23. februāra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man diemžēl jāatzīst, ka Prezidijs, veidojot un izsludinot šo darba kārtību, lēma nedaudz citādāk, nekā šeit ir izprasts un sarindoti šie jautājumi darba kārtībā. Proti, bija lēmuma projekts, kurš jums ir, — "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā".

Jautājums, kurš iesniegts par Mārtiņa Ādama Kalniņa pilnvaru apstiprināšanu darbam Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Tā kā nebija atsevišķi lēmumi iesniegti par to, kādā veidā tiks izvirzīti vai kādā veidā šīs vietas tiks sadalītas starp frakcijām, tad mēs uzskatījām, ka katra frakcija vai atsevišķi deputāti var iesniegt savus priekšlikumus. Un šis iesniegums par Mārtiņa Ādama Kalniņa pilnvaru apstiprināšanu darbam Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, kā mēs sapratām, ir pievienojams lēmuma projektam "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā"". Pirmajā apakšpunktā Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas sastāvs papildināts ar šādiem deputātiem: Jānis Jurkāns, Juris Sinka, Inese Birzniece, Mārtiņš Ādams Kalniņš. Taču lēmuma projekta iesniedzējiem, protams, būtu jāpaskaidro, ka mēs šeit nevaram ievēlēt tik daudz deputātu, cik mēs gribētu, bet deputātu skaits ir noteikts saskaņā ar tiem statūtiem, kurus mēs paši esam apstiprinājuši. Tāpēc es lūdzu šo radušos situāciju komentēt lēmuma projekta iesniedzējus, un pirmais šeit ir Andrejs Panteļējevs. Lūdzu, "Latvijas ceļš"!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Situācija ir tāda tiešām, ka mēs varam šeit ievēlēt tikai trīs delegātus, papildu delegātus. Tāpēc man ir priekšlikums pievienot Mārtiņa Ādama Kalniņa kandidatūru sarakstam, tātad būs četri kandidāti, balsot un pēc reitinga pirmos trīs uzskatīt par ievēlētiem. Acīmredzot tas būtu visdemokrātiskāk. Citādi mums būtu grūti savādāk izšķirties. Tātad četri kandidāti. Balso par visiem četriem, un pirmie trīs skaitās ievēlēti tajā grupā.

Sēdes vadītājs. Kamēr mēs šeit runājam, tikmēr kristīgie demokrāti arī ir iesnieguši savu kandidatūru. Te nu jālemj Saeimai, jo, ja iepriekšējais priekšlikums bija iesniegts Prezidijā un ir iekļauts darba kārtībā, tad vai nu mēs turpinām tagad iesniegt priekšlikumus, vai arī balsojam par tiem, kuri ir iesniegti. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Par tiem, kas iesniegti!") Te mums ir procedūras jautājums. Vismaz man drusciņ jāpakonsultējas ar saviem kolēģiem.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidija locekļi katrā ziņā šajā varbūt īsajā brīdī neatrod Kārtības ruļļa pantu, ar kuru varētu noraidīt kristīgo demokrātu iesniegumu, un tāpēc ir jābalso. Vismaz tad gribu oficiāli paziņot, ka kandidātu iesniegšana ir beigusies, lai manas garās runas rezultātā vēl kaut kas mums neizmainītos. Es nolasīšu, kādi mums ir iesniegti kandidāti: Jānis Jurkāns... Tātad papildināt Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas sastāvu ar šādiem deputātiem: Jānis Jurkāns, Juris Sinka, Inese Birzniece, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Andris Grots.

Par to, kā mēs noteiksim tos deputātus, kuri ir guvuši Saeimas piekrišanu. Acīmredzot, ņemot vērā mūsu iepriekšējo praksi, mēs sarindosim viņus tādā veidā, līdz trīs ieskaitot, kuri ir guvuši vairāk balsu, bet ne mazāk kā pusi no visu balsojušo balsīm. Nav jau tas teikts, mums toreiz tas netika paredzēts, ka mēs balsosim. Tāpēc, kāda ir deputātu nostāja... Es šeit domāju, kāds ir deputātu viedoklis... Es šeit tieši domāju par Kārtības rulli un Satversmi. Un atklāti ir jābalso. Ir noteikts, kad ir jābalso atklāti. Tas ir, par Ministru kabineta locekļiem. Kādas deputātiem ir prasības? Ja ir prasība pēc aizklātas balsošanas, tad tai ir prioritāte, kā es saprotu. Es dzirdu, ka jūs šo lietu apspriežat, bet es nezinu, kādi priekšlikumi tur ir... Cik deputātu var ierosināt aizklātu balsošanu? Godātie deputāti! Šeit atskanēja priekšlikumi - aizklātu balsošanu, bet diemžēl 10 deputāti nav to iesnieguši. Un līdz ar to, ja domas ir dažādas un priekšlikumi dažādi, un Kārtības rullis formāli nav ievērots, tad jūs zināt, ka tas viss nāk pār sēdes vadītāja galvu. Un tāpēc es šajā brīdī aicinu jūs ievērot Kārtības rulli, un, tā kā 10 deputāti rakstveidā nepieprasa aizklātu balsošanu, tad būs atklāta balsošana. Zvanu! "Papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar šādiem deputātiem..." Balsosim par katru atsevišķi!

J ānis Jurkāns. Lūdzu, balsojam! Un lūdzu klusāk! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 15, atturas - 15.

Nākamais - Juris Sinka. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 11.

Nākamā - Inese Birzniece. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 11, atturas - 13.

Mārtiņš Ādams Kalniņš. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 24.

Nākamais – Andris Grots. Rezultātu! Par - 25, pret - 15, atturas - 33.

Līdz ar to ir 1.apakšpunkts - "Papildināt Latvijas Republikas Saeimas delegācijas sastāvu ar šādiem deputātiem: Juris Sinka, Inese Birzniece, Jānis Jurkāns." Lūdzu, balsosim par lēmumu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 8, atturas - 8. Lēmums "Par papildinājumiem Saeimas lēmumā "Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā"" pieņemts.

 

Nākamais jautājums – par Saeimas izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu cēloņus, kuri radījuši finansu krīzi vairākās Latvijas Republikas komercbankās un līdz ar to apdraud valsts finansu sistēmas stabilitāti, locekļu ievēlēšanu. Godātie deputāti! Paņemiet, lūdzu, visus dokumentus, kuri ir jūsu rīcībā un kurus jūs esat iesnieguši, izvirzot savus kolēģus vai citus deputātus šajā komisijā. Tātad septiņi komisijas locekļi ir jāievēlē. Ir iesniegtas 13 kandidatūras. Es jums tās nosaukšu iesniegšanas secībā. Pārbaudiet pēc saviem dokumentiem! Iesniegšanas secība nozīmē arī balsošanas secību. Un tālāk pēc tā principa, ka septiņi pēc balsu vairākuma, bet lai nebūtu mazāk kā puse no balsojušo skaita. Protams, pie kvoruma. Es nosaucu: Andrejs Krastiņš, Viesturs Pauls Karnups - abi LNNK, Krasohins - "Līdztiesība", Jurkovskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība, Kaža - pie frakcijām nepiederošs deputāts, izvirzījis pats sevi, Grīnblats - "Tēvzemei un brīvībai", Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija, Kehris - "Latvijas ceļš", Krištopans - "Latvijas ceļš", Poča - "Latvijas ceļš", Tomiņš - Zemnieku savienība, Čepānis - Demokrātiskā partija, Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Vai varam uzsākt balsojumu? Zvanu! (No zāles: "Balsosim aizklāti! Aizklāti balsosim!" Zālē liels troksnis.)

Andrejs Krastiņš. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 10.

Viesturs Pauls Karnups. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 13.

Deputāts Krasohins. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 37.

Deputāts Jurkovskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 23.

Deputāts Kaža. Rezultātu! Par - 22, pret - 21, atturas - 31.

Deputāts Bukovskis. Es atvainojos deputātam Grīnblatam! Vienu mirklīti! Lūdzu dzēst balsojumu. Secība ir iesniegšanas kārtībā. Nākamais ir deputāts Grīnblats.

Lūdzu, balsosim par deputātu Grīnblatu! Grīnblats. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 17.

Deputāts Bukovskis. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 15, atturas - 36.

Deputāts Kehris. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas - 17.

Deputāts Krištopans. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 11, atturas - 17.

Deputāte Poča. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 9.

Deputāts Tomiņš. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 28, atturas - 28.

Deputāts Čepānis. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 3, atturas - 23.

Deputāts Grots. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 13, atturas - 24.

Tagad, lūdzu, mazu brītiņu jāpagaida. Prezidijā top secība līdz septiņiem ieskaitot, ņemot vērā balsu skaitu "par". Līdz ar to par komisijas locekļiem ir ievēlēti deputāte Aija Poča - "Latvijas ceļš", deputāts Andrejs Krastiņš - LNNK, deputāts Viesturs Pauls Karnups - LNNK, deputāts Kārlis Jurkovskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība, deputāts Māris Grīnblats - "Tēvzemei un brīvībai", deputāts Vilis Krištopans - "Latvijas ceļš", deputāts Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš". Vai jūsu aprēķinos, godātie deputāti, ir cita kārtība? Nav. Tad, lūdzu, nekāda balsošana vairs nav vajadzīga.

 

Nākamais jautājums - lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai locekļu ievēlēšanu. Dokuments nr.192. Izskatot šo jautājumu Prezidijā, Prezidijam līdz galam nebija skaidra iesniedzēja formulētā doma, jo tā ir pretrunīga. Un proti, no vienas puses, šeit ir minēts, ka deputāts Janeks ir nolicis deputāta mandātu, un no tā var spriest, ka viena vieta ir brīva. Bet, no otras puses, šeit ir 1.punkts - papildināt sastāvu ar vēl vienu deputātu. Prezidijs formulēja šo jautājumu kā komisijas locekļa ievēlēšanu. Un tāpēc iesniedzējam varbūt vajadzētu sniegt komentāru, kā mums izskatīt tālāk šo lēmuma projektu. Varbūt mēs neesam īsti sapratuši un šeit vajadzētu skaidrību. Lūdzu! Lainis Kamaldiņš, "Latvijas ceļš"!

L.Kamaldiņš (LC). Jā, nu, es domāju, ka te diez vai īpašas problēmas varētu rasties. Tiešām šī viena vieta tagad ir palikusi brīva, jo, izveidojot šo izmeklēšanas komisiju, Saeima nolēma, ka šīs komisijas sastāvā vajadzētu būt 10 deputātiem, un tāpēc vēl vienu tā kā vajadzētu klāt. Un es domāju, ka šeit procedūru mēs esam piedāvājuši – tāpat kā tikko tika vēlēta iepriekšējā izmeklēšanas komisija. Vārdu sakot, deputāti iesniedz priekšlikumus par kandidātiem, tad balso par viņiem, un tas, kurš saņēmis visvairāk balsu, ja šo balsu skaits nav mazāks par pusi, tad arī tiek ievēlēts komisijas sastāvā.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tad var domāt vai var secināt no jūsu teiktā, ka 1. punktu mēs svītrojam, šo spriedumu par to, ka vajag papildināt ar vēl vienu, ja? Bet tad paliek tā, kā Prezidijs ir ieplānojis darba kārtībā, - par komisijas locekļa ievēlēšanu. Un mums ir skaidrs, ka šeit ir vienas komisijas loceklis jāievēl un ka tas ir deputāta Janeka vietā, un deputāts Kamaldiņš aicina frakcijas izvirzīt savus kandidātus.

L.Kamaldiņš. Jā, es piekrītu tam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegti kādi priekšlikumi? Esiet tik laipns, deputāt Kide, lūdzu tribīnē!

E.Kide (TPA). Tautsaimnieku politiskā apvienība izvirza no mūsu tautsaimnieku frakcijas par kandidātu šajā komisijā deputātu Jurkovski.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Jurkovska ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā 1992. gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 13. Deputāts Jurkovskis ievēlēts komisijā.

 

Nākamais. Lēmuma projekts "Par E.Cepurnieka iecelšanu Satversmes Aizsardzības biroja direktora amatā". Iesniedz Latvijas Republikas Nacionālās drošības padome. "Tēvzemei un brīvībai" iesniegusi priekšlikumu par procedūru. Prezidijs... vienu mirklīti... izskatīs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputātu iesniegums: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 140. panta pirmo daļu pieprasām balsošanu par Saeimas lēmuma projektu "Par E.Cepurnieka iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā" sarīkot ar vēlēšanu zīmēm." 140. pants tādu iespēju paredz. Viens runā "par", viens - "pret". Saeima izlemj, vai šo priekšlikumu atbalstīt. Vienu mirklīti, kolēģi! Tālāk šajā pantā teikts... Pirms balsošanas divas minūtes būs pārrunām vēl, bet tagad uzklausīsim pilnu informāciju, lai jūsu pārrunas būtu sekmīgākas. Tātad tālāk: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Tātad mums pirmo reizi ir šāds pieprasījums balsot ar vēlēšanu zīmēm. Un tālāk šeit paredzēti sekojoši gadījumi. Tātad, ja Saeima nolemj vienu vai otru, ja Saeima nolemj atbalstīt vai neatbalstīt, aizklātā balsošana jebkurā gadījumā paliek, jo tālāk seko: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Lūdzu, Māris Grīnbalts, "Tēvzemei un brīvībai"!

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka Satversmes Aizsardzības biroja direktora iecelšana kopš likuma pieņemšanas jau daudzkārt ir cietusi neveiksmi, skaidrs ir tas, ka šis postenis ir ārkārtīgi būtisks. Ir arī dažādi viedokļi šajā varbūt ļoti konkrētajā jautājumā. Tomēr, atsaucot atmiņā dažas diskusijas par aizklāto balsošanu ar elektroniskajiem līdzekļiem, jāsaka, ka šī balsošana nav simtprocentīgi aizklāta, jo tomēr pastāv iespēja tādā vai citādā veidā ietekmēt deputātus ar to, ka tomēr zināma kontrole pār viņu roku kustībām ir iespējama. Bez tam, kā mani informēja arī viens Saeimas darbinieks, kura vārdu es negribu nosaukt, viņam esot bijusi iespēja skatīt aizklātās balsošanas izdruku. Tātad kaut kādā veidā kaut kas kaut kur tomēr noplūst, un šajā ļoti būtiskajā jautājumā mēs izņēmuma kārtā lūdzam noteikt aizklātu balsošanu ar zīmēm, kas ir gandrīz pilnīgi aizklāta. Tas nav par 99 procentiem, bet simt procentīgi. Tieši šīs motivācijas dēļ — lai katrs deputāts pilnīgi brīvi var izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdēāj, cienījamie deputāti! Tagad mums nevajadzētu vadīties pēc 140. panta, kas reglamentē balsošanu, kad ir jautājums par likumprojekta izskatīšanu. Un šeit es gribētu vērst cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ka, ja kāds vēlas, es varu iedot izdruku, kā katrs ir balsojis, jo šeit ir 140. pantā: cienījamā Saeima savulaik iebalsoja Tomiņa kunga priekšlikumu — pēc pirmā teikuma, aiz kura nāk 54. pants, norādīts: viens "par", viens "pret". Proti, ne mazāk kā 10 deputāti var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm. Caur 54. pantu tas nozīmē, ka runā viens "par", viens "pret" un Saeima balso. Un tālākais teikums ir Tomiņa kunga redakcija, kuru diemžēl Saeima iebalsoja: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Te ir absurds, pretruna šajā pantā. Jā... Jo balsošana šinī gadījumā ir pēc pirmā teikuma — viens "par", viens "pret", un Saeima balsojot izlemj, kā rīkoties - vai atklāti balsot vai aizklāti balsot. Bet mums jau principā jāvadās šeit pēc trešās sadaļas, kur ir runa par vēlēšanām. Ir vēlēšanas, jo ir runa par amatpersonas iecelšanu un apstiprināšanu. Šeit ir visa šī kārtība noteikta, neapšaubāmi. Saeima var lemt, kā viņa balsos. Kad ir runa par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm, tad šeit skaidri un gaiši 26. pantā ir atsauce uz 25. pantu, un tur ir runa par kandidatūrām Prezidija locekļiem, Valsts prezidenta amatam, Valsts kontroliera amatam... Šeit kandidatūras deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā un paraksts nozīmē, ka kandidāts piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai. Un tad ir tālāk 26. pants, ka par kandidātiem šiem minētajiem amatiem balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm. Bet tālāk jau, uz ko mēs varētu šeit atsaukties, ir teikts, ka senatoru, tiesnešu, prokuroru un citu amatpersonu apstiprināšana vai iecelšana ierosināta likumos noteiktajā kārtībā, un 31. pants - nosaka, ka iepriekšējā pantā minētās amatpersonas apstiprina vai ieceļ aizklāti balsojot par katru atsevišķi. (No zāles: "Aizklātai balsošanai priekšroka!")

Sēdes vadītājs. Es, protams, godātie deputāti, nevaru komentēt tādā veidā Kārtības rulli, cik tas ir labs un cik tas ir slikts, kurš deputāts ir labs un kurš ir slikts, jo šis Kārtības rullis, kā jau mums atgādināja Aivars Endziņš, tika pieņemts viņa vadībā. Un tāpēc mums atliek tikai pēc iespējas ievērot šo Kārtības rulli, un es saprotu, ka šeit var būt dažādi traktējumi. Bet mums tagad ir jāreģistrējas, būs paziņojumi pirms pārtraukuma. Un pēc pārtraukuma turpināsim apspriest šo lietu.

Vārds paziņojumam Mārim Gailim - Ministru prezidentam!

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Nākamnedēļ, 1. martā, es esmu nolēmis, izmantojot Satversmes dotās tiesības, sasaukt ārkārtas plenārsēdi, lai apspriestu sociālās un pensiju reformas koncepciju. Saskaņā ar Kārtības rulli, man iesniegums ir jāiesniedz otrdien. Es vienkārši gribēju darīt jums zināmu, ka tāda lieta ir paredzēta. Materiāls, šī pati koncepcija, ir jau iesniegta Prezidijā, tātad ir pavairota un jūs to saņemsiet. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Daudišs - Saeimas sekretārs. Arī paziņojums.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi, es gribēju jūs informēt, ka šodien izveidotās izmeklēšanas komisijas finansu krīzes cēloņu noskaidrošanai pirmā sēde notiks pirmdien, 27. janvārī, pulksten 14.00 Prezidijā zālē. Pirmdien pulksten 14.00 Prezidija zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Imantu Daudišu lūdzu nolasīt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Saeimas sēdē nepiedalās šādi deputāti: Andris Ameriks, Inese Birzniece, Aivars Endziņš...

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš ir zālē.

I.Daudišs. Aleksandrs Kiršteins, Zigurds Tomiņš, Jānis Urbanovičs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Godātie deputāti! Vēlreiz lūdzu ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt jautājumu "Lēmuma projekts par Eižena Cepurnieka iecelšanu Satversmes Aizsardzības biroja direktora amatā". Par procedūru. Esiet tik labi, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas un esiet nedaudz klusāki! Par procedūru. Divi panti mums būtu jāņem vērā un vēl trešais pants. Šie divi panti, par kuriem mums runāja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. "Senatoru, tiesnešu, prokuroru un citu amatpersonu apstiprināšana vai iecelšana tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Iepriekšējā pantā minētās amatpersonas apstiprina vai ieceļ, aizklāti balsojot par katru atsevišķi." Tātad šie divi panti to viennozīmīgi pasaka, un mēs arī līdz šim esam tā darījuši, ka par Satversmes Aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā Saeima balso aizklāti. Bet frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti lūdz to sarīkot ar vēlēšanu zīmēm, atsaucoties uz 140.pantu. Šeit ir sekojošs ieraksts. "Ne mazāk kā desmit deputāti var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta." Tātad mums jau tā ir aizklāta — ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm. 54.pants. Tas nozīmē, ka Saeima lemj par to. Un tāpēc es ceru, ka jūs neiebilstat, šeit pretrunu nav, pašai Saeimai jāizlemj, kādā veidā aizklāti balsosim. Vai ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm. Desmit deputāti ierosina balsot ar vēlēšanu zīmēm. Par šo priekšlikumu lūdzu balsot! Par priekšlikumu balsot ar vēlēšanu zīmēm, kā ierosina deputāti. Par šo priekšlikumu, lūdzu, balsosim! Zvanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 14. Šis deputātu priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Eižena Cepurnieka iecelšanu par Satversmes Aizsardzības biroja direktoru! Aizklāti ar elektroniskās iekārtas palīdzību balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 39, atturas - 12. Nav pieņemts lēmums.

 

Sākam izskatīt nākamo jautājumu — patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana . Lēmuma projekts par Saeimas deputāta A.Kreitusa mandāta darbības atjaunošanu. Vai runātāji nav pieteikušies? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par... Vienu mirklīti! Par lēmuma projektu "Atjaunot Saeimas deputāta A.Kreitusa mandāta darbību, atļaujot viņam piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs". Godātie deputāti! Vienu mirklīti! Balsošanu neieslēdziet! Šeit neizpratni no vietas izsaka deputāti. Tā ir faktiski ļoti vienkārša lieta, un tā izveidojusies procedūras rezultātā. Deputāti iesnieguši jaunu lēmuma projektu, neatsaucot vecos. Lūdzu, Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš"!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Tā kā arī es esmu parakstījis to jauniesniegto lēmuma projektu, kas atceļ iepriekšējā Saeimas nelikumīgā lēmuma 3.pantu un atjauno mandātu visiem trim deputātiem, kuriem nelikumīgi tas tika apturēts, tad principā es savu parakstu varētu no šiem diviem lēmuma projektiem noņemt. Ja citi neatsauc, tad vēl būtu priekšlikums to atlikt uz nākošo nedēļu. Tad, kad izskatīsim to lēmuma projektu, par ko mēs šodien nobalsojam, ko to izskatīsim nākošnedēļ. Tas būtu loģiski. (No zāles: "Noņem savu!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tās procedūtas lietas, kā jūs saprotat, nav vienkāršas, jo katrai procedūrai ir dziļa jēga. Tāpēc skaļi nolasīsim pantus, un tad mums skaidrāka tā lieta kļūs. "Patstāvīgā priekšlikuma iesniedzēji var ņemt to atpakaļ, tomēr katram deputātam ir tiesības šo priekšlikumu uzturēt, ja to atbalsta vismaz desmit deputāti. Atbalsts priekšlikumam izsakāms balsojot." Vispirms tātad deputāts Panteļējevs savu parakstu atsauc un šo rīcību motivē ar to, ka Saeima jau līdzīga rakstura jautājumu, tai skaitā arī par deputāta Kreitusa mandāta darbības atjaunošanu, ir ieslēgusi darba kārtībā nākamajā sēdē. Tātad... Es līdz galam pabeigšu! Bet procedūras situācija tagad ir sekojoša. Vispirms šeit ir 11 paraksti, tātad 10 paraksti paliek. Bet pēc tam būs nākamais. Sēdes vadītājs jautās deputātiem, vai kāds no deputātiem uztur prasību, lai šis lēmuma projekts šeit tiktu izskatīts, tas ir, paliktu darba kārtībā un tiktu izskatīts. Un, ja kaut viens deputāts to pieprasa, tad Saeima balso un ir vajadzīgas 10 balsis "par", un tas paliek. Mums jau ir bijuši tādi precedenti. Lūdzu, Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš"!

R.Marjaša (LC). Jā, es gribētu arī, cienījamie kolēģi, atsaukt savu parakstu kā vienam tā otram lēmumam attiecībā uz Kreitusu un Siliņu aiz tā paša iemesla, ka Saeima ir nolēmusi izskatīt šo jautājumu nākamajā plenārsēdē. Un tādēļ šoreiz es savu parakstu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem uztur prasību tālāk izskatīt šo jautājumu? Neuztur. Līdz ar to jautājums ir noņemts vai arī izskatīts tādā veidā, ka viņš ir noņemts.

 

Tālāk mūsu dienas kārtībā ir 53., 39. un 35.punkts. Tā mēs esam lēmuši par secību. 53.punkts. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"".

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr.150 — tāds, kāds tas bija uz pirmo lasījumu. Arī Juridiskās komisijas iesniegums Prezidijam un cienījamajai Saeimai par dienas kārtības izmainīšanu, dokuments nr.198, otrā pusē ir tabulas veidā. Pēc pirmā lasījuma neviens priekšlikums iesniegts nav. Juridiskā komisija nekādus labojumus nav izdarījusi. Lūdzu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā, līdz ar to pieņemot viņu kopumā!

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu.! Par — 66, pret — nav, atturas — 1. Es atvainojos, par — 65, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Likums pieņemts divos lasījumos, jo kā steidzams viņš bija.

Nākamais ir 39.punkts. Trešajā lasījumā likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Lūdzu, deputāts Bordāns — komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts!

J.Bordāns (LC). Izskatāmā dokumenta numurs ir 161. "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Šis likumprojekts ir trešajam lasījumam piedāvāts, un pēc otrā lasījuma priekšlikumi no deputātiem nav ienākuši. Juridiskajai komisijai tikai par atsevišķiem pantiem ir bijuši jauni priekšlikumi un papildinājumi. Tātad atsevišķos pantos.

7.pantā priekšlikumi nav bijuši. 7.1. pantā ir piedāvājums mainīt nosaukumu pirmās rindkopas redakcijā.

44.pantā...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Es saprotu, ja deputāti paši nav iesnieguši priekšlikumus, tad interese par redakcionāliem labojumiem ir maza, un tas ir ļoti saprotami un attaisnojami. Varbūt ne attaisnojami, bet ļoti labi saprotami. Bet, lūdzu, darīsim tā! Nav jēgas arī lasīt redakciju, jo deputātiem tā redakcija ir. Bet varbūt lēni sauksim pantus. Ja jūs vēlaties ļoti īsus komentārus, kāpēc šis labojums tika izdarīts, un ja deputātiem ir kādi iebildumi, lūdzu, celiet roku vai citādi dodiet zināt, ka jums ir iebildes, un mēs izskatīsim jūsu priekšlikumus un balsosim. Protams, šeit runa ir par noraidīšanu, jo jūsu priekšlikumu nav, kā ziņo komisijas priekšsēdētājs. Tāpēc tikai tos pantus, kurus komisija ir labojusi pati.

J.Bordāns. Komisijas priekšlikums ir papildināt 119.pantu ar vārdiem "vai Augstākā tiesa".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav? Nav. Tālāk!

J.Bordāns. 119.1. pants. Ir priekšlikums aizstāt panta nosaukumā skaitli "120" ar skaitli "119.1". Tas ir saistīts, kā jūs redzat, ar numerāciju. Un šī panta trešajā punktā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai pret 119.1 pantu deputātiem ir iebildes, pret tā redakciju komisijas variantā? Nav.

J.Bordāns. Ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas ir 120.pants — "Civillietu piekritība Augstākajai tiesai".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bordāns. Priekšlikums aizstāt 245.pantā vārdu "atzīšana" ar vārdu "izsludināšana", kā arī redakcionāls precizējums šī panta 13.un 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pret šiem precizējumiem nav iebilžu deputātiem? Nav.

J.Bordāns. Ir priekšlikums papildināt likumprojekta 249.pantu ar jaunu punktu. Un tas ir 7.1 punkts norādītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums 27.nodaļas 253.1 pantā.

Sēdes vadītājs. Pret šo precizējumu deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

J.Bordāns. 250... Šeit it tehniska kļūda... Ir priekšlikums papildināt 253.pantu ar vārdiem "un Pilsonības un imigrācijas departamentam ierakstu izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā".

Sēdes vadītājs. Varbūt precizēsim. Ļoti precīzi pasakiet šo tehnisko kļūdu.

J.Bordāns. Šī tehniskā kļūda ir tā, ka tabulā šis precizējums ir norādīts pie 254.panta, un...

Sēdes vadītājs. Vajag būt pie 253.panta.

J.Bordāns. Jā!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

J.Bordāns. Nākamais. Līdzīgs labojums ir 265.pantā, kur ir piedāvājums papildināt tekstu ar vārdiem "Pilsonības un imigrācijas departamentam ierakstu izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā". Tas ir 265.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Bet, lūdzu, pasakiet arī, ka šeit ir atkal tehniska kļūda!

J.Bordāns. Jā. Šeit ir tehniska kļūda, jo tas ir norādīts pie 266.panta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums 267.pantā ir īsāk un precīzāk izteikts panta nosaukums.

 

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu.

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums nodaļas nosaukumā, tā kā nav iestāžu, kuras veic notariālas funkcijas.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav.

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums — vārdu "dokuments" aizstāt ar vārdiem "parāda akts vai uzrādītāja vērtspapīrs" 278.pantā. Šeit arī ir tehniski nedaudz augstāk uzrādīts šis labojums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, precīzi sakiet, pie kura panta, jo pēc tam var būt grūtības ar stenogrammu!

J.Bordāns. Precīzi ir 278.pantā. Otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā šis teksts skan: "Ja dokuments..." un tā tālāk, pats sākums. Komisijas labojums ir "gadījumos, kad parāda akts vai uzrādītāja vērtspapīrs nozaudēts, nozagts..." un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Bordāns. Civilprocesa kodeksa 286.panta otrā daļa ir papildināta ar vārdiem "par Augstākās tiesas spriedumu ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors". Otrajā lasījumā tika izlaista šī atzīme, kāda amatpersona var iesniegt protestu pret Augstākās tiesas spriedumu, un tas ir papildināts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Tālāk!

J.Bordāns. Līdzīgs labojums ir 287.pantā, kur teksts ir papildināts ar vārdiem "un Augstākās tiesas spriedums".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bordāns. Jaunā redakcijā ir izteikts 330.pants. Un tas ir pants "Tiesas, kas izskata protestus uzraudzības kārtībā". Šis pants jaunā redakcijā galvenokārt ir izteikts tāpēc, ka pantā, kurš eksistēja līdz šim Civilprocesa kodeksā, bija vairākas redakcionāla rakstura neprecizitātes un tādējādi šī panta visās četrās daļās bija nepieciešami redakcionāli labojumi. Līdz ar to ērtāk un tehniski vieglāk un precīzāk būs izteikt visu pantu jaunā redakcijā, kaut gan šī panta būtība netiek mainīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bordāns. Redakcionāli precizējumi ir 344.1 pantā. Tas attiecas uz saistībām, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpilde.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bordāns. Pie 344.3.panta arī ir redakcionāli precizējumi, kur ir norādīti vārdi "bezstrīdus piespiedu izpildīšana", kā arī otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, kur ir iekavās minēts "līguma puse". Šie vārdi tiek aizstāti ar vārdu "līgumslēdzējs".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bordāns. Priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu 346.pantu. Šis priekšlikums arī ir saistīts ar to, ka Civilprocesa kodeksā šis pants esošajā redakcijā ir novecojis tādā ziņā, ka vesela virkne punktu — 5., 7., 8., 9. un 13.punkts — ir pretrunā ar pašlaik eksistējošiem likumiem, jo te ir runa par šobrīd neeksistējošām institūcijām. Šīs institūcijas ir svītrotas jaunajā redakcijā, kā arī pants ir papildināts ar 5.punktu, kas ir šķīrējtiesas (arbitrāžas) spriedumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

J.Bordāns. Analoģiski iepriekš minētajam pantam ir labots 347.pants. Arī šeit šie labojumi ir saistīti ar to, ka pašlaik neeksistē virkne institūciju, kas minētas vecajā Civilprocesa kodeksa redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bordāns. 392.pants ir izteikts citā redakcijā. Tas ir saistīts ar tiesu, ar izsoles izziņošanu, ar tiesu spriedumu izpildi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bordāns. Ar šādu pašu nolūku likumprojekts papildināts ar 393.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

J.Bordāns. 396.pants — arī tāds pats izskaidrojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bordāns. 397.pants — "Izsoles aktu apstiprināšana". Arī šis pants ir papildināts un mainīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

J.Bordāns. 428.pants ir papildināts... mainīts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bordāns. 429.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

J.Bordāns. Likumprojekts ir papildināts ar 430. un 431.pantu, ko varētu izskaidrot ar to, ka līdz šim eksistējošo 431.pantu, kas no Padomju laikiem saglabājies, - "piedziņas vēršana uz ieķīlātu mantu" pašlaik ir nepieciešams sadalīt, nosakot atšķirīgu šo piedziņas vēršanas procedūru attiecībā uz ieķīlātu kustamu mantu un ieķīlātu nekustamu mantu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūs par 429.pantu teicāt?

J.Bordāns. Jā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret 430.pantu ir iebildes?

J.Bordāns. 431.pants tādā pašā sakarā.

Sēdes vadītājs. 431.pants. Nav iebilžu? Nav.

J.Bordāns. Līdz ar to iesniegtais likumprojekts ir izskatīts, un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā. Es atvainojos!...

Sēdes vadītājs. Man liekas, ka te vēl kaut kas būtu sakāms.

J.Bordāns. Jā, te vēl būtu sakāms par 432.pantu, ko ir piedāvāts izslēgt, jo piedziņas noteikumi ir atrunāti iepriekšējos pantos, citās redakcijās. Un ir priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu 434.pantu. Papildināt šo pantu ar otro daļu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Drošības pēc, godātie deputāti! Arī pret 429.pantu nebija iebilžu? Varbūt es kļūdījos, bet man likās, ka to nenosauca. Bet tas ir tikai drošības pēc. Nav iebildumu? Nav. Tātad visi panti būtu izskatīti.

J.Bordāns. Par 434.pantu es ziņoju. Vai ir kādi iebildumi?

Sēdes vadītājs. Un par pārejas noteikumiem.

J.Bordāns. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu noteikumu, tas ir, 2.punktu — gadījumos, kad nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, par tā piederību parādniekam tiesas izpildītājs pārliecinās, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai no attiecīgās pašvaldības (Civilprocesa kodeksa 385.pants), kā arī paziņo šīm iestādēm par aresta uzlikšanu nekustamajam īpašumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir darba kārtības 35. punkts — "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" otrajā lasījumā. Ziņotāja nav? Ziņotājs ir. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu izmantot dokumentu nr.133! Tas ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"", kurš ir sagatavots otrajam lasījumam, un tabulā — pēdējā ailītē — jūs redzēsiet, kādas izmaiņas ir notikušas un kādi priekšlikumi ir bijuši. Vispirms jau ir lūgums atbalstīt redakcionālu precizējumu pašā nosaukumā, proti, "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", un tālāk kā tekstā... Izdarīt likumā "Par tiesu varu" ("Ziņotāja" numurs) šādus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums izslēgt no 37.panta ceturto un piekto daļu. Kreisajā ailītē jūs redzat, ka ceturtā tā ir par apgabaltiesu kā pirmo instanci, kur ir runāts par zvērināto tiesu, un arī piektā daļa ir par zvērināto tiesu. Cienījamie kolēģi atceras, ka, izskatot grozījumu Kriminālprocesa kodeksā, cienījamā Saeima neatbalstīja tās normas, kas paredzēja zvērināto tiesu ieviešanu, un līdz ar to mēs arī šeit paredzam izslēgt ārā šīs daļas.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav.

A.Endziņš. Un Juridiskā komisija ierosina arī likumprojektu, kāds tas bija pirmajā lasījumā, papildināt vēl ar grozījumiem jaunajā pantā, 53.pantā, tas ir, par apgabaltiesu tiesnešu kandidātiem. Pirmā daļa papildināta ar normu, ka par apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas Republikas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz divus gadus ilgs darba stāžs saimnieciskās tiesas tiesneša (Valsts arbitrāžas arbitra)... un tālāk jau tā, kā iepriekšējā tekstā bija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Endziņš. Analoģisks priekšlikums, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir papildināt šo likumprojektu ar grozījumiem vēl vienā pantā — 54.pantā. Tas ir par Augstākās tiesas tiesneša kandidātu. Analoģiski kā iepriekšējā, 53.pantā, kur bija runa par apgabla tiesas tiesneša kandidātu, šeit ir runa par Augstākās tiesas tiesneša kandidātu, kam arī tiek prasīts trīs gadu stāžs. Saimnieciskās tiesas tiesneša vai Valsts arbitrāžas arbitra amatā. Pārējais ir tāpat, kā jau bija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Endziņš. Tālāk ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par papildinājumiem likumā "Par tiesu varu"". Tas ir dokuments nr. 1266, kuru Juridiskā komisija ierosina iekļaut šajā likumprojektā. Komisija atbalsta šo Ministru kabineta priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu. Tas ir, ierosina papildināt 117.pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Un redakcionālais precizējums ir pasvītrots. "Ieskaitāms".

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu?

A.Endziņš. Vēl Juridiskā komisija ierosina vienlaicīgi izdarīt grozījumus arī likuma "Par tiesu varu" pielikumā, kur ir noteikta Latvijas Republikas apgabaltiesu darbības teritorija. Un ir priekšlikums svītrot šā likuma "Par tiesu varu" pielikuma 3.punktā vārdus "izņemot Siguldas tiesas darbības teritoriju" un 4.punkta 6.apakšpunktu, proti, "Siguldas tiesas darbības teritoriju". Un ir uzskaitīti attiecīgie pagasti vai ciemi. Šeit Juridiskā komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem. Tas ir saistīts ar to, ka pašreiz izveidojusies paradoksāla situācija, kā tiek veidotas apgabaltiesas. No Rīgas apgabaltiesas šeit teritoriāli tiek izņemts ārā Siguldas reģions, un tas nesaskan ne ar iekšlietu sistēmas darbības organizāciju, ne arī ar tām reorganizācijām, kas ir notikušas Prokuratūras sistēmā, kad arī Prokuratūra ir pārkārtojusies. Tāpēc mēs vienlaicīgi ar Tieslietu ministrijas priekšlikumu saņēmām šajā pašā jomā ierosinājumu gan no republikas ģenerālprokurora, gan arī no Iekšlietu ministrijas. Mēs lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Paldies!

A.Endziņš. Citu grozījumu un labojumu šajā projektā nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosm par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts otrajā lasījumā. Vai priekšlikumu iesniegšanas termiņu jūs nenosauktu, lūdzu?

A.Endziņš. Cienījamie kolēgas! Es lūdzu vienas nedēļas laikā iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Pret termiņu nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Mums, godātie deputāti, kaut kur redzamā vietā lielu kalendāru vajag nolikt zālē, jo ir grūtības nosaukt datumu. 2.marts. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais jautājums ir "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā".

Andris Līgotnis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Tātad izskatām dokumentu nr. 78. Trešais lasījums, un uz trešo lasījumu ir tikai viens komisijas izstrādāts priekšlikums. Tas ir redzams, šo dokumentu apgriežot uz otru pusi. Tas ir labojums Kriminālprocesa kodeksa 181.pantā. Tas ir pants ar ne visai dzīvespriecīgu saturu un saucas "Līķa apskate". Šis labojums ir nepieciešams tādēļ, ka pašreiz realizējamā izmeklēšanas reforma paredz, ka sākotnējās izmeklēšanas darbības var veikt gan prokurors, gan izziņas izdarītājs. Jārada iespēja šo darbību, kura ir viena no sākotnējām izmeklēšanas darbībām, veikt arī izziņas izdarītājiem, ar ko šajā gadījumā tiek saprasti policijas darbinieki. Tas ir normāls priekšlikums, un tas ir vajadzīgs. Lūdzu atbalstīt un nobalsot "par"!

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, 1 — aturas. Pieņemts. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Par Latvijas Republikas un Ziemeļvalstu investīcijas bankas līgumu". Pirmais lasījums.

Māris Zvaigzne — Ārlietu komisijas vārdā. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Zvaigzne (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad strādāsim ar dokumentu nr.76. Ārlietu komisija izskatījusi šo likumprojektu un ierosina to izskatīt pirmajā lasījumā. Un vispirms es lūgtu nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsojam par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, 1 — atturas. Steidzamība pieņemta. Tālāk!

M.Zvaigzne. Līdz ar to es aicinu cienījamos deputātus nobalsot arī par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

M.Zvaigzne. Ja būtu priekšlikumi, tad priekšlikumus iesniegt līdz 4.martam.

Sēdes vadītājs. Otrajajam lasījumam ir jānosaka izskatīšanas...

M.Zvaigzne. Izskatīšanas termiņš...

Sēdes vadītājs. Un laiks.

M.Zvaigzne. Tātad... Jā, 9.marts.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir 28.jautājums.

 

M.Zvaigzne. Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Investīciju bankas vispārējā aizņēmuma garantijas līguma starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku". Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija ir izskatījusi, akceptējusi un ierosina izskatīt vispirms steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Es tomēr drusku nesaprotu jūs. Varbūt man nav taisnība, bet kuru dokumentu jūs tagad izskatījāt? 135.?

M.Zvaigzne. 75.

Sēdes vadītājs. Jā. Par steidzamību. Lūdzu, balsojam! Es biju paņēmis nākamo dokumentu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

M. Zvaigzne. Es lūgtu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, lūdzu iekļaut šo jautājumu 9.marta plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Pret izskatīšanas laiku nav iebilžu? Nav. Pieņemts. (No zāles: "Atturas divi!")

 

M.Zvaigzne. Nākamais likumprojekts — dokuments nr. 135. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas līgumu "Par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"". Šajā laika posmā kopš pirmā lasījuma priekšlikumi nav ienākuši. Komisijas vārdā es lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 60 — par, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

51.jautājums.

 

M.Zvaigzne. Nākamais ir ziemas sesijas dokuments nr. 188 — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas vienošanos par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem". Šajā laika posmā kopš priekšlikumu izskatīšanas un pieņemšanas ir ienākuši Ārlietu komisijā daži komisijas locekļu priekšlikumi. Pārsvarā tie ir redakcionāla rakstura. Vispirms ir nedaudz labota redakcija likuma nosaukumam, un tas Ārlietu komisijā ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

M.Zvaigzne. Par pirmo pantu Ārlietu komisija izskatīja un atiecīgi rediģēja pirmo pantu, un ievēroja arī valodas speciālistu ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

M.Zvaigzne. 2.pantā attiecīgi ir redakcionāla rakstura izmaiņas. Ārlietu komisija tās ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

M.Zvaigzne. Par 3.pantu. Ārlietu komisija attiecīgi ievēroja ieteikumus par redakcionālām izmaiņām un akceptēja tos.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem?

M. Zvaigzne. Līdz ar to likumprojekts... Es aicinātu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! 63 — par, pret — nav, 1 — atturas. Likums pieņemts.

 

M.Zvaigzne. Nākamais ir ziemas sesijas dokuments nr.181 — likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām". Tātad vispirms es Ārlietu komisijas vārdā gribu lūgt, lai šo likumprojektu izskatītu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Rezultātu! 61 — par, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Līdz ar to es Ārlietu komisijas vārdā gribu lūgt, lai mēs, izskatot šo likumprojektu, ievērotu sekojošu Ārlietu komisijas ieteikumu. Mēs gribam, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, neatgriežot to komisijai.

Sēdes vadītājs. Būtu korektāk, ja jūs vispirms aicinātu mūs nobalsot pirmajā lasījumā.

M.Zvaigzne. E s atvainojos un aicinu jūs nobalsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā. Vai kādam no deputātiem ir iebildes, ja mēs šo likumprojektu izskatām otrajā lasījumā? Neviens deputāts neiebilst, un tad, lūdzu, aiciniet mūs balsot!

M.Zvaigzne. Es aicinu jūs balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, jo konvencija ir pieņemta 1992.gada maijā. Mēs esam vairāku apstākļu dēļ iekavējuši šo jautājumu, un, lai mūsu delegācija Berlīnes konferencē varētu normāli strādāt, šis likumprojekts ir jāpieņem tagad otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

M.Zvaigzne. Nākamais ir ziemas sesijas dokuments nr. 183 — likumprojekts "Par 1971.gada 2.februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi". Nr. 183. Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Līdz ar to es aicinu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Aicinu cienījamo Saeimu iekļaut šo ... Lūdzu iekļaut šo jautājumu 9.marta plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Paldies cienījamajai Saeimai!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par telekomunikācijām"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs J. Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 1238! Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par telekomunikācijām"". Komisija izskatījusi šo likumprojektu un ierosina izskatīt to kā steidzamu. Otrā pusē dokuments nr. ... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Te ir tikai dokumentu numuri, bet pašu dokumentu nav!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, aizņemieties no kolēģa dokumentus!

