Harijs Bušs:

Kad informācijas karalaukā viens nav karotājs

Runa Latvijas inteliģences 41. konferencē "Latvijas dalība NATO — politiķu kaprīze vai skarba nepieciešamība" Rīgas Kongresu namā 2001.gada 9. februārī

Ikdienas dzīvē esmu tālu no militārām problēmām, tā sakot, caur un cauri civilists. Mana dzīve un darbs saistīts ar informācijas tehnoloģiju (IT) lietošanu, pēdējos desmit gadus — finansu sfērā. Galu galā, lielākā daļa pasaules naudas mūsdienās ir tikai skaitļi datoru atmiņā un datu bāzēs. Tomēr virtuālajā pasaulē notiekošais aizvien biežāk iegūst tikpat ciešu saistību ar militārām lietām kā notikumi parastajā fiziskajā pasaulē.

Viss, ko mūsdienās sauc par informācijas tehnoloģijām, — datori, tīkli, programmatūra, digitālo komunikāciju tehnoloģijas — it kā nemanāmi, bet neatlaidīgi, soli pa solim ir ienācis mūsu dzīvē. Teikšu vēl vairāk — bez informācijas tehnoloģijām mūsu dzīve tagad vairs nebūtu iedomājama.

Minēšu piemēru no finansu iestāžu darbības. Latvijā ir sekmīgi uzbūvēts un jau vairākus gadus darbojas starpbanku datu pārraides tīkls — mūsdienu prasībām atbilstošs korporatīvs tīkls, kurā apvienotas kredītiestādes, Latvijas Banka un Valsts kase. Uz šī tīkla pamata kopš 1998. gada darbojas elektroniskā klīringa sistēma bankām, kopš 1999. gada — klientu maksājumu apstrādes sistēma Valsts kasei. Starpbanku datu pārraides tīkla infrastruktūra tiek izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, statistiskās informācijas vākšanai Latvijas ārējo maksājumu bilances sastādīšanai. Kopš 2000. gada rudens Latvijā darbojas Reālā laika norēķinu sistēma (RTGS).

Elektroniskā klīringa sistēmā ik dienu tiek apstrādāts ap 40–70 tūkstošu elektroniski parakstītu, šifrētu maksājumu dokumentu. Valsts kase katru dienu elektroniskā veidā saņem vidēji ap 20 tūkstošu un nosūta ap 4 tūkstošus transakciju. Kopējais elektroniski izdarīto maksājumu apgrozījums elektroniskā klīringa un starpbanku ārējo maksājumu sistēmām Latvijā 2000. gada beigās bija aptuveni 100 miljoni latu dienā.

Informācijas tehnoloģiju loma attīstītajās valstīs visā pasaulē joprojām strauji pieaug, it īpaši līdz ar tā sauktās digitālās ekonomikas attīstību. Biznesa struktūru savstarpējā mijiedarbība, preču plūsmu loģistika un transporta operatīvā vadība, finansu procesi, kontakti un informācijas apmaiņa ikdienā starp cilvēkiem, varas struktūru funkcionēšana — tas viss mūsdienās nevarētu notikt bez IT.

Tagad interneta pakalpojumu sniedzēji, komunikāciju un datortīklu fiziskā un loģistiskā infrastruktūra pieder pie vitāli svarīgiem nacionālās drošības resursiem. Tie mūsdienās jāsargā varbūt pat vairāk nekā pagājušā gadsimta revolucionāru iemīļotais pasts, telegrāfs un dzelzceļa stacijas.

Internets jau sen vairs nav tas akadēmiskais paradīzes dārzs, kāds tas bija savos pirmsākumos. Virtuālajā pasaulē joprojām sastopami daudzi labi cilvēki, notiek zinātniskais darbs, mācības, attīstās bizness, tomēr saviesušies arī blēži un noziedznieki. Pēdējos gados diemžēl arī internetā dažbrīd notiek īstas kaujas, uzbrukumi un pretuzbrukumi, izlūkdarbība un diversijas. Būtu maldīgi domāt, ka šai darbībai nav reālu upuru. Tieši otrādi, nepārtraukti palielinoties informācijas tehnoloģiju lomai, uzbrukums caur virtuālo pasauli var radīt pavisam reālas katastrofas, upurus, zaudētas kaujas vai pat zaudētus karus. Uzvar gudrākais. Fiziskā trenētība, lieliska šaušanas prasme un spēja orientēties kaujas laukā var izrādīties nepietiekamas, ja pēkšņi pārtrauc darboties sakaru sistēmas, prettanku raķetes atgriežas atpakaļ palaišanas punktā un radiolokatoru ekrāni pilni ar sintētiskiem, pretinieka datoru izdomātiem neīstiem mērķiem.

Civilās un militārās informācijas tehnoloģijas mūsdienās lielā mērā pārklājas. Pat specializētos militāros tīklos un ierīcēs tiek izmantotas tās pašas mikroshēmas, optiskās šķiedras kabeļi un citi tehniskie risinājumi, kas civilajā pasaulē. Tīklu uzturēšanas tehnoloģiskās ierīces un programmatūra parasti vienkārši ir viena un tā pati, ja nu vienīgi militārās ierīces ir iebūvētas izturīgākos korpusos. Datu bāzu vadības sistēmas, programmēšanas līdzekļi, statistiskās analīzes sistēmas, paņēmieni cīņai pret kļūdām un loģiskajiem uzbrukumiem ir tie paši. Tā sauktais Informācijas karalauks (Information Warfare) ir vienots, viens un tas pats mums visiem — gan civilistiem, gan militāristiem.

Pēdējos gados izstrādāti jauni fizisko uzbrukumu ieroču veidi, ko vērš pret informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, piemēram, augstas enerģijas radio frekvenču izstarotāji (HERF Gun) un to "lielie brāļi" — elektromagnētisko impulsu trieciena ieroči (EMP Blast). Atkarībā no jaudas šīs grupas ieroči var izraisīt skaitļošanas sistēmu un tīklu apstāšanos vai pat neatgriezeniskus bojājumus tajos. Elektromagnētisko impulsu ieroči kādreiz bija ļoti lieli un dārgi, saistīti ar specializētu kodollādiņu sprādzieniem un atradās tikai kodollielvalstu arsenālos. Mūsdienās šādi ieroči var tikt izveidoti nelielu bez trokšņa darbināmu pārnēsājamu ierīču veidā. Kopš nesena laika elektromagnētisko impulsu ieročus ražo pat kā 155 milimetru artilērijas šāviņu galviņas, kuras iespējams ļoti īsā laikā aizšaut tālu iespējamā pretinieka aizmugurē. Tūlīt pēc šāda nesprāgstoša lādiņa nokrišanas diezgan plašā apkārtnē datori, ja vien tie nav īpaši pasargāti, vairs nedarbojas. Kaut arī izveidoti militāriem nolūkiem, visvieglāk tādi ieroči var paralizēt tieši civilās IT infrastruktūras darbību.

Jārēķinās arī ar elektromagnētiskā terorisma draudiem. Diemžēl mūsdienās samontēt EMP izstarotājus var no viegli pieejamām detaļām, un pēc kopējās cenas tie kļuvuši pieejami pat vidēji turīgām privātpersonām.

Būtu ļoti vēlams izmantot NATO valstīs uzkrāto militāro pieredzi un metodes, piemēram, drošu datu glabāšanas un apstrādes centru izveidošanai. Latvijā dažas firmas jau ir izveidojušas pirmos drošos datu apstrādes centrus vai strādā pie to izveidošanas. Tomēr liekas, ka mūsu valsts struktūrām, tajā skaitā militārajām, vēl daudz darba priekšā, lai spētu maksimāli droši aizsargāt datus un vitāli svarīgus informācijas apstrādes procesus gan miera laikā, gan iespējamās konfliktu situācijās. Pieredze, zināšanas un dažādi know how knifi šajā jomā parasti ir rūpīgi glabājami noslēpumi, ar kuriem ļauj iepazīties tikai pilnīgi uzticamiem cīņubiedriem.

Arī informācijas karalaukā viens nav karotājs. Iekļaušanās NATO informācijas tehnoloģiju aizsardzības struktūrā būtu ļoti vēlama gan no militārās, gan — varbūt vēl vairāk — no civilās IT drošības viedokļa.

Domāju, ka arī Latvija spētu sniegt NATO vērtīgu ieguldījumu IT jomā. Mūsu speciālisti vajadzības gadījumos spēj darboties visai ierobežotu resursu apstākļos un nestandarta situācijās, kurās rietumvalstu speciālistiem dažkārt nolaižas rokas. Politisko un tehnisko izmaiņu laikos ir uzkrāta daudzpusīga zinātniskā un praktiskā pieredze par abos kādreiz konfliktējošajos blokos lietotajiem risinājumiem un metodēm.

Vēl daži vārdi par personālsastāva motivāciju. Latvijā ne tikai vidējās un vecākās paaudzes, bet pat samērā jaunu cilvēku nesenas pagātnes rūgtajā pieredzē balstītas zināšanas par to, kas dzīves realitātē iznāk no it kā jaukām komunistiskām idejām. Vairākās NATO valstīs, sevišķi jaunās zinātniski tehniskās inteliģences vidū, šādas personīgas pieredzes nav, un tas var padarīt cilvēkus vieglāk pieejamus sarkanajai un citu krāsu propagandai. Daudzi no mums esam, tā sakot, dabūjuši stipru vakcīnu pret demagoģiskām idejām. Domāju, ka informācijas un citu augsto tehnoloģiju jomā mūsu cilvēki varētu būt vērtīgs papildinājums NATO personālam. Ieguvēji būtu gan Latvija, gan NATO.