Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 147
Rīgā 2023. gada 28. martā (prot. Nr. 16 29. §)
Noteikumi par aizbildņu mācību programmu
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību
aizsardzības likuma 35. panta 1.1 daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību un termiņu, kādā apgūstama un saskaņojama aizbildņu mācību programma (turpmāk – mācību programma), prasības mācību programmas saturam un kritērijus tās izstrādei, kā arī izņēmuma gadījumus, kad personai nav nepieciešama mācību programmas apguve.
2. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs (turpmāk – atbalsta centrs) izstrādā mācību programmu atbilstoši šo noteikumu pielikumā noteiktajām prasībām mācību programmas saturam un kritērijiem tās izstrādei.
3. Atbalsta centrs izstrādāto mācību programmu saskaņo ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.
4. Persona 10 darbdienu laikā pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu, ar kuru tā ir atzīta par atbilstošu aizbildņa pienākumu pildīšanai vai iecelta par aizbildni, noslēdz vienošanos ar izvēlēto atbalsta centru par mācību programmas apguves nodrošināšanu. Par noslēgto vienošanos atbalsta centrs triju darbdienu laikā informē bāriņtiesu.
5. Persona sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums, ar kuru tā ir atzīta par atbilstošu aizbildņa pienākumu pildīšanai vai iecelta par aizbildni, apgūst mācību programmu.
6. Mācību programmu var neapgūt persona, kura:
6.1. ar bāriņtiesas lēmumu ir iecelta par aizbildni uz laiku, sevišķo aizbildni, ārkārtas aizbildni vai aizbildni bērnam, kurš ir sasniedzis 17 gadu vecumu;
6.2. ir apguvusi adoptētāja vai audžuģimenes mācību programmu;
6.3. jau ir apguvusi atbalsta centru izstrādāto aizbildņu mācību programmu pēc 2019. gada 1. aprīļa.
7. Atbalsta centrs pēc mācību programmas sekmīgas apguves personai izsniedz attiecīgu apliecību, ko tā iesniedz bāriņtiesā.
8. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Labklājības ministre E. Siliņa
Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 28. marta
noteikumiem Nr. 147
Prasības aizbildņu mācību programmas saturam un kritēriji mācību programmas izstrādei
Pielikumā noteiktas prasības prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem aizbildņu mācību programmas izstrādei (Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" 12.2.1 apakšpunkts), kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas procesu un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, izstrādājot mācību programmu, ievēro šīs prasības un ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, to sadalījumu un secību, kā arī izmantojamās metodes.
1. Mācību programmas mērķis – stiprināt aizbildņa zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas aizbildnībā esoša bērna aprūpei un audzināšanai. Mācību programmas mērķa grupa – aizbildņi.
2. Mācību programmas uzdevumi – mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un uzraudzība; bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana; bērnam nozīmīgu emocionālo saikņu ietekme un atbalstīšana; drošu, atbalstošu un mūžilgu attiecību veidošana; sadarbība ar bērna tiesību aizsardzībā un atbalstā iesaistītajām organizācijām; aizbildnības tiesiskie aspekti (bērna tiesību un interešu pārstāvība); aizbildnim pieejamo resursu apzināšana, gūto zināšanu un prasmju praktisks pielietojums.
3. Mācību programmas ilgums – mācību programmas kopējais ilgums ir 56 akadēmiskās stundas. Mācību programma apgūstama kā vienota 56 stundu programma. Mērķa grupas vajadzības izvērtē un nosaka ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs.
4. Mācību programmas forma – kombinēti klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām. Mācības attālinātā formā pieļaujamas 30 % no kopējās apgūstamās aizbildņu mācību programmas. Lai mācību procesā tiktu īstenota atbalsta komponente un notiktu grupas savstarpējā mijiedarbība, vēlamais dalībnieku skaits grupā 7–15 personas.
5. Mācību programmas metodes – lekcijas, praktiskie uzdevumi, pieredzes apzināšanas aktivitātes, gadījumu analīze, refleksijas, lomu spēles, asociatīvās aktivitātes, videomateriālu vai mācību filmu demonstrēšana, grupu diskusijas, darbs grupās, darbs pāros, patstāvīga materiālu apguve, mājas uzdevumi. Mācību metodika ir vērsta uz to, lai mācību procesā dalībnieki izprastu bērna vajadzības un attīstītu aizbildnībā esoša bērna aprūpei un audzināšanai nepieciešamās kompetences.
6. Prasības mācību programmas vadītājiem – nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru. Lektoram ir vismaz otrā līmeņa profesionālā vai augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā, praktiskā pieredze darbā ar ārpusģimenes aprūpes veicējiem vai bērniem. Mentors ir praktiķis ar pieredzi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu audzināšanā un aprūpē.
7. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – aizbildņiem, kuri apguvuši mācību programmu, veic daudzpakāpju novērtējumu, kurā ietilpst:
7.1. individuāls kompetenču pašvērtējums;
7.2. lektora un mentora atgriezeniskā saite – novērtējums, kas iesniedzams bāriņtiesā;
7.3. grupas atgriezeniskā saite;
7.4. vismaz 90 % apmeklējums un dalība grupas procesā.
Apliecību par mācību programmas apguvi saņem aizbildnis, kurš ieguvis pozitīvu novērtējumu.
8. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi – apliecība.
