Ministru kabineta noteikumi nr. 41

(prot. nr. 12, 10.§) Rīgā 1995.gada 28. februārī

 

Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"14.pantu

I. Noteikumos lietotie termini

Siltumenerģijas piegādātājs (turpmāk tekstā — "Piegādātājs") — juridiska vai fiziska persona, kura nodarbojas ar uzņēmējdarbību siltumenerģijas ražošanā un piegādē vai tikai piegādē un kura piegādā siltumenerģiju lietotājam saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.

Siltumenerģijas lietotājs (turpmāk tekstā — "Lietotājs") — juridiska vai fiziska persona, kura saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu saņem un lieto siltumenerģiju no Piegādātāja siltumtīkliem.

Siltumenerģijas apakšlietotājs (turpmāk tekstā — "Apakšlietotājs") — juridiska vai fiziska persona, kura saņem siltumenerģiju no Lietotāja siltumtīkliem un norēķinās ar Lietotāju par patērēto siltumenerģiju.

Piederības robeža — siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp Piegādātāju un Lietotāju un starp Lietotāju un Apakšlietotāju.

Atļautā maksimālā slodze — lielākā siltuma slodze, ko Lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar līgumu.

Norēķina uzskaites mēraparāts — uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei komercnorēķiniem.

Kontroles uzskaites mēraparāts — uzskaites mēraparāts patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei.

Norēķina periods — laikposms, par kuru uzskaita patērēto siltumenerģiju un samaksā par to.

Maksājuma dokuments — dokuments, kuru Piegādātājs izsniedz Lietotājam un uz kura pamata Lietotājs maksā Piegādātājam.

Galīgais norēķins — norēķina perioda beigās izdarītais norēķins par patērēto siltumenerģiju.

Starpnorēķins — daļēja samaksa par plānoto siltumenerģijas patēriņu norēķina periodā.

Siltumapgādes sistēma — siltumtīkli, siltumpunkti, ēku un būvju iekšējie cauruļvadi, apkures, ventilācijas un karstā ūdens apgādes sistēmas.

Siltumtīkli — ūdens, tvaika un kondensāta cauruļvadi, to balstu konstrukcijas, kanāli, tuneļi, kameras, sūkņu stacijas un centrālie siltumpunkti, izņemot ēku un būvju iekšējo siltumapgādes sistēmu cauruļvadus.

Tiešā pieslēguma siltumapgādes sistēma — Lietotāja siltumapgādes sistēma, kura pieslēgta tieši Piegādātāja siltumtīkliem un kurā cirkulē siltumtīklu ūdens.

Atdalītā siltumapgādes sistēma — Lietotāja siltumapgādes sistēma, kura atdalīta no Piegādātāja siltumtīkliem ar siltummaiņiem.

Siltumapgādes sistēmu pieslēgšanas tehniskie noteikumi (turpmāk tekstā — "pieslēgšanas tehniskie noteikumi") — dokuments, kuru Piegādātājs izsniedz Lietotājam un kurā norādīti nosacījumi jaunu siltumapgādes sistēmu pieslēgšanai, atļautās maksimālās slodzes palielināšanai un citiem šajos noteikumos paredzētajiem gadījumiem.

Siltumenerģijas avots — termoelektrocentrāle, katlumāja un citas ietaises siltumenerģijas ražošanai.

Siltumnesējs — ūdens, ūdens tvaiks vai cita viela, ko izmanto siltumenerģijas piegādei.  

 II. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka attiecības, kas veidojas starp siltumenerģijas Piegādātājiem un Lietotājiem, piegādājot un lietojot siltumenerģiju, kā arī norēķinoties par izlietoto siltumenerģiju.

Noteikumi ir obligāti visām fiziskām un juridiskām personām, kas piegādā un lieto siltumenerģiju.

2. Siltumenerģiju piegādā un lieto saskaņā ar līgumu, ko noslēdz Piegādātājs un Lietotājs.

3. Apakšlietotājs par siltumenerģijas lietošanu slēdz līgumu ar Lietotāju.

4. Maksimālās siltuma slodzes, patēriņa un siltumnesēja caurplūdes daudzuma palielināšana, pārsniedzot līgumā noteiktos maksimālos lielumus, kā arī jauna Apakšlietotāja siltumtīklu pieslēgšana notiek tikai ar Piegādātāja atļauju pēc tam, kad izdarītas attiecīgas izmaiņas līgumā.

5. Līgumsodus pēc pušu savstarpējas vienošanās nosaka līgumā, bet tie nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos noteikto apmēru.

