Saeimas ziņas

Pilsonības likuma izpildes komisijā

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē otrdien, 21. februārī piedalījās Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane un Valsts arhīvu Ģenerāldirekcijas daļas vadītāja Digne Bērze. Naturalizācijas gaitā iedzīvotājiem būs nepieciešamas izziņas no republikas arhīviem. Tāpēc tiek sagatavota standarta veidlapa, lai atvieglotu darbu izziņas prasītājam, kā arī Naturalizācijas pārvaldei un arhīviem. E.Aldermane informēja par vienošanos starp šīm abām institūcijām par izziņu veidlapām un to aizpildīšanas kārtību. Ja iedzīvotājs arhīvā iesniegs jaunizveidoto veidlapu, kuru būs apstiprinājuši Naturalizācijas pārvaldes attiecīgās teritoriālās nodaļas darbinieki, tad atbildi varētu saņemt trīs līdz četru mēnešu laikā ar nosacījumu, ka tiktu iedalīti līdzekļi no valsts budžeta tieši šīm vajadzībām.

D.Bērze teica, ka maksu par šīm izziņām acīmredzot noteiks paši arhīvi, jo budžeta līdzekļi šīm vajadzībām netiek atvēlēti. Komisijas locekļi ieteica Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai sagatavot un iesniegt komisijā pieprasījumu par nepieciešamo līdzekļu daudzumu, kuru varētu apspriest, kad tiks gatavoti labojumi likumā par valsts budžetu.

Komisija noklausījās Dz.Ābiķa ziņojumu sakarā ar Ministru kabineta atbildi par telpu piešķiršanu Naturalizācijas pārvaldes vajadzībām. E.Aldermane, komentējot radušos situāciju, paskaidroja, ka Valsts īpašuma fonda piedāvātie varianti nevar apmierināt Naturalizācijas pārvaldes vajadzības.

Deputāti izteica priekšlikumu uzaicināt uz komisijas sēdi finansu ministru Andri Piebalgu vai viņa pilnvarotu personu, Valsts īpašuma fonda pārstāvi un MK darba grupas valsts institūciju nodrošināšanai ar darba telpām vadītāju Gunti Grīnbergu, lai efektīvāk risinātu šos jautājumus.

Ceturtdien, 23.februārī, Pilsonības likuma izpildes komisija par priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Kokinu.

Baiba Ģermane, Saeimas ziņu dienests

Saeimas ziņas

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien, 22.februārī, piedaloties privatizācijas valsts ministram Druvim Skultem un finansu speciālistiem no Krājbankas vadības, deputāti izskatīja ar Saeimas lēmumu komisijai nodoto lēmumprojektu "Sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem". Komisija tajā izdarīja izmaiņas, uzdodot Ministru kabinetam mēneša laikā veikt juridisko personu sertifikātu kontu pārbaudi bankās, kurām ir izdotas licences šo kontu glabāšanai, un par pārbaudes rezultātiem ziņot Saeimas sēdē. Tāpat Ministru kabinetam tiek uzdots izstrādāt kārtību viltoto sertifikātu izņemšanai no apgrozības un nepieciešamības gadījumā izstrādāt priekšlikumus par grozījumiem vai papildinājumiem likumdošanā. Taču ar šādu lēmumu nav iespējams mainīt likuma pantus, atzina O.Kehris, tāpēc, lai pārbaudītu sertifikātu kontus bankās, iespējams, būs nepieciešams uz kādu laiku apturēt darbību ar šiem kontiem.

Komisijas sēdē deputāti konstatēja, ka ļoti primitīvais sertifikātu izgatavošanas un pārskaitīšanas veids ir radījis iespēju sertifikātu viltošanai.

Baiba Ģermane, Saeimas ziņu dienests

Saeimā pirmdien, 27.februārī

Saeimas ziņu dienests