Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 4

Liepājā 2023. gada 23. martā (prot. Nr. 3, 14. §)

Lokālplānojuma, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu zemesgabalam Klaipēdas iela 138, Liepāja, teritorijas izmantošanas un Apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināta lokālplānojuma, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu zemesgabalam Klaipēdas iela 138, Liepāja, saistošā daļa:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (pielikums);

1.2. Grafiskā daļa (funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi), kas pieejama valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla hipersaitē ar unikālo identifikatoru https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26740.

2. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš

Pielikums
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes
2023. gada 23. marta saistošie noteikumi Nr. 4

Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome
reģistrācijas Nr. 90000063185
Rožu iela 6, Liepāja, LV-3401
pasts@liepaja.lv, www.liepaja.lv

Liepājas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000063185
Rožu iela 6, Liepāja, LV-3401
pasts@liepaja.lv http://www.liepaja.lv

Lokālplānojums, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu zemesgabalam Klaipēdas ielā 138, Liepājā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

7.2. Zemes vienību veidošanas nosacījumi

Pielikumi

1. pielikums

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – šie noteikumi) attiecas uz lokālplānojuma teritoriju, kuras robežas attēlotas grafiskās daļas kartēs "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi" un "Teritorijas esošā izmantošana" un atbilst zemes vienībai Klaipēdas ielā 138, Liepājā (turpmāk – lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma, kurš apstiprināts ar Liepājas pilsētas domes 2012. gada 16. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma saistošās daļas apstiprināšanu" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

Nenosaka

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Prasības transportlīdzekļu novietnēm

3. Būvi nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar nepieciešamo skaitu transportlīdzekļu stāvvietu. Ja būve tiek nodota ekspluatācijā pa būvniecības kārtām, tad vienlaikus ar katru būvniecības kārtu ekspluatācijā nodod tās transportlīdzekļu stāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgās ekspluatācijā nodotās būves vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai.

4. Transportlīdzekļu novietnē ar 50 un vairāk transportlīdzekļu stāvvietām nodrošina lietusūdens savākšanu un attīrīšanu, izveidojot uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus) ar attīrītā lietusūdens novadīšanu kanalizācijas sistēmā vai izmantojot zaļos lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus.

5. Izbūvējot atklātu transportlīdzekļu novietni ar 50 vai vairāk autostāvvietām, to labiekārto, ierīkojot vairākpakāpju stādījumus un paredzot tajos vismaz vienu koku uz katrām piecām autostāvvietām. Stādījumu minimālā platība ir 10% no transportlīdzekļu stāvvietu kopējās platības, ko aprēķina no stāvvietas seguma ārējas robežas.

6. Maksimālais atklāto transportlīdzekļu stāvvietu cieto segumu īpatsvars zemes vienībā ir 25% no zemes vienības kopējās platības. Šajā platībā neietver transportlīdzekļu stāvvietu apstādījumu platību. Transportlīdzekļu stāvvietu apstādījumu platību ietver brīvajā zaļajā teritorijā.

7. Objekta minimālo nepieciešamo nodrošinājumu ar automašīnu stāvvietām plāno atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajām prasībām. Ņemot vērā citus autostāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus (piemēram, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu), Būvvalde, izvērtējot būvniecības ieceri, var atļaut samazināt autostāvvietu skaitu kopumā ne vairāk par 30% no noteiktā minimālā autostāvvietu skaita.

8. Velonovietņu minimālo skaitu pie objektiem nosaka, ievērojot nosacījumus, kas ietverti šo noteikumu pielikumā.

3.1.2. Vispārīgas prasības

9. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no ielām, kas pieslēdzas lokālplānojuma teritorijai – Klaipēdas ielas un Vētru ielas.

10. Piekļuvi zemes vienībām lokālplānojuma teritorijā organizē no E kategorijas ielām, iekškvartāla gājēju un piebraucamajiem ceļiem, nobrauktuvju izvietojumu precizējot būvprojektēšanas laikā.

11. Automašīnu stāvvietu un velonovietņu skaitu nosaka būvprojektēšanas laikā, ievērojot normatīvo aktu un valsts standartu prasības.