J.Zaščerinskis. Dokuments nr. 1238. Rudens sesijas dokuments.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis un deputāts Endziņš noskaidro dokumenta identitāti. Es lūdzu sekretariātu noskaidrot šos apstākļus, kāpēc jums šī dokumenta nav. Lūdzu, izskatām tālāk!

J.Zašcerinskis. Komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Vārds Gundaram Bērziņam pirms balsojuma par steidzamību!

G.Bērziņš (LZS). Tomēr šis likumprojekts ir pietiekami nopietns, un šeit, ja tiek norādīts arguments, ka ir pretruna divos likumos, tad var būt, ka norma jāmaina otrā likumā, nevis šinī, un tāpēc šeit tāda liela steidzamība, manuprāt, ir nevietā. Šis jautājums, lai cik arī viegls, tomēr prasa diezgan lielus aprēķinus. Otrs. Saistībā ar likumu par pašvaldībām tas prasa saskaņošanu ar pašvaldībām, jo zemes nodoklis ir pašvaldību nodoklis, un likums par pašvaldībām nosaka, ka, ja valdība vai Saeima izdara izmaiņas, kas skar tieši viņu ieņēmumu bāzi, tad jābūt šīm sarunām, un, ja tiek nodarīti zaudējumi, tad principā valstij tie ir jāmaksā. Tāpēc tas jautājums nav tik vienkāršs kā šeit ir — izstrīpot vienu strīpiņu. Es tomēr iebilstu pret steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 21, atturas — 4. Steidzamība pieņemta.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Likumprojekts pēc būtības iesniegts, lai novērstu pretrunu starp likumu par zemes nodokli un likumu par telekomunikācijām. Likumā par zemes nodokli ir noteikts, ka komunikāciju līnijas un tām pieskaitītās zemes ar nodokli netiek apliktas. Līdzīga norma ir iestrādāta arī pašlaik izskatīšanā esošajā likumprojektā par aizsargjoslām. Savukārt likumprojektā "Par telekomunikācijām" 19. panta 6. apakšpunkts nosaka, ka zemes nodokli par aizsardzības zonām maksā telekomunikāciju tīkla iecirknis. Lai novērstu šo pretrunu, Ministru kabinets ierosina likumprojektā "Par telekomunikācijām" svītrot attiecīgo 19. panta 6. punktu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un lūdz cienījamo Saeimu akceptēt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir deputāti debatēs pieteikušies? Zvanu! Balsojam par grozījumiem likumā "Par telekomunikācijām"! Izdarīt likumā "Par telekomunikācijām" šādu grozījumu: svītrot 19. panta 6. punktu. Rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 10. Pieņemts. Kad?

J.Zaščerinskis. Ir priekšlikums otrajā lasījumā izskatīt 2. martā — nākošajā plenārsēdē, kārtējā plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr ierosinātu vismaz vēl nedēļu vēlāk, tātad 9.martā, jo šeit jautājums tomēr nav tik viegls. Tāpēc, ka šeit zemes nodoklī iet komunikāciju un tām pieskaitītas zemes joslas, tur iet runa par aizsargjoslām, cik lielas būs šīs platības, vai nepaplašinās šo traktējumu? Un tas tomēr ir pašvaldību... Un cik tas tomēr maksā.

Otrs jautājums. Ja telekomunikācijās šis projekts maksā tik milzīgas summas un arī starpniecības maksa, piemēram, par iekārtu iegādi ir tik liela, vai būtiski tas mainīs tarifu, ja maksās šo zemes nodokli? Un to zemes nodokli tomēr saņem pašvaldības. Vēl. Kā šīs jaunās līnijas tiks būvētas vai izmantotas zemes? Es tomēr neredzu, ka tas jautājums ir tik steidzams, un es domāju, ka nedēļa neko neizšķir. Es ierosinu 9.martu.

Sēdes vadītājs. Divi balsojumi — 9. un 2. marts. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates pabeigtas. Referents vēlas kaut ko teikt?

J.Zaščerinskis. Es varbūt varētu piekrist Bērziņa kunga priekšlikumam, un tad sakristu divi balsojumi. Varētu piekrist 9. datumam.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Paliek 9. marts.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"". Trešais lasījums. Aija Poča — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte!

A.Poča (LC). Godātais Prezidij, godātā Saeima! Budžeta komisijā priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" starp otro un trešo lasījumu nav saņemti, un līdz ar to es lūgtu cienīto Saeimu apstiprināt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Rezultātu! Par — 64, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts.

A.Poča. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamā ir VII sadaļa. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"". Trešais lasījums. Alfreds Čepānis — komisijas vārdā!

A.Čepānis (DP). Komisija ierosina deputātiem orientēties pēc ziemas sesijas 108. dokumenta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Čepānis. Un tas būtu. Komisija atbalsta priekšlikumu izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Čepānis. Komisija atbalsta arī priekšlikumu sadaļu "Likumā lietotie termini" izteikt kā 1. pantu un attiecīgi mainīt pārējo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Čepānis. Komisija ierosina izslēgt13. panta pirmo teikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Čepānis. Un komisija ierosina arī izteikt 13. panta otro teikumu šādā redakcijā: "Uzņēmumu, kas veic bīstamo iekārtu pārbaudes, pilnvarošanas kārtību nosaka Labklājības ministrija".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Čepānis. Pārejas noteikumos komisija ierosina šādas izmaiņas. Papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts tehnisko uzraudzību"."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Čepānis. Un pēdējais komisijas ierosinājums ir izslēgt pārejas noteikumu 3. un 4. punktu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Čepānis. Komisija ierosina apstiprināt likumu trešajā lasījumā, pieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par — 65, pret — nav, 2 — atturas. Pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"". Alfreds Čepānis — komisijas vārdā, Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Čepānis. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr. 138 "Par grozījumiem likumā "Par Valsts darba inspekciju"".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk!

A.Čepānis. Komisija ierosina pieņemt likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par — 63, pret — nav, 2 — atturas. Pieņemts likums.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Lūdzu, turpiniet!

A.Čepānis. Dokuments nr. 106a. Tautsaimniecības komisija ierosina izdarīt šādus grozījumus trešajā lasījumā minētajā likumprojektā 1. nodaļā "Likumā lietotie termini" aizstāt otrā termina "normatīvu pārkāpums" skaidrojumā vārdus "paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumu" ar vārdiem "bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu".

Ceturtā termina skaidrojumu komisija ierosina izteikt šādā redakcijā: "Bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvie akti, Ministru kabineta noteikumi, Latvijas standarti, ministriju nolikumi, instrukcijas un normas, kas attiecināmas uz bīstamajām iekārtām un darbiem ar tām."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu pret šo redakciju? Nav.

A.Čepānis. Nākamais. 1. panta 8. punktā aizstāt vārdus "likumdošanas akti un normatīvi" ar vārdiem "un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvie akti".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Čepānis. Šajā pašā pantā komisija ierosina izslēgt 9. punktu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Čepānis. Nākamais. Komisija ierosina aizstāt 8. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus "paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumu" ar vārdiem "bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Čepānis. Komisija ierosina izslēgt arī 10. panta 8. punktu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Čepānis. Un pēdējais komisijas priekšlikums ir ierakstīt pārejas noteikumos šādu tekstu: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr. 139 "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību""."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Čepānis. Komisija ierosina minēto likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par darba aizsardzību". Trešais lasījums. Pēteris Elferts — komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Uz trešo lasījumu komisijai ir tikai viens priekšlikums, un komisija ir atbalstījusi deputāta Elferta priekšlikumu aizstāt vārdu "noteikumi" ar vārdu "likums". Tātad tehniska rakstura labojums.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu?

P.Elferts. Tātad es aicinu pieņemt šo likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 59 — par, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā".

P.Elferts. Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Starp otro un trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Tātad es aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu". Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa deputāts". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Ministru kabinets pagājušā gada 16.decembrī iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Kādēļ valdība ierosina grozīt civildienesta likumu? Divu iemeslu dēļ. Tādēļ, ka spēkā esošajā civildienesta likumā ir norma, kas paredz ierobežojumus kļūt par civildienesta ierēdni vai ierēdņa kandidātu personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu, bet civildienesta likuma piemērošanas gaitā atklājies, ka tomēr valsts iestādēs strādā neliela daļa valsts darbinieku, kuri ieņem šobrīd civildienesta amatus un kuriem saskaņā ar spēkā esošo likumu būtu šī amata pildīšana jāizbeidz, ja uz viņiem attiecinātu civildienesta likumā spēkā esošos ierobežojumus. Tā kā šie pensijas vecumu sasniegušie dabinieki ir augsti kvalificēti, ar lielu pieredzi, tad Ministru kabinets izlēma, ka vajadzētu noteikt grozījumus, kas paredzētu atsevišķos gadījumos atļaut pensijas vecumu sasniegušām personām kļūt par civildienesta ierēdņiem. Tādēļ arī Ministru kabinets piedāvā izdarīt grozījumus civildienesta likuma 6.pantā un 60.pantā un papildināt pārejas noteikumu 5.punktu. Piedāvātā likumprojekta 4.punktā tiek ierosināts grozīt pārejas noteikumu 8.punktu, tas ir, civildienesta likuma pārejas noteikumu 8.punktu. Šie grozījumi ir nepieciešami tādēļ, ka pagājušajā gadā, apspriežot valsts budžetu, Saeima nobalsoja, ka no valsts budžeta tiek izdalītas ievērojamas summas skolotāju darba algām. Un vienīgā iespēja, vai viena no galvenajām iespējām, kā atrast šos līdzekļus, ir samazināt izdevumus civildienesta reformai vairākās nozarēs. Un tādēl, Ministru kabinets ierosina paildzināt civildienesta reformu Iekšlietu ministrijā un vēl dažos resoros par gadu. Tātad atlikt to līdz 1995.gada 31.decembrim Zemkopības ministrijas Valsts mežu dienestā, Pilsonības un imigrācijas departamentā, Naturalizācijas pārvaldē, bet Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un pašvaldībās — līdz 1996.gada 31.decembrim. Komisija, izskatījuši šo likumprojektu, atbalstīja grozījumu izdarīšanu pārejas noteikumos, bet konceptuāli neatbalstīja grozījumu pirmos trīs punktus. Kopumā komisija atbalsta šī likumprojekta pieņemšanu. Es aicinātu kolēģus deputātus nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Putniņš! Es atvainojos, es ļoti atvainojos deputātam Karnupam un deputātam Putniņam! Vārds Viesturam Paulam Karnupam!

V.P.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Varbūt šeit derētu paskaidrot, kāpēc komisijas ietvaros nevarējām vienoties par iesniegtā likumprojekta 1., 2. un 3.punktu. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Šeit mēs saskatām, ka ir mēģinājums vienkārši paturēt vecos aparāta darbiniekus savos amatos. Protams, viņiem ir pieredze, bet viņiem ir 50 gadu padomju pieredze, ne tāda pieredze, kas ir derīga mūsu demokrātiskajā, uz tirgus ekonomiku orientētajā valstī. Un es prasu, ko ministrijas ir darījušas pēdējos 18 mēnešos, zinot, ka šie cilvēki nāk pie pensijas vecuma, lai sagatavotu 18 mēnešu laikā darbiniekus, kas varētu stāties šo cilvēku vietā. Unatbilde, protams, ir — absolūti neko. Jautājums šeit ir ļoti būtisks, jo šeit ir tas, ka viņi varētu turpināt darbu kā ierēdņi, respektīvi, strādāt civildienestā, respektīvi, aizņemt tādu vietu, kur vajadzētu nākt jauniem spēkiem ar jauna veida domāšanu. Nekas neaizliedz kādam ministram, ja viņam tiešām ir nepieciešams šo nopelniem bagāto ierēdni paturēt darbā, slēgt ar to līgumu un pieņemt to kā līguma darbinieku, bet ne kā amatpersonu, kas pilda civildienesta pienākumus. Mēs, LNNK frakcija, iesniegsim, protams, uz otro lasījumu izmaiņas. Bet es gribētu arī mazliet pakavēties pie šā likumprojekta 4.punkta, kas saistīts ar pārejas noteikumu 8.punktu. Mēs komisijā arī izsaucām Iekšlietu ministrijas pārstāvi un prasījām, kāpēc kārtējo reizi tiek atlikta Iekšlietu ministrijas reforma. Atbilde izpalika. Vienkārši sāka runāt, ka ir ļoti daudz personu, sāka runāt par to, ka Iekšlietu ministrijas policija ir kaut kā salīdzināma ar armiju vai zemessardzi, respektīvi, tā ir kaut kāda militāra formācija. Tāpēc, ka viņi valkā formas tērpus. Es domāju, ka šeit mums vajag nopietni pārdomāt, uz kādu valsti mēs gribam iet, uz kādu valsts iekārtu mēs ejam un vai tiešām mēs turpināsim to padomju tradīciju, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki, respektīvi, kārtības policija, ir daļa no militāra formējuma. Nevienā normālā valstī ārpus Padomju Savienības iekārtas policija nav uzskatīta par militāru formējumu. Viņi ir civildienesta ierēdņi, kuriem ir formas tērps un kuriem ļoti ierobežotos apstākļos ir atļauts nēsāt ieročus. Viņi nav armija. Viņi nav desantnieki, kaut gan mēs redzējām, ka Iekšlietu ministrija tādā veidā faktiski izmanto mūsu kārtības sargus, it kā viņi būtu desantnieki ar "kalašņikoviem" padusē. Mums vienreiz vajag pielikt punktu un darīt galu šāda veida domāšanai, ka tas ir normāli, ka policists staigā ar šauteni. Tas ir nenormāli. Tas nav tā, kā ir 90procentos pasaules, izņemot diktatūras. Tur visi, kas atbalsta režīmu, staigā ar šauteni. Bet mēs, es ceru, ejam uz demokrātisku valsti, parlamentāru iekārtu un normāliem Rietumu standartiem. Un tāpēc es domāju, ka būtu laiks par šādām lietām padomāt. Es zinu, ka mūsu frakcija par to domā, un iespējams, ka mēs iesniegsim attiecīgas izmaiņas, grozījumus policijas likumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai Aivars Endziņš izmantos septiņas minūtes? Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man liekas, ka mēs atkal kārtējo reizi gribam politiku attiecināt pavisam uz citu lietu, kā to dara pašreiz Karnupa kungs. Es principā nesaprotu, kāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalsta likumprojekta 1., 2. un 3.panta apakšpunktos izteiktos grozījumus. Un es domāju, ka nebūtu pareizi šeit risināt jautājumus tādā politiskā līmenī, ka tie, lūk, ir vecie kadri, un tā tālāk, un tā joprojām. Ziniet, man tad ir jautājums Karnupa kungam, — cik bieži jūs pats personīgi esat bijis šodien kaut kādās iestādēs un sastapies ar jaunajiem kadriem, tādā jūsu izpratnē jaunajiem kadriem, kuriem nav šīs vecās padomju pieredzes vai kaut kas tamlīdzīgs? Bet te ir runa par kaut ko citu, Karnupa kungs! Šeit es saprotu, ka valdības priekšlikums ir rast iespēju. Jā, protams, var saskaņā ar darba likumdošanu šie cilvēki slēgt darba līgumu, var strādāt. Bet te jau ir tā lieta, ka, lūk, šis pieredzes bagātais speciālists, kas vajadzīgs šim resoram, šai ministrijai, departamentam, tad saņems daudz mazāk nekā tikko darbu uzsākušais. Tāpēc, ka šeit ir šī starpība - ierēdnis vai ierēdņa kandidāts, vai vienkārši uz darba līguma pamata. Un diemžēl iznāk tā, ka daudzos gadījumos, pateicoties šai normai, kura ir pašreiz likumā par civildienestu, mēs esam spiesti atteikties no vajadzīga speciālista, jo šī norma, Karnupa kungs, neparedz to, ka tas ir obligāti, ka tā ir jārīkojas. Te jāpieiet individuāli. Tātad tik tiešām, ja šis cilvēks atbilst un ir ar augstu kvalifikāciju, tad viņš var arī pretendēt. Bet tas nav obligāti.

