Frakcijas iesniegums

Dokuments nr.207

Par grozījumiem valsts budžetā

Saeimas Prezidijam

Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti iesniedz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"" un lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par šī likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām.

Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" aicina Saeimas Prezidiju iespējami tuvākā laikā sasaukt frakciju padomes sēdi, lai noskaidrotu frakciju konceptuālo attieksmi pret minēto likumprojektu.

Pielikumā:

1) valsts uzņēmuma "Latvijas radio" ģenerāldirektora A.Klotiņa vēstule;

2) Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja Z.Skujiņa vēstule;

3) Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde" direktora E.Upmaņa vēstule.

Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs M.Grīnblats

1995. gada 22. februārī

Projekts grozījumam likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"

1. Sadaļā "Saeimas budžets" (1. pielikums, kods - 02) samazināt pozīciju "Izdevumi Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai" ailē "Attīstības izdevumi" par summu 72073, Ls

un palielināt par summu 72073, Ls pozīciju "Valsts dotācija" sadaļā "Valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" budžets" (1. pielikums, kods - 42).

2. Sadaļā "Valsts reformu ministrijas budžets" (1. pielikums, kods - 20) samazināt pozīciju "Civildienesta pārvalde" ailē "Attīstības izdevumi" par summu 237205, Ls

un iekļaut summu 237205,- Ls sadaļā "Kultūras ministrija" (1. pielikums, kods - 22) jaunā pozīcijā "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšana un restaurācija".

Saeimas deputāti: J.Straume, I.Dāliņš, A.Pētersons, M.Grīnblats, J.Sinka

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes

iesniegums

Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde" griežas pie Saeimas deputātiem no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" ar lūgumu savā parlamentārajā darbībā iekļaut aizgādnību par abiem mūsu aprūpei uzticētajiem nacionālajiem pieminekļiem, panākot Saeimā to finansēšanas jautājuma pozitīvu risinājumu atbilstoši LR AP 1993. gada 2. februāra lēmumam "Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem".

1995. gada budžeta projektā tika paredzēti ierobežoti līdzekļi minēto darbu veikšanai, turklāt Saeimas plenārsēdē izskanēja un tika balsoti atsevišķi konkrēti priekšlikumi par papildus līdzekļu piešķiršanu, taču likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam" līdzekļi šim mērķim nav paredzēti.

Finansu ministrijas atbildē norādīts, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu finansēšanai paredzēts iedalīt Ls 60 000 no azartspēļu un loteriju speciālā budžeta, iekļaujot to Kultūras ministrijas speciālā budžeta tāmē. Faktiski šā speciālā budžeta līdzekļu sadalījums šobrīd nav nedz Finansu ministrijas, nedz Saeimas Budžeta likuma balsojuma kompetencē, jo attiecīgais "Likums par izlozēm un azartspēlēm", ko pieņēmusi Saeima, šīs tiesības piešķir speciālai MK apstiprinātai ekspertu padomei, kas vēl nav pat izveidota.

Līdz ar to abi vispārnacionālās nozīmes pieminekļi 1995. gadā paliek bez jebkāda finansējuma.

Tas pilnība paralizē šīs sezonas plānoto restaurācijas darbu uzsākšanu un draud novest pat pie šo pieminekļu regulārās uzturēšanas pārtraukšanas.

Restaurācijas darbu plānošana un nepieciešamo līgumu slēgšana 1995. gadam ir iespējama vienīgi savlaicīga prognozējama finansējuma apstākļos, tādēļ Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde lūdz frakciju "Tēvzemei un Brīvībai" ierosināt šo objektu finansēšanas jautājumu kā steidzamu izskatīt Saeimas plenārsēde.

Direktors E.Upmanis

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu

uzturēšanas un restaurācijas darbu tāme 1995. gadam

Finansu ministrijas viedoklis

Finansu ministrija izskatīja Jūsu vēstuli ar lūgumu paziņot Brīvības pieminekļa un Brāļu kapiem 1995. gada valsts budžetā paredzēto līdzekļu apjomu un paskaidro:

Apstiprinot valsts budžetu 1995. gadam, Saeima atbalstīja Iglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu finansēt Brāļu kapu restaurācijas darbus no azartspēļu un loteriju speciālā budžeta 60000 latu apmēra. Līdz ar to minētā summa iekļaujama Kultūras ministrijas speciālā budžeta tāmē.

Bez tam, 1995. gada valsts budžetā Kultūras ministrijai kultūras pieminekļu izpētes un glābšanas programmai paredzēti 200000 latu. Šo līdzekļu sadalījums pa atsevišķiem kultūras objektiem arī ir Kultūras ministrijas kompetencē.

Valsts sekretāres vietniece I.Sudraba

Kultūras ministrijas viedoklis

Kultūras ministrija izskatīja lūgumu par budžeta līdzekļu ieskaitīšanu Jūsu iestādes kontā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu restaurācijai un uzturēšanai no izložu un azartspēļu iemaksām speciālajā budžetā.

Šobrīd diemžēl atbalstīt Jūsu projektu nevaram, jo par speciālā budžeta sadalījumu kultūras vajadzībām pa objektiem un pasākumiem lems Padome, kuru Ministru kabinetam jāapstiprina līdz š.g. 1. martam.

Ministrs J.Dripe

Latvijas Radio un televīzijas padomes atbalsts

Latvijas Radio un televīzijas padome š.g. 31. janvāra sēdē, apspriežot Latvijas radio darbības koncepciju 1995. gadam, rūpīgi iepazinās ar Latvijas Radio situāciju un perspektīvu. Pieņemtais lēmums nr.113 skan šādi:

Iepazinusies ar valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" iesniegto koncepciju Latvijas Radio 1. programmas, 2. programmas un 3. programmas darbam 1995. gadā, Radio un televīzijas padome atzīst to par aptverošu un perspektīvu. Koncepcijā atspoguļotas gan raidīšanas politikas izmaiņas kvalitātes un efektivitātes virzienā, gan orientācija uz konkurenci ar privātstrukturām, gan atbilstība radio raidīšanas pašreizējai situācijai Latvijā. Nozīmīgi padomei šķiet Latvijas radio sāktie radioradījumi uz Krieviju latviešu un krievu valodā.

Padome atrod par pareizu un atbalsta Latvijas radio lūgumu LR budžeta labošanas kārtībā palielināt Latvijas radio budžeta dotāciju par Ls 72073, lai kompensētu Satiksmes ministrijas izdarīto raidīšanas pakalpojumu tarifu pieaugumu par 10%.

Padomes priekšsēdētājs Z.Skujiņš

Latvijas Radio viedoklis

Šīs vēstules mērķis ir norādīt uz vairākiem no Latvijas radio neatkarīgiem ārējiem ekonomiskiem faktoriem, kuri diemžēl, nav tikuši ievēroti, piešķirot mūsu uzņēmumam 1995. gada valsts budžeta dotāciju; un lūgt šo faktoru iedarbību neitralizēt, piešķirot papildu dotāciju Valsts budžeta labojumu kārtībā, jo bez tā mūsu uzņēmums nespēs šajā gadā veikt likumā "Par radio un televīziju" un Statūtos paredzētos uzdevumus.

1. LR Satiksmes ministrijas noteikto tarifu par raidītāju izmantošanu pieaugums par 10%.

Šajā gadā par 10% pieaug tā budžeta izdevumu daļa, ko mūsu uzņēmumam jāmaksā Satiksmes ministrijas LVRT Centram par raidītāju un sakaru kanālu lietošanu. Šī izdevumu daļa ir liela, 1994. gada faktiskajā izpildē tā bija 43,41% no visa Latvijas radio budžeta jeb Ls 735190. Tātad, lai 1995. gadā programmu izplatīšanu Latvijas teritorijā uzturētu 1994. gada līmenī, būtu nepieciešami papildus apmēram 75 319 lati. Tikai nelielu daļu no tā mūsu uzņēmums var segt no saimnieciskajiem ieņēmumiem, jo tie attiecībā pret visu budžetu 1995. gadā plānoti tikai 12% apmērā.

Tā kā jau pagājušā gada pavasarī mēs saņēmām neoficiālu informāciju par raidīšanas tarifu gaidāmo paaugstinājumu par 10%, tad atbilstošas eventuālas izmaksas kā attīstībai nepieciešamus papildu izdevumus iekļāvām "Pieprasīto bāzes kopējo ieņēmumu un izdevumu sadalījumā 1995. gadam", ko pēc Finansu ministrijas pieprasījuma iesniedzām 1994. gada 15. aprīlī (kopiju sk. 1. pielikumā), gan arī nosūtījām kopijas LR 5. Saeimas Budžeta un finansu, kā arī Vides un sabiedrisko lietu komisijai. Tomēr budžeta projekta sastādīšanas konsultatīvajā sanāksmē Finansu ministrijā šis attīstībai nepieciešamais prasījums (tāpat kā visi citi) netika uz tālāko budžeta projekta veidošanu virzīts (Protokols par v/u Latvijas Radio un v/u "Latvijas Televīzija" 1995. gada budžeta projekta apspriešanu 1994. gada 15. maijā - sk. 2. pielikumu).

Mums nav zināmi visi tālākie budžeta projekta tapšanas posmi, taču nevienā no tiem minētais gaidāmais samaksas pieaugums LVRT Centram nav ticis ņemts vēra. Kad šis pieaugums kļuva par realitāti un ieguva juridisku spēku, t.i., kad 5. decembrī saņēmām LVRT Centra vēstuli nr.01-7/675 (sk.3.pielikumu) un Satiksmes ministrijas jauno "Sakaru pakalpojumu tarifu cenrādi" (sk. 7.pielikumu, izrakstu), tad 1994. gada 12. decembrī nosūtījām vēstuli nr.231/01-09 gan LR 5. Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšsēdim O.Kehrim, gan arī LR finansu ministram A.Piebalgam (sk. 4. pielikumu), kurā lūdzām, apstiprinot 1995. gada Valsts budžetu, palielināt Latvijas Radio iedalītās dotācijas apjomu. Lūdzām to palielināt, vadoties no tā, ka "Pieprasīto bāzes kopējo ieņēmumu un izdevumu sadalījuma 1995. gadam" (sk. 1. pielikumu) izdevumu daļas "Pakalpojumu apmaksa" (kods 1400) apakšpunktā "Samaksa Latvijas Valsts radio un TV centram", kas apstiprināta 1994. gadam, resp. Ls 720 730, pieaug par 10%. Tātad mēs lūdzam papildu piešķīrumu Ls 72 073 apmērā.

Šis lūgums, budžetu pieņemot 1994. gada 22./23. decembra plenārsēdē, netika pat pieminēts. Varbūt tas pazuda aiz dīvainā ierosinājuma "kristīgi" sadalīt Latvijas Televīzijas budžeta pieaugumu (priekšlikums, kas mūs pārsteidza un no kā varam vienīgi norobežoties). Varbūt pazuda aiz, liekas, pārpratuma dēļ vairākkārt izskanējušā apgalvojuma, ka Latvijas Radio tiekot piešķirta lielāka budžeta dotācija, nekā prasīta. Pietiek ieskatīties šīs vēstules 1. pielikumā, lai pārliecinātos par pretējo.

Bet varbūt šis mūsu lūgums pazuda aiz deputātu piezīmēm par Latvijas Radio šķietami nelabvēlīgo izturēšanos pret valdošo koalīciju Saeimā. Protams, šādu jautājumu skart šinī vēstulē ir tikpat nevietā, kā to iztirzāt parlamentā budžetu pieņemot. Tomēr atļaušos atgādināt, ka Latvijas Radio, tāpat kā citi postkomunistisko valstu nacionālie radio, atsakoties no propagandas radio tipa, tiecas savā darbībā iedzīvināt Rietumu demokrātijām tradicionālo t.s. sabiedriskā radio modeli, kura princips ir - samērīgi un līdzsvaroti atspoguļot visu politisko spēku darbību, censties panākt grūti sasniedzamo līdzsvaru starp tiem, pašam nenostājoties neviena politiskā spēka pusē un nevienu no tiem neuztiepjot klausītājiem. Protams, šāda radio modeļa ieviešana prasa daudzu propagandas radio stereotipu pārvarēšanu gan klausītāju, gan arī žurnālistu prātos, tāpēc tas nav izdarāms īsā laikā un ir saistīts ar kļūdām un grūtībām. Tomēr Latvijas Radio nebūs ne "sociāldemokrātisks", ne "ceļiniecisks", ne "nacionāli neatkarīgs", ne "zemniecisks", ne arī vēl kāds citāds. Ja nu to viņam nepiedos neviens no minētajiem politiskajiem spēkiem, tad, protams, neatkarīgam sabiedriskam radio Latvijā būs jāiznīkst.

Atgriežoties pie Latvijas Radio 12. decembra vēstules ar lūgumu pēc budžeta dotācijas palielināšanas sadārdzinātās raidītāju un antenu lietošanas dēļ, jāatzīst, ka atbildi uz to saņēmām vienīgi no Finansu ministrijas (sk.5. pielikumu). Šī atbilde tomēr nevar apmierināt vairāku iemeslu dēļ. Atsaukšanās uz to, ka Latvijas Radio budžeta dotācija 1995. gadā ir par 9,6% lielāka nekā 1994. gadā, nav apstrīdama. Taču gada inflācijas procents ir daudz lielāks. Piezīme, ka mūsu pašu ziņā būtu izvēle, vai izlietot dotāciju raidīšanas izdevumiem jeb vai iekārtu iegādei, nav labi izraudzīta. Jo raidīšana vienmēr ir prioritāra, tāpēc, ka bez raidīšanas radio programmu veidošana zaudē jēgu. Bet iekārtu, resp. pamatlīdzekļu iegādēm (kods 4000) nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu budžeta projekta sastādītāji ir ignorējuši vairākus gadus pēc kārtas, un arī šogad (sk. 1. pielikumu, 2. lpp, kods 4000). Bez tam jāievēro, ka neaizskarama ir darba samaksas pozīcija, un galvenokārt uz tās pieauguma rēķina ir radušies minētie 9,6%. Šajā gadā ar Saeimas lēmumu budžetā ir noteikta negrozāma summa arī autoratlīdzībai un mākslinieku honorāriem. Tātad iespējas manevrēt ar piešķirtajiem līdzekļiem ir mazas.

Satiksmes ministrijas noteiktais raidīšanas tarifu pieaugums par 10% paliek mūsu 1995. gada budžetam nenosedzams lielums.

2. 1994. gada budžeta nepilns atvērums janvārī, februārī, martā un aprīlī, ko pilnībā nekompensēja turpmāko 1994. gada mēnešu atvērumi, ir izveidojis iztrūkumu 1994. gada budžeta ieņēmumu daļā par Ls 16 622. Tas ir radījis Latvijas Radio parādu LVRT Centram.

3. 1995. gada budžeta atvērums janvārī par 10% un februārī par 90% ir tiktāl pasliktinājis Latvijas Radio ekonomisko situāciju, ka parāds LVRT Centram ir pieaudzis.

Šādos apstākļos Latvijas Radio valde ir izdarījusi grūtu izšķiršanos un 1995. gada 23. janvāra sēdē izlēmusi samazināt izmantojamo raidītāju skaitu un visupirms ierobežot dārgo, daudz elektroenerģijas prasošo vidējo viļņu raidītāju izmantošanu - līdz turpmākam pārtraukt II programmas raidīšanu vidējos viļņos, atstājot tai tikai uzltraīsviļņu raidītāju tīklu. Tas gan nepārtrauks II programmas izplatību visā Latvijas teritorijā, taču pasliktinās tās uztveramību un sagādās neērtības radioklausītājiem - it sevišķi tiem daudzajiem, kuri mēdz klausīties "Doma laukumu" rītos vai ārzemju radījumus latviešu valodā pievakarēs, vai arī Saeimas plenārsēdes ceturtdienās.

Uz šo visai nopietno soli mūs ir piespiedis minētais raidīšanas tarifu paaugstinājums. Ja reiz vienam valsts uzņēmumam - šinī gadījumā LVRT Centram ar Satiksmes ministrijas apstiprinājumu (pēc Ministru kabineta lēmuma sk. 6. pielikumu) ir dotas tiesības palielināt raidīšanas izmaksas citam - šinī gadījumā mūsu valsts uzņēmumam, tad varētu sagaidīt, ka arī šis otrais valsts uzņēmums - tātad Latvijas Radio nedrīkstētu palikt bez šī palielinājuma kompensācijas, - it sevišķi ievērojot to, ka radio ir sevišķi svarīga infrastruktūras daļa; laikrakstu un transporta dārdzības dēļ Latvijas Radio daudziem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir gandrīz vienīgais politiskās un kultūras informācijas avots.

Lūdzam budžeta labojumu kārtībā papildus piešķirt valsts uzņēmumam "Latvijas Radio" to summu, kas kompensētu raidīšanas tarifu paaugstinājumu un ir jau minēta mūsu 1994. gada 12. decembra vēstulē nr.231/01-09 Saeimas Budžeta un finansu komsijai un Finansu ministrijai, proti - Ls 72 073.

Patiesā cieņā, -

Latvijas radio ģenerāldirektors A.Klotiņš

Saeimā otrdien, 28.februārī

Saeimas ziņu dienests