12. Ēkām un citām būvēm nodrošina piekļuves risinājumus ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, parametrus paredzot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

13. Inženierkomunikācijas būvē atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ņemot vērā grafiskās daļas kartē "Ielu šķērsprofili. Plānotā situācija" ietvertos principiālos risinājumus. Inženierkomunikāciju risinājumu un izvietojumu precizē būvniecības ieceres dokumentācijā.

14. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē būvprojekta sastāvā, saskaņā ar attiecīgo inženiertīklu turētāju nosacījumiem.

15. Ēkas nodrošina ar centralizēto ūdensapgādi un sadzīves kanalizāciju.

16. Lietus ūdeņus lokālplānojuma teritorijā novada centralizētajā lietus ūdens kanalizācijā, kur tas ir iespējams, citos gadījumos paredzot lietus ūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu teritorijā esošajās un jaunveidojamās ūdenstilpēs.

17. Lietus ūdeņu attīrīšanai, uzkrāšanai un novadīšanai atļauts izmatot ilgtspējīgus lietus ūdeņu apsaimniekošanas risinājumus (lietus dārzus, ievalkas u.tml.). Nodrošinot atbilstošas vides prasības un attīrīšanu, lietus ūdeņu kanalizāciju atļauts novadīt uz teritorijā esošajām ūdenstilpēm.

18. Plānojot jaunas ūdenstilpes (ievalkas, dīķus u.tml.), tās pieļaujams savienot ar teritorijā esošajām ūdenstilpēm, nepasliktinot esošo hidroloģisko situāciju.

19. Pirms būvdarbu uzsākšanas teritorijā veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši būvprojekta risinājumiem.

20. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un to izpildei piemērojamiem standartiem. Teritorijā esošo ūdenstilpju izmantošanas iespējas ūdens ņemšanai ugunsdzēsības vajadzībām papildus izvērtē būvprojektēšanas procesā.

21. Ēku būvniecību atļauts uzsākt pēc objekta vai apbūves kvartāla apgādei nepieciešamo ūdensapgādes un elektroapgādes tīklu izbūves vai līdztekus to būvniecībai.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

22. Ēkas un būves izvieto Grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi" noteiktajā teritorijā, kuras robežas noteiktas ar būvlaidi vai apbūves līniju.

23. Ielu, ceļu un ēku būvprojektu izstrādē izmanto universālā dizaina principus vides pieejamības nodrošināšanai, tostarp, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nodrošinot piekļūšanu būvēm un izkļūšanu no tām, pārvietošanās ērtību ārtelpā un ēkās.

24. Savstarpējos attālumus starp ēkām un būvēm projektē atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot ugunsdrošības, prettrokšņu un inženiertīklu aizsardzības prasības, kā arī ievērojot šo noteikumu 27. punkta prasības.

25. Dzīvojamo ēku būvprojektu risinājumos jānodrošina maksimāli laba dzīvojamo telpu insolācija / izsauļojums, vienlaikus būtiski nepasliktinot tuvumā / blakus esošās dzīvojamās apbūves dzīvojamo telpu dabisko izsauļojumu un skatu kvalitāti. Konkrētā projektējamā ēka, ievērojot citas šo noteikumu prasības ēku savstarpējam izvietojumam, būvlaides un attālumus no zemesgabalu robežām, ir jānovieto tā, lai veicinātu energoekonomijas iespējas, izmantojot orientācijas pret debespusēm sniegtās iespējas un telpu un ārtelpu dabisko izsauļojumu un izgaismojumu.

26. Apbūves tehnisko rādītāju aprēķinam piemēro Liepājas pilsētas domes 2012. gada 16. februāra saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma saistošās daļas apstiprināšanu" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

27. Vienā zemes vienībā, ievērojot apbūves parametrus, nodrošinot normatīvi nepieciešamo autostāvvietu skaitu u.c. šajos noteikumos ietvertās prasības, var izvietot vienu vai vairākas dzīvojamās mājas.

