Ministru kabineta noteikumi nr. 39

(prot. 11, 3.§) Rīgā 1995.gada 21. februārī

Finansu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
" Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 14.panta 3.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Finansu ministrija (tālāk tekstā — "ministrija") ir valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finansu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu.

2. Ministrija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta izdotos tiesību aktus, šo nolikumu un citus tiesību aktus.

3. Ministrija ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.  

II. Ministrijas funkcijas

4. Ministrija veic šādas funkcijas:

4.1. finansu un budžeta plānošanas, sociālās sfēras, valsts pārvaldes institūciju, valsts drošības, tautas saimniecības un tiesībaizsardzības iestāžu finansēšanas jomā:

4.1.1. apkopo Latvijas Republikas kopbudžetu un nosaka makroekonomisko rādītāju attīstības normas un ierobežojumus;

4.1.2. izstrādā valsts budžeta sastādīšanas un izpildīšanas noteikumus un instrukcijas, metodiski vada valsts finansu un budžeta plānošanu; sadarbībā ar citām ministrijām organizē valsts budžeta projekta sastādīšanu un iesniedz to akceptēšanai Ministru kabinetā;

4.1.3. pilnveido valsts finansu un budžeta plānošanu un piedalās pašvaldību budžeta veidošanas tiesisko aktu izstrādāšanā;

4.1.4. rīko visus valsts budžeta līdzekļu kontus bankās;

4.1.5. piešķir valsts budžeta izpildītājiem asignējumus izdevumiem vai pilnvarām nākotnes saistībām, kas noteikti apropriācijas kārtībā saskaņā ar likumu, un nodrošina, lai izdevumi no valsts budžeta nepārsniegtu attiecīgo apropriāciju;

4.1.6. seko valsts budžeta izpildes gaitai un prognozē tā izpildi, aizkavē asignējumus, ja ir paredzams, ka valsts budžeta gada deficīts pārsniegs ikgadējā likumā par valsts budžetu noteikto deficīta līmeni;

4.1.7. kārto oficiālo finansu uzskaiti, reģistrējot valsts budžeta norēķinus, aktīvus un pasīvus;

4.1.8. izdara speciālā budžeta asignējumus;

4.1.9. piedalās no valsts un pašvaldību budžetiem finansējamo iestāžu un organizāciju darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas sistēmas pilnveidošanā, valsts pārvaldes institūciju aparāta darbinieku skaita un darba samaksas fonda maksimālā apmēra noteikšanā;

4.1.10. izstrādā un ievieš noteikumus par pašvaldību budžetu un speciālo budžetu pārskatiem (atskaitēm) un pašvaldību budžetu ienākumu un izdevumu klasifikāciju likuma "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.) noteiktajā kārtībā;

4.1.11. izdara īstermiņa investīcijas depozītu vai Latvijas valsts vērtspapīru formā naudas vadības ietvaros, izmantojot naudas līdzekļus, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, uz tādiem termiņiem un pēc tādiem noteikumiem, kādus ministrija atzīst par pieņemamiem, kā arī likvidē šādas investīcijas, lai nodrošinātu valsts budžeta kases izpildi;

4.1.12. saskaņā ar attiecīgu budžeta apropriāciju ekonomijas un efektivitātes interesēs izraugās aizņēmuma veidu un aizdevēju;

4.1.13. uzskaita valsts iekšējās un ārējās parādu saistības, kā arī izdevumus valsts parādu saistību apkalpošanai;

4.1.14. saskaņā ar attiecīgu budžeta apropriāciju dod īstermiņa aizdevumus pašvaldībām to īstermiņa finansu vadības nolūkiem;

4.2. nodokļu likumdošanas jomā:

4.2.1. izstrādā tiesību aktu projektus nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu likumdošanas pilnveidošanai;

4.2.2. izvērtē un pieņem lēmumus par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iesniegumiem par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņu pagarināšanu un iepriekš aprēķinātās nokavējuma naudas samazināšanu;

4.2.3. izstrādā priekšlikumus par valsts nodevu objektu un valsts nodevu maksimālo likmju pārskatīšanu, papildināšanu un precizēšanu;

4.2.4. savas kompetences ietvaros izstrādā nodokļu un nodevu aprēķināšanas un iekasēšanas instrukcijas un kārtību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem;

4.3. muitas tarifu un likumdošanas jomā:

4.3.1. izstrādā priekšlikumus muitas nodokļu un muitas nodevu maksājumu jomā, kā arī ierosina grozījumus ar muitu saistītajos tiesību aktos un muitas tarifu likmēs;

4.3.2. izstrādā ar muitas nodokļa aprēķināšanu un iekasēšanu saistītos tiesību aktu projektus;

