Skatiens uz iepriekšējo nedēļu

Ministru prezidents Māris Gailis — Latvijas valsts radiofonā vakarrīt, 28. februārī

Labrīt, godājamie radioklausītāji!

Aizvadītajā piektdienā man bija ļoti noderīga tikšanās ar Somijas alkohola monopola ģenerāldirektoru Suominena kungu, kurš dalījās pieredzē par Somijas pieredzi alkoholisma apkarošanā.

Izrādās, ka cīņā ar "zaļo pūķi" Somijai ir cita vēsturiska pieredze nekā Latvijai. Somijas valdība visu gadsimteni ir krasi ierobežojusi alkohola patēriņu valstī. It sevišķi laukos. Somijā nav arī pie mums tik izplatītās kandžas dzīšanas tradīcijas.

Somijas pieredze liecina, ka cīņā pret alkoholismu nepietiek tikai ar aicinājumiem atturēties no grādīgo dzērienu lietošanas. Domāju, ka arī Latvijā pienācis laiks stingrākiem pasākumiem, lai samazinātu tautas nodzeršanos un veicinātu veselīgu dzīves veidu. Lai gan es apzinos, ka tas nav viegli, jo, piemēram, Latvijas valstiskās struktūras vēl nav tik stipras, lai pilnīgi nodrošinātu valsti pret kontrabandas alkohola ievešanu. Lai pasākumi būtu reāli un ieviešami, ir jābūt sabiedrības atsaucībai un gribai.

Pirms dažām dienām apmeklēju tēlnieka Ojāra Feldberga darbnīcu un iepazinos ar viņa jaunākajiem darbiem. Pārsteidzošs ir viņa ieceru vēriens. Latvijai jau pazīstams Ojāra Feldberga aizsāktais darbs, veidojot Pedvāles dabas parku Abavas ielejā pie Sabiles.

Šo projektu raksturo ne tikai mākslas izstādes un semināri, bet arī patiesi iespaidīga vides sakopšana. Starp citu, Ojāra Feldberga pasākums nodrošina arī ne vienu vien darba vietu Sabiles un apkārtnes iedzīvotājiem. Zinot tēlnieka darba spējas un organizatora talantu, ceru, ka tālākā nākotnē reālas kontūras iegūs arī viņa ieceres turpinājums — Abavas senlejas dabas parks no Kandavas līdz Sabilei. Tas būs patiešām Eiropas mēroga un nozīmes dabas, kultūras un tūrisma objekts, kas Latvijas vārdu nesīs pasaulē.

Ojāra Feldberga darbnīcā apskatīju viņa veidoto piemiņas zīmi kritušajiem dažādu karu un karojošo pušu karavīriem. Tā tiks uzstādīta kapu laukā Pedvālē maija pirmajā pusē. Zīmīgi, ka tas notiks šopavasar, kad visā pasaulē pieminēs 50 gadus kopš Otrā pasaules kara beigām. Uzskatu, ka šis piemiņas pavasaris galvenokārt jāvelta genocīda upuriem, kā arī visu tautību un visu karojošo pušu vienkāršo cīnītāju piemiņai, kuri līdz ar neskaitāmiem civiliedzīvotājiem sagūluši brāļu kapos visā Eiropā.

Šonedēļ ventspilnieki varēs iepazīties ar Ojāra Feldberga veidoto Brīvības pieminekļa metu šai piejūras pilsētai. Pārsteidz ieceres grandiozums un filozofiskais dziļums. Šis monumentālais ansamblis, ja tam reiz būs lemts atrasties Ventas krastos, stāstīs par latviešu tautas dramatiskajām likteņgaitām Otrā pasaules kara gados — par vienas totalitārās varas realizētajām deportācijām uz Austrumiem, par otras varas sekmēto emigrāciju uz Rietumiem, par brūci, kas šo vēsturisko traģēdiju rezultātā joprojām šķeļ tautu un pat vairāku paaudžu ilgumā neļauj tai rast spēku dzīvinošā vienotībā. Tikai ventspilnieku pašu ziņā ir izlemt, vai pieminekļa ideja īstenosies. Manuprāt, ikdienas veicamie darbi nedrīkst nomākt vēsturisko atmiņu. Pretējā gadījumā nav pilnīgas garantijas, ka vēstures cirstās brūces nesabojās arī mūsu visu kopdarbā veidojamās tagadnes un nākones Latvijas vaibstus.