28. Projektējot daudzdzīvokļu māju, tās pagalmu vai piegulošās zonas veido kā rekreācijas teritoriju ar mierīgās atpūtas un bērnu rotaļu aprīkojuma labiekārtojumu. Labiekārtojumu citu vecuma grupu iedzīvotāju atpūtai, un aktīvām brīvā laika nodarbēm, kā arī ēku apsaimniekošanai nepieciešamās labiekārtojuma infrastruktūras izvietojumu izvērtē lokālplānojuma teritorijas robežās un pamato būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vērā konkrēto plānoto katras daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu skaitu un nodrošinot publisko ārtelpu savstarpējo sasaisti.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

29. Labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus iekļauj būvprojekta sastāvā.

30. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

31. Lokālplānojuma teritorijā paredz estētiski kvalitatīvus funkcionāli nepieciešamos labiekārtojuma elementus (apgaismes ķermeņus, soliņus, atkritumu urnas un konteinerus, velonovietnes, bērnu rotaļu aprīkojumu, aktīvās un mierīgās atpūtas zonu iekārtojumu u.tml.) ar loģiski pamatotu to izvietojumu, ko nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

32. Apstādījumus projektē un ierīko, izvēloties klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošas augu sugas, respektējot apkārtējās ainavas raksturu. Apstādījumu veidu, kompozīciju un sortimentu nosaka labiekārtojuma projektā. Plānotajā apstādījumu struktūrā iespēju robežās saglabā teritorijā augošos kokus. Saglabājamos kokus precizē būvprojektēšanas procesā, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistu (sertificētu arboristu).

33. Apstādījumu zemāko stāvu veidošanā pamatā izmanto piekrastes biotopiem raksturīgas augu sugas, piem. kadiķus, viršus, sīkkrūmus, mārsilu, papardes un citas sugas, izņemot Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijās, kas attēlotas grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības".

34. Veidojot labiekārtojumu un tūrisma infrastruktūru, tai jāiekļaujas dabiskajā ainavā.

35. Teritorijas daļas, kas robežojas ar teritorijā esošajām un plānotajām ūdenstilpēm, prioritāri veido kā publiski pieejamas rekreācijas zonas atpūtai pie ūdens gan lokālplānojuma teritorijas, gan pārējo Liepājas iedzīvotāju izmantošanai.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

36. Būvju augstumu, izvietojumu un attālumu no zemesgabala robežas lokālplānojuma teritorijā nosaka ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu gan konkrētajā, gan blakus zemesgabalā izvietoto dzīvojamo ēku insolāciju atbilstoši šo noteikumu un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

37. Lokālplānojuma teritorijā atļautas darbības, kas nepasliktina vides kvalitāti, un darbības rezultātā:

37.1. vides trokšņa līmeņa rādītāji (kopā ar fonu) nepārsniedz normatīvajos aktos teritorijas un tai blakus esošo teritoriju lietošanas funkcijām noteiktos robežlielumus. Trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav – akustisko mērījumu vai aprēķinu rezultātā.

37.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis (kopā ar fonu) nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts. Gaisa kvalitātes rādītājus galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām gaisa piesārņojuma izkliežu kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2)

4.2.1.1. Pamatinformācija

38. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus un tās galvenais mērķis ir mājokļa funkcijas nodrošināšana.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

39. Savrupmāju apbūve (11001).

40. Rindu māju apbūve (11005).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

41. Biroju ēku apbūve (12001): valsts, pārvaldes u.c. nekomerciālas iestādes, biroju telpas, ieskaitot kopstrādes ("co-working") telpas u.tml.

42. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

43. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): ko veido kūrorta objekti, viesu izmitināšanas objekti, kempingi.

44. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

45. Sporta būvju apbūve (12005).

46. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

47. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

48. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

49. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

50. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

51. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

4.2.1.5. Citi noteikumi

64. Būvlaide, kas nosaka ēku minimālo attālumu no ielu sarkanajām līnijām: pret Klaipēdas ielu (C kategorija) – 9m; pret iekšējām jaunveidojamām ielām (E kategorija) – 3m.

65. Objektu, kas atbilst papildizmantošanai, un kura kopējā platība pārsniedz 500m², atļauts izvietot vai būvēt, ja risinājums ir pamatots, izstrādājot detālplānojumu vai veicot iecerētās būves publisko apspriešanu.

4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3)

4.2.2.1. Pamatinformācija

66. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus un tās galvenais mērķis ir mājokļa funkcijas nodrošināšana, pieļaujot arī daudzdzīvokļu māju apbūvi līdz trīs stāviem.

4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

67. Savrupmāju apbūve (11001).

68. Rindu māju apbūve (11005).

69. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): daudzdzīvokļu māju apbūve līdz 3 stāviem (ieskaitot).

4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

70. Biroju ēku apbūve (12001): valsts, pārvaldes u.c. nekomerciālas iestādes, biroju telpas, ieskaitot kopstrādes ("co-working") telpas u.tml.

71. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

72. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): ko veido kūrorta objekti, viesu izmitināšanas objekti, kempingi.

73. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

74. Sporta būvju apbūve (12005).

75. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

76. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

77. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

78. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

79. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas

80. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.2.4. Apbūves parametri

4.2.2.5. Citi noteikumi

94. Būvlaide, kas nosaka ēku minimālo attālumu no ielu sarkanajām līnijām: pret Klaipēdas ielu (C kategorija) – 9m; pret iekšējām jaunveidojamām ielām (E kategorija) – 3m.

95. Objektu, kas atbilst papildizmantošanai, un kura kopējā platība pārsniedz 500m², atļauts izvietot vai būvēt, ja risinājums ir pamatots, izstrādājot detālplānojumu vai veicot iecerētās būves publisko apspriešanu.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)

4.3.1.1. Pamatinformācija

96. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz pieciem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

97. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): daudzdzīvokļu māju apbūve līdz 5 stāviem (ieskaitot).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

98. Rindu māju apbūve (11005).

99. Biroju ēku apbūve (12001).

100. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

101. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): ko veido tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

102. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

103. Sporta būvju apbūve (12005).

104. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

105. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ko veido ārstu prakses, veselības centri, sanatorijas, kūrorta un rehabilitācijas iestādes un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

106. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

107. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

108. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

109. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

4.3.1.5. Citi noteikumi

122. Būves izvieto, cik tas iespējams, saglabājot Eiropas Savienības nozīmes biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas teritoriju, kas attēlota grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības".

123. Pieļaujams veidot jaunas mākslīgas ūdenstilpes, kas pildītu gan ainaviskas, gan mikroklimata regulēšanas, gan lietus ūdeņu apsaimniekošanas un citas funkcijas.

124. Būvlaide, kas nosaka ēku minimālo attālumu no ielu sarkanajām līnijām: pret iekšējām jaunveidojamām ielām (E kategorija) – 3m.

125. Maksimālā apbūves intensitāte dzīvojamo māju apbūvei:

125.1. 1–2 stāvu ēkām – 60%;

125.2. 3 stāvu ēkām – 85%;

125.3. 4 stāvu ēkām – 120%;

125.4. 5 stāvu ēkām – 150%.

126. Objektu, kas atbilst papildizmantošanai, un kura kopējā platība pārsniedz 500m², atļauts izvietot vai būvēt, ja risinājums ir pamatots, izstrādājot detālplānojumu vai veicot iecerētās būves publisko apspriešanu.

4.3.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD2)

4.3.2.1. Pamatinformācija

127. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD2) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz deviņiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

128. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): daudzdzīvokļu māju apbūve līdz 9 stāviem (ieskaitot).

4.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

129. Rindu māju apbūve (11005).

130. Biroju ēku apbūve (12001).

131. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

132. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): ko veido tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

133. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

134. Sporta būvju apbūve (12005).

135. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

136. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ko veido ārstu prakses, veselības centri, sanatorijas, kūrorta un rehabilitācijas iestādes un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

137. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

138. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

139. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

140. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.2.4. Apbūves parametri

4.3.2.5. Citi noteikumi

153. Pieļaujams veidot jaunas mākslīgas ūdenstilpes, kas pildītu gan ainaviskas, gan mikroklimata regulēšanas, gan lietus ūdeņu apsaimniekošanas un citas funkcijas.

154. Maksimālā apbūves intensitāte dzīvojamo māju apbūvei:

154.1. 1–2 stāvu ēkām – 60%;

154.2. 3 stāvu ēkām – 85%;

154.3. 4 stāvu ēkām – 120%;

154.4. 5 stāvu ēkām – 150%;

154.5. 6 stāvu ēkām – 180%;

154.6. 7–9 stāvu ēkām – 220%.

155. Objektu, kas atbilst papildizmantošanai, un kura kopējā platība pārsniedz 500m², atļauts izvietot vai būvēt, ja risinājums ir pamatots, izstrādājot detālplānojumu vai veicot iecerētās būves publisko apspriešanu.