6. Jaunu ēku un uzņēmumu siltumapgāde, jaunu siltumenerģijas avotu un siltumtīklu celtniecība vai esošo paplašināšana un rekonstrukcija, katlumāju pārbūve cita kurināmā veida izmantošanai vai to likvidēšana, lai pieslēgtos centralizētām siltumapgādes sistēmām vai citiem siltumenerģijas avotiem, tiek saskaņotas ar pašvaldībām, kas ņem vērā valsts enerģētikas attīstības programmas un stratēģiju, kā arī energoapgādei un energoresursu ekonomijai izstrādātās reģionālās (pašvaldību) programmas un plānus. Energoapgādes uzņēmumu celtniecība, paplašināšana vai slēgšana tiek veikta saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem likumdošanas aktiem.

7. Piegādātāja siltumtīklu uzturēšanu un rekonstrukciju veic par siltumenerģijas realizācijā iegūtajiem līdzekļiem. Par jaunu siltumtīklu izbūvi Piegādātājs un Lietotājs vienojas savstarpējā līgumā.

8. Lietotājam piederoši siltumtīkli un siltumapgādes sistēmas tiek izbūvētas, rekonstruētas un remontētas par Lietotāja līdzekļiem.  

III. Lietotāja siltumapgādes sistēmu pieslēgšanas tehniskie noteikumi

9. Piegādātājs izsniedz Lietotājam pieslēgšanas tehniskos noteikumus saskaņā ar tā iesniegumu šādos gadījumos:

9.1. jaunu siltumizmantojošo iekārtu, uzņēmumu, ēku un būvju pieslēgšanas projekta izstrādei;

9.2. atļautās maksimālās slodzes palielināšanai;

9.3. siltumenerģijas patēriņa palielināšanai;

9.4. siltumapgādes shēmas un siltumnesēja parametru izmaiņu veikšanai siltumpunktā, kas tieši pieslēgts Piegādātāja siltumtīkliem.

10. Piegādātājs, kas nodarbojas ar rajona siltumapgādi, jaunu Lietotāju siltumapgādes sistēmas pieslēdz, ja to atļauj siltumenerģijas avota jauda un siltumtīklu caurlaides spēja. Ja šāds Piegādātājs no Lietotāja saņem iesniegumu pieslēgšanas tehnisko noteikumu saņemšanai, bet siltumavota jauda vai siltumtīklu caurlaides spēja nedod iespēju pieslēgt jauna Lietotāja siltumapgādes sistēmu jau esošajai vai palielināt tās jaudu, šos jautājumus Piegādātājs risina kopīgi ar Lietotāju un pašvaldību.

11. Pēc Piegādātāja pieprasījuma Lietotājs pieslēdz saviem tīkliem Apakšlietotāju siltumapgādes sistēmas, ja vien tas tehniski ir iespējams un neierobežo Lietotāja siltumapgādi. Apakšlietotājam pieslēgšanas tehniskos noteikumus izsniedz Piegādātājs pēc saskaņošanas ar Lietotāju.

12. Pieslēgšanas tehniskos noteikumus Piegādātājs izsniedz uz Lietotāja iesnieguma pamata ne vēlāk kā mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas.

13. Objekta pieslēgšanas tehniskie noteikumi nosaka:

13.1. siltumenerģijas avotu, Lietotāja siltumtīklu pievienošanas vietu un siltuma piegādes regulēšanas veidu;

13.2. siltumnesēja parametrus pievienošanas vietā;

13.3. atļauto maksimālo slodzi, ņemot vērā cita Lietotāja siltumapgādes sistēmu pieslēgšanu;

13.4. prasības siltumtīklu caurlaides spēju palielināšanai;

13.5. kondensāta daudzumu un kvalitāti, kas jāatdod siltumenerģijas avotā;

13.6. siltumenerģijas patēriņa uzskaiti un norēķina uzskaites mēraparātu uzstādīšanu;

13.7. prasības siltumtīkliem un siltumpunktiem;

13.8. prasības tiešā pieslēguma siltumapgādes sistēmām;

13.9. temperatūras grafiku un ūdens caurplūdes daudzumu;

13.10. siltumtīklu piederības robežu.  

IV. Lietotāja siltumapgādes sistēmu pieslēgšana

14. Visas no jauna izbūvētās vai rekonstruētās siltumapgādes sistēmas tiek ierīkotas saskaņā ar projekta dokumentāciju, celtniecības normām, siltumapgādes sistēmu ierīkošanas un apkalpošanas noteikumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem.

15. Pirms siltumapgādes sistēmu pieslēgšanas tiek veiktas to tehniskās pārbaudes saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Lietotājs uzrāda Piegādātāja pārstāvim visu nepieciešamo siltumapgādes sistēmas projekta un pieņemšanas-nodošanas dokumentāciju, kā arī atļauj tiešā pieslēguma siltumapgādes sistēmu apskati. Saskaņā ar Piegādātājam iesniegto Lietotāja iesniegumu par palaišanas un ieregulēšanas darbu veikšanu Piegādātājs uz pārbaudes laiku ieslēdz Lietotāja siltumapgādes sistēmas pēc vienošanās ar Lietotāju par tam izdevīgāko pieslēgšanas laiku.