Un vēl es gribētu dažos vārdos pieskārties jūsu izteiktajā, attiecībā uz to, ka tiek kārtējo reizi atlikta Iekšlietu ministrijas reforma, ka, lūk, atkal te nevar saprast, kas tā ir par lietu, ka tas ir bruņots spēks, ka tā nevajadzētu būt, pasaulē tā nav, un tā tālāk, un tā joprojām. Bet vai tā nebija Saeima, vai tā nebija arī jūsu frakcija, kas ierosināja izdarīt būtiskus grozījumus valsts budžetā? Un, ja jūs redzat, tad otrā pusē ir valdības iesniegtā anotācija, kur ir paskaidrots, kāpēc tiek atlikts. Jo acīmredzot mēs nevaram vienlaicīgi paredzēt papildus 14 miljonus medicīnai, tik un tik miljonus skolotāju algu palielināšanai un tajā pašā laikā veikt šo reformu vairākās institūcijās, tajā skaitā arī Iekšlietu ministrijā, jo tas ir saistīts ar finansējumu, ar algu izmaiņām. Tātad šinī gadījumā pēc atestēšanas arī ar algu pielikumiem. Mūsu budžets diemžēl to pavilkt nevar. Un tāpēc es tomēr aicinātu šādus jautājumus nepolitizēt, bet skatīties pēc būtības un rīkoties korekti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Imants Daudišs - Saeimas sekretārs! Informācija.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Es jūs informēju, ka šodien izveidotās izmeklēšanas komisijas finansu krīzes cēloņu noskaidrošanai pirmā sēde notiks pirmdien, bet, tā kā vairāki deputāti nevar piedalīties pirmdien šajā sēdē, mēs esam vienojušies ar šīs komisijas locekļu vairākumu, ka komisijas pirmā sēde notiks šodien pulksten trijos Sarkanajā zālē. Šodien 15.00 Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē! Pēc pārtraukuma turpināsim debates, un runās Anna Seile.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Sēdē nepiedalās šādi deputāti! Andris Ameriks, Inese Birzniece, Aleksandrs Kiršteins, Zigurds Tomiņš, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 46 deputāti. Kvoruma nav. Piecu minūšu pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Plenārsēde tika pārtraukta uz piecām minūtēm tāpēc, ka zālē nebija kvoruma. Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrējušies 64 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pirmajā lasījumā. Debatēs runā Anna Seile, Latvijas Necionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Gunārs Resnais.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Pār ierēdņiem valda likums "Par valsts civildienestu", pār visiem pārējiem valda budžeta iespējas, budžeta robežas, un pār tiem, kas strādā privātstruktūrās, tātad valda boss, kurš vada šo privātstruktūru. Bet pār mums visiem valda viens vienots dabas likums, kas neatkarīgi no tā, kurā partijā mēs esam vai kur esam strādājuši komunistu laikos, no tā, vai esam neatkarības atbalstītāji, ar katru dienu palielina mūsu vecumu. Tātad katram cilvēkam neglābjami tuvojas šis pensijas vecums. Un tagad paskatīsimies, ko dod šī jaunā likuma labojuma iespējas. Tātad cilvēkam, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu vai tuvojas tam, tiek dota iespēja turpināt strādāt civildienestā, ja viņš to spēj, ja viņa priekšniecība to pieļauj, atbalsta viņu. Es, izvērtējot to situāciju, kāda, piemēram, ir valsts zemes dienestā, redzu, ka tur ir daudzi cilvēki šajā pirmspensijas vecumā, kuriem būtu ieteicams vēl strādāt, jo viņu pieredze ir liela un viņiem nav jābrauc uz lauka ar mēraparātu, viņš var strādāt šeit, izgatavot kartes, dot padomus, vadīt savu nodaļu, jo viņam prakse ir liela. Un tāpēc es principā atbalstu šo likumprojektu par grozījumiem likumā par valsts civildienestu arī vēl no cita viedokļa. Redziet, mēs gatavojamies paaugstināt pensijas vecumu. Nu, pacelsim to no 55 gadiem sievietēm un no 60 gadiem vīriešiem varbūt uzreiz līdz 90 gadiem. Visas problēmas ir nost! Budžetā ietaupīti līdzekļi, nevienam nekas nav jāmaksā. Tāda iespēja arī ir, bet to neviens nepieļaus, tad mūs no šīs Saeimas padzīs. Mums par to ir jādomā un jādod cilvēkam iespēja brīvi izvēlēties. Ja viņš jūtas sprauns un modrs, lai viņš strādā, lai viņš strādā valsts civildienestā, kur ir kārtīga alga, vai arī iet pensijā, kad pensija ir ārkārtīgi minimāla. No šiem apsvērumiem vadoties, es vienkārši ierosinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Jā, varbūt tā nav vistālabākā redakcija, kas ir ierosināta 5.punktā, ka tomēr ir stingri šis siets jāiziet, jādabū valsts civildienesta vadītāja rīkojums, lai katrai amatpersonai atļautu strādāt. Varbūt šeit tos noteikumus varētu mīkstināt. Bet, domājot par visas mūsu Latvijas pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, es uzskatu, ka šāds labojums ir vajadzīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS). Cienījamie kolēģi! Seiles kundze visu pateica un varētu nerunāt, bet es lūdzu vārdu no šīs tribīnes, lai mazliet pastrīdētos ar Karnupa kungu, kura runai es nevaru nekādā veidā piekrist. Un, proti, sekojoša iemesla pēc. Lai kāda būtu tā mūsu neatkarība, visos šajos gados mēs tomēr esam ieguvuši, manuprāt, pārāk lielu brīvību, mums eksistē brīvais tirgus — brīvais tirgus preču ražošanai, brīvais tirgus preču izvešanai, brīvais tirgus preču ievešanai. Un, ja kāds likumiņš kaut ko bremzē, tur ar muitiņu vai kā, tad ir absolūti brīva kontrabanda, tikai vajag riskēt. Tātad atkal ir brīvība. Šodien liberālisms jau ir tāds, ka vairs nevar apsveikt šo mūsu brīvību. Liberālisms ir tik liels, ka valsts saimnieciskajā apritē zemnieku jau vairs neredz nemaz, viņš neeksistē. Mums ir lielais bizness, tranzīts, bankas, mijas, lai gan, ja runā par valsti, tad man ir teikts, un es ticu, ka Aizsardzības ministrija vienīgā paredz zemnieku aizstāvēt, ja viņam uzbruks, jo tie pagāni tomēr mīt uz Latvijas zemes. Un ko tad darīt, ja tai zemei nāk virsū? Tad tas zemnieks ir jāaizstāv. Bet, ja tā nopietnāk runā par to brīvo konkurenci — vai cilvēka intelektuālās spējas, viņa amata prasme vai varbūt roku spēks, fiziskais spēks arī savā veidā nav prece? Un kāpēc mēs gribam liegt tam ierēdnim konkurēt brīvajā tirgū ar savām spējām, ar savu kolosālo pieredzi, ar darba iemaņām? Mēs gribam ar likumu aizliegt viņam to darīt. Sešdesmit gadi, un pietiek tavu pakalpojumu, ej un atpūties! Vai šeit kaut ko var salīdzināt ar iepriekš teikto par brīvību? Vēl vairāk, es domāju, ka šajā nežēlīgajā konkurencē jebkuram padzīvojušam cilvēkam sacensties ar jaunu ir ļoti grūti. Ja viņš šajā konkurencē uzvarēs, proti, ja viņa vadītājs uzskata, ka viņš ir spējīgāks, un viņu tur darbā pēc 60 gadiem, viņam būtu dubulti jāpiemaksā vēl, jo viņš ir konkurencē, sīvā gadu mijas konkurencē uzvarējis. Mēs gribam to noliegt. Nē, nevar! Es domāju arī, ka piemērs ar Iekšlietu ministriju domāts noteikti bija savādāk, nekā tika pateikts. Tas nav visai pareizs. Es pretējā gadījumā lieku pretī vēl vienu ministriju, kur ir pretēja situācija, - mežrūpniekus, mežkopības ministriju. Ko tad darīsim ar tiem ierēdņiem mežiniekiem? Viņi arī ir ierēdņi — mežsargi un tā tālāk. Mežsargs dzīvo valsts sētā, valsts mājā un sevi piebaro ar palīgsaimniecību. Pienāk 60 gadi - lasies ar visām aitām un gotiņām! Redziet, kā tas notiek! Tā nevar iziet, tik strauji! Es domāju, ka mēs visi mīlam šo zemi, ka šo zemi mīl arī tie, kas ir auguši tajos stagnāta laikos un guvuši to stagnātu izglītību. Un nebūt mums neliekas, ka, lai mēs izķepurotos no tā, kur mēs bijām, mums būs jāuzaicina meža sargi no Amazones džungļiem. Es stāvu pie tā, ka labāk turēsim savu mežsargu, ja viņš spēj konkurēt ar jauno. Ir jābūt brīvam tirgum. Seiles kundze teica par pensijām. Šodien nav redzams, kad mēs spēsim cilvēka cienīgu pensiju maksāt, bet mēs aizdzenam darba spējīgu cilvēku pensijā — sēdi. Tā ir nenormāla situācija, un es domāju, ka šo likumprojektu, un ko mēs pieņemam tikai pirmajā lasījumā, uz otro lasījumu, kad deputāti sakārtos un viss būs normāli. Jo jāatļauj tomēr tā — ja cilvēks var strādāt, tad viņš drīkst strādāt un būt arī ierēdnis pēc 60 gadiem, un viņa vadītājam ir tiesības vērtēt viņu, viņa darbu. Un, ja tas uzskata, ka viņa 60 gados pienākušais jaunais ir spēcīgāks un var viņu atvietot, tādā gadījumā arī viņam nav tiesību runāt pretī. Un to likumdošanā ļoti labi var sakārtot. Es domāju, ka Karnupa kungs, kad viņš izteicās, īsti tā laikam nedomāja, bet argumenti bija tādi, ka man, vecam stagnātam, šeit sēdot, bija aizvainojuma sajūta. Bet es domāju, ka viss būs normāli, tikai vajag uzmanīties arī ar argumentiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Es ar deputātu Karnupu nestrīdēšos, bet maniem kolēģiem Endziņam, Resnajam un Seiles kundzei neapšaubāmi ir taisnība. Te ir runa par mūsu cilvēkiem, par Latvijas cilvēkiem. Tiem no viņiem, kas spēj vēl strādāt, tāda iespēja jādod. Tāpēc šis likums ir jāatbalsta un pirmajā lasījumā jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Lagzdiņš (LC). Es aicinātu Saeimu pieņemt lēmumu par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam līdz 3.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo jautājumu, jāizskata iesniegums Saeimas Prezidijam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz 23.februāra sēdē izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pēc likumprojekta "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" izskatīšanas. Vai deputātiem nav iebilžu? Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs!

J.Lagzdiņš (LC). Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Nebūtu iebildumu pret šā likumprojekta izskatīšanu ātrāk, bet es gribētu ierosināt tomēr izskatīt viņu pēc darba kārtības 25.punkta, jo likums par sabiedriskajām organizācijām ir cieši saistīts ar vēlēšanu likumu un normu, kura paredz, ka kandidātu sarakstus iesniedz sabiedriskās organizācijas. Ja mēs negrozīsim šo sabiedrisko organizāciju likumu savlaicīgi, tad nevarēs spēkā stāties tā norma, kas uzliek pienākumu politiskajām organizācijām, tātad, norma, ka politiskās organizācijas var veidot tikai 100 vai 200 pilsoņi.

Sēdes vadītājs. Vai komisija uzstāj uz balsojumu? Es šeit domāju Budžeta un finansu komisiju. Komisijas vadītāja Kehra nav, deputāte Poča ienāca zālē. Viņa piekrīt. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to Jāņa Lagzdiņa priekšlikums ir pieņemts.

 

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš"!

A.Līgotnis (LC). Tā, godātie kolēģi, šis ir dokuments nr.90, un pirmajā lapā jūs redzat pašu likumu, bet visās nākamajās ir šī salīdzinošā priekšlikumu tabula ar 15 priekšlikumiem. Tātad kreisajā pusē ir pašreiz spēkā esošā likuma redakcija, ja tādi panti vispār Kriminālkodeksā ir, vidējā daļā ir redzams priekšlikums un pa labi ir komisijas slēdziens vai komisijas precizētā redakcija. Tātad pirmais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums un tāds ir nepieciešams, jo Kriminālprocesa kodeksā vairs nav 50.1 panta trešās daļas. Tas ir viens iemesls. Un otrs, kādēļ nepieciešams papildināt 24.pantu un 50.pantu, ir tas, ka arī tajos ir atsauce uz šiem trim Kriminālkodeksa pantiem - uz 184.1, 185.1, 186.1.pantu. Komisija atbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Otrs labojums, arī mūsu komisijas ierosināts, — aizstāt vārdu "robežsargs" ar vārdu "karavīrs", jo tas ir plašāks jēdziens, un mums šķiet, ka vienlīdz valstiski svarīgi ir aizsargāt gan tā karavīra statusu, kurš sargā robežu, gan tā, kurš sargā munīcijas noliktavu, gan arī tā, kurš stāv pie Brīvības pieminekļa. Viņi visi ir karavīri.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Līgotnis. Nākamais priekšlikums - trešais. Mēs esam ierosinājuši šajos pantos aiz vārda "karavīrs" ielikt arī tekstu "valsts drošības iestāžu amatpersona". Mēs uzskatījām, ka tie cilvēki, kas dien drošības dienestā un citos dienestos, tāpat jāaizsargā kā policisti, zemessargi, karavīri.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A. Līgotnis. Trešais priekšlikums - to mēs saņēmām komisijā no Juridiskās komisijas un tajā ir ierosināts no attiecīgā panta svītrot vārdu "milicijas". Mūsu komisija to ir noraidījusi un noraidījusi, divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja tas tiktu svītrots, tad būtu no soda izciešanas jāatbrīvo visas tās personas, kuras patlaban turpina izciest sodu par šādiem noziegumiem.