156. Būvlaide, kas nosaka ēku minimālo attālumu no ielu sarkanajām līnijām:

156.1. pret Klaipēdas ielu posmā starp jaunizbūvējamiem Klaipēdas ielas pieslēgumiem teritorijas iekšējam ceļu tīklam – 3m;

156.2. pret iekšējām jaunveidojamām ielām (E kategorija) – 3m.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC7)

4.5.1.1. Pamatinformācija

157. Jauktas centra apbūves teritorija (JC7) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz sešiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu gan publisko izmantošanu, gan mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

158. Rindu māju apbūve (11005).

159. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): daudzdzīvokļu māju apbūve līdz 6 stāviem (ieskaitot).

160. Biroju ēku apbūve (12001).

161. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

162. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): ko veido tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

163. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

164. Sporta būvju apbūve (12005).

165. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

166. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ko veido ārstu prakses, veselības centri, sanatorijas, kūrorta un rehabilitācijas iestādes un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

167. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

168. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

169. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.1.4. Apbūves parametri

4.5.1.5. Citi noteikumi

182. Maksimālā apbūves intensitāte dzīvojamo māju apbūvei:

182.1. 1–2 stāvu ēkām – 60%;

182.2. 3 stāvu ēkām – 85%;

182.3. 4 stāvu ēkām – 120%;

182.4. 5 stāvu ēkām – 150%;

182.5. 6 stāvu ēkām – 180%.

183. Būvlaide, kas nosaka ēku minimālo attālumu no ielu sarkanajām līnijām:

183.1. pret Vētru ielu (E kategorija) – 3m;

183.2. pret iekšējām jaunveidojamām ielām (E kategorija) – 3m.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC8)

4.5.2.1. Pamatinformācija

184. Jauktas centra apbūves teritorija (JC8) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz 9 stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu gan publisko izmantošanu, gan mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

185. Rindu māju apbūve (11005).

186. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): daudzdzīvokļu māju apbūve līdz 9 stāviem (ieskaitot).

187. Biroju ēku apbūve (12001).

188. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

189. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): ko veido tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

190. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

191. Sporta būvju apbūve (12005).

192. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

193. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ko veido ārstu prakses, veselības centri, sanatorijas, kūrorta un rehabilitācijas iestādes un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

194. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

195. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

196. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.2.4. Apbūves parametri

4.5.2.5. Citi noteikumi

209. Maksimālā apbūves intensitāte dzīvojamo māju apbūvei:

209.1. 1–2 stāvu ēkām – 60%;

209.2. 3 stāvu ēkām – 85%;

209.3. 4 stāvu ēkām – 120%;

209.4. 5 stāvu ēkām – 150%;

209.5. 6 stāvu ēkām – 180%;

209.6. 7–9 stāvu ēkām – 220%.

210. Būvlaide, kas nosaka ēku minimālo attālumu no ielu sarkanajām līnijām:

210.1. pret Vētru ielu (E kategorija) – 3m;

210.2. pret iekšējām jaunveidojamām ielām (E kategorija) – 3m.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR6)

4.7.1.1. Pamatinformācija

211. Transporta infrastruktūras teritorija (TR6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

212. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

213. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

214. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ko veido būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

215. Projektējot ielas, izstrādā risinājumus, kas, cik tas iespējams, saglabā Eiropas Savienības nozīmes biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas teritoriju, kas attēlota grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības".

216. Ielu būvprojektos (tostarp, pārbūves projektos) ņem vērā grafiskās daļas kartē "Ielu šķērsprofili. Plānotā situācija" ietvertos risinājumus. Ielu šķērsprofiliem ir rekomendējošs raksturs un tie var tikt precizēti vai mainīti būvprojekta izstrādes gaitā.

217. Transporta infrastruktūras teritorijā (TR6) ir atļauts izvietot arī mazās arhitektūras formas un ielu apstādījumus.

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.1.1. Pamatinformācija

218. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

219. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

220. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

221. Atļautā labiekārtojuma infrastruktūra: celiņi, laipas, norādes, funkcionāli un dekoratīvi vides dizaina elementi, ārtelpas mēbeles, informācijas zīmes un stendi, citas dabas aizsardzības infrastruktūras būves (norobežojumi apmeklētāju plūsmu organizēšanai un citas būves) saskaņā ar vides un dabas aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem.

222. Celiņu segumu veido no dabiskai videi piemērotiem materiāliem (piemēram, koka laipas) un tos ierīko saudzējot reljefu un koku saknes.