16. Pēc divu nedēļu ilgas izmēģināšanas un atklāto defektu novēršanas, kā arī līguma noslēgšanas Piegādātājs dod atļauju Lietotāja siltumapgādes sistēmu darba uzsākšanai. Lietotājs nodrošina siltumapgādes sistēmu kvalificētu apkalpošanu.

 

V. Siltumenerģijas uzskaites mēraparātu uzstādīšana un apkalpošana

17. Visos siltumenerģijas avotos saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem uzstāda siltumtīklos nodotās siltumenerģijas daudzuma uzskaites un siltumnesēju parametru kontroles mēraparātus.

18. Lai norēķinātos ar Piegādātāju par izlietoto siltumenerģiju, visu Lietotāju siltumapgādes sistēmas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem tiek aprīkotas ar norēķina uzskaites mēraparātiem. Ar šo mēraparātu iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi saistītos izdevumus sedz Lietotājs.

19. Norēķina uzskaites mēraparātus uzstāda saskaņā ar projektu. Mēraparātu tipu izvēlas, tos iegādājas un uzstāda tikai pēc projekta dokumentācijas saskaņošanas ar Piegādātāju.

20. Norēķina uzskaitei izmanto tikai tādus mēraparātus, kuriem ir izdevis sertifikātu Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs. Mēraparāta tipa piemērotību konkrētiem ekspluatācijas apstākļiem nosaka atbilstoši Piegādātāja tehniski pamatotām prasībām, ko saskaņo ar Latvijas Nacionālo standartizācijas un metroloģijas centru.

21. Pirms uzstādīšanas un periodiski Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra noteiktajos termiņos norēķina uzskaites mēraparātus pārbauda. Uz atsevišķiem mēraparāta komplekta elementiem ir jābūt Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra zīmogam.

Pamatojoties uz mēraparātu ekspluatācijas pieredzi, Piegādātājam ir tiesības ierosināt Latvijas Nacionālajam standartizācijas un metroloģijas centram samazināt norēķina uzskaites mēraparātu periodiskās pārbaudes termiņu savā siltumapgādes sistēmā.

22. Norēķina uzskaites mēraparātus pēc uzstādīšanas, remonta vai pārbaudes pieņem lietošanai Piegādātāja pārstāvis, kas pārbauda to uzstādīšanas pareizību un komplektāciju, noplombē pieslēgšanas vietas un noformē atbilstošu dokumentāciju. Plombu uzlikšanas vietas nosaka Piegādātāja pārstāvis, un Lietotājs nodrošina šo iekārtu plombēšanas tehniskās iespējas.

23. Lietotājs atbild par norēķina uzskaites mēraparātu darbību, mēraparātu un plombu saglabāšanu un nekavējoties ziņo Piegādātājam par mēraparātu darbībā konstatētiem defektiem.

24. Darbu veikšanu, kas saistīta ar norēķina uzskaites mēraparātu pieslēgšanas shēmas izmaiņu, mēraparātu nomaiņu, pārvietošanu, remontu un pārbaudi, saskaņo ar Piegādātāju.

Par laikposmu, kad mēraparāti netiek lietoti, izlietotās siltumenerģijas daudzumu nosaka, izdarot aprēķinus saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļu.

25. Norēķina uzskaites mēraparātus uzstāda uz piederības robežas. Ja mēraparāti nav uzstādīti uz siltumtīklu vai citu siltumapgādes cauruļvadu piederības robežas, siltumenerģijas zudumi siltumtīklos (cauruļvados) no piederības robežas līdz mēraparātu uzstādīšanas vietai attiecināmi uz šo siltumtīklu (cauruļvadu) īpašnieku.

26. Lietotājs savās siltumapgādes sistēmās var uzstādīt kontroles uzskaites mēraparātus un to uzstādīšanu nesaskaņot ar Piegādātāju.

27. Apakšlietotājs uzskaites mēraparātu uzstādīšanu saskaņo ar Lietotāju.  

VI. Piegādātāja pienākumi un atbildība

28. Piegādātājs saskaņā ar līgumu nodrošina siltumnesēja parametrus uz piederības robežas. Siltumtīklu padeves ūdens vidējā diennakts temperatūra atbilst temperatūras grafikam ( novirze nepārsniedz ±3 grādus pēc Celsija). Šo temperatūru regulē siltumenerģijas avotā.

Līgumā noteikto tvaika parametru pieļaujamā novirze ir ±5 procenti.

Ūdens spiedienam padeves un atgaitas cauruļvadā jāatbilst izsniegtajiem pieslēgšanas tehniskajiem noteikumiem un līgumam.

29. Piegādātājs piegādā siltumenerģiju atbilstoši līgumā noteiktajam apjomam. Pieļaujamā novirze diennaktī ir ±10 procenti.