4.3.3. nodrošina Konsultatīvās muitas tarifu padomes darbu muitas tarifu jomā;

4.3.4. uztur kārtībā Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un vienoto nomenklatūru un aktualizē to ar specifisko preču kodiem;

4.4. ārējo ekonomisko sakaru jomā:

4.4.1. kopīgi ar Ārlietu ministriju izvērtē starptautisko organizāciju un ārvalstu humānās palīdzības programmas un projektus, priekšlikumus iestāties starptautiskās organizācijās, kā arī apkopo un izvērtē ārvalstu un starptautisko organizāciju kredītu piedāvājumus, sagatavo priekšlikumus par minēto kredītu izmantošanu un apkopo informāciju par ārvalstu iesniegto palīdzības projektu realizācijas gaitu;

4.4.2. apkopo ārvalstu kredītu pieprasījumus, koordinē kredītu sadali un izmantošanu saskaņā ar Ekonomikas ministrijas noteiktajām prioritātēm un kritērijiem, kā arī, ja nepieciešams, izvirza kredīta pieprasījumus;

4.4.3. Ministru kabineta uzdevumā sadarbībā ar citām ministrijām sagatavo starpvaldību un starptautisko finansiālo līgumu projektus, sagatavo noslēgšanai kredītu un investīciju līgumus, kā arī konvencijas ar starptautiskām finansu organizācijām un citām valstīm par dubultnodokļu neaplikšanu, organizē un koordinē attiecīgo apstiprināto projektu un programmu finansēšanu;

4.4.4. sadarbojas ar starptautiskām ekonomiskām organizācijām, nodrošina Latvijas kā līdzīpašnieces pilntiesīgu darbību tajās, apkopo informāciju par Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas un citiem projektiem, kā arī turpmākās sadarbības prioritātēm;

4.4.5. koordinē ministriju darbību, kas saistīta ar Pasaules Bankas rehabilitācijas kredīta un Japānas Eksporta un importa bankas kredīta realizāciju, atbilstoši Pasaules Bankas standartiem sagatavo dokumentus kredīta saņemšanai, izstrādā to dokumentu sarakstu, kuri jāiesniedz šo kredītu izsolēm, palīdz ministrijām izvēlēties piegādātājus;

4.4.6. sadarbībā ar citām ministrijām koordinē un kontrolē ārvalstu kredītu, tehniskās un humānās palīdzības izmantošanu, kā arī iemaksas starptautiskajās organizācijās un to lietderīgumu. Kontrolē valsts ārējā aizņēmuma atmaksāšanu, pēta problēmas, kas radušās sadarbībā ar citām valstīm un saistītas ar valūtas un finansu attiecību attīstību;

4.4.7. kopīgi ar Ārlietu ministrijas Eiropas integrācijas biroju analizē Latvijas ekonomiskās integrācijas procesus Eiropas Savienībā, izstrādā priekšlikumus integrācijas ekonomisko un tirdzniecības pasākumu veicināšanai un likumdošanas harmonizācijai;

4.5. tautsaimniecības analīzes, attīstības prognozes un finansu sistēmas pilnveidošanas jomā:

4.5.1. saziņā ar Ekonomikas ministriju un Valsts statistikas komiteju:

4.5.1.1. nodrošina tautsaimniecības un valsts finansu analīzei, makroekonomiskās attīstības modeļu, prognožu un scenāriju izstrādei nepieciešamo ekonomisko un normatīvo datu sistemātisku savākšanu un kompjuterizētās datu bāzes izveidošanu, tās sistemātisku aktualizēšanu;

4.5.1.2. sagatavo scenārijus atbilstoši tautsaimniecības makroekonomiskās attīstības tendencēm kā pamatojumu valsts un vietējo budžetu izstrādei un vadībai;

4.5.1.3. veic Valsts investīciju programmas makroekonomisko novērtēšanu;

4.5.1.4. veic sistemātisku izpēti un analīzi un novērtē tautsaimniecības nozaru attīstību, valsts uzņēmumu un organizāciju saimnieciski finansiālo darbību, finansu infrastruktūras veidošanos un finansu tirgu, pamatkapitāla izmaiņu un amortizācijas atskaitījumu normu ekonomisko efektivitāti;

4.5.2. savas kompetences ietvaros izstrādā un apstiprina grāmatvedības kārtošanai nepieciešamās instrukcijas un ieteikumus (rekomendācijas);

4.5.3. veic apdrošinātāju uzraudzību un izsniedz speciālās atļaujas (licences) apdrošināšanas operāciju veikšanai, licencē apdrošināšanas starpniekus;

4.5.4. izsniedz licences zvērinātu revidentu darbībai un veic auditoru un zvērinātu revidentu darbības pārraudzību;