Otrs. Ja mēs šo vārdu svītrosim no pašreiz spēkā esošā Kriminālkodeksa panta, tad mums nebūs iespēju saukt pie kriminālatbildības arī nākotnē tās personas, kuras mēs kaut vai sakarā ar 1991. gada 20. janvāra uzbrukumu Iekšlietu ministrijai varētu pēc šā panta saukt pie atbildības. Tās ir citas problēmas, ka mēs viņus nevaram šobrīd rokā dabūt, bet, ja mēs to varētu izdarīt, tad mums būtu juridiska problēma un mēs nevarētu šo pantu piemērot. Tādēļ mūsu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Līgotnis. Nākamais ir piektais priekšlikums. To ir ierosinājis Ministru kabinets, un šeit ir cita redakcija Kriminālkodeksa 81. pantam dota. Šeit gan ir rakstīts labajā ailē, ka komisija to ir noraidījusi, bet tas neatbilst īsti precīzi faktiskajam stāvoklim, jo mēs to atbalstām, taču esam to uzlabojuši, sadalot divās daļās. Jo neapšaubāmi ir tas, ka par darbībām, kuras tikai var izraisīt katastrofu vai līdzīgas sekas, ir jābūt citai atbildībai nekā par darbībām, kuru rezultātā tādas sekas kā katastrofa vai avārija ir iestājušās. Tātad, atbalstot šo priekšlikumu, mēs esam to kvalitatīvi pilnveidojuši un iesakām pieņemt šo pantu komisijas ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Līgotnis. Sestais priekšlikums. Arī no Ministru kabineta. Tas tiek akceptēts tāds, kādu Ministru kabinets ir iesniedzis.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Līgotnis. Septītais priekšlikums - papildināt Kriminālkodeksu ar jaunu pantu par elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes zādzību. Arī tas nāca no Ministru kabineta un autors ir faktiski bijušais valsts ministrs Krēsliņa kungs. Mēs šo priekšlikumu noraidījām, jo tas ir nekvalitatīvs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Lūdzu!

A.Līgotnis. Astotais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu tribīnē!

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs! Man ir jautājums: kas ir nekvalitatīvs? Vai to nevarētu referents paskaidrot?

A.Līgotnis. Jā, es tūlīt, protams, paskaidrošu. Nekvalitatīvs tādēļ, ka, redziet, šī panta nosaukums ir tāds — "Zādzība". Mūsu Kriminālkodeksā ir pants "Zādzība". Tas ir 139. pants. Un, ja grib kādu sodīt par šādu rīcību, tad nav nepieciešams otrs pants. Pie tam šeit ir otra problēma. Šis pants ir uzrakstīts tādā veidā, ka tas nebūs piemērojams. Tādu nodarījumu, par kādu šeit lūdz noteikt sodu, nav iespējams nekādi un nekādā veidā pierādīt, jo... Nu ko reālā situācijā var pierādīt? Var pierādīt, ka kāds ir pieslēdzies elektrotīklam apejot skaitītāju, ka ir patvarīga pieslēgšanās notikusi, ka ir notikusi skaitītāju bremzēšana vai pat ir panākts, ka tas griežas pretējā virzienā, bet to, ka pieslēgšanas rezultātā caur tīklu kaut kas ir aizgājis, to nav iespējams nekad pierādīt, jo neviens zaglis, neviens šāds patvarīgs enerģijas izmantotājs skaitītāju tam savam nelikumīgi pievienotajam vadam jau klāt nebūs pielicis. Tā kā tas ir miris pants jau no pašas dzimšanas, un tāpēc mēs noraidījām. Protams, mēs saprotam, ka šeit ir problēma, un, noraidot šo priekšlikumu, mēs aizsūtījām attiecīgajam valsts ministram vēstuli komisijas vārdā, kur ieteicām viņam griezties pie Tieslietu ministrijā strādājošās darba grupas, kura veido Kriminālkodeksu un kurā cilvēki tieši par šo uzdevumu naudu saņem no valsts, ieteicām konsultēties un radīt tādu panta redakciju, ko būtu iespējams ne tikai pieņemt, bet arī realizēt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Sinka uzstāj uz balsojumu? Nē. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Līgotnis. Astotais priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 151.3. pantu - "Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas". Mēs to esam akceptējuši ar precizējumu. Tiek precizēts, kas tā ir par deklarāciju, ka tā ir ienākumu deklarācija. Par citām deklarācijām šajā pantā nevarētu būt runa, jo šis pants atrodas Kriminālkodeksa nodaļā, kura saucas "Saimnieciskie noziegumi". Tātad tur var būt runa tikai par naudu, tikai par īpašumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk.

A.Līgotnis. Devītais priekšlikums. Arī saņēmām no Juridiskās komisijas. Tas ir priekšlikums pilnveidot un precizēt 157. pantu par augu slimību, kaitēkļu un nezāļu apkarošanas noteikumu pārkāpšanu. Šeit jauns ir tas, ka nāk klāt tieši nezāļu apkarošanas noteikumu pārkāpšana. Grūti mums spriest, cik tas aktuāli patlaban ir, bet vismaz teorētiski tādu iespēju pieļaut var, ka kāds jaunais zemnieks, vēlēdamies sev labu ražu radīt, var nomiglot bezmaz vai visu rajonu, kā rezultātā citiem kaimiņiem var viņu stādaugi iznīkt, bišu dravas var postā iet, un tāpēc arī mēs to esam atbalstījuši. Tiesa gan, mēs esam gribējuši palielināt šo sodu un iespējas variēt ar sodu, esam paredzējuši arī brīvības atņemšanu šā panta sankcijās - tātad līdz vienam gadam maksimāli tas būtu. Un naudas sodu mēs arī esam variējuši, — naudas sods būtu no 10 līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Mēs iesakām pieņemt pantu komisijas izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Desmitais priekšlikums. Arī ienāca no Ministru kabineta. Šeit autore ir Valsts statistikas komiteja, un arī šo pantu mēs esam noraidījuši, noraidījuši tādēļ, ka tas ir iztrādāts nekvalitatīvi, jo Kriminālkodeksā patlaban ir pants ar numuru 147.3. Šis pants saucas "Grāmatvedības datu sagrozīšana un slēpšana". Un, ja mēs salīdzinām šo manis nosaukto pantu ar to, ko mums šeit Ministru kabinets ir licis priekšā, tad mēs redzam, ka 147.3. pants ir praktiski gandrīz identisks ar to, ar tām darbībām, kuras paredzētas 161.3. panta otrajā daļā, šī ierosinātā panta otrajā daļā. Ja tāds tiktu pieņemts, tad nu būtu galīgs haoss un neviens jurists nezinātu, kurš pants ir piemērojams. Arī šeit mēs griezāmies pie autoriem ar ieteikumu izmantot šo darba grupu, kuru algo mūsu valdība, un kopā ar to uz trešo lasījumu sagatavot tādu redakciju, kuru būtu iespējams arī realizēt un kura atrisinātu tos uzdevumus, ko ir centušies risināt šie autori. Tātad durvis šeit nav aizvērtas, uz trešo lasījumu mēs gaidītu attiecīgu priekšlikumu un varētu to iekļaut projektā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Līgotnis. Vienpadsmitais priekšlikums no Juridiskās komisijas. Tiek papildināta 186.2. panta otrā daļa ar vārdiem "kā arī vēlēšanu komisijai". Nāk vēlēšanas, ir pieņemts pirmajā lasījumā vēlēšanu likums un jārada garantijas, kas nodrošinātu, lai vēlēšanu komisijas garantēti saņemtu to informāciju, kas šīm komisijām ir nepieciešama, un pie tam, lai tā būtu patiesa. Mēs esam akceptējuši to.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

A.Līgotnis. 12. pants. Ir pieņemts jauns likums par valsts robežu, ir Ministru kabineta noteikumi par robežas režīmu, un mums ir nepieciešams pants Kriminālkodeksā, kurš precizē un nosaka atbildību par šo robežas režīma noteikumu pārkāpšanu. Tas ir šis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par grozījumiem 192. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts. Jūs tikai pārteicāties — sākumā teicāt, ka 12. pants... Divpadsmitais priekšlikums.

A.Līgotnis. Jā, divpadsmitais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 192. pants. Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. Trīspadsmitais priekšlikums. Autors - Ministru kabinets. Jaunā redakcijā tiek likts priekšā izteikt Kriminālkodeksa 203.1.pantu. Komisija to ir akceptējusi. Aicinām pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

A.Līgotnis. Četrpadsmitais priekšlikums. Autors ir ministrs Gūtmaņa kungs. Te ir runa par braukšanas biļešu, talonu vai citu zīmju, kas paredzētas norēķiniem par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, nelikumīgu izgatavošanu, pārdošanu vai izplatīšanu. Arī šo priekšlikumu mēs esam akceptējuši, taču pilnveidojuši, jo tādā veidā, kā tas bija iesniegts, to pieņemt nebija iespējams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāds sods kā labošanas darbi Kriminālkodeksā vairs nepastāv. Un arī naudas sods mums visā Kriminālkodeksā patlaban tiek noteikts nevis precīzā naudas summā, bet minimālo algu apmēros, jo tas saistīts ar inflāciju. Aicinām pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gūtmanis piekrīt? Jā? (No zāles deputāts A.Gūtmanis: "Piekrīt!") Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Līgotnis. Un beidzamais - piecpadsmitais - priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, jo, stājoties spēkā šim likumam, ir jāatceļ 81. panta kārtībā Ministru kabineta izdotie noteikumi nr. 166.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem? Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Un priekšlikumus, kolēģi, es lūgtu iesniegt tā, kā Kārtrības rullī ir noteikts, — piecu dienu laikā, līdz 28. februārim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"" . Otrais lasījums. Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts!

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Jums ir dokuments nr. 93 un arī dokuments nr. 1227. Starp pirmo un otro lasījumu priekšlikumu nav. Tātad es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

P.Elferts. Priekšlikums būtu iesniegt jūsu priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 9. martam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

 

Likumprojekts "Ministru kabineta noteikumi nr. 17 - "Būvniecības noteikumi" . Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs, LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 33 - likums par būvniecību. Būvniecība ir ļoti svarīga jebkuras valsts tautsaimniecības nozare. Būvniecības galaprodukts ir ēkas un būves, kas parasti kalpo vairākas paaudzes, dažkārt pat gadsimtiem ilgi, tādējādi būtiski ietekmējot apkārtējo vidi, tās kvalitāti un iedzīvotāju labklājības līmeni. Ēkas un būves ir viens no visbūtiskākajiem nekustamā īpašuma veidiem. Būvniecības procesā tiek radīta nacionālā bagātība, kuras vairošanā un saglabāšanā ir ieinteresēta valsts un tauta. Tajā pašā laikā būvniecība ir sarežģīts, bieži arī bīstams process. Pieļautās kļūdas un paviršības var izsaukt smagas avārijas gan pašā būvniecības procesā, gan arī vēlāk ēkas vai būves ekspluatācijā. Tāpēc visās valstīs būvniecības kārtība tiek reglamentēta ar likumdošanas aktiem. Šis likums sakārtos mūsu valstī visus šos jautājumus, kas saistīti ar būvniecību.

Šeit likumā ir pavisam 10 daļas - "Vispārīgie noteikumi", "Būvniecības pārzināšana", "Būvniecības licencēšana", "Būvniecības pamatnoteikumi", "Būvnormatīvi, standarti un būvizstrādājumu sertifikācija", "Būvniecības uzraudzība", "Būvniecības kontrole", "Sagruvušu būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai nojaukšana", "Atbildība un apdrošināšana būvniecībā" un "Īpašie noteikumi".

Likumprojekta izstrādes gaitā tika izmantota kaimiņvalstu, it sevišķi Skandināvijas valstu un Vācijas — pieredze šādu likumu izstrādē. Pieņemot likumu par būvniecību, būs jāizdara grozījumi Latvijas būvnormatīvos un jāatceļ dažas no pagaidām vēl spēkā esošajām PSRS celtniecības normām un noteikumiem. Šis likums būs tā saucamais jumta likums. Lai tas varētu pilnībā darboties un nebūtu jāatsaucas uz okupācijas laika normatīvajiem aktiem, nekavējoties būs jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par arhitektu un būvinženieru praksi un par būvmateriālu un būvizstrādājumu obligāto sertifikāciju. Sīkāk būvniecības kārtības regulēšana paredzēta būvnormatīvos un standartos.

Es lūgtu, godātie kolēģi, pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Aivaram Berķim, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam apstāklim, kas nav ņemts vērā, izstrādājot šo likumu. Proti, kopš vairs nenotiek nekādi meliorācijas darbi vai gandrīz nekādi meliorācijas darbi, acīmredzot sabiedrība jau ir piemirsusi, ka arī meliorācija ir būvniecība. Savā laikā no visiem kapitālieguldījumiem, kas tika atvēlēti lauksaimniecībai, tieiši meliorācijas būvēs ir ieguldīti vislielākie līdzekļi, ja nemaldos , tā laika, 1990. gada, cenās nu kāds pusotrs miljards rubļu. Un, ja šīs meliorācijas nebūtu, tad laukos vispār nebūtu iespējams saimniekot. Un tas, ka mēs pašreiz smaidām par tā laika meliorāciju un pukojamies, ka, redz, ko tie melioratori ir sastrādājuši, faktiski ir apmēram tāda pati pukošanās kā pukošanās par to, ka ir uzcelts Ķengarags un Pļavnieki, un citi rajoni, kādi nu viņi ir... Bet bez šiem rajoniem jau nebūtu kur dzīvot. Un tāpat arī bez meliorācijas nebūtu pašas lauksaimniecības. Un tāpēc... Tas likumā īpaši neko, protams, nemaisītu, likums ir tik vispārīgs, ka šīs daļas trūkums... ka šī daļa, atgādinot tikai, piemēram, otrajā nodaļā "Vispārīgie jautājumi", ierakstot tur arī likumu par meliorāciju, kur minēti citi likumi — par ostām, par aviāciju, par autoceļiem... Turpat vajag atgādināt un pierakstīt arī 1993. gada 20. aprīlī pieņemto likumu par meliorāciju.

