Iekšlietu ministra simt dienas

Ceturtdien, 23. februārī, Iekšlietu ministrijā notika iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona 100 dienu darbībai veltītā preses konference. Preses konferencē piedalījās iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Apelis, parlamentārais sekretārs Linards Muciņš, preses centra vadītājs Normunds Beļskis.

Ministrs teica:

- Esmu izvērtējis savu 100 dienu ilgo darbību iekšlietu ministra postenī un izdarījis secinājumus. Esmu gandarīts par to, ka manas darbības laikā ir uzlabojusies Iekšlietu ministrijas sadarbība ar citām likumu sargāšanas iestādēm un dienestiem: Tieslietu ministriju, prokuratūru, Zemessardzi, Valsts ieņēmumu dienestu, muitu, pagaidām vēl Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošo robežu apsardzi. Kopā ar iepriekšminētajām struktūrām Iekšlietu ministrija ir veikusi vairākas veiksmīgas operācijas. Būtiski ir pilnveidojusies starptautiska sadarbība ar Zviedrijas un Krievijas attiecīgajām struktūrām.

IeM Valsts sekretāra vietnieks Jānis Apelis piebilda:

- Kopš Jānis Ādamsons kļuvis par iekšlietu ministru, esam kļuvuši saliedētāki, rīkojamies enerģiskāk, drošāk un gūstam panākumus. Preses konferences turpinājumā iekšlietu ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem un izteica savu viedokli par vairākām problēmām.

Jānis Ādamsons pastāstīja, ka Iekšlietu ministrija pašlaik strādā ļoti saspringti. Izmeklēšanā pašlaik atrodas 56 000 krimināllietas. Vienlaikus IeM ir jārisina daudzas ar kadru deficītu un sociālajiem jautājumiem saistītas problēmas. Neraugoties uz bezdarbu, IeM joprojām trūkst darbinieku. To lielā mērā nosaka zemās darba algas, sociālo garantiju deficīts. Ir jāgaida, kamēr Policijas akadēmija un Latvijas Universitāte sagatavos jaunu kvalificētu speciālistu paaudzi.

IeM darbu apgrūtina (īpaši tas attiecas, piemēram, uz Pilsonības un imigrācijas departamentu, noziegumiem ekonomikas jomā, nelegālajiem imigrantiem) joprojām pastāvošās pretrunas likumdošanā. Runājot par IeM sociālajām problēmām, ministrs norādīja, ka ministrijai jāuzņemas atbildība par bojā gājušo un cietušo IeM darbinieku un policistu ģimenēm.

"Latvijas Vēstnesis"Jānim Ādamsonam jautāja:

- Par kuriem jautājumiem, pēc jūsu domām, vajadzētu rakstīt plašāk?

Ministrs atbildēja:

- Pirmkārt, prese maz raksta par ugunsdzēšanas un glābšanas departamenta darbu. Otrkārt, aprakstot dažādas sensacionālas krimināllietas un skandālus, prese atstāj novārtā nepilngadīgo noziedzības atspoguļošanu. Diemžēl vērojams nepilngadīgo noziedzības pieaugums. Šajā sakarībā profilakse jāveic visai sabiedrībai kopīgiem spēkiem. Ja tas netiks veikts, pēc dažiem gadiem mūs var apdraudēt enerģiska, nežēlīga un jauna noziedzīgu elementu paaudze.

Pēc tam "LV" vaicāja:

- Kā jūs prognozējat turpmāko kriminālo situāciju? Kuri noziegumu veidi mūs var apdraudēt visvairāk?

J.Ādamsons atbildēja:

- Nākotnē mūs var apdraudēt visdažādākie noziegumi. Tomēr pašlaik noziedzības vilnis ir noplacis. Es prognozēju arī turpmāku moziedzības lēnu, taču stabilu samazināšanos.

Iekšlietu ministra atbildi papildināja IeM parlamentārais sekretārs Linards Muciņš:

- Noziedzības līmenis strauji pieauga pirmajos gados pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tagad noziedzība mūsu kopdarba gaitā samazinās. To apliecina statistika. Nesen es iepazinos ar Igaunijas kolēģu pieredzi un atbilstošiem statistikas datiem. Arī Igaunijā vērojama līdzīga tendence. Deviņdesmito gadu sākumā arī tur strauji saasinājās kriminālā situācija, bet notiek šīs situācijas stabilizācija.