223. Prasības biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas teritorijas, kas attēlota grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības", saglabāšanai un aizsardzībai:

223.1. Biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas teritorijā saglabā kāpu reljefu un vienotu biotopam tipisko veģetācijas kompleksu. Nav pieļaujamas reljefa izmaiņas un dabiskās zemsedzes iznīcināšana, izņemot Aizsargjoslu likumā noteiktos gadījumus un šajos noteikumos atļautā labiekārtojuma ierīkošanai.

223.2. Lai mērķtiecīgi organizētu apmeklētāju plūsmas, laipu un celiņu izbūvi veic izmantojot vieglas, nepieciešamības gadījumā demontējamas koka konstrukcijas.

223.3. Norobežojumus apmeklētāju plūsmu organizēšanai izveido uzstādot barjeras, priežu kritalu krāvumu joslas, ierokot koka stabiņus, kā arī citos līdzīgos veidos.

223.4. Biotopa teritorijā izcērt pamežu vietās, kuras ir aizaugušas ar krūmiem, introducētām vai invazīvām augu sugām. Pamežā nav pieļaujama svešzemju sugu stādīšana un zālienu veidošana.

223.5. Bioloģiskās daudzveidības palielināšanai ieteicams visā biotopa teritorijā izvietot dažādu dimensiju sausus priežu stumbrus (diametrs – sākot no 25 cm) kritalu veidā (sākotnēji ne vairāk kā 3–4 uz 1 ha) un labiekārtojuma risinājumos, tos papildinot pēc nepieciešamības ik pēc 5–10 gadiem. Sausos kokus iegūst, veicot saskaņā ar šajos noteiktumos atļauto biotopa 2130* Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas apsaimniekošanu, novācot bīstamos un avārijas kokus pilsētas teritorijā.

223.6. Saglabā biotopam atbilstošos augtspējīgos kokus (priedes). Koku ciršana ir pieļaujama, ja koks saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par pilsētas apstādījumu ierīkošanu, kopšanu un aizsardzību ir bīstams vai avārijas stāvoklī.

224. Prasības biotopa 2130* Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas teritorijas, kas attēlota grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības", saglabāšanai un aizsardzībai:

224.1. Biotopa teritorijā izzāģē kokus un krūmus, saglabājot atsevišķas lēni augošas parastās priedes ar plašu, plakanu vainagu un labi attīstītiem piezemes zariem (5–8 koki uz ha). Pilnībā izzāģē svešzemju jeb introducētos kokus, kā arī vietējo sugu lapu kokus. Izzāģētos kokus un krūmus izvāc no teritorijas. Pasākumu veic augustā, septembrī vai ziemā. Lai veidotu bezmugurkaulniekiem piemērotas dzīvotnes, pēc izzāģēšanas teritorijā atstāj lielu dimensiju kokus. Ik gadu, vismaz 3 gadus pēc koku, krūmu izciršanas veic teritorijas apsekošanu un apsaimniekošanu, izzāģējot lapu koku atvases. Blīvas lapu koku audzes izzāģē katru gadu, ja nepieciešams – 2 reizes gadā. Lapu koku atvašu veidošanās ierobežošanai var izmantot koku gredzenošanas metodi.

224.2. Vietās, kur uzkrājies biezs nobiru slānis, tās savāc un aizved prom no biotopa. Vietās, kur izveidojusies ļoti auglīga augsne, noņem augsnes virskārtu un aizved prom no biotopa.

224.3. Vietās, kur augu segums ir vairāk kā 50% no platības, sāk dominēt graudzāles un augsti lakstaugi, ieteicama biotopa pļaušana. Visu nopļauto biomasu aizvāc no biotopa.

224.4. Ja biotopā konstatē invazīvās augu sugas, to ierobežošanu veic augus izcērtot, nopļaujot un izrokot to sakņu sistēmas. Pasākumu veic pēc nepieciešamības vairākus gadus pēc kārtas.

224.5. Lai organizētu apmeklētāju plūsmas gājēju laipas ierīko no koka dēļiem ar atstarpēm, 0,3–0,5 m augstumā virs grunts ar norobežojumiem laipu malās.

225. Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijās, kas attēlotas grafiskās daļas kartē "Dabas vērtības", pirms labiekārtojuma ierīkošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanas konsultējas ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrētu piejūras un iekšzemes kāpu biotopu jomā sertificētu sugu un biotopu ekspertu par labiekārtojuma izkārtojumu, apsaimniekošanas pasākumu īstenošanas vietām, laiku un paņēmieniem, kā arī dabas vērtību aizsardzības pasākumiem un īstenošanas vietām būvdarbu laikā.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.2.1. Pamatinformācija

226. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

227. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

228. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

229. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): ko veido kafejnīca, sporta inventāra nomas punkts u.tml.

4.9.2.4. Apbūves parametri

4.9.2.5. Citi noteikumi

231. Plānojot teritorijas apbūvi, iespēju robežās saglabā teritorijā augošos kokus.

232. Pieļaujams veidot jaunas mākslīgas ūdenstilpes, kas pildītu gan ainaviskas, gan mikroklimata regulēšanas, gan lietus ūdeņu apsaimniekošanas un citas funkcijas.

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4)

4.9.3.1. Pamatinformācija

233. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu Dienvidu fortu un tai pieguļošajā teritorijā, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

234. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido labiekārtota ārtelpa, t.sk. gājēju un veloceliņi, skatu platformas, skatu torņi, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

235. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

236. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): ko veido tirdzniecības vai pakalpojumu objekti – restorāni, kafejnīcas, sporta inventāra nomas paviljoni, tirdzniecības kioski u.tml.

237. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): ko veido viesnīcas un kempingi.

238. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

239. Sporta būvju apbūve (12005).

4.9.3.4. Apbūves parametri

4.9.3.5. Citi noteikumi

245. Dienvidu fortu teritorija ir publiski pieejama, paredzēta tūrismam un rekreācijai.

246. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA4) atļauts izbūvēt arī būves teritorijas apsaimniekošanai un pie ieejas teritorijā – autostāvvietas ar apstādījumiem.

247. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvi (12003), Kultūras iestāžu apbūvi (12004) un Sporta būvju apbūvi (12005), kā arī atrakciju un atpūtas parku apbūvi ir iespējams realizēt, izstrādājot detālplānojumu vismaz funkcionālās zonas DA4 (un robežojošajai Ū1) teritorijai.

248. Būvlaide, kas nosaka ēku minimālo attālumu no ielu sarkanajām līnijām: pret Klaipēdas ielu no Ganību ielas līdz pilsētas robežai (C kategorija) – 9m; pret Klaipēdas ielu no Ganību ielas krustojuma ziemeļu virzienā (D kategorija) – 6m.

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

4.12.1.1. Pamatinformācija

249. Ūdeņu teritorija (Ū1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

250. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

251. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

252. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ko veido būves ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, t.sk. peldlīdzekļu piestātnes.

253. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): dabiskas vai mākslīgas izcelsmes akvatorijas, kuras tiek izmantotas zvejniecībai, rekreācijai un ūdens transporta satiksmei.

254. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

255. Peldošos objektus ūdenī izvieto tā, lai tie netraucētu navigācijai.

256. Maksimālais būves augstums ir 6m.

257. Izvietojot peldošus objektus un peldlīdzekļus, nodrošina inženierkomunikāciju pievadi un krastmalas labiekārtojumu.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Liepājas cietokšņa fortifikācijas būvju – Dienvidu fortu teritorija (TIN11)

5.1.1.1. Pamatinformācija

258. Liepājas cietokšņa fortifikācijas būvju – Dienvidu fortu teritorija, kuras attīstība risināma kompleksi, izstrādājot vienotu attīstības koncepciju, revitalizācijas un labiekārtojuma projektu vai detālplānojumu.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

259. Teritorija ir publiski pieejama, paredzēta tūrismam un rekreācijai.

260. Vienotās attīstības koncepcijas, revitalizācijas un labiekārtojuma projekta vai detālplānojuma izstrādes gaitā vai pirms tam veic teritorijā esošo vēsturisko militārā mantojuma būvju novērtēšanu, lai noteiktu minēto būvju optimālus saglabāšanas, turpmākās izmantošanas un attīstības nosacījumus atbilstoši to specifikai un kultūrvēsturiskajai vērtībai. Novērtējumu veic jomas speciālists ar pieredzi kultūras mantojuma un/vai industriālā mantojuma būvju novērtēšanā.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Perspektīvā vietējās nozīmes iela (TIN71)

5.7.1.1. Pamatinformācija

261. Perspektīvā vietējās nozīmes iela (TIN71).

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

262. Perspektīvā vietējas nozīmes iela (E kategorija) – nodrošina uzturēšanās funkciju, pakārtoti veicot arī piekļūšanas funkciju.