4.5.5. veic kontroles un revīzijas darbu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs un pārziņā esošajos valsts uzņēmumos;

4.5.6. veic valsts nodokļu kontingenta prognozēšanu, kā arī to valsts nodokļu prognozēšanu, kuri tiek iemaksāti pašvaldību budžetos;

4.6. vērtspapīru tirgus regulēšanas un attīstības jomā:

4.6.1. nodrošina vērtspapīru tirgus, biržu, izložu, azartspēļu attīstības sistemātisku analīzi, nosaka regulēšanas noteikumus komercdarbībai ar vērtspapīriem;

4.6.2. risina vērtspapīru tirgus attīstības aktuālas teorētiskās problēmas un ievieš praksē pasaules pieredzes pozitīvās atziņas;

4.6.3. veic visu veidu izložu un azartspēļu uzskaiti un organizē šī uzņēmējdarbības veida licencēšanu;

4.6.4. realizē valsts dārgmetālu politiku, organizē speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu iepirkšanai, pārstrādei, izgatavošanai un realizācijai Latvijas Republikā;

4.7. veic citas likumos un Ministru kabineta izdotajos tiesību aktos noteiktās funkcijas.

5. Izpildot minētās funkcijas, ministrija ir tiesīga:

5.1. saņemt no kredītiestādēm ziņas par valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un valsts institūciju finansu operācijām un kontiem;

5.2. ierobežot vai pārtraukt iestāžu, organizāciju un uzņēmumu finansēšanu no valsts budžeta, ja tie nelikumīgi izlietojuši līdzekļus vai nav iesnieguši pārskatus par agrāk piešķirto līdzekļu izmantošanu un citus noteiktos pārskatus, un paziņot par to attiecīgo ministriju un citu pārvaldes institūciju vadītājiem, kā arī savas kompetences ietvaros piemērot citas likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktās sankcijas;

5.3. kopīgi ar banku iestādēm iesniegt ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām un Ministru kabinetam priekšlikumus likvidēt vai reorganizēt likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tos uzņēmumus un organizācijas, kuras nepilda saistības ar budžetu;

5.4. netraucēti saņemt no valsts institūcijām, pašvaldībām un institūcijām, kuras nodarbojas ar saimniecisko darbību, statistisko un cita veida informāciju;

5.5. piedzīt iemaksāšanai pamatbudžeta ieņēmumos neiemaksāto summu un piedzīt nokavējuma naudu par valsts budžetā iemaksājamo summu nesavlaicīgu vai nepilnīgu iemaksu Valsts kases budžeta kontos;

5.6. ieskaitīt summas pamatbudžeta ieņēmumos, atsaukt vai apturēt asignējumus atbilstoši likumam "Par budžetu un finansu vadību", lai segtu budžetam radītos zaudējumus;

5.7. ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, kopīgi ar resoriem attiecībā uz budžeta izpildītājiem veikt šādus pasākumus:

5.7.1. atņemt uz laiku pilnvarojumu asignēt vai rīkot budžeta ieņēmumus vai izdevumus;

5.7.2. noteikt budžeta kontu lietošanas ierobežojumus;

5.7.3. atsaukt vai apturēt asignējumus, lai tiktu atlīdzināti nelikumīgi izlietotie līdzekļi, kā arī pieprasīt nelikumīgi izlietoto līdzekļu atmaksāšanu;

5.8. savas kompetences ietvaros veikt citas darbības, kuras nosaka likumi un Ministru kabineta izdotie tiesību akti.  

III. Ministrijas amatpersonas

6. Ministriju vada finansu ministrs (tālāk tekstā — "ministrs"), kas ir politiski atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību.

7. Ministrs ir tiesīgs:

7.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju citās institūcijās;

7.2. izdot rīkojumus par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

7.3. apstiprināt ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību nolikumus, kā arī ministrijas pakļautībā un likumos noteiktajos gadījumos ministrijas pārraudzībā esošo institūciju un uzņēmumu nolikumus vai statūtus;

7.4. kontrolēt ministrijas struktūrvienību darbu;

7.5. ieteikt Ministru prezidentam valsts ministra un parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī prasīt minēto amatpersonu atkāpšanos no amata;

7.6. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu";

7.7. izskatīt jebkuru valsts sekretāra kompetencē esošo jautājumu, kā arī atzīt par spēkā neesošu valsts sekretāra rīkojumu, ja tas ir pretrunā ar likumu, Ministru kabineta izdotajiem tiesību aktiem vai ministra rīkojumiem;

7.8. noteikt ministram tieši pakļauto darbinieku funkcijas;

7.9. veikt citas likumos un Ministru kabineta izdotajos tiesību aktos noteiktās funkcijas.