30. Ja Piegādātāja vainas dēļ tvaika parametri ir pazemināti vairāk nekā par 5 procentiem, Lietotājam ir tiesības rīkoties saskaņā ar līgumu, iepriekš brīdinot par to Piegādātāju. Šajā gadījumā Piegādātājs ir atbildīgs saskaņā ar šo noteikumu 31.punktu.

31. Par Piegādātāja vainas dēļ Lietotājam nepiegādāto siltumenerģiju ražošanas tehnoloģiskām vajadzībām Piegādātājs par nepiegādāto siltumenerģijas daudzumu Lietotājam maksā līgumsodu, kas atbilst trīskārtīgam tarifam, par citām vajadzībām nepiegādāto siltumenerģiju — līgumsodu, kas atbilst vienkārtīgam tarifam.

Ja līgumā Lietotājam ir noteikta iespēja pārslēgt siltumapgādi no rezerves avotiem, līgumsodu nemaksā par to daļu, ko Lietotājam ir bijis iespējams nodrošināt.

Ja Piegādātāja vainas dēļ Lietotājam netiek piegādāta siltumenerģija un tāpēc rodas zaudējumi, kas ir lielāki par līgumsoda apmēru, Piegādātājs tos atlīdzina līgumā noteiktajā apmērā.

32. Piegādātāja vainas dēļ Lietotājam nepiegādātās siltumenerģijas daudzumu aprēķina pa diennaktīm kā starpību starp vidējo diennakts patēriņu par iepriekšējām trim atbilstošām dienām un faktisko diennakts patēriņu. Aprēķinot apkures vajadzībām nepiegādātās siltumenerģijas daudzumu, ņem vērā vidējo diennakts āra gaisa temperatūru un pielieto koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 63. punktu.

33. Siltuma piegādes faktisko ierobežojumu laiku un iemeslu reģistrē pēc uzskaites un kontroles mēraparātu rādījumiem un ierakstiem operatīvajā dokumentācijā termoelektrocentrālēs, katlumājās, siltumapgādes organizāciju dispečeru punktos un centrālajos siltumpunktos.

34. Lietotāja iesniegumu par siltumenerģijas nepiegādāšanu Piegādātājs izskata 10 dienu laikā. Piegādātājs līgumsodu par nepiegādāto siltumenerģiju maksā vienlaikus ar galīgo norēķinu saskaņā ar šo noteikumu 31.punktu.

Konflikta gadījumā Piegādātājs un Lietotājs pēc abpusējas vienošanās var izveidot komisiju jautājuma izlemšanai. Ja komisija jautājumu izlemt nespēj, tad konfliktu izskata tiesa.

35. Piegādātājs nav atbildīgs Lietotāja priekšā par siltumnesēja parametru neievērošanu un siltumenerģijas nepiegādāšanu šādos gadījumos:

35.1. stihiskas nelaimes gadījumos (ugunsgrēks, negaiss, vētra, zemestrīce, plūdi, ilgstošs sniegputenis un aukstums, kad āra gaisa temperatūra ilgāk par 48 stundām ir par trim un vairāk grādiem pēc Celsija zemāka nekā temperatūra, kas paredzēta, projektējot siltumapgādes sistēmu);

35.2. Lietotāja personāla vai citu personu nepareizas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem neatbilstošas apzinātas vai neapzinātas darbības gadījumos, kuras rezultātā ir traucēta normāla siltumapgāde;

35.3. līgumā noteiktā patēriņa režīma neievērošanas gadījumos saskaņā ar šo noteikumu 41.4.apakšpunktu;

35.4. saskaņā ar šo noteikumu 45., 46. un 47. punktu.

36. Piegādātājam ir jābūt gatavam apkures perioda uzsākšanai, ja vidējā diennakts āra gaisa temperatūra trīs dienas pēc kārtas ir zemāka par +8 grādiem pēc Celsija.

Apkures perioda sākumu un beigas pašvaldību dzīvojamām ēkām un budžeta iestādēm (līdz to apgādei ar norēķina uzskaites mēraparātiem) nosaka attiecīgā pašvaldība pēc saskaņošanas ar Piegādātāju. Apkures periodam jāsākas ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad vidējā diennakts āra gaisa temperatūra trīs dienas pēc kārtas ir zemāka par +8 grādiem pēc Celsija, bet apkures periodu var beigt nākamajā dienā pēc tam, kad vidējā diennakts āra gaisa temperatūra trīs dienas pēc kārtas ir augstāka par +8 grādiem pēc Celsija.  

VII. Lietotāja pienākumi un atbildība

37. Siltumapgādes sistēmu piederības robežu nosaka līgumam pievienotajā aktā.

38. Iekšējais siltumpunkts un siltumapgādes sistēma pieder Lietotājam.

39. Lietotājs ir atbildīgs par tam piederošo siltumapgādes sistēmu tehnisko stāvokli un apkalpošanu atbilstoši tehniskās ekspluatācijas un drošības tehnikas noteikumu prasībām, par tehnoloģiskās disciplīnas ievērošanu un par savlaicīgu Piegādātāja prasību izpildi, kā arī par tā teritorijā esošo Piegādātājam vai citiem Lietotājiem piederošo siltumtīklu saudzēšanu.

40. Lietotājs drīkst izmainīt siltuma izmantošanas slodzi atļautās maksimālās slodzes robežās. Apkures sistēmu pieslēgšanu (atslēgšanu) Lietotājs var veikt sev vēlamā laikā pēc saskaņošanas ar Piegādātāju.

41. Lietotāja pienākumi ir:

41.1. uzturēt tehniskā kārtībā cauruļvadus, armatūru, siltumizmantošanas ietaises, siltumizolāciju, kontroles un uzskaites mēraparātus, automātiskās regulēšanas aparātus un pretavārijas drošības līdzekļus un nodrošināt to kvalificētu apkalpošanu;

41.2. katru gadu pēc saskaņošanas ar Piegādātāju veikt siltumtīklu, siltumpunktu, apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu revīziju un hidrauliskās pārbaudes;

41.3. nodrošināt Piegādātāja uzlikto plombu saglabāšanu, bet plombu noņemšanu saskaņot ar Piegādātāju;

41.4. ievērot līgumā noteikto patēriņa režīmu, nepārsniedzot:

41.4.1. siltumenerģijas patēriņu un maksimālo slodzi;

41.4.2. siltumtīkla ūdens maksimālo caurplūdi;

41.4.3. siltumtīkla ūdens pieļaujamos zudumus;

41.4.4. atgaitas ūdens temperatūru, kā arī nodrošināt atdotā tvaika kondensāta daudzumu un kvalitāti;

41.5. ievērot Ministru kabineta, pašvaldību un Piegādātāja noteiktos patēriņa ierobežojumus sakarā ar kurināmā deficītu, jaudas nepietiekamību vai avārijām;

41.6. nepieļaut siltumenerģijas izšķērdīgu lietošanu un izpildīt Piegādātāja un pašvaldību prasības par kurināmā un siltumenerģijas ekonomiju;

41.7. nodrošināt Piegādātāja pārstāvju (pēc dienesta apliecības uzrādīšanas) piekļūšanu siltumapgādes sistēmām un norēķina uzskaites mēraparātiem, lai kontrolētu siltumenerģijas patēriņa režīma ievērošanu, izlietotās siltumenerģijas daudzumu, kā arī tiešā pieslēguma siltumapgādes sistēmu tehnisko stāvokli;

41.8. līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt izlietotās siltumenerģijas daudzumu un ziņot par to Piegādātājam, kā arī noteiktajos termiņos veikt maksājumus;

41.9. nekavējoties ziņot Piegādātājam par visiem norēķina uzskaites mēraparātu bojājumiem;

41.10. avārijas gadījumos, kas saistīti ar siltumtīkla ūdens noplūdi, nekavējoties atslēgt bojātos cauruļvadus vai siltumizmantošanas ietaises un ziņot par to Piegādātājam;

41.11. saskaņot ar Piegādātāju siltumapgādes sistēmu ieslēgšanu pēc remonta, kā arī jaunu sistēmu pieslēgšanu;

41.12. ievērot Piegādātājam vai citam Lietotājam piederošo siltumtīklu aizsardzības noteikumus.

42. Lietotājs atdod Piegādātājam tvaika kondensātu atbilstoši līgumā noteiktajam daudzumam un kvalitātei. No apkures, ventilācijas un karstā ūdens apgādes vajadzībām izmantotā tvaika daudzuma Lietotājs atdod ne mazāk kā 95 procentus tvaika kondensāta, no tehnoloģiskām vajadzībām izmantotā tvaika daudzuma — maksimāli iespējamo tvaika kondensāta daudzumu, kas līgumā noteikts procentos, ņemot vērā projekta datus, aprēķinus un mērījumus.

Tehniski pamatotus atdotā tvaika kondensāta kvalitātes rādītājus nosaka Piegādātājs.

43. Ja Lietotāja vainas dēļ ir traucēta siltumenerģijas piegāde citiem Lietotājiem, vainīgais Lietotājs ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.  

VIII. Siltumenerģijas piegādes pārtraukšanas un ierobežošanas nosacījumi

44. Siltumenerģijas piegāde notiek saskaņā ar līgumu. Lietotājs, kuram ražošanas vai citu nosacījumu dēļ nav pieļaujami siltumenerģijas piegādes pārtraukumi bojājumu, avārijas un remonta gadījumos, ierīko autonomus rezerves siltumenerģijas avotus, kas tiek norādīti līgumā.

45. Pēc vienošanās ar pašvaldību Piegādātājam ir tiesības noteikt siltumenerģijas piegādes ierobežojumus kurināmā deficīta vai jaudas nepietiekamības gadījumos atbilstoši iepriekš ar pašvaldību saskaņotam ierobežojumu grafikam.

46. Piegādātājam ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi Lietotājam šādos gadījumos:

46.1. ja nav noslēgts līgums par siltumenerģijas piegādi;

46.2. ja Lietotājs neievēro līgumā noteiktā patēriņa režīmu (41.4. apakšpunkts);

46.3. ja Lietotājs neievēro Piegādātāja noteiktos patēriņa ierobežojumus (41.5.apakšpunkts);

46.4. ja Lietotājs noteiktajos termiņos nenorēķinās par izlietoto siltumenerģiju;

46.5. ja Lietotājs patvaļīgi pieslēdzis jaunas siltumapgādes sistēmas vai Apakšlietotāju siltumapgādes sistēmas, kā arī pēc remonta pieslēdzis tās bez hidrauliskās pārbaudes un Piegādātāja atļaujas;

46.6. ja Lietotāja siltumtīklos vai siltumpunktos uzstādītie norēķina uzskaites mēraparāti ir noņemti, sabojāti vai noņemtas to plombas;

46.7. ja Lietotāja siltumizmantošanas ietaises pieslēgtas pirms norēķina uzskaites mēraparātiem;

46.8. ja Lietotāja siltumtīklos un siltumapgādes sistēmās ir bojājumi, kas var izraisīt avārijas un nelaimes gadījumus vai traucē citu Lietotāju siltumapgādi;

46.9. ja Lietotājs neļauj Piegādātāja pārstāvim pārbaudīt siltumapgādes sistēmu un norēķina uzskaites mēraparātu darbību.

47. Par siltumenerģijas piegādes pārtraukšanu sakarā ar plānotu un līgumā paredzētu siltumapgādes sistēmas atslēgšanu Piegādātājs Lietotāju brīdina rakstiski ne vēlāk kā 10 dienas iepriekš.

Ja piecu dienu laikā pēc brīdinājuma izteikšanas neizdodas saskaņot siltumapgādes sistēmas atslēgšanas laiku, Piegādātājs nosaka šo laiku patstāvīgi, izvēloties to pēc iespējas ārpus darba laika, un paziņo par to Lietotājam.

Par siltumapgādes sistēmas atslēgšanas laiku Lietotāju atkārtoti brīdina 24 stundas pirms tās atslēgšanas.

48. Lai veiktu neatliekamus pasākumus avāriju un bojājumu novēršanai, Piegādātājam ir tiesības atslēgt Lietotāja siltumapgādes sistēmas un pēc tam paziņot to atslēgšanas iemeslu.  

IX. Norēķini par izlietoto siltumenerģiju

49. Piegādātājs pārdod siltumenerģiju Lietotājiem atbilstoši tarifiem, ko tas aprēķina un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

50. Lietotāji, kuriem ir Apakšlietotāji, ar Piegādātāju norēķinās atbilstoši tarifam, kas sedz visas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju (līdz savstarpējai piederības robežai) saistītās Piegādātāja izmaksas, bet ar saviem Lietotājiem (Apakšlietotājiem) — atbilstoši tarifam, kas ietver minēto tarifu un izmaksas, kas Lietotājam radušās, veicot siltuma pārvadi un pārdošanu Apakšlietotājiem.

51. Ja tarifu noteikšanas jautājumos rodas domstarpības starp Piegādātāju, Lietotāju un pašvaldību, šo jautājumu izskata Ministru kabineta izveidota tarifus regulējoša institūcija, kuras lēmums ir saistošs Piegādātājam, Lietotājam un attiecīgajai pašvaldībai.

52. Par tarifa vai cenas maiņu Piegādātājs Lietotāju informē rakstiski ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš.

Ja Lietotājs tarifa maiņas gadījumā nepaziņo norēķina uzskaites mēraparātu rādījumus, Piegādātājs ir tiesīgs pēc saviem ieskatiem noformēt kārtējos maksājuma dokumentus atbilstoši jaunajam vai iepriekšējam tarifam.

53. Lietotājam piegādāto siltumenerģijas daudzumu nosaka saskaņā ar norēķina uzskaites mēraparātu rādījumiem vai izdarot aprēķinus.

Ja norēķina uzskaites mēraparāti nav uzstādīti uz piederības robežas, siltumenerģijas zudumus siltumapgādes sistēmu cauruļvados no piederības robežas līdz mēraparātu uzstādīšanas vietai nosaka, izdarot aprēķinus, un pieskaita Lietotājam piegādātās siltumenerģijas daudzumam (vai atskaita no tā). Siltumenerģijas zudumu apjomu ieraksta līgumā.

Siltumenerģijas zudumi Lietotāja siltumtīklos, pa kuriem piegādā siltumenerģiju Apakšlietotājiem, proporcionāli to patēriņam attiecināmi uz Apakšlietotājiem.

