23. februāra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.30., 31.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības kopīgajā deklarācijā nodaļā par lauksaimniecību ir skaidri uzrakstīts, ka lauksaimnieciskās saimniekošanas struktūras pamatā tiek liktas spēcīgas zemnieku saimniecības, bet neviena saimniekošanas forma, kura spēj izturēt konkurences cīņu, nav noliegta, ka konkurences cīņā visas saimniekošanas formas ir līdzīgas. Mūsu likumi, kurus mēs politisku kontekstu dēļ pieņēmām Augstākajā padomē un pieņemam šodien un no kuriem vienu mēs šodien gribam labot, faktiski šādu vienlīdzīgu konkurenci neparedz. Paredz sliktākus apstākļus tieši SIA, paju saimniecībām gan kredītu jomā, gan, lūk, šai kapitāla saglabāšanas jomā. Faktiski likums par privatizāciju, ko pieņēma Augstākā padome, radīja apstākļus, lai kapitālu, koncentrēto kapitālu, kas bija kolhozos, daļu pa daļai atvienojot nost, kā organisku vienību likvidētu, nedomājot par to, kur paliks tie cilvēki, ko viņi darīs un kas ar viņiem notiks tālāk. Tas bija 19.pants. Man kaut kādu izbrīnu rada, cik mūsu latviešu tauta, kura ir maziņa un kurai ilgstoši tikai ar savām darba rokām un ar intelektu jāuzkrāj kapitāls, cik viņa ir nadzīga politisku apsvērumu dēļ katrā laikmetā noslaucīt no zemes visu, kas tur ir palicis, un celt atkal no jauna, lai pēc tam varbūt atkak noslaucītu. Es nekādi nevaru aizmirst, kā mēs, paši latvieši, meliorācijas laikā šķūrējām nost mūsu viensētas, vilkām kopā tais daudzstāvu mājās. Ne jau nu no Krievijas nāca mums te tie kārtotāji. Tika koncentrēts atkal kapitāls. Šodien tas kapitāls pēc 50 gadiem atkal tiek likvidēts. Tas ir kapitāls, tas nav ne sociālistisks, ne kapitālistisks, tas ir ražošanas līdzekļis kā tāds, tas var dot mūsu tautai materiālās vērtības, ienākumus, ko sadala cilvēkiem, sociālajai un kultūras sfērai un vienkārši iztikai. Es nekādi nevaru saprast, kā mēs toreiz pieņēmām tādu likumu. Nē, varu saprast, pieņēmām politisku apsvērumu dēļ. Un, lūk, katru to daļu no vesela organisma, kas bija kā saimniecība, — vai tā ir kūts, vai tā ir klēts, vai tas ir gateris, — var izņemt ārā, it kā ķermenim nogriezt roku, kāju, vēl kādu daļu un tad teikt: nu, rumpis par brīnumu — kā tas ir izdzīvojis!

Šeit es gribu teikt, cienītais Grīga kungs, ka tie daži priekšsēdētāji, kurus jūs nosaucāt, nevis pildīja likumu, bet pārkāpa šī likuma 19.pantu un panāca, ka nenocirta nost šīs te atsevišķās daļas no saimniecības un saimniecība izdzīvoja. Tātad likums paredzēja likvidēt saimniecības, kas pakāpeniski arī likvidējās, laikam kādas 150 tikai ir palikušas, bet atsevišķi saimniecību vadītāji spēja pāri šim likumam to izdarīt. Lūk, mēs par vēlu to esam darījuši, mums vajadzēja šo likumu labot agrāk. Es pievienojos Gorbunova kungam un nekādi nevaru piekrist, ka tie 50, 60 vai 100 īpašnieki, kuriem pieder pajas un kuri strādā šajā SIA vai paju saimniecībā, ka viņi ir mazāk tiesiski kā īpašnieki, ka viņi ir otras šķiras īpašnieki, ka viņu īpašums nav svēts, bet svēts ir to triju īpašums, kuri grib, lūk, to vērtīgāko daļu noņemt nost. Īpašums ir svēts gan vienam, gan otram, un varbūt svētāks tas ir tam vairākumam, kas arī tur grib dzīvot. Kaut arī piekrītu Gorbunova kungam, kad arī tie trīs brāļi, kas stājas ārā, nevar gaidīt mūžīgi uz savu daļu, ir jāatrod risinājums, lai arī viņiem izmaksā. Un es, Grīga kungs, nekādi jums nevaru piekrist, ja jūs tik viegli pārsoļojat pāri tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo tai saimniecībā, par kuru jūs priecājaties, ka sen viņai vajadzētu būt mirušai, bet viņa vēl ir dzīva, šī saimniecība. Tie ir pensionāri, nespēj šodien pagasts viņus sociāli visus aprūpēt, viņiem malciņu pievest, ne arī to dārziņu uzart, ne to piemājas saimniecību apstrādāt, un tas ir vajadzīgs, šāda palīdzība ir vajadzīga. Arī tām mazajām piemājas saimniecībām ir vajadzīga šī palīdzība, vajadzīga infrastruktūra. Infrastruktūru nedrīkst iznīcināt, infrastruktūra ir jāpārveido, tā ir jātransformē, lai tā derētu tajā sabiedrībā, kas tur dzīvo. Un šis likuma labojums arī to paredz. Es lieku priekšā pirmajā lasījumā pieņemt šo likuma labojumu un pēc tam jau komisijā, Tautsaimniecības komisijā, iestrādāt tādus mehānismus, kas atrisinātu tos jautājumus, kurus šeit izvirzīja Gorbunova kungs un par kuriem runāja arī Breša kungs. Es aicinātu balsot pirmajā lasījumā par šo likuma labojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma paziņojumi. Vispirms vārds deputātam Aivaram Endziņam paziņojumam. Pēc tam Dainis Stalts - arī paziņojums.

A.Endziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Šajā starpbrīdī tepat blakus, Prezidija sēžu zālē, es lūgtu sanākt kopā Starpparlamentārās padomes cīņai pret antisemītismu Saeimas grupu uz īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts - arī paziņojums, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

D.Stalts (LNNK). Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes, godātie deputāti!

Sēdes vadītājs. Es ļoti uzmanīgi lūdzu uzmanību!

D.Stalts. Latvijas Republikas Saeimā šobrīd ir atbalsta grupas Tibetai, Čečenijai. Un patiesi šis atbalsts ir būtisks, domājot par tautām, kuru pastāvēšanas liktenis ir apdraudēts, kuru etniskās kultūras identitātes, valodas pastāvēšana nu ir pacelta uz iznīcības robežas. Bet ir tauta, kura ir šeit kopā ar mums visiem, kura šeit dzīvo jau 5000 gadu ritumā un par kuras tiesību aizstāvību iestājās jau Saeimas deputāts Jānis Rainis. Un tā ir tauta, pret kuru daudzu gadsimteņu ritumā ir vērsts genocīds, tai skaitā lingvistiskais genocīds. Tā ir līvu tauta, kuras pārstāvim man ir tas gods būt. Un šai tautai atbalsts šobrīd ir nepieciešams vairāk nekā jebkad, jo tā, būdama šīs zemes senā pamattauta, nu ir nonākusi pie mūžības sliekšņa. Un arī mūsu ziņā, ir vai šai tautai pastāvēt arī vēl 21.gadsimtenī un vai tā gūs atbalstu, kad Latvija, atgriezusies Eiropas valstu saimē, droši gatavosies parakstīt arī atbilstīgās konvencijas, tai skaitā arī konvenciju par mazākumtautību kultūras, valodas un identitātes aizsardzību. Aicinu deputātus, kuriem nav vienaldzīgs līvu tautas liktenis, pulcēties šeit pat blakus tajā mazajā zālē, jo Prezidija zāle, kura man bija atvēlēta, diemžēl ir aizņemta tagad pēc Endziņa kunga vēlmes. Tātad pulcēsimies, lai iedibinātu līvu atbalstu grupu Latvijas Republikas Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Antolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 52 deputāti. Turpinām izskatīt likumu, pareizāk sakot, likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Vārds Jānim Lucānam, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam — Leonards Stašs.

