Pie Valsts prezidenta — amerikāņu tirdzniecības pārstāvji

Vairāki desmiti Amerikas firmu un kopuzņēmumu, kas darbojas Latvijā, vakar bija pārstāvētas sarunā ar Latvijas prezidentu Gunti Ulmani. ASV tirdzniecības palātas Latvijā prezidents Dž.Kols, atklājot tikšanos, uzsvēra, ka Amerikas biznesa ļaudis jau pirms neatkarības atgūšanas pētījuši iespējas attīstīt savas intereses Baltijā. Viņiem te patīk gan klimats un daba, gan biznesa iepējas un arī ļaudis, kuru intelektuālo potenciālu speciālisti augstu novērtējuši. Uzrunājot tikšanās dalībniekus, kuru vidū gandrīz puse bija Latvijas pilsoņu, Guntis Ulmanis aicināja ne tikai pašaizliedzīgi rūpēties par savu biznesu, bet arī iemīlēt Latviju, neaizmirst tās intereses. Prezidents raksturoja valsts politisko un ekonomisko stāvokli, aplūkoja sociālos jautājumus, likumdošanas darbību, aizsardzības un drošības pamatnostādnes un valsts attīstības stratēģiskos virzienus.

G.Ulmanis izteicās, ka aizvien vairāk Amerikas darījumu ļaužu Latvijā un Baltijā ierodas tieši pēc prezidenta Bila Klintona vizītes. G.Ulmanis atzinīgi novērtēja amerikāņu līdzekļu ieguldīšanu Latvijā un darbu, kas tiek veikts, iesaistot firmās vietējos speciālistus, ceļot viņu kvalifikāciju, radot darba vietas un apmācot strādniekus sarežītās specialitātēs.

Amerikas darījumu cilvēki visvairāk ir neapmierināti ar mūsu vīzu režīmu, kas neļauj uzturēties ilgāk Latvijā par trim mēnešiem. Vai nebūtu iespējams noteikt atvieglojumus vai ieviest kādu pagaidu režīmu? Sarunas dalībnieki sūdzējās par apgrūtinošiem muitas noteikumiem un atgādināja, ka nav iespējams saņemt ticamu informāciju par Latvijas uzņēmumu un firmu patieso stāvokli un darbības profilu. Tika ierosināts noteikt nodokļu atvieglojumus firmām, kas Latvijas cilvēkus apmāca vai sūta celt kvalifikāciju ārvalsīs. Ārzemniekiem neērtības rada Latvijas sliktie ceļi, neattīstītās ostas. Īpaši tika uzsvērta nelabvēlīgā kriminogēnā situācija, banku nestabilitāte. — Daudzas Amerikas firmas nebrauks šurp, ja te nevarēs pirkt zemi, — teica gandrīz vai katrs otrais runātājs.

Taču Valsts prezidents atgādināja, ka ne jau tikai Latvijā ir likumi, kas par prioritāti pasludina nācijas intereses. Kā piemēru viņš minēja visai stabilo "Kellogs" firmu, kas ienāca Latvijā vēl padomijas gados, nostiprinājās un būvējās tieši blakus Baltijā lielākajai ārvalstu karabāzei Ādažos. Un zemes problēma šai firmai nebūt nerada galvassāpes. Politiskā riska jautājums faktiski atrisināts, noslēdzot ar ASV investīciju aizsardzības līgumu, bet līdzekļu ieguldīšanas potences Latvijā ir lielas. Prezidents aicināja ārzemniekus palīdzēt tikt galā ar PSRS atstāto mantojumu — lielajiem rūpniecības monstriem, kas šobrīd pārdzīvo krīzi. Tāpat problēmu ar šo bankrotējošo uzņēmumu strādniekiem, kas pēdējos padomijas gados Latvijā ievesti kuplā pulkā. — Kur rast darba vietas tiem, kas par savu dzīvesvietu tomēr izvēlēsies Latviju?

Sarunas nobeigums bija cerīgs: amerikāņiem ir pētnieka un avantūrista raksturs, viņi mēdz riskēt un izmēģināt savus spēkus aizvien jaunos apstākļos — nācās konstatēt ASV tirdzniecības palātas prezidentam Latvijā Dž.Kola kungam. Viņš arī piebilda, ka oficiālā Amerika izrāda lielu interesi par Baltijas valstīm: jau nākamnedēļ uz tikšanos ar šo valstu vadītājiem Tallinā ierodas ASV viceprezidents Alberts Gors.

Valsts prezidenta Kanceleja, A.B.