54. Tarifi neietver izmaksas ūdens attīrīšanai, kas veiktas, lai piebarotu tvaika katlus sakarā ar tvaika kondensāta neatdošanu un siltumtīklus sakarā ar ūdens zudumu Lietotāja siltumapgādes sistēmās, ja tie ir lielāki nekā līgumā noteiktās normas. Šīs izmaksas, kā arī izmaksas par siltumtīklu ūdens daudzumu, ko Lietotājs izlieto savu siltumapgādes sistēmu piepildīšanai pēc remonta, avārijām un citu iemeslu dēļ, samaksā papildus. Piebarošanas ūdens cena sedz visas Piegādātāja izmaksas, kas izdarītas ūdens sagatavošanai.

55. Siltumenerģijas daudzumu, kas saņemts ar tvaiku, aprēķina, reizinot piegādātā tvaika daudzumu ar tvaika siltumietilpības un aukstā ūdens siltumietilpības starpību ūdens apgādes sistēmā.

Siltumenerģijas daudzumu, ko Lietotājs Piegādātājam atdod ar tvaika kondensātu, aprēķina, reizinot tvaika kondensāta daudzumu ar tā siltumietilpības un aukstā ūdens siltumietilpības starpību ūdens apgādes sistēmā.

Izlietotās siltumenerģijas daudzumu aprēķina kā starpību starp siltumenerģijas daudzumu, kas saņemts ar tvaiku, un siltumenerģijas daudzumu, kas Piegādātājam atdots ar tvaika kondensātu.

56. Izlietotās siltumenerģijas daudzumu, kas saņemts ar siltumnesēju — karsto ūdeni —, aprēķina kā caurplūdes ūdens daudzuma reizinājumu ar temperatūras starpību padeves un atgaitas cauruļvadā.

57. Ja Lietotājs neizpilda līgumsaistības, Piegādātājs ir tiesīgs, nodrošinot siltumnesēja parametrus uz piederības robežas, iekasēt līgumsodu līdz šādam apmēram:

57.1. par atļautās maksimālās slodzes un tīkla ūdens caurplūdes pārsniegšanu — atbilstoši trīskārtīgam tarifam par enerģijas daudzumu, kas patērēts, pārsniedzot līgumā noteikto apjomu;

57.2. par atgaitas ūdens vidējās diennakts temperatūras paaugstināšanu vairāk nekā par trim grādiem pēc Celsija attiecībā pret temperatūras grafiku — papildu maksu atbilstoši vienkārtīgam tarifam par siltumenerģijas daudzumu, ko aprēķina kā caurplūdes ūdens daudzuma reizinājumu ar temperatūras starpību starp faktisko atgaitas temperatūru un atgaitas temperatūru saskaņā ar grafiku;

57.3. par siltumtīkla ūdens zudumiem, kas pārsniedz līgumā noteikto apjomu, kā arī par siltumtīkla ūdens patvaļīgu lietošanu — atbilstoši trīskārtīgai piebarošanas ūdens cenai, ieskaitot siltuma zudumus, kas radušies, piegādājot šo ūdeni.

57.4. par kondensāta daudzumu, ko Lietotājs nav atdevis Piegādātājam saskaņā ar līgumā noteikto apjomu, — atbilstoši trīskārtīgai piebarošanas ūdens cenai.

58. Līgumsodi par norēķina periodu tiek maksāti vienlaikus ar galīgo norēķinu.

59. Ja Lietotājs ir patvaļīgi pieslēdzis siltumapgādes sistēmas, izmainījis norēķina uzskaites mēraparātu pieslēgšanas shēmu, noņēmis plombas, sabojājis mēraparātus, traucējis to normālu darbību, Piegādātājam ir tiesības noteikt patērētās siltumenerģijas daudzumu, izdarot aprēķinus, un piemērot trīskārtīgu tarifu. Aprēķinus izdara, ņemot vērā maksimālo slodzi laikposmā no pēdējās pārbaudes.

60. Ja tiek konstatēti šo noteikumu 57.3.apakšpunktā un 59. punktā minētie pārkāpumi, Piegādātāja pārstāvis Lietotāja klātbūtnē sastāda aktu. Lietotāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo to no pienākuma samaksāt līgumsodu.

61. Lietotājs atdod Piegādātājam tvaika kondensātu atbilstoši līgumā noteiktajam daudzumam un kvalitātei.

Par līgumā noteiktajos apjomos neatdotā tvaika kondensāta daudzumu Lietotājs norēķinās kā par barošanas ūdeni, kura cena tiek noteikta atbilstoši attiecīgajai Piegādātāja termoelektrocentrālei vai katlumājai.

62. Ja atdotā tvaika kondensāta kvalitāte neatbilst līgumā noteiktajai kondensāta kvalitātei, Piegādātājs rīkojas saskaņā ar līgumu. Ja tvaika kondensātu tehniski nav iespējams izmantot, tas tiek uzskatīts par neatdotu.