9. Mācību programma:
Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm | Mācību programmas rezultāts | Lektori |
1. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana: 1.1. bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām; 1.2. bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība; 1.3. bērna pozitīvā disciplinēšana; 1.4. traumatiskas pieredzes (tai skaitā šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērna attīstību, uzvedību un piesaisti; 1.5. traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes; 1.6. kavētas attīstības cēloņi un risinājumi; 1.7. bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana; 1.8. bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze; 1.9. piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti; 1.10. zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības; 1.11. atkarība, līdzatkarība, pieejamie resursi atkarības profilaksei, rīcība krīzes situācijā un rehabilitācijas iespējas |
Izpratne par bērna attīstības vajadzībām, vecumposmu attīstības īpatnībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Veicināta izpratne par bērna kavētas attīstības novēršanu. Spēja veidot piesaisti un sniegt bērnam drošības izjūtu | Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru |
2. Bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana: 2.1. cieņpilna attieksme pret bērna izcelsmes ģimeni un citām piesaistes personām; 2.2. bērnam nozīmīgu attiecību atbalstīšana un turpināšana; 2.3. bērna saskarsmes ar izcelsmes ģimeni nodrošināšana, ar to saistītās bērnu reakcijas; 2.4. ģimenes nozīmīgums, māsu un brāļu savstarpējās saiknes nozīmīgums; 2.5. iespējamās izmaiņas ģimenes sistēmā aizbildnības gadījumā. Starppaaudžu konflikti un to risināšana; 2.6. aizbildņa loma un iespējamie sociālo lomu konflikti |
Izpratne par ģimenes saikņu nozīmīgumu un saglabāšanu kā vienu no bērna vajadzībām. Attīstīta prasme plānot un saglabāt bērna attiecības ar vecākiem, brāļiem un māsām, kā arī citiem radiniekiem un tuvām personām. Pilnveidotas aizbildņa kompetences attiecībā uz bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu atbalstīšanu, drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošanu |
Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru |
3. Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana: 3.1. ilglaicīgu un pastāvīgu attiecību nozīme un plānošana; 3.2. ģimenes atkalapvienošanās kā primārais bērna labklājības mērķis; 3.3. pārejas process ģimeņu maiņas gadījumā; 3.4. sagatavošana patstāvīgas dzīves uzsākšanai un tās plānošana |
Izpratne par drošas piesaistes nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Prasme radīt bērnam drošu ģimenisku vidi un spēja veidot atbalstošas mūžilgas attiecības | Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru |
4. Bērna pozitīvas pašapziņas veidošana: 4.1. kas ir pašapziņa; 4.2. bērna pašapziņas veidošanās un attīstība, to ietekmējošie faktori; 4.3. piesaistes traucējumu, vardarbības un traumas ietekme uz bērna pašapziņu; 4.4. bērna pozitīvas pašapziņas veidošana, iedrošinājumu nozīme pašapziņas sekmēšanā; 4.5. efektīvas saskarsmes nozīme bērna pozitīvas pašapziņas veicināšanā; 4.6. bērna prasmju sekmēšana problēmu un konfliktu risināšanā; 4.7. krīze, krīzes situāciju deeskalācijas stratēģija un prasmes |
Izpratne par pašapziņas nozīmi bērna attīstībā, to ietekmējošiem faktoriem un praktisku rīcību bērna pozitīvas pašapziņas attīstībai un sekmēšanai. Pilnveidotas aizbildņa kompetences attiecībā uz bērna attīstības vajadzību apmierināšanu un kavētas attīstības novēršanu |
Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru |
5. Bērnu tiesību aizsardzības sistēma un aizbildnības tiesiskie aspekti: 5.1. bērnu tiesību aizsardzības sistēma un ieskats galvenajos attiecīgās jomas tiesību aktos; 5.2. bērna tiesības, pienākumi un atbildība; 5.3. aizbildņa tiesības, pienākumi un atbildība; 5.4. aizbildņa loma bērna tiesību un interešu pārstāvībā, tai skaitā procesuālās tiesības un pienākumi; 5.5. aizbildņa sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām (bāriņtiesa, sociālais dienests), ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru un nevalstiskajām organizācijām, šo institūciju atbildība un sniegtie pakalpojumi; 5.6. sociālās garantijas bez vecāku gādības palikušajiem bērniem; 5.7. uzturlīdzekļu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība; 5.8. informācija un stratēģija, kā pieprasīt un saņemt aizbildnim un viņa ģimenei nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu; 5.9. sadarbība ar izglītības un medicīnas iestādēm; 5.10. aizbildņa un bērna kriminālatbildības, administratīvās un civiltiesiskās atbildības aspekti; 5.11. tiesiskās sekas vardarbībai pret bērnu |
Sniegtas zināšanas un izpratne par bērna tiesībām un aizbildnības tiesiskajiem aspektiem, aizbildņa lomu bērna tiesību pārstāvībā un sadarbības iespējām ar dažādām valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām. Pilnveidotas aizbildņa kompetences attiecībā uz bērna aprūpes un aizsardzības nodrošināšanu un sadarbību | Nodarbības vada lektors |
6. Kā aizbildnim palīdzēt sev, lai palīdzētu bērnam: 6.1. personīgais zaudējums, tā apzināšanās un ietekme uz bērna aprūpi un attīstību; 6.2. sērošana, sērošanas stadijas; 6.3. sociālo lomu un robežu izmaiņas un sociālo lomu mijiedarbība; 6.4. savu stipro pušu un vajadzību apzināšana; 6.5. pašpalīdzības prasmju attīstīšana; 6.6. stresa menedžments; 6.7. izdegšana, tās atpazīšana un profilakse; 6.8. sociālo kontaktu tīkls un atbalsta pakalpojumu saņemšana |
Izpratne par aizbildņa personīgo zaudējumu un tā ietekmi uz bērna aprūpi, sekmēta aizbildņa stipro pušu un vajadzību apzināšanās, kā arī attīstītas personīgās stratēģijas un nepieciešamie resursi aizbildņa stiprināšanai un atbalstam. Pilnveidotas aizbildņa kompetences attiecībā uz bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu atbalstīšanu, drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošanu un sadarbību | Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru |