ziņot par šiem auditu slēdzieniem. Liels paldies!

 

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais jautājums, kas mums jāizskata, ir 59. pēc kārtas, kuru mēs esam iebalsojuši, balsojot par izmaiņām darba kārtībā. Proti, šis jautājums ir "Par papil d inājumiem Saeimas lēmumā par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā."

Turpinājums nākamajā numurā

Godātie deputāti! Man diemžēl jāatzīst, ka Prezidijs, veidojot un izsludinot šo darba kārtību, lēma nedaudz citādāk, nekā šeit ir izprasts un sarindoti šie jautājumi darba kārtībā. Proti, bija lēmuma projekts, kurš jums ir, — "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā".

Jautājums, kurš iesniegts par Mārtiņa Ādama Kalniņa pilnvaru apstiprināšanu darbam Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Tā kā nebija atsevišķi lēmumi iesniegti par to, kādā veidā tiks izvirzīti vai kādā veidā šīs vietas tiks sadalītas starp frakcijām, tad mēs uzskatījām, ka katra frakcija vai atsevišķi deputāti var iesniegt savus priekšlikumus. Un šis iesniegums par Mārtiņa Ādama Kalniņa pilnvaru apstiprināšanu darbam Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, kā mēs sapratām, ir pievienojams lēmuma projektam "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā"". Pirmajā apakšpunktā Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas sastāvs papildināts ar šādiem deputātiem: Jānis Jurkāns, Juris Sinka, Inese Birzniece, Mārtiņš Ādams Kalniņš. Taču lēmuma projekta iesniedzējiem, protams, būtu jāpaskaidro, ka mēs šeit nevaram ievēlēt tik daudz deputātu, cik mēs gribētu, bet deputātu skaits ir noteikts saskaņā ar tiem statūtiem, kurus mēs paši esam apstiprinājuši. Tāpēc es lūdzu šo radušos situāciju komentēt lēmuma projekta iesniedzējus, un pirmais šeit ir Andrejs Panteļējevs. Lūdzu, "Latvijas ceļš"!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Situācija ir tāda tiešām, ka mēs varam šeit ievēlēt tikai trīs delegātus, papildu delegātus. Tāpēc man ir priekšlikums pievienot Mārtiņa Ādama Kalniņa kandidatūru sarakstam, tātad būs četri kandidāti, balsot un pēc reitinga pirmos trīs uzskatīt par ievēlētiem. Acīmredzot tas būtu visdemokrātiskāk. Citādi mums būtu grūti savādāk izšķirties. Tātad četri kandidāti. Balso par visiem četriem, un pirmie trīs skaitās ievēlēti tajā grupā.

Sēdes vadītājs. Kamēr mēs šeit runājam, tikmēr kristīgie demokrāti arī ir iesnieguši savu kandidatūru. Te nu jālemj Saeimai, jo, ja iepriekšējais priekšlikums bija iesniegts Prezidijā un ir iekļauts darba kārtībā, tad vai nu mēs turpinām tagad iesniegt priekšlikumus, vai arī balsojam par tiem, kuri ir iesniegti. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Par tiem, kas iesniegti!") Te mums ir procedūras jautājums. Vismaz man drusciņ jāpakonsultējas ar saviem kolēģiem.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidija locekļi katrā ziņā šajā varbūt īsajā brīdī neatrod Kārtības ruļļa pantu, ar kuru varētu noraidīt kristīgo demokrātu iesniegumu, un tāpēc ir jābalso. Vismaz tad gribu oficiāli paziņot, ka kandidātu iesniegšana ir beigusies, lai manas garās runas rezultātā vēl kaut kas mums neizmainītos. Es nolasīšu, kādi mums ir iesniegti kandidāti: Jānis Jurkāns... Tātad papildināt Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas sastāvu ar šādiem deputātiem: Jānis Jurkāns, Juris Sinka, Inese Birzniece, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Andris Grots.

Par to, kā mēs noteiksim tos deputātus, kuri ir guvuši Saeimas piekrišanu. Acīmredzot, ņemot vērā mūsu iepriekšējo praksi, mēs sarindosim viņus tādā veidā, līdz trīs ieskaitot, kuri ir guvuši vairāk balsu, bet ne mazāk kā pusi no visu balsojušo balsīm. Nav jau tas teikts, mums toreiz tas netika paredzēts, ka mēs balsosim. Tāpēc, kāda ir deputātu nostāja... Es šeit domāju,