8. Ministrijā ir valsts ministri. Katrs valsts ministrs:

8.1. vada darbu viņam uzticētajā ministrijas kompetencē esošajā jomā un ir politiski atbildīgs Saeimai par tās darbību;

8.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju viņam uzticētajā jomā;

8.3. izdod rīkojumus atbilstoši savai kompetencei un pilnvarām.

9. Parlamentārais sekretārs:

9.1. nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām;

9.2. pārstāv ministra un valsts ministru politisko viedokli Saeimā;

9.3. aizstāv ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās.

10. Valsts sekretārs vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā.

11. Valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kurš pilda šādas funkcijas:

11.1. izdod rīkojumus visos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja tiesību aktos šādas tiesības nav paredzētas tikai ministram;

11.2. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās valsts institūcijās;

11.3. apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā ministrijai noteiktajam darba samaksas fondam un štata vienību skaitam;

11.4. pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrijas darbiniekus saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" un Latvijas darba likumu kodeksu;

11.5. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finansu līdzekļiem, kā arī iesniedz ministram priekšlikumus par ministrijas darbībai nepieciešamo juridisko un administratīvo nodrošinājumu.

12. Valsts sekretāram ir vietnieks budžeta jautājumos un vietnieks administratīvi saimnieciskajos jautājumos. Valsts sekretāra vietnieku funkciju sadalījumu un viņiem pakļautās ministrijas struktūrvienības ministrs nosaka ar rīkojumu.

Valsts sekretāra vietnieki ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti).

13. Ministrijas departamentus vada departamentu direktori, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamenta direktora funkcijas, tiesības un atbildība ir noteikta attiecīgā departamenta nolikumā, kā arī dienesta pienākumu aprakstā.

14. Nodaļas ir departamentu struktūrvienības vai arī tās ir tieši pakļautas valsts sekretāram vai valsts sekretāra vietniekam. Nodaļu darbu vada nodaļu vadītāji, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Nodaļu vadītāju funkcijas, tiesības un atbildība ir noteikta attiecīgās nodaļas nolikumā, kā arī dienesta pienākumu aprakstā.  

IV. Ministrijas struktūra

15. Ministrijas centrālajā aparātā ir šādas struktūrvienības:

15.1. Budžeta departaments;

15.2. Ārējo ekonomisko sakaru departaments;

15.3. Vērtspapīru departaments;

15.4. Nodokļu politikas departaments;

15.5. Muitas tarifu un likumdošanas departaments;

15.6. Tautsaimniecības analīzes un prognozes departaments;

15.7. Valsts apdrošināšanas uzraudzības nodaļa;

15.8. Juridiskā nodaļa;

15.9. Personāla nodaļa;

15.10. Protokola nodaļa;

15.11. Revīzijas nodaļa;

15.12. Grāmatvedības metodoloģijas un pārskatu nodaļa;

15.13. Saimniecības nodaļa;

15.14. Kanceleja.

16. Departamentu, kā arī ministrijas patstāvīgo nodaļu uzdevumi un funkcijas noteiktas to nolikumos, kurus apstiprina ministrs ar rīkojumu.

17. Darbinieku dienesta pienākumu apraksti nosaka departamentu un nodaļu darbinieku uzdevumu apjomu, kā arī reglamentē departamentu un nodaļu vadītāju un darbinieku dienesta attiecības.  

V. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts pārvaldes institūcijas un pārziņā esošie valsts uzņēmumi un bankas

18. Ministrijas pakļautībā ir:

18.1. Valsts kase;

18.2. Spirta monopola pārvalde;

18.3. Tehniskā vienība.

19. Ministrijas pārraudzībā ir:

19.1. Valsts ieņēmumu dienests;

19.2. Valsts īpašuma fonds;

19.3. Valsts proves uzraudzības inspekcija;

19.4. Grāmatvedības metodiskā padome.

20. Ministrijas pārziņā ir šādi valsts uzņēmumi un bankas, kuras nav iekļautas ministrijas struktūrā:

20.1. valsts apdrošināšanas firma "Latva";

20.2. valsts uzņēmums firma "Latvijas loto";

20.3. valsts uzņēmums "Nams";

20.4. valsts auditorkontroles firma "Interaudits";

20.5. Valsts skaitļošanas centrs;

20.6. valsts akciju sabiedrība "Latvijas Krājbanka";

20.7. akciju sabiedrība "Latvijas Investīciju banka";

20.8. Latvijas Hipotēku un zemes banka;

20.9. akciju sabiedrība "Latvijas Universālā banka".  

VI. Noslēguma jautājumi

21. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1993.gada 12.oktobra lēmumu nr.26 " Par Finansu ministrijas pagaidnolikumu" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 100.nr.).

Ministru prezidents M.Gailis

Finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Piebalgs