Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/2487

Rīgā 2023. gada 11. aprīlī

Valsts nozīmes mākslas pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto valsts nozīmes mākslas pieminekļu izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Mākslas pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Mākslas darbs vai priekšmets iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas piemineklis. Informācija pieejama https://new.mantojums.lv/cultural-objects.

Mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības:

1. Oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika;

2. Vēsturiskais (vietas) konteksts;

3. Objekta forma;

4. Virsmas apdare;

5. Vēsturiskie uzslāņojumi;

6. Dekoratīvais risinājums;

7. Modelējums;

8. Izpildījuma amatnieciskā kvalitāte;

9. Vizuālā informācija;

10. Laikmetu raksturojoša tehnoloģija.

NKMP izvirzītās prasības:

1. Mākslas piemineklim:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts mākslas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo mākslas pieminekļu saglabāšanu nodrošina tās valdītājs. Optimāli glabāšanas apstākļi paildzina priekšmetu mūžu. Faktori, kas ietekmē materiālā kultūras mantojuma saglabātību: vides ietekme (relatīvais mitrums, temperatūra, gaisma, gaisa piesārņojums); cilvēku darbība (nepareiza pārvietošana, nepiemērota izmantošana, ugunsgrēki, zādzības, vandālisms); bioloģiskie faktori (mikroorganismi, insekti, grauzēji); dabas katastrofas (plūdi, vētras, zemestrīces, nogruvumi). Saglabāšanas procesā nedrīkst eksperimentēt vai veikt neprofesionālas darbības ar oriģināliem.

1.1.2. Mākslas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par mākslas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam mākslas piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru darbību, kas pārveido mākslas pieminekli, būvi vai vidi, ar kuru tas saistīts.

1.1.3. Lai nodrošinātu mākslas pieminekļa aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona pilsētas teritorijā 100 metru attālumā ap mākslas pieminekli, lauku teritorijā – 500 m ap mākslas pieminekli vai individuāla aizsardzības zona.

1.1.4. Mākslas pieminekli, būvi vai vidi, ar kuru tas saistīts, izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts mākslas piemineklis, būves vai vides, ar kuru tas saistīts, un aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība.

1.1.5. Lai nodrošinātu mākslas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic mākslas pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot būves vai vides, ar kuru tas saistīts tehniskajam stāvoklim. Ja mākslas piemineklis atrodas iekštelpā, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina tā saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

1.1.6. Lai nodrošinātu mākslas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jānodrošina teritorijas un būves (ja mākslas piemineklis saistīts ar būvi) uzturēšana un kopšana (ja mākslas piemineklis atrodas ārtelpā), un būves un telpas uzturēšana un kopšana (ja mākslas piemineklis atrodas iekštelpā), nepieļaujot apstākļu veidošanos, kas var bojāt mākslas pieminekli.

1.1.7. Mākslas pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic tā īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Mākslas pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Tā pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt mākslas pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās mākslas pieminekļa vērtība.

1.2.2. Mākslas pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai pēc mākslinieciskās izpētes un atbilstoši tās rekomendācijām. Mākslas pieminekļa izpēti ar metodēm, kas var apdraudēt to saglabāšanu (zondāžas u.c.), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju un tās speciālistu kontrolē.

1.2.3. Mākslas piemineklis saglabājams oriģinālā izskatā un krāsojumā. Mākslas pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, iepriekš saņemot Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.2.4. Mākslas pieminekļu apkopšanu ieteicams veikt restaurācijas speciālistu uzraudzībā. Bez speciālistu uzraudzības aizliegts mākslas pieminekļus tīrīt ar asiem instrumentiem, mazgāt, apstrādāt ar ķīmiskām vielām vai abrazīviem materiāliem, lakot vai krāsot. Ikdienas kopšanas darbiem bez ūdens, ķīmisku u.c. līdzekļu pielietošanas nav nepieciešama īpaša Pārvaldes rakstveida atļauja.

1.2.5. Pārvalde mākslas pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, izpētes, projekta, restaurācijas programmas un metodikas) izvērtēšanas.

1.2.6. Par mākslas pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Būves vai vides, ar kuru saistīts mākslas piemineklis, kopšana un uzturēšana, nepārveidojot mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.

1.3.2. Mākslas pieminekļa specifikai atbilstoša kopšana, izmantojot kopšanas līdzekļus (putekļu sūcējs, mīksts audums utml.), kas neietekmē mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.

2. Mākslas pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu mākslas pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto mākslas pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: mākslas pieminekļa specifikai atbilstoša vide; piekļūšanas iespēja mākslas piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); mākslas pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava (ja mākslas piemineklis atrodas ārtelpā).

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Mākslas pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tās vēsturiski nozīmīgais plānojums un telpiskā struktūra, atbilstoša vide, ainava, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturs (ja mākslas piemineklis atrodas ārtelpā), kā arī jānodrošina mākslas pieminekļa vizuālā uztvere.

2.2.2. Nepieciešama Pārvaldes atļauja, ja paredzama darbība mākslas pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi vai būvi, ar kuru saistīts mākslas piemineklis, mākslas pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.3. Mākslas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi mākslas pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt mākslas pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tā vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas.

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots mākslas pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols.

3. Citi noteikumi:

3.1. Mākslas pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes mākslas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.2. Atsavinot mākslas pieminekli, saskaņā ar NILLTFPFN likuma 3. pantu, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (https://fid.gov.lv/lv/zinosana-fid) par katru aizdomīgu darījumu, kas ietver informāciju par klientu darījumiem vai darbībām un rada aizdomas par to, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

3.3. Mākslas pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz valsts nozīmes mākslas pieminekli.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par mākslas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu Jūs varat saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā – tālr: 26638974, 67350070; zemgale@mantojums.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050.

Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Mantrova