Lai būtu pilnveidota pensiju reformas koncepcija

Vakar, 27.februārī, notika Latvijas Trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes sēde (1. un 2. attēlā), kas izskatīja problēmas, kuras izraisa pensiju reformas koncepcijas (projekts — "LV" nr.21) sagatavošana.

Jau rīt, 1.martā, par to debatēs arī Saeimas deputāti savā kārtējā ārkārtas sēdē.

Pēc Trīspusējās konsultatīvās padomes sēdes Labklājības ministrijas rīkotajā preses konferencē, Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētājs Jānis Bertrands atzīmēja, ka pensiju reformas koncepcija ir nepieciešama arī darba devējiem, jo mūsu valstī beidzot jāsakārto pensiju izmaksas kārtība, pensiju nopelnīšanas kārtība, lai pats darba veicējs un darba devējs precīzi zinātu, kādus maksājumus viņš izdara. Un, pats galvenais, lai cilvēks, kurš sasniedzis pensijas vecumu, zinātu, cik lielu viņš saņem sociālo pensiju, ko garantē valsts, kādu viņš saņem valsts darba pensiju, un kādu pensijas daļu, maksādams dažādos fondos, ir iekrājis pats.

— Es, uzskatu, ka šajā ziņā valdība ir spērusi platu soli un bijusi pietiekami drosmīga, uzsākot šo darbu. Tiesa, mums, darba devējiem ir dažas iebildes un precizējumi, kurus mēs cenšamies saskaņot ar valdību, — sacīja Jānis Bertrands.

Andrim Siliņam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam, galvenās iebildes bija pret dažādo pensijas fondu iespējamo nedrošību. Šiem fondiem, uzsvēra Andris Siliņš, ir jābūt valsts noteiktām garantijām. Otrkārt, pensiju koncepcijai jāaptver plašāks un vispusīgāks problēmu loks, nedrīkst pensijas koncepciju reducēt tikai uz sociālo nodokli. Andris Siliņš ierosināja, ka koncepcijā, pirmkārt, ir jāiekļauj sertifikātu izmantošana pensijā un, otrkārt, jārisina privāto pensiju fondu izveidošanas problēmas.

— Mēs pilnīgi piekrītam, ka ir jāpāriet no tā sauktās paaudžu pensiju sistēmas, pēc kuras strādājošie maksā pensijas pensionāriem, — sacīja Andris Siliņš. Vairāku gadu desmitu laikā ir jārealizē pāreja uz t.s. uzkrājumu pensiju.

Mēs ierosinām atdalīt šo "paaudžu" pensiju no tās pensijas, kas tiks realizēta kā apdrošināšanas pensija ar dažādu uzkrājumu fondu starpniecību. Kā atzīmēja Andris Siliņš, nekādi nevar piekrist koncepcijas projekta 4. un 5. punktam, kur tiek ierosināts 38 procentu lielo sociālās nodrošināšanas nodokli sadalīt : 20 procenti — darba devējam, 18 procenti — darba ņēmējam.

Labklājības ministrs Andris Bērziņš teica: — Mēs nepārejam uz tīru uzkrājumu pensijas sistēmu, mēs pārejam uz jauktu sistēmu, kur viena daļa pensijas pamatojas uz "paaudžu solidaritāti" (t.i., pašreizējiem pensionāriem pensijas pelna tie, kuri pašreiz strādā), otra pensijas daļa saistīta ar uzkrājumiem.

Arī terminoloģiska rakstura precizējumi vajadzīgi, jo sociālā nodokļa, sociālās apdrošināšanas u.c. termini tiek dažādi tulkoti un skaidroti. Tas bieži vien izraisa nevajadzīgas domstarpības.

Andris Bērziņš uzsvēra, ka jāveido tāda sociālās apdrošināšanas sistēma, kas ieinteresētu gan darba devējus, gan darba ņēmējus likuma noteiktā kārtībā maksāt visus nodokļus pilnā apjomā, jo patlaban, kā rāda statistiķu aprēķinu ceļā iegūtie dati, 328 tūkstoši strādājošo nodokļus nemaksā, vai to dara nepilnā apmērā.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"