Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/2644

Rīgā 2023. gada 14. aprīlī

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa – viduslaiku pils – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa – viduslaiku pils (turpmāk – Pils) – izmantošanai un saglabāšanai Bauskas novadā.

Adresāts: Pils teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā – Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Pils iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects. Pilij noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz valsts nozīmes arheoloģiskajiem pieminekļiem ar šādiem aizsardzības numuriem un adresēm:

Saglabājamās vērtības – ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, virszemes konstrukcijas, pazemes konstrukcijas, fortifikācijas elementi, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas

Pils teritoriju izmanto kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Pils un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Pils teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Pils, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā Pils saglabāšanu nodrošina tā teritorijas valdītājs.

1.1.2. Pils īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Pils izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā Pils teritorijā; laikus informēt Pārvaldi par jebkuru ar zemes reljefa izmaiņām saistītu saimniecisko darbību Pils teritorijā;

1.1.3. Ja kultūras piemineklim nav noteikta individuālā aizsardzības zona, lauku teritorijās un lauku apdzīvotajās vietās aizsardzības zona ir 500 m (pilsētās – 100 m) attālumā ap kultūras pieminekli.

1.1.4. Lai nodrošinātu Pils uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Pils apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Pils teritorijā atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, keramikas fragmentus, monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara, kaula vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus u.c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.5. Lai nodrošinātu Pils teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas kopšana, nepieļaujot pils un tā nogāžu eroziju, aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Pili ir aizliegts iznīcināt un tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Pils teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Pili vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Pils kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta Pils teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā Pils teritorijas īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.3. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.4. Pārvalde Pils īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.5. Pils teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.6. Pilss teritorijas zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.7. Par Pils aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Pils teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot Pils saglabājamās vērtības, tostarp, neveicot zemes rakšanas darbus;

1.3.2. Pils teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus;

1.3.3. Teritorijas lauksaimnieciska apstrāde, ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta un tās rezultātā netiek postīts Pils kultūrslānis vai izmainīts tā ārējais veidols. Lauksaimnieciski apstrādātā teritorijā atklājot ar pils pastāvēšanas laiku saistītas liecības vai atrodot arheoloģiskas senlietas, par to jāpaziņo Pārvaldes reģionālajai nodaļai.

1.3.4. Pils teritorijā esošu dzīvojamo un saimniecības ēku pārbūves esošajos apjomos, fasāžu un iekštelpu remontdarbi, ceļu segumu uzturēšanas darbi esošajos apjomos.

2. Pils aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Pils pieguļošajā teritorijā – īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Pils saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz Pili, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi – meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Pilij (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Pils aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Pils aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā Pils netiek apdraudēts.

2.2.2. Pārvaldes atļauju nepieciešams saņemt ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītām darbībām Pils aizsardzības zonā.

2.2.3. Pils īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Pils saglabāšanu un piekļūšanu tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs;

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama Pils aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde.

3.2. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama Pils vai tā daļas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta Pils saglabāšana.

3.3. Pili var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tās īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa – Pils – izmantošanai un saglabāšanai.

3.4. Ja, atsavinot kultūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

3.5. Pils īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Pils teritoriju.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par arheoloģijas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu Jūs varat saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā – tālr: 26638974, 67350070; zemgale@mantojums.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050.

Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Mantrova