Un vēl. Kādās atsevišķās vietās ir acīmredzot tas nepieciešams. Tas ir nepieciešams acīmredzot arī ceturtajā nodaļā "Par būvniecības licencēšanu", kur jāizlemj, kādos gadījumos tas būtu attiecināms arī uz meliorāciju un kādos gadījumos nebūtu attiecināms. Citādi var gadīties, ka vienam zemniekam, kurš nolēmis ar paša spēkiem, teiksim, izbūvēt kādu drenu sistēmu, arī sāks prasīt licencēšanu vai kādus tur noteikumus. Tas tur ir jāizšķir.

Nu, tad tālāk es vēl gribētu atzīmēt... Man pārdomas izsauc piektā nodaļa "Būvniecības pamatnoteikumi", kur pašvaldībai līdz detaļplānojuma izstrādāšanai ir tiesības atturēties no būvprojekta izskatīšanas un apstiprināšanas, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus no iesnieguma saņemšanas dienas. Mani baida tā birokrātija, kāda tur var izvērsties, jo tomēr 12 mēneši ir liels laiks. Vai tiešām tik liels laiks ir vajadzīgs pašvaldībai, lai, kā saka, tā varētu izlemt.

Tad vēl man, pārdomas izraisa arī devītā nodaļa "Sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai nojaukšana". Nu, kultūras pieminekļu saraksts - tur neko negribētos apstrīdēt, bet sagruvušās būves... Te ir rakstīts: "Būves, kuras kopumā vai daļēji ir sagruvušas vai ir tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai bojā ainavu, to īpašniekiem saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu ir jāsaved kārtībā vai jānojauc." Redziet, es domāju, ka pašreiz, kad laukiem īpaši, teiksim, ienākumi ir ierobežoti, ir daudzas tādas ēkas, kuras, patiesību sakot, būtu jāsaved kārtībā vai arī būtu jānojauc. Bet, tā kā šo līdzekļu nav, tad mēs te varēsim nonāk tiktāl, ka pašvaldība pieņems lēmumu, lai jauc tik nost, ja nespēj jumtu salabot. Varēsim nonākt tādā pašā stāvoklī, kāds bija septiņdesmito gadu vidū, kad melioratori jauca viensētas nost. Un mēs tagad pārmetam par šo lielo zaudējumu. Es domāju, ka būtu jāpadomā, vai tik kategoriska šī norma te ir vēlama, vai mēs ar to vēl vairāk nesakaitināsim, teiksim, mūsu lauku cilvēkus, kuri taču ne jau savas vainas dēļ nesaved savas ēkas kārtībā, bet tikai tāpēc, ka ienākumu nav.

Kopumā es uzskatu, ka likumprojekts ir labs un ka tas ir pirmajā lasījumā jāpieņem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas galavārdu? Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK). Es arī atbalstu iepriekšējo runātāju... Ir labojumi jāizdara, es arī piekrītu tam, bet pamatā likums ir labs, un es lūgtu kolēģus to pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Ministru kabineta noteikumi nr.17 "Būvniecības noteikumi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Lambergs. Paldies! Es lūgtu kolēģus iesniegt labojumus un papildinājumus līdz 9.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Likumprojekts "Ministru kabineta noteikumi nr.9 "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālas politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 15, ziemas sesija. Un dokumentu nr. 15b. Tas ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Iesniegts kā noteikumi nr.9, kas izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Labojumi var attiekties uz paju sabiedrībām, kas pašlaik vēl saglabājušās, pagājušajā gadā to bija vēl apmēram 191 no 613. Pašlaik paju sabiedrību likvidācijas process notiek diezgan strauji, un acīmredzot pašlaik to skaits ir ievērojami mazāks. Projekta labojumi dod iespēju paju sabiedrībām lemt par objektu nošķiršanu. Pašlaik spēkā esošais likums, tā 19.pants nosaka, ka, ja kāds paju īpašnieks vai paju īpašnieku grupa vēlas privatizēt kādu inventarizācijas sarakstā nodalītu tehnoloģisku objektu, tiem jāiesniedz tikai pieteikums. Un, ja nav citu kandidātu uz šo objektu, pēc mēneša pieteicējs oficiāli var pārņemt šo objektu savā īpašumā. Bez šaubām, praktiskajā dzīvē notika tā, ka vispirms pieteikumi tika iesniegti uz visizdevīgākajiem, visrentablākajiem objektiem. Un tie tika privatizēti. Jeb, kā tautā šo procesu nosauca, — "prihvatizēti". Bieži vien šie privatizētie objekti tūlīt pēc tam tika izpārdoti un fermas praktiski tika izpostītas. Līdzīga situācija daudzās vietās ir arī ar kaltēm un pat ar darbnīcām. Paliekošā paju sabiedrība bez rentablākajiem objektiem nespēja ekonomiski eksistēt un likvidējās. Es gribu, kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, kas ieguva un kas zaudēja no šāda privatizācijas procesa. Ieguva, bez šaubām, tie, kas privatizēja visrentablākos objektus. Ļoti žēl, ka to nav daudz. Lielākā daļa tomēr ir zaudētāji, un zaudētāji pirmkārt ir visi palikušie paju īpašnieki. Kur izpaudās viņu zaudējums? Viņu zaudējums pirmkārt izpaudās tanī apstāklī, ka bez rentablajiem objektiem samazinājās kopējā paju vērtība. Nosacīti, attīstības procesā. Likvidējoties paju sabiedrībām, radās ļoti daudz bezdarbnieku. Visvairāk un vissmagāk tomēr cieta pensionāri. Jo paju sabiedrības lielāko tiesu — vismaz tās, kas vēl bija saglabājušās, — pensionāriem kompensēja komunālos pakalpojumus, kompensēja apkuri, mazdārziņu apstrādi, piemājas saimniecību apstrādi, dzēšot pamazām viņu pajas. Tagad tāda situācija ir likvidēta. Bet zaudējuši no šī privatizācijas veida ir arī zemes īpašnieki. Tie zemes īpašnieki, kuri šinī brīdī vēl nav spējīgi apsaimniekot savu zemes īpašumu, jo viņiem nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu šīs zemes apsaimniekošanu. Un, likvidējoties paju sabiedrībai, viņiem bija jāpārņem šī zeme un jāsāk maksāt nodokļus. Rezultāts bija tāds, ka daudzi zemes īpašnieki nesteidzās reģistrēt savu zemes īpašumu, lai nebūtu jāmaksā zemes nodoklis. Lielas platības palika neapstrādātas un neapsaimniekotas. Zaudēja arī pagasti, jo tie nesaņēma par visām platībām zemes nodokli. Acīmredzot tomēr mums būtu jāveicina privatizācijas process, bet ne "prihvatizācijas" process. Un varbūt vajadzētu virzīt turpmāko privatizācijas procesu uz to, lai jautājumu par paju sabiedrības pastāvēšanu vai nepastāvēšanu izšķir zemes īpašnieki. Jūs zināt, ka saskaņā ar likumu par zemes reformu, par zemes privatizāciju juridiskās personas tuvākajā laikā — vēl palikuši nepilni divi gadi — zaudēs zemes lietošanas tiesības. Un es atkārtojos, taču daudzi no zemes īpašniekiem nezina šajā brīdī, ko iesākt ar savu zemi. Viņiem nav tāda kapitāla un pašlaik nav iespēju šo zemi apsaimniekot. Mēs esam izdarījuši labojumus zemes privatizācijas likumā, kuri dod juridiskajām personām tiesības iepirkt zemi, slēgt līgumus par nomu ar zemes īpašnieku, zemes īpašniekam iesaistīties paju sabiedrībā ar zemi kā kapitāla daļu, saglabājot vai nesaglabājot zemes īpašuma tiesības. Acīmredzot pareizākais būs, lai tieši šie cilvēki izšķir paju sabiedrības likteni. Ja paju sabiedrība būs pietiekami spēcīga un zemes īpašniekam būs ekonomiski izdevīgi slēgt attiecīgu līgumu ar šo paju sabiedrību, tad varēs tikt turpināts ražošanas process, zeme nepaliks tukša. Darbosies paju sabiedrības, gūs savu ienākumu arī zemes īpašnieks.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē, akceptēja to pirmajā lasījumā un aicina Saeimu atbalstīt šo lēmumu, akceptēt to arī pirmajā lasījumā plenārsēdē.

Vēlreiz gribu aicināt — acīmredzot mums jādomā par to, lai notiktu privatizācija, nevis "prihvatizācija". Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS). Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es varētu uzreiz četros vārdos pasacīt, ka es ieteiktu noraidīt šo labojumu. Es citēju, ko tieši noraidīt: "Ja sabiedrība uzskata par lietderīgu saglabāt kādu no saviem ražošanas vai apkalpojošās sfēras objektiem saimnieciskās darbības veikšanai, tad jautājumu par šādu objektu nošķiršanu izšķir ar balsojumu sabiedrības dalībnieku kopsapulcē saskaņā ar šā likuma 18.panta nosacījumiem." Redziet, vai nu mēs ejam uz privatizāciju vai mēs ejam uz "prihvatizāciju", kas jau ir notikusi. Un ne jau manas vainas dēļ, varbūt arī ne jūsu vainas dēļ. Diemžēl, bet reanimēt atpakaļ kolhozus, nu tiešām... Es redzu, šeit ir vēlēšanās atpakaļ kolhozus atjaunot. Nu, pieņemsim. Labi! Zaščerinska kungs šeit ļoti lieliski argumentēja, ka zemnieks nezina, ko tur ar zemi darīt, vai runāja par pensionāru slikto rēķinu. Bet tad paskatīmies tā! Labi, pieņemsim, ka ir vēl kāda kalte palikusi paju saimniecības rīcībā, kaut gan maz ir tādu. Nav jau vairs. Pieņemsim, kāda degvielas uzpildes stacija vēl ir palikusi. Nu, pieņemsim. Vai ar to saglābs to paju saimniecību? Es šaubos. Vai ar to tiks pensionāriem pensijas? Sociālie maksājumi? Es šaubos. Ja mēs trīs zemnieki, Saeimā kopā gribam vēl, teiksim, par pajām... Mēs esam iepirkuši pajas un gribam privatizēt to pašu pēdējo kalti. Es pieļauju, ka labā variantā varētu tā kalte palikt arī tai paju sabiedrībai, varētu palikt, es piekrītu. Labā variantā. Bet ir divas puses. Tad pasakiet, cik daudzās saimniecībās vai esošajās paju saimniecībās Latvijā ir labāks vai sliktāks stāvoklis! Es šeit gribu pieminēt vienu — Saldus rajona "Griezi", bijušo "Komunāru". Lūk, tur ir kooperatīvs. Tur ir kooperatīvā saimniecība. Tur cilvēki domāja un ne priekšēdētājs, ne arī kolektīvs neļāva izsaimniekot mantu. Nevienu. Un, ja kāds gribēja zemi saņemt, tad tas to saņēma. Un viņš ar to zemi iegāja atpakaļ kooperatīvā. Blakus ir "Pampāļi". Tāpat lieliski saimnieko. Tā ir kooperācija. Bet vairumā šos kolhozus un paju saimniecības diemžēl "izprihvatizēja" . Es gribu pajautāt tā — ja nu man tās pajas ir un vēl diviem vai trijiem ir pajas, ja mēs gribam to kalti noprivatizēt, vai tad mēs to galu galā izsaimniekosim? Tā jau nav lopu kūts. Bet kāpēc ar manām pajām, ar manu naudu, pat neizmaksājot naudu bieži vien, rīkojas paju saimniecība? Pat priekš bērēm cilvēks nevar dabūt naudu ārā par savām pajām. Un nezina pat, cik ilgi būs jāgaida un vai viņš varēs sagaidīt . Cik ilgi ar manu naudu rīkosies pārējie sabiedrības locekļi? Ar kādām tiesībām? (No zāles deputāts E.Kide: "Īpašnieka!") Ar kādām īpašnieka tiesībām? Nē, es iesaku noraidīt šo! Es varbūt jums pietiekami neizskaidroju, bet šeit ir divas puses. Ja mēs ejam konkrēti, cienījamais "Latvijas ceļš", uz privatizāciju, tad iesim! Nevis uz to, kā šeit saka, "prihvatizāciju". Nē, tā diemžēl ir jau notikusi. Un to pieļāva vairums kolhozu vadītāju, viņi pieļāva to. Un tur, kur bija loģiski kolhozu vadītāji, es atkārtoju vēlreiz — "Grieze" un tamlīdzīgi... Šeit ir divas puses. Varbūt tad tomēr iesim uz to straujāko privatizācijas pusi. Ir vēl enerģiski un ir loģiski domājoši paju sabiedrībās strādājoši paju biedri, kas, privatizējot kādu objektu, dod darbavietas arī tiem pašiem pensionāriem vai paju sabiedrībās strādājošajiem. Šeit ir divas puses. Es tomēr iestājos par to, ka tas ir jānoraida.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Tālāk — Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļš"!

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es vispirms varbūt citētu Seiles kundzi, ko viņa saka no šīs tribīnes, ka viņa priecājas par to, ka, braucot mājās uz Dundagu, viņa redz zemnieku saimniecības, redz šīs jaunās kūtis, jaunās ēkas, kur zemniecība plaukst. Diemžēl tādu panorāmu nav visai daudz Latvijā. Par to mēs arī esam runājuši no šīs tribīnes. Es arī to daru ar ļoti lielu prieku — es ar prieku, bet reizē arī ar lielām bažām skatos tajās vietās, kur zemnieki sāk faktiski nu nulles, sāk ar lāpstu un ar to entuziasmu, ar ko viņi šo darbu uzsāk. Es pats kādreiz arī esmu cīnījies ar savu piemājas zemīti un zinu, ko nozīmē visus šos darbus veikt, ja tev nav attiecīgas tehnikas vai zirga pie rokas.

Bet mani vienlīdz pārmāc tāds smagums sirdi, kad es braucu garām dažreiz, dažādos ceļos braukdams, šīm izpostītajām fermām. Nav svarīgi, vai tā ir ferma. Izpostītam un atstātam īpašumam. Un it kā jau visi saprot, ka tā tam it kā vajadzētu notikt... Es šeit ne par izpostīšanu, bet par to, ka šī lielferma nevarēja eksistēt tādā veidā, kāda tā eksistēja. To it kā saprot ar prātu. Bet tad atkal saprot, ka tur ieguldīts milzīgs darbs, tur ieguldītas milzīgas materiālās vērtības, kuras tie paši cilvēki vien ar savu darbu ir radījuši. Un tagad atkal blakus tas viens pats zemnieks cīnās ar lāpstu uz tās zemes. Un tad rodas šīs smagās pārdomas.

