Likumi: Šajā laidienā 11 Pēdējās nedēļas laikā 35 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Militārā dienesta likumā
Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14. nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2004, 14. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 2., 14., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 51./52., 178. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 40., 187., 191. nr.; 2015, 49., 245. nr.; 2017, 236. nr.; 2019, 57., 212. nr.; 2020, 223. nr.; 2021, 37., 246. nr.; 2022, 85.A nr.) šādus grozījumus:
1. 2. pantā:
izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2) aktīvais dienests — militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, valsts aizsardzības militāro dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības;";
papildināt pantu ar 17. punktu šādā redakcijā:
"17) valsts aizsardzības dienesta karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda valsts aizsardzības militāro dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe."
2. 16. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:
"7) iesaukti valsts aizsardzības militārajā dienestā.";
izslēgt otrās daļas 8. punktā vārdus "iesaukšana un".
3. Papildināt likumu ar 17.2 pantu šādā redakcijā:
"17.2 pants. Iesaukšana valsts aizsardzības dienestā
Valsts aizsardzības dienestā Latvijas pilsoņus iesauc saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likumu."
4. Papildināt 21. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Valsts aizsardzības dienesta karavīru ieceļ amatā atbilstoši viņa sagatavotībai."
5. Papildināt 22. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Nacionālo bruņoto spēku komandieris apstiprina Nacionālo bruņoto spēku vienību amatus, kurus var ieņemt valsts aizsardzības dienesta karavīrs, un nosaka to, vai amata ieņemšanai ir nepieciešama karavīra atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaude."
6. Papildināt 35. panta trešo daļu pēc vārda "zemessargam" ar vārdiem "un valsts aizsardzības dienesta karavīram".
7. Papildināt 48. panta otro daļu pēc vārdiem "obligātajā aktīvajā militārajā dienestā" ar vārdiem "valsts aizsardzības militārajā dienestā".
8. 63. pantā:
papildināt otro daļu ar 7., 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:
"7) valsts aizsardzības dienesta karavīrus pēc valsts aizsardzības militārā dienesta beigšanas;
8) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā;
9) Latvijas pilsoņus, kam ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kas ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā;
10) Latvijas pilsoņus, kas ir dienējuši Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.";
papildināt trešo daļu ar 3., 4. un 5. punktu šādā redakcijā:
"3) Latvijas pilsoņus pēc valsts aizsardzības civilā dienesta beigšanas;
4) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir pildījuši valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu) ārvalstīs;
5) Latvijas pilsoņus, kam ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kas ir pildījuši valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu) ārvalstīs."
9. 64. pantā:
izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"Mobilizācijas gadījumā rezerves karavīru un rezervistu, izņemot šā likuma 63. panta trešās daļas 3., 4. un 5. punktā minētos, iesauc aktīvajā dienestā, ja viņš:";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3., 4. un 5. punktā minētos rezervistus mobilizē Mobilizācijas likumā noteiktajā kārtībā darbam Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs."
10. Papildināt 66. pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(12) No valsts aizsardzības militārā dienesta atvaļināto rezerves karavīru piecus gadus pēc valsts aizsardzības militārā dienesta pabeigšanas var iesaukt uz kārtējām militārajām mācībām reizi gadā uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc piecu gadu notecējuma no valsts aizsardzības dienesta atvaļināto rezerves karavīru var iesaukt uz militārajām mācībām atbilstoši šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un 5.1 daļā noteiktajam."
11. Papildināt likumu ar 66.1 pantu šādā redakcijā:
"66.1 pants. Kārtība, kādā rezervisti pēc valsts aizsardzības civilā dienesta pabeigšanas iesaucami uz kārtējām un pārbaudes mācībām
(1) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minētos rezervistus var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs. Rezervistu mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs.
(2) Aizsardzības ministrs vienu reizi gadā pēc rezervista motivēta lūguma var pārcelt rezervistam plānotās pārbaudes valsts aizsardzības civilā dienesta mācības uz citu laiku, ja atklājušies no rezervista gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus aizsardzības ministrs ir atzinis par attaisnojošiem.
(3) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minētos rezervistus piecus gadus pēc valsts aizsardzības civilā dienesta pabeigšanas var iesaukt uz kārtējām valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām reizi gadā uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc pieciem gadiem rezervistu var iesaukt uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām atbilstoši šā panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā noteiktajam.
(4) Valsts aizsardzības civilā dienesta mācību laikā rezervists pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, viņam ir valsts aizsardzības civilā dienesta veicēja statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.
(5) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minēto rezervistu var iesaukt valsts aizsardzības civilā dienesta mācībās uz laiku kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.
(6) Intervāls starp kārtējām valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām, kurās iesaista rezervistu, nav mazāks par četriem gadiem.
(7) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minēto rezervistu kārtējo valsts aizsardzības civilā dienesta mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita valsts aizsardzības civilā dienesta mācību kopējā laikā.
(8) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minēto rezervistu kārtējo valsts aizsardzības civilā dienesta mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām, pārsniedzot šā panta septītajā daļā minēto laiku, gan no darba brīvajā laikā, gan darba laikā, ja rezervists un darba devējs tam piekrīt. Šo laiku ieskaita valsts aizsardzības civilā dienesta mācību kopējā laikā.
(9) Valsts aizsardzības civilā dienesta mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezervista apgādi valsts aizsardzības civilā dienesta mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.
(10) Darba devējs vai izglītības iestāde norīkojumā norādītajā laikā atbrīvo uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām iesaukto rezervistu no darba (amata) pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām), saglabājot darba (amata) vietu vai tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām, un ievērojot šā panta piektajā daļā norādīto maksimālo valsts aizsardzības civilā dienesta mācību laiku. Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par valsts aizsardzības civilā dienesta mācībās pavadīto laiku. Uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām iesauktajam rezervistam par katru valsts aizsardzības civilā dienesta mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz rezervistu valsts aizsardzības civilā dienesta mācību laikā attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 37. pants.
(11) Uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām iesauktajam rezervistam kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu no deklarētās dzīvesvietas līdz pavēstē noteiktajai civilā dienesta pienākumu izpildes vietai un atpakaļ, kā arī līdz veselības stāvokļa pārbaudes vietai un atpakaļ. Izdevumus par taksometra izmantošanu neatlīdzina. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā rezervistam izmaksā transporta izdevumu kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.
(12) Ja uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām iesauktajam rezervistam mācību laikā iestājusies pārejoša darbnespēja un izsniegta darbnespējas lapa, viņu uz darbnespējas laiku atbrīvo no dalības valsts aizsardzības civilā dienesta mācībās un pārtrauc šā panta desmitajā daļā noteiktās kompensācijas izmaksu. Ja darba devējs neizmaksā slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas iekrīt valsts aizsardzības civilā dienesta mācību periodā, vai rezervistam netiek maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas iekrīt valsts aizsardzības civilā dienesta mācību periodā, rezervistam izmaksā slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniedz šā panta desmitajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(13) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minēto rezervistu uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:
1) veselības stāvokļa dēļ;
2) ja rezervists ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;
3) ja rezervists ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, atbrīvojot no soda, vai pret viņu uzsāktais kriminālprocess par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4) ja rezervista iesaukšana uz mācībām neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu."
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.
Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 5. aprīlī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2023. gada 18. aprīlī