J.Lucāns (TPA). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Šeit jau vairāki iepriekšējie runātāji ļoti daudz un pārliecinoši runāja par tām problēmām, kas ir radušās lauksaimniecībā, un it kā no šī viedokļa diez vai vēl te īpaši būtu vajdzīgs papildus argumentēt. Gribētos teikt tikai vienu — ja mēs tā pamēģinātu kritiski izvērtēt visu šo procesu, kas ildzis apmēram trīs gadus lauksaimniecībā, varbūt, mēs no tā varētu izdarīt kādu nopietnu secinājumu. Un šis nopietnais secinājums varētu būt tāds, ka privatizācija pati par sevi, ja tā nav ekonomiski pamatota, pārdomāta un attiecīgi ekonomiski labvēlīgos nosacījumos virzīta, nekādas problēmas nespēj atrisināt. Bēdīgi, bet tā tas ir. Kāda bija galvenā kļūda? Galvenā kļūda šajā procesā bija tā, ka mēs aizmirsām, patiesību sakot, privatizācijā divas būtiskas lietas. Pirmā lieta, ka mums, sastādot šos likumus un viņus realizējot, vajadzētu domāt par to, lai mēs katastrofāli nepazaudētu kapitāla ražotspēju, tas ir viens. Un bija jādomā privatizācijas procesā par to, kā pēc iespējas mazāk pazemināt ražošanas līmeni. Diemžēl šo likumu sastādot, man gribas tagad vienkārši atgādināt, tie paši deputāti, kas šodien šeit argumentē tautsaimnieku komisijas ierosinājumu, tie paši deputāti tanī laikā, kad pieņēma šo likumu, argumentēja un brīdināja, kādas būs sekas. Diemžēl šīs sekas ir izrādījušās pat vēl daudz smagākas, nekā toreiz brīdināja un ne kā toreiz, šo lietu sākot, varēja paredzēt. Tāpēc vajadzētu, pēc manām domām, mācīties no šīm kļūdām un saprast, ka privatizācijas process nav tik vienkārši realizējams kā mums vienā otrā gadījumā tas liekas.

Kāpēc es to visu saku? Es to visu saku tāpēc, ka pašreiz sākas masveida privatizācija rūpniecībā. Un tā sākas uz gluži tiem pašiem noteikumiem, kādi bija, privatizācijai sākoties lauksaimniecībā. Un es baidos, ka būs taisni tādas pašas sekas kādas bija lauksaimniecībā. Un man ļoti negribētos to visu piedzīvot.

Es nosaukšu dažus skaitļus, kas rāda šīs tendences uz latviešu īpašo revolucionārismu šo reformu gaitā. Trīs gados — 1991., 1992. un 1993.gadā — iekšzemes kopprodukts dažādās valstīs, veicot reformas, ir mainījies ļoti dažādi. Un es nosaukšu, kādā veidā tas ir mainījies. Protams, visās šajās valstīs, kur notika reformas, ir iekšzemes kopprodukta samazinājums, bet tas ir ļoti atšķirīgs savos absolūtajos un relatīvajos lielumos. Saucu skaitļus: trīs gados Ungārijā kopprodukts samazinājās par 15 procentiem, Čehoslovakijā - par 20 procentiem, Igaunijā - par 25 procentiem, Krievijā - par 40 procentiem, Latvijā - 50 procentiem. Es gribu vērst uzmanību uz šiem skaitļiem. Tie ir ļoti simptomātiski un brīdinoši. Es vēlreiz atkārtoju, mums stāv priekšā privatizācija rūpniecībā, padomāsim, lai šeit nepielaistu tās pašas kļūdas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam — Gunārs Resnais.

L.Stašs (TPA). Cienījamie deputāti! Es gribētu šo problēmu, kas noveda mūs pie šīsdienas likumprojekta izskatīšanas un tik plašām debatēm, drusku apskatīt, tā sakot, politiskajā un vēsturiskajā aspektā. Taisni aizvakar man stāstīja, ka Jānis Lucāna kungs trīs vai četrus gadus atpakaļ tepat Augstākajā padomē brīdināja, un viņš arī šodien principā to atkārto, ka fermas būs tukšas, jumti norauti un miljoniem kapitāla pazudīs. Un neviens viņu neklausīja, gandrīz svilpa un ignorēja, un pieņēma tomēr to likumu. Un šodien mēs redzam, ka tomēr viņam bija taisnība. Bet es domāju, ka neviens no tiem deputātiem, kas šodien arī atrodas šajā zālē, viņam nav pienācis un pateicis: "Lucāna kungs, mēs toreiz kļūdījāmies, un atvaino, lūdzu, mūs!" Neviens, to es galvoju! Un tā mēs tagad esam tur, kur mēs esam, un, kā dzirdējāt, kā nosauca — 50 procenti. Tā tas ir.

Vai jums jeb mums drusku kaut ko neatgādinās, ja es nosaukšu dažus uzvārdus? Kauls, Liezērs, Blūms Jānis, Rubulis Jānis, Beļavnieks, Jurkovskis, Elksnis, Gredzens. Es vēl varu nosaukt veselu rindu šo uzvārdu, es domāju, ka šie uzvārdi jums gandrīz visiem ir pazīstami. Tie ir cilvēki, kuru saimniecības bija labākās vispār toreizējā republikā. Šie cilvēki šodien nav vairs pie stūres, viņi nodarbojas ar savām personīgajām lietām un tā tālāk, un neviens no viņiem nav miljonārs uz šodienu. Jau toreiz, Tautas frontes laikā, bija sauklis - tie ir "sarkanie baroni", viņi mums nav vajadzīgi, un tā tālāk. Šodien šie "sarkanie baroni" jeb agrāk, kad tika šis likums pieņemts un Kinnas vadībā īstenota Tautas frontes politika uz sociālisma palieku iznīdēšanu, es domāju, šie vīri ļoti labi zinātu, kā tomēr sociālisma paliekas iznīdēt, taču radot vietā kaut ko no kapitālisma. Es domāju, ka tie vīri ļoti labi saprata un daudzi arī bez viņiem, bet viņiem mēs neļāvām, mēs vienkārši viņus izsvilpām, un viņi aizgāja, kā saka, Dieva mierā. Dariet... Un redziet, kur mēs esam!

Tie paši Breša zemnieki. Te sēd Bresis un spīdina brilles... Tagad viņi ir iedzīti stūrī. Viņš tomēr radīja Breša zemniekus, un, ja viņš būtu bijis vēl, tā politika būtu turpināta, es domāju, ka šodien Breša zemnieku būtu daudz vairāk. Un tie, kas pirmie bija, un arī šie tomēr jau būtu kaut kādā alternatīvā ražošanā, kaut ko viņi jau ražotu, kaut kas jau būtu. Bet šodien Bresi avīzēs un tā tālāk lamā, nu, dabiski, ka viņš radīja Breša zemniekus. Jūs redzat, ko mēs darām, un tāpēc mums būtu jāatceras, ka nevajag neko iznīcināt, pirms kaut kas nav radīts vietā. Mēs iznīcinājām to, kas bija. Un, ja mēs iznīcinājām tirgu, Austrumu tirgu un vairs nav mums noieta, tad tas jau bija galvenais. Un šodien tikko runāja te vīri un teica: nu mēs jau esam Eiropā, un tā tālāk, un tā tālāk... Ļoti labi, mēs esam Eiropā. Bet redzēsim, kas būs pēc trim gadiem, kad mums būs pēc noteikumiem un līgumiem jāatver robežas un pie mums ieplūdīs un sāks plūst viņu produkcija, un tā tālāk? Ko tad mēs darīsim? Tas nemaz nav tik vienkārši. Tas mums ir jāzina un tāpēc ir jādomā par to. Un šinī lietā es, gan kā joku, bet gribu pateikt: mēs te esam Tautsaimnieku politiskajā apvienībā četri "sarkanie baroni" - Stašs, Zaščerinskis, Lucāns un Jurkovskis. Mēs taisījāmies dibināt politisku partiju, "sarkano baronu" politisko partiju, un domāju, ka (Aplausi)... Es domāju, ka mums būs ļoti liels elektorāts, mēs kaut kā varēsim, veicināt un bīdīt savu, kā saka, normālu politiku.

Un tagad par to pašu - par likumprojektu. Bez šaubām, Gorbunova priekšlikums izklausās labs. Jā, tiešām tā kā būtu jāizmaksā naudā un jākompensē, ja nevar atdot to īpašumu, nošķirt. Es to saprotu. Bet, kurai paju sabiedrībai tā nauda, ko tā var atdot tiem, kuri pieprasīs. Un pieprasītāju būs daudzi. Ja vienam samaksās naudu, tad uzreiz, vajag vai nevajag, radīsies visādi onkuļi — i pilsētnieki, i tie paši uz vietas, paju sabiedrībās, kas prasīs naudu, - "davai", mums vajag naudu. Un naudas dēļ cilvēks visu ko dara. Un kas tad būs? Te tomēr principā nav kaut kas tā, nav tomēr līdz galam izdomāts tas priekšlikums, ko teica Zaščerinska kungs, ka tie var lemt, kam pieder tā zeme. Es domāju, ka šinī gadījumā ir vajadzīgs pagarināt laiku priekšlikumu iesniegšanai. Ir jāsalasās vēl varbūt reizi, divas vai trīs reizes, cik vajag, tautsaimnieku komisijai un riktīgi atkal jāizstudē šis jautājums. Vispār mēs jau esam kaut kādās spīlēs, mēs vairs nevaram atrast risinājumu šiem jautājumiem, jo mēs, kā jau agrāk teicu, mēs paši politiski esam to visu jau tā uztaisījuši un saimnieciski ir notikusi tāda lieta. Bet, nu, tomēr ir jādabū vismazākais ļaunums, vēl ir jāpastrādā, un es domāju, ka tomēr vienreiz atradīsim daudzmaz pareizu risinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS). Prezidij, kolēģi! Pēc būtības es piekrītu, lai šis likumprojekta grozījums nonāktu komisijās un par to varētu vairāk nerunāt. Paldies sēdes vadītājam Gorbunova kungam par izsvērto priekšlikumu šim likumprojektam. Manuprāt, daudziem viss kļuva skaidrs. Bet tagad — kāpēc es palūdzu vārdu? Cienījamais Staša kungs, manuprāt, ne visai godīgi ir šodien runāt par to, kāpēc mēs sagrāvām, kāpēc mēs pieļāvām. Mēs brīdinājām, ka tā būs, un nedomājām, ka tā nebūs. Mēs simtprocentīgi zinājām, ka mēs gribam atgūt īpašumus, ka mēs gribam atjaunot īpašuma tiesības, un ne tikai uz zemi, bet arī uz fabrikām un mājām. Un tas ir noticis, un tās ir sekas. Un es gribētu redzēt tos cilvēkus, kas pirms diviem gadiem, kad tas sākās, nebūtu to ļāvuši pilnā mērā, bet sākuši regulēt. Kā pret viņiem uzvestos bijušie īpašnieki un visa tauta kopumā?

Attiecībā uz Breša zemniekiem. Cieņa tiem cilvēkiem, kas strādā zemi, bet viņi nav vainīgi, ka viņiem ierādīja bijušo īpašnieku zemi. Un nevienam Breša zemniekam netika ierādīta zeme bez šo lielsaimniecību vadītāju piekrišanas. Un diemžēl varbūt jūsu pārmetumus pelnošais Kinnas kungs bija viens no tiem, kas pēc pusgada, kad jau Breša zemniecība veidojās, panāca, ka pieņem lēmumu, ka nevar veidot Breša zemnieku saimniecības uz bijušo īpašnieku zemēm,. Tā ir patiesība, un šodien pēc notikušā būt gudriem nav pārāk liela problēma.

Es gribu pie kaut kā cita apstāties. Mēs šeit runājam par to, kā privatizēt šos uzņēmumus, un manī visu laiku iekšēji sēž tāda kauna sajūta. Kam pieder tas īpašums, ko mēs tā gribam privatizēt? Vai mēs maz ar tām pajām esam tiesīgi privatizēt to īpašumu? Kam galu galā viņš īsti pieder? Vai mēs nedalām svešu mantu? Un proti, kāpēc es tādu jautājumu uzstādu: vai tiešām jāpārskata, kā tika novērtētas mantiskās pajas? Un es gribu redzēt vienu mantiskās pajas īpašnieku, kurš būtu spējīgs šodien piedalīties šajā privatizācijas procesā. Cienījamie deputāti! Tas arī ir aiztecējis ūdens. Vai tas nav viens dzīvs ārprāts, ka vesela zemnieku divu zirgu saimniecība, ieskaitot zirgus, govis, cūkas, aitas, lauksaimniecības tehniku, ir nokļuvusi šajā lielsaimniecībā, un uz to būvējās viss tas, ko jūs šodien gribat privatizēt, kas bija pamats un fundaments visam tam, kas radās. Tā manta šodien ir paja 50 latu vērtībā. Man ir kauns, un ne tāpēc, ka starp viņiem ir represētie. Man ir kauns par visiem īpašniekiem, jo faktiski īpašnieki nespēj piedalīties tajā procesā, ko mēs šodien šeit lemjam. Tās ir tikai darba pajas. Un diemžēl ne visi īpašnieki vēl ir nomiruši. Mantiniekam ir vieglāk, bet ir vēl dzīvi tie īpašnieki. Un mēs zinām, ka šo asaraino kapeiciņu, ko viņš par savu īpašumu dabūja, viņš jau ir notērējis, aparot savu zemīti.

Varbūt starp pirmo un otro lasījumu mums ir vērts izvērst debates un vēl parunāt? Varbūt kaut kādu puslitriņu no spaiņa izlietā ūdens varam sasmelt? Jo tiešām tā ir kauna lieta, runājot par īpašumu, nostādot primārā vietā īpašumu, aizmirst īpašnieku, uz kura mantas pamatiem viss tas būvējās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu, lūdzu! Vai referents vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par grozījumu likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 15, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi, ņemot vērā jautājuma nopietnību un sarežģītību, ka arī šeit izskanējušos priekšlikumus, varbūt būtu tāds lūgums dot lielāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu, un es gribētu ierosināt 20. martu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, atkārtojiet vēlreiz, diemžēl es nesapratu...

J.Zaščerinskis. 20. marts.

Sēdes vadītājs. Pret šo termiņu nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

 

Ministru kabineta noteikumi nr. 1 "Par grozījumiem likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" . Tautsaimniecības un agrārās, reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Zaščerinskis. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet ziemas sesijas dokumentu nr. 9 b! Tas ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Ministru kabineta noteikumi nr. 1, kas pieņemti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā.

Cienījamie kolēģi, piena pārstrādes uzņēmumi ir privatizēti pārsvarā ražotājiem. Atsevišķos šajos uzņēmumos ir saglabāta arī valsts kapitāla daļa. Vienlaicīgi šie valsts uzņēmumi, piena pārstrādes uzņēmumi, pirms privatizācijas bija parādā piena piegādātājiem. Šie parādi diemžēl daudzos gadījumos nav nomaksāti arī vēl tagad. Ministru kabineta 81. panta kārtībā pieņemtie grozījumi dod iespēju realizēt valsts kapitāla daļu šajos uzņēmumos un ar to vismaz daļēji kompensēt un norēķināties par tiem parādiem ražotājiem.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja iesniegto likumprojektu komisijas sēdē, akceptēja to pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt viņas priekšlikumu un pieņemt Saeimā pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 56 - par, 1 - pret, 3 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Termiņu, lūdzu, priekšlikumiem!

J.Zaščerinskis. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 9. martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Priekšlikums pieņemts.

J.Zaščerinskis. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Daudzās valstīs amatpersonām ir savi karogi vai standarti. Arī pirms Otrā pasaules kara neatkarīgajā Latvijā daudzām valsts amatpersonām un institūcijām bija savi karogi, standarti vai vimpeļi. 1922.gada 10.augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Latvijas valsts amatpersonu un atsevišķu iestāžu flagām un kara kuģu karogiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem 18 dažādām institūcijām vai amatpersonām bija savi karogi vai standarti. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējot mūsu valsts vēsturisko pieredzi un citu valstu praksi, nolēma atjaunot dažu valsts amatpersonu karogus vai standartus. Pirms komisija izstrādāja šo likumprojektu, mēs konsultējāmies ar Kultūras ministriju, ar vēsturniekiem, savulaik Augstākās padomes izveidoto Heraldikas komisiju, saskaņojām ar māksliniekiem un dizaineriem karogu un standarta zīmējumu, un tā rezultātā ir tapis mūsu piedāvātais likumprojekts. Likumprojekta pirmajā pantā ir dots Valsts prezidenta standarta vizuālais apzīmējums vai attēlojums. Otrajā pantā — Saeimas priekšsēdētāja karoga attēlojums. Trešajā pantā — Ministru prezidenta karoga attēlojums. Un piektajā pantā ir noteikts, ka kārtību, kādā izgatavojami un lietojami standarts, karogi un to kāti, kā arī to, kā tiražējami standarta un karogu attēli, nosaka atiecīgi Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents.

Es gribu, godātie kolēģi, dažos vārdos jūs informēt, ar ko atšķiras standarts no karoga. Standarts, ja tā varētu teikt, ir tāds karogs, kuru lieto, ne tikai vimpeļa veidā uzliekot uz galda attiecīgā amatpersona vai vajadzības gadījumā uz automašīnas, kuru izmanto dienesta vajadzībām, bet kuru attiecīgā amatpersona var lietot arī kā karogu pie attiecīgās ēkas, kur amatpersona uzturas. Savukārt karogs ir lietojams tikai pie automašīnas vai uzliekams uz atiecīgās amatpersonas rakstāmgalda. Komisijas sēdē, izskatot šo likumprojektu, diezgan plašas diskusijas izcēlās attiecībā uz karoga un standarta attēlojumu, tā teikt, uz to grafisko attēlojumu, jo mūsu komisijā deputāts Viesturs Pauls Karnups, balstoties uz dažu entuziastu rakstveidā iesniegtajiem priekšlikumiem, vēsturnieku priekšlikumiem, mēģināja pierādīt, ka Valsts ģerbonis, kas attēlots gan uz standarta, gan uz abu amatpersonu karogiem, neatbilst tam vēsturiskajam ģerbonim, kāds savulaik tika apstiprināts pirmajā Saeimā. Es gribu, godātie kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētaja karogu un Ministru prezidenta karogu" nereglamentē šo ģerboņa attēlu. Un tādēļ šodien diskusijas par šo tēmu, manuprāt, nevajadzētu pārāk plaši izvērst. Tā ir cita likumprojekta tēma un citu jautājumu tēma.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs šodien pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Debates neatklājam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, es atvainojos, 58, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinu Saeimu pieņemt lēmumu priekšlikumus iesniegt līdz 10.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētajs Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju ir izstrādājusi 13 grozījumus pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta redakcijā. Faktiski visi priekšlikumi, atskaitot vienu, ir redakcionāla rakstura.

Pirmais priekšlikums, ko ierosina izdarīt atbildīgajā komisija, ir aizstāt visā likumā vārdu "valdība" attiecīgā locījumā ar vārdiem "Ministru kabinets" attiecīgajā locījumā. Tas tādēļ, ka šis likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" tika pieņemts laikā, kad darbojās iepriekšējā Augstākā padome, un tad valdību sauca par Ministru padomi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka tie ir redakcionāli labojumi, vai mēs nevaram izmantot varbūt jau to praksi, ka ziņotājs īsi ziņo par katru pantu, taču es nemitīgi jums nevaicāju, bet uzmanīgi vēroju. Līdz ko jūs paceļat kaut vai avīzi vai pirkstu, vai roku, mēs apstājamies un jūs debatējat par šo pantu. Nav iebilžu? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Otrs priekšlikums ir aizstāt visā likumā vārdus "Galvenā valsts finansu inspekcija" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienests" attiecīgajā locījumā.

Trešais priekšlikums ir ...

Sēdes vadītājs. Turpiniet, lūdzu!

J.Lagzdiņš. ... Aizstāt visā likumprojektā vārdus "oficiāls laikraksts" atiecīgajā locījumā ar vārdiem "laikraksts "Latvijas Vēstnesis" attiecīgajā locījumā.

Ceturtais priekšlikums ir aizstāt visā likumā vārdus "politiskā organizācija" atiecīgajā locījumā ar vārdiem "politiskā organizācija (partija)" attiecīgajā locījumā.

Piektais priekšlikums ir... Es atvainojos, piektais priekšlikums ir par 6.pantu. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.pantu jaunā redakcijā. Proti, aizstāt otrajā daļā vārdu "aizgādņu" ar vārdu "aibildņu". Un aizstāt trešajā daļā vārdu "pārstāvji" ar vārdiem "pārstāvji — fiziskas personas". Šeit ir 6.pants domāts. Nevis likuma par sabiedriskajām organizācijām 6.pants, bet likumprojekta par labojumiem šajā likumā 6. pants.

Nākamais priekšlikums ir par 8.panta 7.punktu. Komisija ierosina izteikt 8.panta 7.punktu šādā redakcijā: "Institūciju vai amatpersonu, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu." Šajā pantā ir runa par tiem nepieciešamajiem obligātajiem rekvizītiem, kādi ir ietverami sabiedriskās organizācijas statūtos. Līdz šim bija noteikts, ka statūtos jāparedz institūcija, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanu, bet daudzās partijās un sabiedriskajās organizācijās šādas tiesības ir ne tikai kolēģiālajai institūcijai, bet arī atsevišķajām amatpersonām. Tādēļ šāds precizējums. Tas nav būtisks.

Nākamais priekšlikums ir par 12.pantu. Atbildīgā komisija ierosina 12.panta pirmās daļas 2. punktu izteikt šādā redakcijā. Es atvainojos, kolēģi, to jau mēs pieņēmām pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Jā. Tagad 13.pants.

J.Lagzdiņš. 13.pants. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu punktu par grozījumiem 13.pantā šādā redakcijā: "Aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību pirms reģistrācijas" ar vārdiem: "atsevišķu personu vai personu grupas darbību sabiedriskās organizācijas veidošanās procesā".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 13.pantu! Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Komisijas ierosinātais variants ir ļoti loģisks, jo patiešām kā var, kā saka, kaut ko pārmest organizācijai, kura nav vēl dibināta. Tā ka šajā gadījumā atvietot to ar vārdiem "atsevišķu personu vai personu grupas darbība" ir pilnīgi loģiski, un es aicinu to pieņemt komisijas variantā. Bet es gribu pievērst šā paša panta 2. punktam uzmanību, kur, man liekas, mēs esam skatījušies tajā laikā ar citām acīm un tagad skatāmies ar citām acīm. Jo toreiz mēs esam rakstījuši, ka netiek organizācija reģistrēta, ja tās nosaukums vai nosaukuma saīsinājums, vai simbolika sakrīt vai ir līdzīga ar tādu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuru darbība ir izbeigta ar likumu, Latvijas Republikas tiesas nolēmumu. Acīmredzot mēs toreiz gudrojām tikai par komunistiskajām organizācijām, lai tās neatdzimtu. Taču mēs neko nesakām šajā pantā par tādām organizācijām, kuras ir vienkārši līdzīgas ar pastāvošajām organizācijām. Man jāsaka, ka Latvijas Zemnieku savienība tieši ar tādu gadījumu ir saskārusies un mums ir līdziniece Latviešu zemnieku savienība. Un Tieslietu ministrija to ir reģistrējusi, pamatojot, ka tā ir būtiska atšķirība. Patiešām atšķirība var būtiska būt, un es brīdinu, kā saka, citas organizācijas, ka tikpat būtiska atšķirība būs partijai, kuru nosauks "Latviešu ceļš", un tikpat būtiska būs atšķirība, ja kādu citu partiju nosauks nevis "Tēvzemei un brīvībai", bet gan "Tevzemes brīvībai", un tā tālāk. Visas organizācijas varētu apspēlēt, kur ar vienu burta atšķirību tāda it kā būtiska atšķirība tiks panākta. Zinot savas organizācijas situāciju, varu teikt, ka šī grupa, kas tur tagad darbojas ar Latviešu zemnieku savienības nosaukumu, jau nav liela, tā ir cilvēku grupa, kuru mēs ikdienā pat nezinām, bet vēlēšanās, izmantojot to, ka vēlētājs diemžēl nepamana šo nebūtisko atšķirību, šāda partija tik tiešām "jauc gaisu", un tapēc acīmredzot ir nepieciešams attiecīgs likums. Arī attiecīgs labojums šim 2.punktam, proti, kur varētu rakstīt: "Sabiedriskās organizācijas un to apvienības netiek reģistrētas, ja to nosaukums, nosaukuma saīsinājums vai simbolika sakrīt vai ir līdzīga ar agrāk reģistrētu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nosaukumu, tā saīsinājumu vai simboliku." Un tad būtu viss skaidrs. Paldies! Mēs to iesniegsim uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Par 13.pantu nav iebilžu pret komisijas redakciju? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Desmitais priekšlikums attiecas uz 16.pantu. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu punktu par grozījumiem 16.pantā šādā redakcijā: "Sabiedriskās organizācijas un to apvienības likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos var kļūt par publisko tiesību subjektu un pildīt valsts funkcijas." Šādi precedenti mūsu likumdošanas praksē ir. Piemēram, Pašvaldību savienība, kura ir sabiedriska organizācija, saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" pilda atsevišķas valstiskas funkcijas. Piemēram, arī Advokātu kolēģija veic dažas šādas funkcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākamais priekšlikums attiecas uz 20.pantu. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu punktu par grozījumiem 20.pantā tā ierosina izslēgt 20.panta trešās daļas otro teikumu.

Godātais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es komisijas vārdā šo priekšlikumu noņemu, jo attiecīgais teikums tika atstāts likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 21.pantu. Komisija ierosina izdarīt šajā pantā dažus redakcionāla rakstura precizējumus, pirmkārt, nosakot mazliet garāku termiņu, līdz kādam ir iesniedzams sabiedrisko organizāciju pārskats par finansiālo un saimniecisko darbību. Līdz šim likuma tekstā bija 1.marts. Mēs ierosinām pagarināt līdz 31.martam šo pārskata iesniegšanas termiņu.

Tālāk tiek precizēta norma, kas reglamentē pārskata publicitāti. Mēs ierosinām izteikt to šādā veidā. "Ar šo pārskatu var iepazīties jebkurš attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedrs, kā arī masu informācijas līdzekļu žurnālisti." Līdz šim spēkā esošā redakcija paredzēja, ka šie pārskati jāpublicē oficiālā laikrakstā. Šādu reģistrētu organizāciju šobrīd Latvijā ir vairāk kā 1500. Līdz šim nav neviens pārskats publicēts, un pie šāda liela reģistrēto sabiedrisko organizāciju skaita nav arī reāli tomēr nodrošināt publicējumu oficiālā laikrakstā. Turklāt arī valstij būtu diezgan lieli izdevumi šo pārskatu publicēšanai, jo oficiālam laikrakstam tie būtu jāpublicē uz valsts līdzekļu rēķina.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Likuma par sabiedriskajām organizācijām 23.pants noteic kārtību, kādā veicama sabiedrisko organizāciju saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija. Bija noteikts, ka šo revīziju veic sabiedriskās organizācijas vai to apvienības revīzijas institūcija ne retāk kā divas reizes gadā. Mēs ierosinām, lai šīs revīzijas būtu obligāti vienu reizi gadā. Nebūtu divas reizes gadā jārevidē. Tā, kā tas ir arī ar uzņēmējsabiedrībām.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Es atvainojos, nē...

J.Lagzdiņš. Divpadsmitais priekšlikums ir sekojošs: "Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu punktu par grozījumiem 44.pantā. Šis pants noteica to, kuri likuma par sabiedriskajām organizācijām pirmās daļas "Vispārīgie noteikumi" attiecas uz atsevišķiem sabiedrisko organizāciju veidiem. Un, tā kā mēs grozījām jau pirmajā lasījumā atsevišķas normas, kas reglamentē politisko organizāciju darbību, vajadzēja izdarīt arī grozījumus, redakcionāla rakstura grozījumus 44.pantā, lai būtu normu savstarpēja saskaņa un nebūtu dublēšanās.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

J.Lagzdiņš. Nākamais ir redakcionāla rakstura grozījums, jo grozījums 44.pantā tika pārcelts kā 3.punkts.

Tālāk, kolēģi, pēdējais likumprojektā ir ļoti būtisks papildinājums, pie kura komisija ir strādājusi ilgi, sadarbojoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Proti, kopīgi ar Zinātnes, kultūras un izglītības komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt likumu par sabiedriskajām organizācijām ar jaunu nodaļu, kas reglamentētu profesionālo radošo savienību dibināšanas, reģistrēšanas un darbības papildu noteikumus. Tātad īpašus noteikumus. Kādēļ ir nepieciešama šāda nodaļa? Tādēļ, ka radošās savienības ir specifiskas sabiedriskās organizācijas ar īpašu darbības mērķi, īpašu svaru un nozīmi mūsu valsts dzīvē, it īpaši atmodas laikā, un šobrīd daudzas radošās savienības veic valstiski svarīgus uzdevumus šajā grūtajā periodā mūsu valstī. Un tādēļ arī ir zināma profesionālo organizāciju iekšējā darbībā specifika, kā arī uzbūvē. Tādēļ komisija ierosina likumā ietvert šādu jaunu nodaļu. Jaunpiedāvātais 58.pants reglamentē profesionālās radošās savienības jēdzienu un darbības mērķus. Šāds pants ir jebkurā šās otrās sadaļas nodaļā, kas runā par īpašām sabiedriskām organizācijām vai to veidiem.

Šās nodaļas 61.pants runā par to, kas var kļūt par profesionālo radošo savienību biedriem. Ja vispārējais noteikums ir tāds, ka par sabiedriskās organizācijas biedru var kļūt jebkura 16 gadu vecumu sasniegusi persona, tad par radošo savienību biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ieguvušas attiecīgās radošās savienības statūtos noteikto izglītību un profesionālo kvalifikāciju, sasniegušas noteiktu radošās izaugsmes pakāpi. Piemēram, radošā savienība var noteikt, ka par tās biedru var kļūt tikai ar augstāko izglītību, piemēram, mākslas akadēmijas izglītību vai konservatorijas izglītību. Var noteikt arī tādas prasības, piemēram, ka par biedru var kļūt persona, kura ir piedalījusies divās vai vairākās starptautiskās izstādēs pēdējo piecu gadu laikā. Tas ir katras attiecīgās profesionālās biedrības iekšējas tiesības.

Ārkārtīgi svarīgs, mūsuprāt, ir 62.pants, kas runā par papildu noteikumiem attiecībā uz radošās savienības finansēšanu. Pēc profesionālo radošo savienību reģistrēšanas Tieslietu ministrijā attiecīgo radošo savienību var reģistrēt arī Kultūras ministrijā, kas attiecīgajai organizācijai vai apvienībai dod tiesības, kolēģi, es uzsveru, tikai tiesības prasīt un saņemt finansu līdzekļus no valsts budžeta. Finansējums no valsts budžeta saskaņojams ar profesionālo radošo savienību apvienību, kas izveidota šā likuma 60.pantā paredzētajā kārtībā. Proti, ja šajā profesionālo radošo savienību apvienībā ir apvienojušies vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētajām profesionālajām biedrībām, tad šī radošo savienību apvienība kļūst par publisko tiesību subjektu un valstij ir zināms pienākums attiecībā pret šo "jumta organizāciju".

Es gribētu teikt, ka līdzīga norma ir arī likuma par sabiedriskajām organizācijām 10.nodaļā, kurā iet runa par sporta biedrībām un to apvienībām. Tā ka pēc būtības piedāvātā redakcija nav īpaši jauna, tā ir, ja tā varētu teikt, mūsu valsts praksē pārbaudīta un pierādījusi, ka tā veiksmīgi var tikt piemērota.

Sēdes vadītājs. Pret šo jauno sadaļu ir kādas iebildes deputātiem? Lūdzu! Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Šī jaunā sadaļa likumā par sabiedriskajām organizācijām atrisina to, kas ir sāpējis radošās jeb mākslinieciskās kultūras pasaulei visu šo laiku. Bija iecerēts atsevišķs likums šajā sakarā, un man jāteic, ka laimīgas sadarbības rezultātā ar juristu Jāni Lagzdiņu mēs esam, manuprāt jeb mūsuprāt, atrisinājuši šo nepieciešamību. Es gribu papildināt Jāņa Lagzdiņa domu vēl tādā nozīmē, kāpēc, lūk, šīs radošās savienības, varētu teikt, ir īpašā statusā ņemamas. Tas nav nekas vairāk kā tas, ka radošo savienību darbībai maksimāli jāizplatās, maksimāli jāietiecas visās mūsu dzīves un mūsu cilvēku norišu jomās. Visur, visur jābūt klāt šai mākslinieciskajai kultūrai, ja mēs savu dzīvi risinām kultūras virzienā. Un šī sadaļa to atrisina. Šeit ir īpaši veiksmīgi risinājumi arī tajā ziņā, ka, kā mēs zinām, katru sabiedrisko organizāciju reģistrē Tieslietu ministrijā. Tas attiecas arī uz šīm radošajām savienībām, bet šeit ir īpašs punkts. Ja radošā savienība grib kļūt noteikta vēl ar šo radošo apvienību tiesībām kļūt par šo tiesību subjektu, tad tai ir jāreģistrējas arī Kultūras ministrijā. Tas nozīmē, ka Kultūras ministrija pēc būtības jau akceptē šo radošo savienību un tur nav nekādu nejaušību iespējamības. Un lūk, tikai tādā gadījumā tai ir tiesības arī pretendēt uz valsts līdzekļiem. Bet es domāju, ka ir tikai tiesības pretendēt uz valsts līdzekļiem, un to noteiks šī radošo savienību kultūras padome, kā tā pašlaik tiek dēvēta. Varbūt tas nosaukums būs cits, kad šī virsorganizācija būs juridiski jau reģistrējusies. Tas nozīmē, ka līdzekļi vienā vai otrā gadījumā var tikt piesaistīti šiem milzīgajiem sabiedriskajiem spēkiem, vienai, otrai vai trešajai radošajai savienībai. Bet, ja šī kultūras padome kopā ar ministriju uzskatīs, ka šie līdzekļi nav piešķirami vai ir risināmi citādā veidā, tad šie līdzekļi nav obligāti dodami. Atkrīt arī visādas bažas, ka šo radošo savienību uzturēšanai būs vajadzīgi valsts līdzekļi. Tā nebūs! Un tas nav arī tā šeit, likumā, domāts. Tātad es, kolēģi, aicinātu balsot par šo jauno sadaļu likumā par sabiedriskajām organizācijām, kas beidzot pirmo reizi, jāteic, varbūt pat latviešu kultūras vēsturē atrisina mākslinieciskās kultūras iespēju jau organizēšanās nozīmē.

Vēl es gribu piebilst, ka pašlaik mēs integrējamies Eiropā un pašlaik dibinās Eiropā tā saucamā Eiropas mākslas savienība. Un tikai šādi tiesiski esot jau līmenī, mēs varam arī tur iekļūt, kas atkal saistās jau ar līdzekļu iegūšanu no šīs Eiropas mākslas savienības. Un tas arī var mums izrādīties gluži jau materiāls ieguvums. Tā ka es, kolēģi, aicinu balsot par šo likuma labojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu pret šo sadaļu? Nav. Pieņemta. Pārejas noteikumos nebija labojumu. Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu Saeimu pieņemt lēmumu noteikt trešo lasījumu 10.martā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Vēlreiz Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, godātie kolēģi! Es aicinātu Saeimu noteikt trešo lasījumu 9.martā, nevis 10.

Sēdes vadītājs. Esam akceptējuši.

 

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Aija Poča - Budžeta un finansu komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte!

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Darbam mums nepieciešams dokuments Nr.189, kur priekšlikumi tabulā ir apkopoti un izteikts arī komisijas atbalsts priekšlikumiem, kas tika saņemti uz trešo lasījumu.

Pirmie priekšlikumi attiecas uz likumprojekta terminiem. Budžeta un finansu komisija ieteica termina "realizācijas cena" skaidrojumā aizvietot vārdus "apgrozījuma nodokli" ar vārdiem "pievienotās vērtības nodokli" sakarā ar to, ka mums vistuvākajā laikā tiks pieņemts jaunais apgrozījuma nodokļa variants, kas sauksies" pievienotās vērtības nodoklis". Un likumā par nodokļiem un nodevām pārejas noteikumos ir noteikts — kamēr nav spēkā pievienotās vērtības nodoklis, spēkā ir apgrozījuma nodoklis. Tā ka šeit nekādas pretrunas nebūs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums - papildināt terminu sadaļu ar jaunu terminu "akcīzes nodokļa marka". Tātad, kā jau zināt, pašlaik tiek marķēti jau tabakas izstrādājumi un turpmāk ir paredzēts marķēt ar šo speciālo akcīzes nodokļa marku arī alkoholiskos izstrādājumus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr atvainojos, tur ir jāprecizē komisijās, jo, šo Piebalga variantu atbalstot, principā šeit neparādās tas, ka ir vairāku veidu markas un ka katra veida marka attiecas uz noteiktu preču veidu. To mēs komisijā tikām diskutējuši. Es to šeit neredzu iekšā. Bet tas tika it kā pieņemts. Šis formulējums paredz, ka principā ir it kā viena veida un viena marka, taču gan alkoholam, gan tabakai, gan citām precēm var būt sava marka. Un komisijā tas tika precizēts, bet man liekas, ka te nav tas īstais variants, kāds bija komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Tā nu nevarētu būt. It kā pieņemts. Vai nu pieņemts vai nav pieņemts. Jūs komentēsiet?

A.Poča. Nē. Es gribētu nedaudz oponēt Bērziņa kungam, jo šeit ir dots termins, kas vispār ir akcīzes nodokļa marka. Tālāk jau pēc tam mēs runāsim, kādu veidu viņa var būt, tas ir arī likuma tekstā tālāk izskaidrots.

Sēdes vadītājs. Jūs pieprasiet balsojumu, deputāt Bērziņ? Nē. Citiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Pirmajā pantā "Akcīzes nodokļa maksātāji" bija deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt tekstu aiz vārdiem "kas realizē" ar vārdu "pašražotās".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Un deputāta Piebalga priekšlikums, ka par akcīzes nodokļa maksātājiem jāuzskata arī tās juridiskās personas, kas realizē preces, par kurām būtu jāmaksā akcīzes nodoklis un būtu jāsaņem speciālā licence, bet tās nav iegūtas legālā ceļā. Jo principā tika uzskatīts, ka tad, ja nelikumīgi iegūtas preces tiek realizētas, par viņu realizāciju tomēr šis nodoklis arī ir jāiekasē. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet, lai atvieglotu likuma lietotājiem vēlāk likuma uztveri, izteica visus šos priekšlikumus un arī jau esošo šī panta redakciju kā jaunu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 2.pantu priekšlikumi nebija saņemti. 3.pantā ir deputāta Piebalga priekšlikums 7.apakšpunktu, kur ir par akcīzes nodokļa lielumu zelta un citu dārgmetālu izstrādājumiem, papildināt ar vārdiem "arī zeltam un citiem dārgmetāliem". Pretējā gadījumā iznāk, ka par šiem tīrajiem metāliem, ja tie nav apstrādāti vai izmantoti kaut kādā izstrādājumā, akcīze nav jāmaksā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums par 3.panta 9.apakšpunkta redakciju — papildināt to aiz vārda "benzīnam" ar vārdiem "tā aizstājējiem produktiem un komponentiem" par vienu litru. Situācija ir tāda, ka tiek ievests nelielos daudzumos, piemēram, kāds benzīna veids, pēc tam tas augstākas kvalitātes benzīns tiek atšķaidīts ar kādu šķīdinātāju, par ko akcīze nav jāmaksā, un rezultātā tādējādi notiek izvairīšanās no akcīzes nodokļa nomaksas. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Turpretim deputāta Bērziņa priekšlikumu noteikt dažādu akcīzes nodokļa lielumus etilētajam benzīnam par vienu litru un neetilētajam banzīnam par vienu litru komisija neatbalstīja, jo šeit ir ļoti apgrūtinoša šī administrēšana un tātad noteikšana, vai tas ir etilētais benzīns vai neetilētais, un šī labā, teiksim, griba varētu radīt drīzāk problēmas. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums papildināt 10.apakšpunktu, ka akcīze 2 santīmu apmērā ir arī dīzeļdegvielai un tās aizstājējproduktiem un komponentiem par vienu litru. Te ir līdzīga problēma kā ar benzīnu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir priekšlikums par panta pēdējo daļu, ko ir ierosinājis deputāts Bērziņš, kurš licis priekšā noteikt, kādā apjomā un kādā daudzumā ir atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu zemes lietotājiem. Pēc būtības šīs normas jau ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos, kas pašlaik ir spēkā, bet deputāts Bērziņš ierosināja piešķirt šiem noteikumiem likuma spēku, un komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Tālāk!

A.Poča. Par 4.pantu ir deputāta Piebalga priekšlikums tekstā, kur noteikts, ka akcīzes nodoklis tiek atmaksāts par precēm, kuras eksportē, iestarpinā vārdus "ja šajā likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi". Un šeit es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tālāk būs pieminēts, kas tie ir par gadījumiem. Un tie ir gadījumi ar marķētām precēm jeb marķētiem izstrādājumiem. Tātad, ja tabaka ir marķēta ar šo akcīzes marku, ja arī alkohols būs marķēts ar akcīzes marku, tad, eksportējot šīs preces, akcīzes nodoklis netiks atmaksāts, jo pretējā gadījumā — diemžēl šī kārtība ir praksē sastopama — ka alkoholu nomarķē, pēc tam saka, ka to izvedīs, izvešana nenotiek, bet no budžeta tiek saņemts šis akcīzes nodoklis atpakaļ. Tāpēc ir šī piebilde. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bērziņa priekšlikums papildināt normu, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par vieglajiem automobiļiem ar elektromotoriem, un aiz vārdiem "vieglie automobiļi ar elektromotoru, elektromobīļi" ierakstīt vārdus "arī vieglie automobiļi ar kravas kasti, furgoni Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka pēdējā laikā Latvijas Republikā lauksaimnieki ieved lētas darba mašīnas, kuras var izmantot zemnieki savās saimniecībās. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamie ir deputāta Bērziņa un deputāta Piebalga priekšlikumi, pēc būtības vienādi, — precizēt likuma tekstu, vārdus "Ministru padome" aizvietojot ar "Ministru kabinetu".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bērziņa priekšlikums panta daļu, kas nosaka, ka, ja uzņēmums eksportē pašražota vai nelietotas preces, par kurām akcīzes nodoklis ir nomaksāts, tad tas tiek atmaksāts no valsts budžeta, papildināt ar to, ka tiek atmaksāts nodoklis arī par tām precēm, kas izmantotas šo preču ražošanai, ja šis nodoklis ir nomaksāts. Tādējādi deputāts Bērziņš uzskata, ka, ja to neizdara, tad tiek sadārdzinātas mūsu eksportējamās preces,. Piemēram, tās varētu būt, teiksim, "Laimas" produkcija vai smaržas un tamlīdzīgi. Būtībā, protams, tas ir ļoti labvēlīgs atvieglojums, bet praktiski tas nav administrējams. Iedomājaties, tad jāiziet visai tehnoloģiskajai ķēdei cauri un jānoskaidro, cik ir izlietota, teiksim, degviela tehnoloģiskajā procesā, par ko nomaksāta, akcīze un tamlīdzīgi. Praktiski tas tikai apgrūtinās administrēšanu, tādēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Protams, piekrītot tam, ka šis nodoklis ir ļoti grūti administrējams, es tomēr gribētu norādīt uz vienu būtisku lietu, kas līdz šim nenotiek un tā arī nav sākusies. Jau tad, kad tika iepriekšējā valdība, bija deklarēts, ka būs šī eksporta banka vai eksportu veicinošā sistēma un būs šīs eksporta prēmijas. Šajā gadījumā, protams, lai veicinātu mūsu produkcijas eksportspēju un konkurētspēju pasaules tirgū, varētu nelietot šo sarežģīto shēmu, bet, analogi ņemot vērā to, cik daudz tiek izmantotas šīs ar akcīzi apliekamās preces kādas produkcijas ražošanai, maksāt to kā eksporta prēmiju. Diemžēl šīs sistēmas nav. Un pārsvarā tas skar šīs divas nozares — lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, kur bieži tiek izmantotas gan esences, gan dažādas citas spirtu saturošas izejvielas, un arī, piemēram, smaržu rūpniecību, parfimēriju, kur izmanto smaržas un citas izejvielas. Un šeit pašreiz akcīzes nodoklis tiek atmaksāts tikai tad, piemēram, ja tiek eksportēts šņabis vai kaut kāda cita produkcija, kas tieši pilnā mērā ir aplikta ar šo akcīzes nodokli. Tas ir, ja eksportē, tad tas nav jāmaksā, un, ja tas ir ievests un tiek izvests, tad atmaksā atpakaļ.

Es tomēr domāju, ka būtībā tas ir diezgan svarīgs jautājums un šis jautājums ir saistīts ne tikai ar šo akcīzes nodokli, tas ir saistīts, piemēram, arī ar muitas nodokli, kad ir daudzas izejvielas, kas tiek ievestas, un tad arī ir šī te procedūra. Protams, ja produkcija nepārveidotā veidā tiek izvesta, tad šis akcīzes nodoklis tiek atmaksāts, bet, ja, piemēram, eksportētās produkcijas sastāvā ir 70 procentu, vai nu ar akcīzi apliekamās vai muitas nodokli apliekamās preces, tad nodoklis netiek atmaksāts. Un, manuprāt, tas mūsu produkcijai, sevišķi dažiem produkcijas veidiem, kur izmantotas šīs izejvielas, būtiski pazemina konkurentspēju pasaules tirgū un arī šeit blakus esošajos tirgos. Un šis priekšlikums neradās, sēžot pie galda, šis priekšlikums radās, konkrēti runājot ar uzņēmējiem, runājot par to, kas viņus traucē eksportēt konkurētspējīgu preci. Un bieži vien diemžēl uzņēmēji mūsu valstī jūtas kā nevēlami elementi, kā tautas ienaidnieki, mēs domājam tikai par to, kā paņemt no uzņēmējiem naudu, jo mums ir daudz programmu, ko vajag finansēt, bet kā viņi jūtas, kā viņiem strādāt šajos apstākļos, kā eksportēt pēc iespējas vairāk produkcijas, lai uzlabotu mūsu tirdzniecības bilanci, — par to diemžēl mēs runājam maz un šai virzienā darām vēl mazāk.

Protams, es pieļauju, ka šī metode ir ļoti grūti administrējama, kaut gan es tomēr neredzu, ka tas pilnīgi nav iespējams, jo tas attiecas tikai uz tādiem uzņēmējiem, kas paši ir šī akcīzes nodokļa maksātāji, kas to ir nomaksājuši. Šeit precīzi ir nomaksāts tikai tad, ja dokumentēts, ka šis akcīzes nodoklis ir nomaksāts, un, protams, par tādiem produkcijas veidiem, kur tas sastāda ievērojamu daļu. Tā kā šobrīd nekādas alternatīvas, nekādi solījumi jau ļoti ilgi netiek piedāvāti, es tomēr lūgtu par šo priekšlikumu balsot un apzināties arī to, ka arī savas programmas mēs varēsim īstenot tad, ja mūsu uzņēmēji attīstīsies, ja attīstīsies mūsu eksports. Un tāpēc es aicinu tomēr balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente!

A.Poča. Pirms deputāti izšķiras, vai balsojot atbalstīt Gundara Bērziņa priekšlikumu vai ne, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā pašā likumā 3.pantā jau ir noteiktas tās preces, kuru izmantošana tehnoloģiskajām vajadzībām var būtiski ietekmēt šo preces cenu. Piemēram, jēlspirtam, kā arī dažiem citiem ražojumiem tiek noteikta pamazināta likme, tas ir, 0,14 santīmi par vienu litru. Tajā pašā laikā ir akcīzes nodokļa atvieglojumi. Par precēm, teiksim, par spirtu, ja tās tiek izmantotas tehnoloģiskajām vajadzībām, medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām, zinātniskās pētniecības darbu vajadzībām, farmaceitiskajai rūpniecībai, akcīze nav jāmaksā. Tātad šajā gadījumā principā ražotāja intereses ir maksimāli mēģināts ievērot. Teiksim, ja tiek izmantota lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai degviela, arī šeit ir šī degvielas akcīzes atmaksa, tā ka principā ražotāju ir mēģināts aizsargāt. Bet šāda norma, kādu tagad piedāvā deputāts Bērziņš, tiešām ļoti apgrūtinās administrāciju. Lūdzu deputātus padomāt, pirms izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta — Gundara Bērziņa priekšlikumu 4.panta pirmspēdējai rindkopai! Šī redakcija jums ir 5.lappusē Gundara Bērziņa priekšlikums. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 24, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums, diemžēl viņš ir tehniska iemesla dēļ nobīdījies. Tas ir attiecināms uz šo pašu panta daļu, par ko bija deputāta Bērziņa priekšlikums, tātad to papildināt ar vārdiem, ka akcīzes nodoklis tiek atmaksāts no valsts budžeta, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Argumenti bija tie paši, ko es jau minēju iepriekš, kad bija šāds priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Nākamais!

A.Poča. Nākamais ir 5.pants, kurš pēc būtības ir, varbūt varētu teikt, šī visa grozījumu likumprojekta būtiskākais pants. Tas ir saistīts ar to, ka, lai nodrošinātu šo balsojumu par 14 miljoniem veselības aizsardzībai, tiek pastiprināta kārtība, kādā veidā tiks maksāts akcīzes nodoklis par alkoholu un, teiksim, tabaku vai nākotnē arī par kādām citām precēm, kur administrēšana būs ļoti apgrūtināta, lai nodrošinātu nepieciešamos ieņēmumus budžetā. Tātad pirmais bija deputāta Bērziņa priekšlikums. Deputāts Bērziņš ierosināja, ka akcīzes nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā — pamatbudžetā un speciālajos budžetos — saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, konkrēti, ka akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem iemaksājams speciālajos valsts budžetos sekojošos apmēros: Latvijas kultūras attīstības speciālajā valsts budžetā — 2 procentu apmērā, Latvijas sporta attīstības speciālajā budžetā — 2 procentu apmērā, lauku attīstības speciālajā valsts budžetā — 2 procentu apmērā vai arī 4 procentu apmērā, šeit ir varianti.

Tajā pašā laikā mums par šo pantu ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz šo akcīzes nodokli, kas iekasēts par Latvijas Republikā ražoto rektificēto etilspirtu, šampanieti un visa veida vīniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, 100 procentu apmērā ieskaitīt speciālā valsts budžetā veselības aizsardzības finansēšanai.

Un ir arī deputāta Piebalga priekšlikums par jauna panta izveidošanu. Tas pēc būtības risina šo pašu problēmu par to, kur un kādos budžetos ir iemaksājams akcīzes nodoklis no alkohola. Tātad 50 procenti — valsts pamatbudžetā, 50 procenti — valsts speciālajā budžetā veselības aizsardzībai, kā arī, teiksim, paliek jau esošā kārtība, ka nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu tiek iemaksāts 50 procentu apmērā valsts pamatbudžetā un 50 procentu apmērā valsts speciālajā budžetā — autoceļu fondā, kur attiecīgi 70 un 30 procentu proporcijās tiek paturēts valsts autoceļu fondā un novirzīts arī pašvaldību autoceļu fondiem.

Tātad principā, pirms mēs izšķiramies par deputāta Bērziņa priekšlikuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, mēs komisijā arī daudz diskutējām, un uzskatot, ka būtiskākais mums pašlaik ir risināt veselības aizsardzības problēmas, kā arī ņemot vērā, ka akcīzes nodoklis tomēr pamatā ir valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots atzinām, ka sadrumstalot šo ieņēmumu pa šādiem atsevišķiem vēl papildu speciālajiem budžetiem nebūtu mērķtiecīgi. Bet deputāts Bērziņš jau komisijā teica, ka viņš uzturēšot savu balsojumu plenārsēdē un lūgšot balsot par katru no šiem priekšlikumiem atsevišķi. Tātad es nezinu, vai viņš vēlēsies vēl runāt...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atklājam debates! Andris Piebalgs, finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs). Tātad es runāšu kā ministrs. Tātad alkohola akcīzes sadalījums. Kā jūs atceraties, pieņemot budžetu, tika pieņemts lēmums no alkohola akcīzes izdalīt speciālu summu veselības aizsardzībai. Mans priekšlikums ir arī taisni šim mērķim paredzēts. Tas ir, mēs rēķinām, ka, ja mēs veiksim visus administratīvos pasākumus alkohola akcīzes iekasēšanai, tad tiešām varētu būt, ka 14 miljoni ir speciālajā budžetā, 14 miljoni ir pamatbudžetā. Priekšlikums sadalīt viņu pa akcīzes veidiem, teiksim... Es nedomāju, ka tas ir labākais priekšlikums, pirmkārt, no administrēšanas viedokļa un, otrkārt, tāpēc, ka ir grūtāk prognozēt konkrēto summu, cik no katras, teiksim, sadaļas ietu. Kaut gan fiskāli viņš ir diezgan līdzīgs, tomēr lūgtu atbalstīt priekšlikumu par šiem 50 procentiem.

Tajā pašā laikā sakarā ar to, ko ierosina deputāts Bērziņš, ir sekojošas problēmas. Pirmais — pazūd medicīna. Tas ir pirmais. Otrs — ja mēs runājam par Latvijas kultūras attīstības speciālo valsts budžetu, mums ir jau šāds speciāloais valsts budžets kultūrai, kas tiek veidots tieši no azartspēlēm un loterijām. Tāpat arī sportam ir speciālais valsts budžets. Lauku attīstības speciālais budžets manā skatījumā nav vajadzīgs. Jau tā mums ir vesela virkne speciālo budžetu ar visādām atmaksām, kurām mēs vēl tagad meklējam galus visur. Tajā pašā laikā lauku attīstībai mums tomēr ir pietiekami daudz līdzekļu izdalīti gan no pamatbudžeta, gan no privatizācijas budžeta.

Bez tam ir vēl vienas briesmas. Ja mēs, teiksim, sadalām vēl vairāk šo akcīzi, mēs vienkārši nesadabūsim kopējo summu. Un es gribētu arī informēt, ka tagad, kad esam izanalizējuši 1994. gada ieņēmumus, ir izveidojusies tāda varbūt paradoksāla situācija, ka speciālajos budžetos faktiski naudas būs vairāk, bet pamatbudžetā, no kā tiek finansēta izglītība, veselības aizsardzība, arī lielā mērā kultūra, arī aizsardzība un drošība, šī prognoze ir visgrūtāk sasniedzama. Tāpēc, vēl vairāk sadrumstalojot budžetu, mēs vienkārši neiegūsim šo summu pamatbudžetā, un, tā kā mums nav iespējas pārcelt naudu no speciālā budžeta uz pamatbudžetu, tad faktiski Saeima nonāks tādā situācijā, ka būs jāizdara grozījumi pamatbudžetā viņa samazināšanas virzienā, kamēr tajā pašā laikā speciālajos budžetos būs plus.

Un tādēļ es lūgtu atbalstīt savu priekšlikumu, jo manā skatījumā tas ir visizsvērtākais gan attiecībā uz ceļu fondu, gan arī attiecībā uz pamatbudžetu un veselības aizsardzības speciālo budžetu. No tā, ka mēs ieņēmumus sadalīsim vēl sīkāk, naudas nebūs vairāk, bet diemžēl problēmu var rasties stipri vairāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Prezidijs nekādus priekšlikumus par sēdes pagarināšanu nav saņēmis, un acīmredzot mēs šo pantu nevaram izdiskutēt... Pulksten piecos ir preses konference, un, tā kā balsošana mums ievelkas, mēs neko sasteigt nevaram. Tātad debatēs ir pieteikušies gan deputāte Kuprijanova, gan deputāts Gundars Bērziņš, bet visas tās debatēšanas... Kamēr es runāju, tikmēr ir iesniegts priekšlikums, un debatētāji patur spēkā, ka viņi ir pieteikušies. Bet vai viņi runās šodien vai nākamajā sēdē, tas jums ir lemjams. Saeimas frakcijas"Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt šo sēdi, līdz tiks izskatīta darba kārtība par akcīzes nodokli... Redziet, ka nevar lasīt tā tieši, vajag padomāt... Līdz tiks izskatīts... nu, ar vienu vārdu sakot, te ir domāts tā: līdz tiks izskatīts darba kārtības jautājums par akcīzes nodokli.

A.Poča. Vai es drīkstētu par balsošanas motīviem?

Sēdes vadītājs. Viens runā "par", viens — "pret".

A.Poča. Cienījamie deputāti! Balsojot par valsts budžeta likumu 1995. gadam, pārejas noteikumos tika iestrādāta norma, ka līdz šī gada 1. martam ir jāizveido speciālais valsts budžets veselības aizsardzības finansēšanai. 1. marts ir nākošnedēļ. Lai mēs pildītu paši savu lēmumu, es ļoti lūgtu jūs šodien pastrādāt nedaudz ilgāk, lai mēs varam pieņemt šos nepieciešamos grozījumus likumā par akcīzes nodokli, lai varētu strādāt tālāk un attīstīties šī sistēma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Viens "pret"? Lūdzu, Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS). Tātad te nedaudz tomēr mūs maldināja, jo situācija ir sekojoša. Akcīzes nodokļa 14 miljonus Saeima apstiprināja. Tā kā ieņēmumu daļu neapstiprināja, tad šobrīd tā nav vairs Saeimas problēma, jo tā ir valdības problēma, ka mēs esam viena no unikālajām valstīm, kas neapstiprina budžeta ieņēmumu daļu par nodokļu veidiem, kaut gan apstiprinām ieņēmumus līdz lata precizitātei. Līdz ar to šobrīd pretrunas nekādas nav. Ir speciālais budžets jāizveido. Tā kā Saeima nav lēmusi par to, cik no akcīzes nodokļa ir jābūt budžetā, tad tam vienkārši jābūt praktiski vai simtprocentīgā vai kādā citā variantā. Un tāpēc, tā kā valdība neuzskatīja par nepieciešamu ieņēmumu daļu... Šobrīd šeit juridiski pretrunas nav. Protams, lai paātrinātu un varbūt radītu skaidrību, kaut kāda izšķiršanās ir nepieciešama. Bet, tā kā valdība šinī budžeta jautājumā Saeimai nedeva iespēju lemt par nodokļu ieņēmumu veidiem, tad šeit pašreiz pretrunas nav nekādas. Tas, ko apstiprināja pēc tam Kabinets, tie ir Kabineta apstiprinātie skaitļi, un tie Saeimai nav obligāti.

Sēdes vadītājs. Balsojam par priekšlikumu pagarināt sēdi līdz jautājuma izskatīšanai! Rezultātu! Drīkst būt izsaucieni, bet svilpieni nedrīkst būt. 37 — par, 23 — pret, 24 — atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Zvanu reģistrācijai! Antons Seiksts — paziņojumam vārds!

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi deputāti! Kā jūs zināt, reliģisko organizāciju likuma sagatavošana otrajam lasījumam tika pagarināta. Rīt pulksten 9.00 pretējā mājā, komisiju mājā 104. istabā tiek gaidīti priekšlikumu autori un frakciju pārstāvji, ja tādi vēlas būt klāt. Pēdējā stadija sagatavošanai otrajam lasījumam rīt 104. istabā blakusmājā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Lūdzu Imantu Daudišu — Saeimas sekretāru — nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē! Es ceru, deputāti, ka jūs atceraties to, ko mums izklāstīja Ministru prezidents Māris Gailis par viņa nodomiem par ārkārtas sēdi. To jāpieņem zināšanai. Līdz ko tāda prasība ienāks Prezidijā, Prezidijs izsludinās ārkārtas sēdi. Runa gāja par nākamo trešdienu. Laiks, manuprāt, visai labi bija šajā izraudzīts nedēļā — pulksten 14.00.

Lūdzu, nosauciet deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Sēdē nepiedalās deputāti: Andris Ameriks, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Lagzdiņš...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

I.Daudišs. Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Velta Puriņa, Leonards Stašs...

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs ir zālē.

I.Daudišs. Zigurds Tomiņš, Jānis Tupesis, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis ir zālē!

I.Daudišs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēdi paziņoju par slēgtu.