Bet tagad konkrēti par šo likumprojektu. Šo jautājumu es uzdevu jau Augstākajā padomē, un man Lauksaimniecības komisija toreiz atbildēja ļoti vienkārši un ļoti daudzsološi. Ka privatizācija notiks normāli un no šīm lielajām fermām, kaltēm un tā tālāk veidosies mazāki uzņēmumi un viss ies apritē, un viss būs ļoti labi. Ļoti labi tas nenotika. Tagad ir palikušas, kā te teica, cik tur paju sabiedrības, 100 vai 150. Nu, tas nebūtu svarīgi, bet par pašu principu. Grīga kungs... deputāts Grīgs šeit runāja ļoti vienkārši, varbūt arī saprotami, bet ne līdz galam pareizi. Viņš teica tā. Kāpēc man, mums, trim zemniekiem, neļauj privatizēt šo fermu? Par manām paša pajām un par tām pajām, kuras es esmu iepircis. Šī lieta visa ir kārtībā, un te nekādu pretenziju nav. Bet man tālāk rodas jautājums, ko darīs tie 200 cilvēki, kuri, nu nosacīti, teiksim, 200 vai vienalga, cik. "Panorāmā" skatāmies ciematus, kur palikuši bez darba 200 un vairāk cilvēku. Pieņemsim, 200. Tātad trīs ar savām un no citiem nopirktām pajām var privatizēt šo objektu, bet tiem pārējiem 150 vai 50, vai 40 nav nekādas teikšanas un viņi paliek uz plikas šīs ciemata zemes. Es domāju, ka tas nav pareizi. Un te neiet runa ne par kādiem kolhoziem, sovhoziem vai kaut ko citu. Iet runa par elementāru taisnīgumu un godprātību. Tikai par to iet runa, jo kas to zina, kas būs pēc gadiem kolhozi, sovhozi, kooperatīvi, kādi kooperatīvi vai kādi īpašnieki. Viss attīstīsies tā, kā tam ir jāattīstās.

Un tagad par šo lēmuma projektu. Šis lēmuma projekts jeb Ministru kabineta noteikumi, protams, līdz galam, manuprāt, arī nav taisnīgi. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Jo, ja tiešām šī paju sabiedrība strādā un tur strādā tādi paši paju īpašnieki kā tie trīs, kas ar savu vai svešu naudu grib nošķirt šo objektu un atņemt citiem cilvēkiem līdztiesības iespējas uz šo objektu. Un, ja kopsapulce tiešām nobalso, ka viņi nepiekrīt šai privatizācijai, ka viņi turklāt grib šo objektu izmantot un izmantot savas pajas, kuras viņiem arī ir kā šiem trijiem zemniekiem, bet viņi varbūt tās nav iepirkuši, viņiem nav iespēju iepirkt no citurienes pajas, tad šiem trim zemniekiem ir jāizmaksā viņu paju vērtība, ja viņi to pieprasa. Un tāpēc es aicinātu balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu, bet otrajā lasījumā es tādā veidā nebalsošu, ja komisija neiestrādās priekšlikumu, ko es tagad varu tikai konceptuāli pateikt. Ja kopsapulce noraida paju īpašnieka prasību par šī objekta privatizāciju un šis paju īpašnieks pieprasa izmaksāt viņa pajas, tad šai paju sabiedrībai ir tiešām jāizmaksā šo paju vērtība. Bet tikai to paju vērtība, kas jums, Grīga kungs, ir, un nevis to, kuras jūs kaut kur sapircis būsiet. Tikai to. Tāpēc es ierosinu, lai otrajā lasījumā šis būtiskais papildinājums šeit būtu iekšā. Tad vismaz no mana viedokļa tā būtu taisnība pret tiem 200 cilvēkiem, kuriem ir tādas pašas pajas, bet nav tādu apgriezienu, ka viņi var momentā noprivatizēt to labo objektu. Un tiem trijiem, kas grib privatizēt, bet kam kopsapulce to liedz, manuprāt, šīs pajas ir jāizmaksā un jāizmaksā nevis kādos sertifikātos, kādos citos paju sabiedrības dokumentos vai obligācijās, bet naudā.

Sēdes vadītājs. Dainis Viesturs - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs!

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums visiem šeit zālē sēdošajiem ir viens mērķis. Un tas mērķis ir, lai Latvijā būtu mazāk neapstrādātu lauku, lai būtu sociāli nodrošināti pensionāri, lai mēs visi būtu nodrošināti ar pārtiku. Tikai. Uz šo mērķi mēs varētu iet pa dažādiem ceļiem un dažādos veidos. Pašlaik šis spēkā esošais likums faktiski mums pieļauj tikai vienu ceļu, un šā ceļa rezultātā šeit Grīga kungs minēja vairākus labus piemērus, teiksim, paju sabiedrība "Grieze" kā darbojas. Bet es varētu arī minēt pretējus piemērus. Šeit sēž deputāts Jurkovskis. Viņš zina, kā beidzās šī likuma īstenošana Kuldīgas rajona Remtē. Šā likuma pieļauto darbību rezultātā tika izputināta tāda saimniecība kā "Lubāna" Madonas rajonā. Tas pieļauj nelielai cilvēku grupai privatizēt svarīgākos objektus un tādā veidā paralizēt un padarīt neiespējamu pārējo lielās kopsaimniecības, tātad paju sabiedrības, es atvainojos, darbinieku vēlēšanos darboties kopā. Šeit tika komisijas sēdē izteikts tāds pārmetums, ka šis priekšlikums faktiski padara neiespējamu paju sabiedrību sadalīšanos pēc zemes lietošanas tiesību izbeigšanās, tātad pēc 1996.gada 1.septembra. Un tāpēc, ja Saeima atbalsta šinī pirmajā lasījumā esošo redakciju, tad uz nākošo lasījumu zemkopības ministrs iesniegs tādu papildinājumu, ka šis piedāvātais priekšlikums darbojas līdz zemes lietošanas tiesību izbeigšanās brīdim. Un es domāju, ka ir vērā ņemams arī tas priekšlikums, ko izteica Gorbunova kungs, un mēs varētu piekrist to iestrādāt otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bresis, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

V.E.Bresis (TPA). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka tas ir visādā ziņā ļoti apsveicams, ka mēs tā nopietni diskutējam par šo problēmu, jo šī problēma faktiski saistās ar lauksaimniecības kā nozares stāvokli mūsu valstī. Un es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai šī nozare nenīktu, lai, kā mēs, faktiski visas politiskās partijas, arī solījāmies laukiem, lai lauki zeltu, lai laucinieki būtu bagāti un visa šī infrastruktūra būtu labi sakārtota, lai mūsu bērni varētu laukos iet skolās un šad tad arī aizbraukt uz teātri un tā tālāk. Bet kad mēs skatāmies, kā notiek reālā dzīve, tad diemžēl redzam, ka šī reālā dzīve notiek šodien pilnīgi pretēji. Un, ja mēs tā nopietni analizējam faktiski lauksaimniecības ražošanas līmeni mūsu valstī šodien, un es domāju, ka daudzi mūsu kolēģi gluži vienkārši nav varējuši šo statistiku saņemt un acīmredzot laika trūkuma dēļ arī nav spējuši varbūt tā dziļāk iedziļināties, tad es jums gribētu teikt sekojošo. Ja mēs apmēram salīdzinām mājdzīvnieku skaitu mūsu valstī, ražotās produkcijas daudzumu mūsu valstī un citus ļoti nopietnus rādītājus, kuri raksturo lauksaimniecības kā nozares kritērijus, tad es jums varu pateikt viennozīmīgi, ka mūsu eksperti, lauksaimniecības zinātņu eksperti šodien dod novērtējumu, ka mūsu lauksaimniecības ražošana šodien ir aptuveni 1922.-1923.gada līmenī. Es domāju, ka tas jums liek visiem mazlietiņ kaut ko padomāt, jo, protams, šāda ārkārtīgi liela ražošanas lejupslīde ir tieši saistīta ar ienākumu lejupslīdi mūsu laukos, ar sociālo jautājumu lejupslīdi mūsu laukos. Ar to, ka faktiski jau trīs, četri gadi pamatfondu nostiprināšanā vispār netiek ielikts neviens lats. Kā jau šeit šodien skanēja, par meliorāciju mēs vispār nerunājam, par kultūrtehniku un tā tālāk. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir ļoti nopietni jāpadomā, un mans pirmais arguments būtu tas, ka, pieņemot jebkuru nākamo likumprojektu, faktiski būtu jāiziet no viena kritērija — šiem likumprojektiem jābūt vērstiem uz to, lai tālāku lauksaimniecības ražošanas samazināšanos tie neveicinātu. Pirmais un galvenais - nedrīkst tālāk samazināties lauksaimniecības ražošana. Es, piemēram, personiski uzskatu, ka tas jau sāk apdraudēt mūsu valsts neatkarību. Dārgie kolēģi, mēs esam stabili kļuvuši jau par lauksaimniecības produkcijas importērtāju valsti. Bez graudiem, bez gaļas, bez dažāda veida piena produktiem, kuri tiek ievesti no kaimiņvalstīm, kurām mēs dodam šīs darba vietas, mēs vais iztikt nevaram. Un es domāju, ka deputātiem par to acīmredzot būtu pienākums padomāt.

Es domāju, kolēģi, ka vēl ir otrs ļoti nozīmīgs arguments, kuru es gribu pateikt. Tas ir tas, ka ir iestājusies mums faktiski jauna situācija. Mums, varbūt pat neapzinoties, ir iestājusies jauna situācija lauksaimniecības reformā. Un, kā jūs atceraties, mēs epieņēmuši tādu likumu, ka mūsu juridiskās personas var iegūt zemi īpašumā. Un esam pieņēmuši arī tādu likumu, ka mūsu fiziskās personas, teiksim atklāti, - zemnieki, var iestāties dažādās kopdarbības formās, tātad, teiksim, sabiedrībās ar savu zemi kā ar mantas daļu. Un tas ir ļoti, ļoti būtiski. Es jūs ļoti lūdzu to izprast! Un kas tagad notiek reāli dzīvē? Man ir ļoti daudz konkrētu piemēru, bet es teikšu tā shematiski, neminot kaut kādu konkrētu piemēru. Kādā, teiksim, pagastā zemnieks saka šim kooperatīvam tā - es iestājos ar zemi kooperatīvā, kopdarbības biedrībā, pats sev nošķiru, teiksim trīs, piecus vai desmit hektārus. Kopdarbībai viņš slēdz līgumu, un kooperatīvam ir pienākums pamatā risināt divas lietas. Pirmkārt, apstrādāt ar savu tehniku par velti viņam šo nošķirto gabalu, lai viņam vienmēr būtu garantija, ka viņam ir ko paēst un ka viņam ir ko ielikt rudenī klētī. Un otrs — ka viņam ir darbs šajā kooperatīvajā kopdarbības sabiedrībā. Un zemi tālāk mēs apstrādājam visu kopīgi. Un visus ienākumus tālāk atkal dalām kopīgi. Un ir jau daudzi piemēri, kad šī sistēma ļoti normāli darbojas. Tomēr arī šai sistēmā rodas veikli zēni, kuri saka, ka nē, ka tomēr šeit, teiksim, nu, pieņemsim, ir patīkams objekts, degvielas uzpildes stacija. Ļoti laba, ceļa malā, un mēs šo objektu gribam nošķirt. Visiem ir pilnīgi skaidrs šodien, ka visi objekti lauksaimnieciskajā ražošanā nedod vienādus ienākumus. Šis objekts tajā ceļmalā, tā benzīna uzpildes stacija dod ļoti labus ienākumus, bet zemes aršana un kviešu sēšana dod uz nullēm ienākumus vai pat mīnus ienākumus. Un tad, lūk, kaut kādā veidā sabalansējot vienu pusi ar otru pusi, tas zemnieks tur izdzīvo. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, mēs nevaram tā, ar aizmiegtām acīm uz šo procesu skatīties.

Es domāju, ka ir taisnība arī Grīga kungam, un es pilnīgi piekrītu mūsu cienījamam priekšsēdētājam Gorbunova kungam, ka mēs nedrīkstam arī šo otru pusi aizmirst. Kā tad tomēr nošķir šo mantas daļu, kuru par pajām tas cilvēks ir ieguvis? Varbūt pareizi, bet bieži vien arī nepareizi. Un es domāju, ka mums ir jāatceras viens — ka Zaščerinska kunga piedāvātais variants jau neaizliedz nošķirt. Viņš jau neaizliedz nošķirt, viņš tikai uzliek papildu apgrūtinājumus, ka ir jābūt šim balsojumam, šim saskaņojumam. Un es domāju, cienījamie kolēģi, ka tā ir pirmā pazīme, ka mēs neaizliedzam nošķirt, bet gribētu, lai tiktu noslēgts šis līgums par tālāko objekta apsaimniekošanu. Ja paju sabiedrībai, teiksim, nebūs nekādu pretenziju, kā tas objekts tālāk tiek izmantots, tad tas tiks nošķirts bez jebkāda līguma. Ja paju sabiedrība teiks: "Labi, draugi mīļie, jūs ņemiet to gateri, bet pagasta zemniekiem tomēr tie zāģbaļķi ir jāsazāģē. Un mēs uz 10 gadiem noslēgsim līgumu, kā tas gateris tālāk tiks izmantots. Par cik tur paliks brīvas jaudas, zāģējiet pa labi un pa kreisi, kam jums patīk." Es domāju, ir vēl daudzi citi varianti. Un es domāju, ka samaksa naudā, protams, varētu būt, bet es tomēr neizslēdzu, un tas paliek diskutabls jautājums, ka varētu būt pat samaksa sertifikātos. Jo daudzas paju sabiedrības kvēlu un labu centienu rezultātā ir daudzus dzīvokļus atdevušas skolotājiem un varbūt sava pagasta iedzīvotājiem par sertifikātiem. Viņas ir uzkrājušas šos sertifikātus, un šodien varbūt jau ir pietiekami privatizēti piena un gaļas kombināti un viņām šie sertifikāti ir brīvi. Tad kāpēc viņas nevarētu arī šādā pasākumā daļu no šiem sertifikātiem izmantot? Es pilnīgi piekrītu tam, ko piedāvāja šodien mūsu cienījamais priekšsēdētājs, ka mums pirmajā lasījumā ir šis likumprojekts jāpieņem un tālāk varbūt otrajā lasījumā ir jāiestrādā tie priekšlikumi, kādā veidā mēs varētu nošķirt mantu tiem paju biedriem, kuri pretendē uz atsevišķu objektu. Bet vēlreiz es gribētu pasvītrot, ka nekādā gadījumā nedrīkst nostādīt tādā stāvoklī šos pāri palikušos kooperatīva biedrus, ka viņi ir otrā dienā spiesti izputēt, jo bez šī objekta vairs tā kopdarbības sabiedrība vispār pastāvēt nevar. Paldies, kolēģi, es aicinu uz saprātīgu darbu!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!