Iekšlietu ministrs izteica savu viedokli par robežapsardzes potenciālo nodošanu IeM pakļautībai un ieslodzījuma un soda izciešanas vietām. Tas nepieciešams tādēļ, ka robežu apsardzei ir jāveic daudzas policijas funkcijas. Ir jāuzlabo stāvolis ieslodzījuma un soda izciešanas vietās. Šajā sakarībā pašlaik notiek sarunas ar Francijas un Somijas pārstāvjiem par jauna cietuma celtniecību. Mēs pašlaik pūlamies ieslodzījuma vietās atjaunot izglītības un ražošanas struktūras, uzlabot medicīnisko aprūpi. No cietuma cilvēkam ir jāiznāk patiesi pāraudzinātam. Pašlaik diemžēl ir vērojama pretēja tendence.

Preses konferences izskaņā iekšlietu ministrs teica:

- Nākotnē Iekšlietu ministrijai un tās struktūrām nav un nebūs kādas atsevišķas prioritātes. Visas likumu pārkāpšanas problēmas mūsu valstij ir svarīgas, un tās visas ir jārisina ar pilnu atdevi. Mēs pašlaik cenšamies godīgi veikt savu darbu.

Viesturs Avots,

"LV" nozares redaktors

Skaiļu un faktu valodā

1994. gada 10. novembrī Saeima uzticības balsojumā izteica atbalstu Ministru prezidenta Māra Gaiļa izvirzītajam kandidātam iekšlietu ministra amatā Jānim Ādamsonam.

Aizvadītās simt dienas ir bijušas spraiga darba un notikumu pilnas ne tikai ministram, Iekšlietu ministrijas (IeM) vadībai un visām tām IeM struktūrām, kuras pierādījušas savu spēju konsekventi cīnīties ar noziedzību visās tās izpausmes formās un veidos. Šajās simt dienās iekšlietu ministra un viņa komandas darbs bijis sabiedrības un preses paaugstinātas uzmanības centrā un izpelnījies dažādus vērtējumus. Iekšlietu ministrijas vadība arī labi apzinājusies, ka policija vien nav cīnītāja, tāpēc īpaša nozīme tiek pievērsta sadarbībai ar citām tiesībsargājošām institūcijām, pašvaldībām, sabiedrību un presi. Tomēr labāk lai par to visu runā statistika.

Kadru izmaiņas

No 1994. gada novembra mēneša notikušas šādas izmaiņas IeM un tās struktūrvienību vadošo darbinieku sastāvā:

pulkvežleitnants Jānis Bāliņš iecelts valsts sekretāra vietnieka amatā;

policijas pulkvežleitnants Valdis Voins iecelts par Valsts apsardzes dienesta priekšnieku;

policijas pulkvedis Aloizs Blonskis iecelts par Policijas departamenta (PD) priekšnieka vietnieku - Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku;

justīcijas kapteinis Didzis Šmitiņš iecelts par PD Kriminālpolicijas pārvaldes ekonomisko noziegumu atklāšanas dienesta priekšnieku;

majors Aivars Andulis iecelts par IeM Štāba priekšnieka vietnieku;

pulkvežleitnants Juris Nikoļenko iecelts par IeM Štāba priekšnieka vietnieku;

pulkvežleitnants Jānis Leškevičs iecelts par IeM štāba Operatīvās uzskaites un statistikas pārvaldes priekšnieku;

virsleitnants Indulis Zālītis apstiprināts par IeM štāba Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieku;

pulkvedis Jānis Volkovs iecelts par PD Kriminālās uzziņas pārvaldes (biroja) priekšnieku;

Tatjana Stragova iecelta par IeM Kancelejas priekšnieci.

1995. gada janvārī notika Latvijas Policijas akadēmijas otrā mācību posma absolventu sadale, kur 57 studenti tika norīkoti darbā dažādos amatos iekšlietu iestādēs.

Februārī 46 iekšlietu iestāžu darbinieki neklātienē pabeidza Policijas akadēmiju, iegūstot augstāko juridisko izglītību.

Nekomplekts

IeM Štāba

Pārvalde darbam ar personālsastāvu

Pēc IeM iniciatīvas

sagatavotie normatīva rakstura dokumenti

(kopš 1994. gada 10. novembra)

I. Iesniegti MK projekti:

1. Par grozījumiem iekšlietu iestāžu dienestu gaitas reglamentā. Akceptēti Ārlietu un drošības komitejas sēdē 06.02.95. virzīšanai uz MK pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju.

2. Instrukcija par kārtību, kādā Ministru kabinets kontrolē operatīvās darbības subjektu uzdevumu izpildi. Akceptēti MK sēdē un virzīti uz Saeimu.

3. Noteikumi par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā (izstrādāti kopīgi ar Tieslietu ministriju). Noteikumi akceptēti MK sēdē un ir stājušies spēkā.

4. Noteikumi par valodas, valsts himnas, vēstures zināšanu pārbaudes kārtību naturalizējamām personām. Akceptēti MK sēdē un stājušies spēkā.

5. Iekšlietu ministrijas nolikums - iesniegts valsts sekretāru sanāksmei 09.02.95.

6. Priekšlikumi likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 5. panta 1. punkta precizēšanai (lai novērstu 5. panta 1. punktā iekļauto netaisnīgo normu, saskaņā ar kuru MPP un Sardzes pulkā dienējošie saņem sertifikātus par dienesta laiku PSRS armijā, bet kriminālpolicijā u.c. IeM struktūrās strādājošie nesaņems). MK nav ņēmis vērā mūsu priekšlikumu, tādēļ priekšlikumi atkārtoti divreiz iesniegti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

7. Drošības policijas nolikums (akceptēts MK sēdē).

8. Grozījumi likumā par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību.

II. Pieņemts Saeimā

Par grozījumiem Labošanas darbu kodeksā (pēc pieņemšanas kodeksa nosaukums: Sodu likums).

III. Iesniegti Saeimas komisijā kā priekšlikumi papildināt Ministru kabinetā agrāk iesniegtos likumprojektus:

Par grozījumiem likumā "Par policiju" 15., 16., 17. u.c. pantos.

IV. Ar IeM pavēlēm apstiprināti dokumenti, to vidū:

- Operatīvās darbības instrukcijas (9 gab.);

- Imigrācijas policijas nolikums.

Par operācijas "Profilakse" rezultātiem

(laikā no 1994. gada 19.12.-23.12. un no 1995. gada 27.01. - 28.01.)

Rīgas policijas apakšvienības

Kriminālpolicija tikai 1994. gada decembrī vien aizturējusi 98 noziedzīgas grupas, tajā skaitā 9 laupītāju grupas, 9 automašīnas zagļu grupas, arī šajās dienās turpinās intensīvs iepriekšējās izmeklēšanas darbs lielas automašīnu zagļu grupas noziedzīgās darbības apturēšanā. Notikuši jau vairāki aresti, kratīšanas. Rumbulā vien šai grupai atsavinātas 18 zagtās automašīnas.

Cīņā ar organizēto noziedzību iesaistījušās arī Drošības policijas apakšvienības. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī tika likvidēta noziedzīgā grupa (barvedis S.Katana), kura nodarbojās ar reketu, cilvēku nolaupīšanu, nelegālo imigrantu pārsūtīšanu uz Zviedriju, izdarījusi vairākas slepkavības.

30. novembrī, veicot pārbaudi Rīgas rajona zemnieku saimniecībā "Stirnas" un noliktavas saldētavā, tika konstatētas Latvijā nelegāli ievestas 14 tonnas sviesta un 5,6 tonnas liellopu gaļas. 31. decembrī kopā ar Zemessardzes 17. bataljonu un Olaines policijas nodaļu "Dūjās" tika aizturēta alkoholisko dzērienu kontrabandas krava - vairāk nekā 18 tūkstoši 0,7 l pudeļu degvīna. Savukārt vienā no kārtējām pārbaudēm Rīgas Sporta manēžā policijas darbinieki vienā dienā aizturēja 32 nelegālā alkohola tirgotājus.

Plašākas analīzes vērtas ir "lielās", "smagās", "skandalozās" un visas citas presē jau plaši aprakstītās "Lata International", "Lainbankas", "TESS Petrolium" amatpersonu aizturēšanas un arestu lietas. Katra no tām gaida savu atrisinājumu un nenoliedzami, ka ieņems nozīmīgu vietu Latvijas kriminālistikas vēsturē.

Iekšlietu ministrijas Preses centrs