263. Galvenā izmantošana – inženiertehniskā infrastruktūra un transporta lineārā infrastruktūra piekļuves nodrošināšanai jaunveidojamajām zemes vienībām un to inženiertehniskajai apgādei.

264. Teritorijas robežas precizē lokālplānojuma īstenošanas ietvaros.

265. Ja veicot turpmāko projektēšanu tiek konstatēts, ka perspektīvās vietējās nozīmes ielas nav funkcionāli nepieciešamas vai ceļa izdalīšana atsevišķā zemes vienībā nav tehniski ekonomiski pamatota un piekļuve jaunveidojamajām zemes vienībām ir nodrošināma ar citu alternatīvu risinājumu, teritorija izmantojama saskaņā ar lokāplānojuma Grafiskajā daļā noteikto funkcionālo zonējumu.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

266. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un risinājumiem vai arī izstrādājot detālplānojumus šajos noteikumos minētajos gadījumos.

267. Lokālplānojuma teritorijā būvniecība uzsākama tikai pēc tam, kad ir ierīkotas noejas uz jūru piekrastes daļā, kas robežojas ar lokālplānojuma teritoriju un atrodas pretī lokālplānojuma teritorijas daļai, kurā tiek uzsākta apbūve, ņemot vērā lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi" rekomendētās noeju vietas.

268. Plānojot būvniecību un/vai komunikāciju izbūvi meža teritorijā, paredz atmežošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

269. Turpmāko projektēšanu, inženierizpēti, inženiertehnisko sagatavošanu un zemes ierīcību atļauts veikt pa apbūves posmiem, nodrošinot teritorijas pakāpenisku apbūvi un atbilstoši nepieciešamās infrastruktūras izveidi. Konkrētā apbūves posma robežas nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, ietverot teritorijas daļu, kas plānota kā konkrētajam apbūves apjomam funkcionāli piesaistāmā jaunveidojamā zemes vienība un ar to funkcionāli saistītos jaunbūvējamo/-ās ielas/-u un/vai piebraucamo ceļu posmus. Apbūves posmā ietilpst arī apbūves posma īstenošanai nepieciešamā inženiertehniskās apgādes infrastruktūra un labiekārtojums. Pirmais apbūves posms noteikts lokālplānojuma risinājumos, pārējo apbūves posmu secību nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

270. Piekļuvei nepieciešamo nobrauktuvju un piekļūšanai līdz objektam nepieciešamo ielu daļām jābūt izbūvētām līdz vai vienlaikus ar ēku un būvju nodošanu ekspluatācijā.

271. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā.

272. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu teritoriju detālplānojumus, ja tas tiek īstenots ievērojot šī lokālplānojuma risinājumus un ja tas nav nepieciešams atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām.

273. Lokālplānojums nosaka teritorijas izbūves pirmo posmu, prioritāri attīstot Vētru ielai pieguļošās zemes vienības. Pārējo teritorijā paredzēto ēku un būvju būvniecību īsteno būvprojektos noteiktā secībā.

274. Paredzot kompleksu apbūvi vai risinājumus, kas rada papildus apgrūtinājumus, būvvalde ir tiesīga izvirzīt prasību izstrādāt detālplānojumu.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI

275. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas un attēlotas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma un citu normatīvo aktu prasībām, atbilstoši grafiskās daļas kartēm "Teritorijas esošie izmantošanas aprobežojumi" un "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi".

276. Jaunbūvējamo un pārbūvējamo inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju un izpilduzmērījumiem.

7.2. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAS NOSACĪJUMI

277. Zemes vienību sadali vai citu zemes vienības robežu pārkārtošanu veic normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, izstrādājot zemes ierīcības projektu (-us).

278. Gadījumos, ja šajos noteikumos noteikto minimālo jaunizveidojamā zemes gabala platību nav iespējams nodrošināt zemesgabala konfigurācijas vai citu zemesgabalā esošu aprobežojumu dēļ, pieļaujama atkāpe no šajos noteikumos noteiktajām prasībām, bet nepārsniedzot 10% robežas.

PIELIKUMI

1. PIELIKUMS

Pielikums