Aprēķinot siltumenerģijas daudzumu, kas atdots ar tvaika kondensātu, tiek ņemts vērā tas kondensāta daudzums, kas tiek uzskatīts par atdoto tvaika kondensātu.

Ja Piegādātāja termoelektrocentrālē vai katlumājā ir speciālas kondensāta attīrīšanas ietaises, atdotais kondensāts tajās tiek attīrīts par Lietotāja līdzekļiem.

63. Ja norēķina uzskaites mēraparāti ir bojāti vai tiek atslēgti, lai veiktu remontu, pārbaudes vai citu iemeslu dēļ, par katru diennakti, kad mēraparāti nestrādā, izlietotās siltumenerģijas daudzumu nosaka, ņemot vērā vidējo diennakts patēriņu par trim iepriekšējām atbilstošām dienām. Šajā gadījumā to siltumenerģijas daudzumu, kurš izlietots apkures vajadzībām, reizina ar koeficientu:  

k = T_t — T_1v / T_t — T_3v ,

kur T_t — apkurināmo telpu gaisa vidējā temperatūra;

T_1v — vidējā diennakts āra gaisa temperatūra dienā, par kuru izdara aprēķinu;

T_3v — vidējā āra gaisa temperatūra trīs iepriekšējās dienās, kas ņemtas par pamatu aprēķinam.

Ja norēķina uzskaites mēraparāta darbība netiek atjaunota 15 dienu laikā, turpmāk izlietotās siltumenerģijas daudzumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 64. punktu.

64. Ja Lietotāja siltumapgādes sistēmai nav uzstādīti norēķina uzskaites mēraparāti, norēķina periodā (mēnesī) izlietotās siltumenerģijas daudzumu aprēķina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

65. Ja norēķina periodā ir ieslēgtas jaunas vai izremontētas esošās siltumapgādes sistēmas, Lietotājs papildus maksā par siltumenerģijas daudzumu, kas izlietots šo sistēmu piepildīšanai ar siltumtīkla ūdeni.

66. Norēķinus par izlietoto siltumenerģiju izdara saskaņā ar maksājuma dokumentiem, kurus izraksta Piegādātājs. Norēķina periods — viens mēnesis. Piegādātājam ir tiesības pieprasīt starpnorēķina maksājumus Lietotājam, ja tā siltumapgādes sistēmas maksimālā atļautā slodze ir lielāka par 2 MW. Galīgo norēķinu izdara līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, ņemot vērā norēķina uzskaites mēraparātu rādījumus un starpnorēķinu maksājumus. Maksāšanas termiņus nosaka līgumā.

67. Ja Lietotājs vairākkārt aizkavē maksājumus par izlietoto siltumenerģiju, Piegādātājs ir tiesīgs turpmāk pieprasīt iepriekšēju samaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā.

68. Ja maksājuma dokumentos tiek konstatēta kļūda vai nepareizs siltumskaitītāja stāvokļa nolasījums, Lietotājs par to paziņo Piegādātājam 10 dienu laikā.

Ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc Lietotāja iesnieguma saņemšanas Piegādātājs pārbauda aprēķinu un, ja nepieciešams, arī norēķina uzskaites mēraparātus un pārbaudes rezultātus paziņo Lietotājam.

Ja tiek konstatēta kļūda norēķina uzskaitē vai izlietotās siltumenerģijas aprēķinos, Piegādātājs izdara pārrēķinu par pēdējo norēķina periodu vai laikposmu no iepriekšējās uzskaites mēraparātu pārbaudes juridiskās prasības noilguma termiņa ietvaros.

69. Ja Lietotājs nenorēķinās par izlietoto siltumenerģiju maksājuma dokumentos norādītajos termiņos, Piegādātājs ir tiesīgs iekasēt soda naudu līgumā noteiktajā apmērā.

70. Pārtraucot siltumenerģijas lietošanu (pārtraucot līguma saistības), Lietotājs brīdina par to Piegādātāju 10 dienas iepriekš un norēķinās par izlietoto siltumenerģiju.

71. Norēķinu par izlietoto siltumenerģiju atsevišķiem cehiem vai ēkām, kam nav kopējā siltumtīkla ar Lietotāja galveno uzņēmumu, izdara atbilstoši tarifam, kāds noteikts šai konkrētajai siltumenerģijas lietotāju grupai (neņemot vērā tarifu, saskaņā ar kuru norēķinās galvenais uzņēmums).

72. Piegādātājs ir tiesīgs izdarīt izlietotās siltumenerģijas daudzuma pārrēķinu laikposmam, kad siltumnesēja caurplūde ir mazāka par Lietotāja norēķina uzskaites mēraparāta zemāko pieļaujamo robežu, pieņemot, ka caurplūdes lielums ir vienāds ar zemāko pieļaujamo robežu.

73. Lietotājs ir tiesīgs iepazīties ar tam noteikto tarifu un izlietotās siltumenerģijas izmaksu aprēķinu.

Ministru prezidents M.Gailis

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs