Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu (turpmāk — pilsoņi) sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.

(1) Valsts aizsardzības dienests ir valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo dienestu (turpmāk — alternatīvais dienests).

(2) Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

(3) Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši — līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz viņiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats šā dienesta atlikšanai.

(4) Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi var pieteikties pilsoņi — vīrieši un sievietes — no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam. Ja likumā nav noteikts citādi, uz pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, ir attiecināms tāds pats tiesiskais regulējums kā uz pārējiem iesaucamajiem.

(1) Valsts aizsardzības militāro dienestu pilda vienā no šādiem veidiem:

1) 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes (turpmāk — Zemessardze) vienībā (turpmāk — Nacionālo bruņoto spēku vienība);

2) piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu;

3) piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

(2) Valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo dienestu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Alternatīvo dienestu pilda 11 mēnešus Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.

(3) Veidu, kādā pilsonis pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, nosaka, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prioritātes un Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošinājumu.

(4) Pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, var izvēlēties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidiem neatkarīgi no Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, viņus var iecelt ar attiecīgo jomu saistītos amatos.

(5) Ministru kabinets nosaka valsts aizsardzības militārā dienesta laikā apgūstamo teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju kopumu.

(1) Aizsardzības ministrs izdod pavēli par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā, nosakot tajā iesaukuma laiku un iesaucamo skaitu katram valsts aizsardzības militārā dienesta veidam. Iesaucamo skaitu nosaka, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā, Valsts aizsardzības operatīvajā plānā un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā noteiktās vadlīnijas un prioritātes valsts aizsardzības uzdevumu pildīšanai. Pavēle tiek publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma.

(2) Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā iekļauj pilsoņus, kuri valsts aizsardzības militārajam dienestam ir pieteikušies brīvprātīgi. Pilsoņiem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, ievērojot šā likuma 3. panta trešajā daļā noteikto, var piedāvāt izvēlēties valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidu.

(3) Lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiek, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa (turpmāk — atlase) attiecībā uz tiem iesaucamajiem, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi. Atlasi rīko šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā minētā dienesta veida izpildei. Atlasi rīko proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Ministru kabinets nosaka atlases norises nosacījumus un kārtību.

(4) Ja iesaukumam tiek pakļauti visi attiecīgajā gadā dienestam pakļautie pilsoņi, šā panta trešajā daļā minēto atlasi nerīko.

(5) Pilsoni, kas nav atlasīts iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā šā likuma 2. panta otrajā daļā norādītajā termiņā, noņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites un ieskaita Nacionālo bruņoto spēku rezervē kā rezervistu.

(6) Aizsardzības ministrija izveido un uztur valsts informācijas sistēmu, kurā veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu un to pilsoņu, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu.

(7) Aizsardzības ministrijas reģistrētos pilsoņus līdz iesaukšanai valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā sauc par iesaucamajiem.

(1) Ministru kabinets izveido valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju (turpmāk — kontroles komisija). Kontroles komisijas locekļi uz šīs komisijas darbības laiku tiek atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, saglabājot atlīdzību. Vismaz pusi no kontroles komisijas sastāva veido personas, kuras nav nodarbinātas Nacionālajos bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs.

(2) Kontroles komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētā komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, izskata personu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā.

(1) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izvērtē un nosaka iesaucamo atbilstību valsts aizsardzības dienestam.

(2) Lai izvērtētu iesaucamo atbilstību valsts aizsardzības dienestam, Aizsardzības ministrijai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve norādītajām valsts informācijas sistēmām un datubāzēm šādas informācijas iegūšanai:

1) no Fizisko personu reģistra — vārds, uzvārds, personas kods (arī iepriekšējais personas kods), dzimums, dzimšanas dati, statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs/pasīvs), valstiskā piederība un tās veids, informācija par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, informācija par aizbildnībā esošiem bērniem, informācija par ārpusģimenes aprūpes vai aizgādnības nodibināšanu vai izbeigšanu vai aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu vai atjaunošanu, deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese;

2) no Sodu reģistra — informācija par sodāmību par smagu vai sevišķi smagu noziegumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, notiesāšanu par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, aizdomās turētā vai apsūdzētā statusu;

3) no Valsts izglītības informācijas sistēmas — informācija par iegūto vai iegūstamo izglītību, sekmēm un mācību statusu;

4) no Invaliditātes informatīvās sistēmas — informācija par personai noteikto invaliditāti;

5) no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas — informācija par personas veselības stāvokli;

6) no ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra — informācija par pacientam reģistrētajām slimībām;

7) no Elektroniskās deklarēšanas sistēmas — informācija par personas darbavietu;

8) no Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites datubāzes — informācija par valsts valodas prasmi.

(3) Informāciju par Latvijas pilsoņa iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai iesaukšanas atlikšanu, kā arī par valsts aizsardzības dienesta izpildes veidu un atvaļināšanu no valsts aizsardzības dienesta no Aizsardzības ministrijas var pieprasīt:

1) valsts pārvaldes iestādes — savu funkciju izpildei, ja attiecīgās informācijas iegūšana ir paredzēta valsts pārvaldes iestādes darbību regulējošos normatīvajos aktos;

2) ar kredītinformācijas biroju starpniecību kredītiestādes un kredītu devēji, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, — lai izvērtētu pilsoņa spēju atmaksāt kredītu.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību;

2) kārtību un termiņus, kādos var atkārtoti izvērtēt veselības stāvokli un noteikt atbilstību valsts aizsardzības dienestam, ja iesaucamais ir atzīts par nederīgu šim dienesta veidam pārejošu veselības traucējumu dēļ;

3) kārtību, kādā Aizsardzības ministrija iegūst informāciju no valsts informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā;

4) kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, kā arī kredītiestādes un kredītu devēji, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, pieprasa un Aizsardzības ministrija sniedz informāciju par pilsoņa iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai iesaukšanas atlikšanu, kā arī par valsts aizsardzības dienesta izpildes veidu un atvaļināšanu no valsts aizsardzības dienesta, un sniedzamās informācijas apjomu.

(1) Aizsardzības ministrija pēc tam, kad ir izvērtēta iesaucamā atbilstība valsts aizsardzības dienestam attiecībā uz katru iesaucamo, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesaukt valsts aizsardzības militārajā dienestā, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai;

2) atlikt valsts aizsardzības dienestu, norādot iemeslu un termiņu, uz kādu tas tiek atlikts;

3) neiesaukt valsts aizsardzības dienestā un noņemt no valsts aizsardzības dienesta uzskaites, ja iesaucamais neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām.

(2) Ja ir saņemts iesaucamā pieteikums alternatīvā dienesta pildīšanai, Aizsardzības ministrija to nosūta kontroles komisijai lēmuma pieņemšanai. Kontroles komisija, pieņemot lēmumu par iesaukšanu alternatīvajā dienestā, norāda alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Ja kontroles komisija iesaucamā pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai ir noraidījusi, Aizsardzības ministrija nodrošina šā panta pirmās daļas 1. punktā norādītā lēmuma izpildi.

8. pants. Pilsoņi, kuri nav pakļauti valsts aizsardzības dienestam

(1) Valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts:

1) pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;

2) pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir vienīgais aizbildnis vai audžuģimenē ir vienīgais aprūpētājs;

3) pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto vai vecākiem, ja viņš ir vienīgais aprūpētājs;

4) pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja viņš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu), izņemot gadījumu, ja viņš valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi;

5) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;

6) pilsonis, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus;

7) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā divus gadus;

8) pilsonis, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

9) pilsonis, kurš par šīs daļas 8. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

10) pilsonis, ja viņš ir bērna, kuram noteikta invaliditāte, vecāks, aizbildnis vai audžuvecāks.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos pilsoņus noņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites.

9. pants. Pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai

(1) Valsts aizsardzības dienestu atliek:

1) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tā dien minētajās iestādēs un nav nepārtraukti nodienējusi divus gadus, kā arī valsts drošības iestāžu amatpersonai, kura dien minētajās iestādēs;

2) pilsonim, kuram valsts aizsardzības dienestu nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ;

3) pilsonim, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

4) pilsonim, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šā likuma 8. panta pirmās daļas 8. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā;

5) pilsonim, kurš dien profesionālajā dienestā un nepārtraukti nav nodienējis 11 mēnešus.

(2) Valsts aizsardzības dienestu var atlikt pilsonim, kurš svarīgu iemeslu dēļ (ir iegūta stipendija augstskolā, ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saskaņā ar likumu kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, ir svarīgi ģimenes apstākļi un citi iemesli) vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

(3) Aizsardzības ministrija kontrolē, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamajam tika atlikts valsts aizsardzības dienests. Ja atlikšanas pamats zudis, pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā.

(1) Šā likuma 7. panta pirmajā daļā minēto lēmumu iesaucamais var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kontroles komisijai. Kontroles komisijas lēmumu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Kontroles komisijas lēmumu par atteikumu aizstāt valsts aizsardzības militāro dienestu ar alternatīvo dienestu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

11. pants. Paziņošana par nosūtīšanu uz valsts aizsardzības dienesta vietu

(1) Aizsardzības ministrija nodrošina valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā iesauktā pilsoņa savlaicīgu ierašanos dienesta vietā, pret parakstu izsniedzot viņam lēmumu par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai nosūtot to uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms datuma, kad viņam jāierodas dienesta vietā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta piespiedu izpildi nodrošina Militārā policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Valsts aizsardzības militārā dienesta izpildi nosaka šis likums, Militārā dienesta likums un citi normatīvie akti, tostarp arī militārie reglamenti.

(2) Valsts aizsardzības militāro dienestu pilsonis pilda šajā likumā noteiktajā kārtībā valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā.

(3) Uzsākot valsts aizsardzības militāro dienestu, valsts aizsardzības dienesta karavīrs saskaņā ar Militārā dienesta likumu dod karavīra zvērestu.

(4) Valsts aizsardzības dienesta karavīriem Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā piešķir militārā dienesta pakāpes.

(1) Valsts aizsardzības militārā dienesta izpilde sākas ar dienu, kad pilsonis saskaņā ar lēmumu par iesaukšanu valsts aizsardzības militārajā dienestā ir ieradies dienesta vietā un iekļauts konkrētās Nacionālo bruņoto spēku vienības personālsastāva sarakstā. Dienesta vietas komandieris (priekšnieks) uzskaita valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes laiku, kā arī 10 dienu laikā informē aizsardzības ministru par valsts aizsardzības militārā dienesta apmācības sākumu.

(2) Izvērtējot valsts aizsardzības dienesta karavīra iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku vienības amatā, Nacionālie bruņotie spēki var lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par valsts aizsardzības dienesta karavīra iecelšanas amatā atbilstību nacionālās drošības interesēm.

(1) Karavīram pēc sešiem mēnešiem valsts aizsardzības militārajā dienestā ir tiesības noslēgt profesionālā dienesta līgumu, ievērojot Militārā dienesta likuma nosacījumus un kārtību pieņemšanai profesionālajā dienestā.

(2) Ja Zemessardzes dienestā esošais valsts aizsardzības dienesta karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepilda valsts aizsardzības militāro dienestu (neapgūst dienesta gadam paredzēto apmācības programmu), viņu pārceļ 11 mēnešus ilga valsts aizsardzības militārā dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Zemessardzes dienestā pavadītais laiks netiek ņemts vērā valsts aizsardzības militārā dienesta izpildē Nacionālo bruņoto spēku vienībā.

(3) Ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepilda (neapgūst dienesta gadam paredzēto apmācības programmu) valsts aizsardzības militāro dienestu augstskolu un koledžu studentiem paredzētās rezerves virsnieka programmas ietvaros militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā, viņu pārceļ 11 mēnešus ilga valsts aizsardzības militārā dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Augstskolu un koledžu studentiem paredzētās rezerves virsnieka programmas apguvē pavadītais laiks netiek ņemts vērā valsts aizsardzības militārā dienesta izpildē Nacionālo bruņoto spēku vienībā.

(4) Ja ar karavīru, kurš pēc sešiem mēnešiem valsts aizsardzības militārajā dienestā ir noslēdzis profesionālā dienesta līgumu, šis līgums tiek izbeigts pirms termiņa disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās, viņu pārceļ 11 mēnešus ilga valsts aizsardzības militārā dienesta turpināšanai Nacionālo bruņoto spēku vienībā, ja valsts aizsardzības militārajā dienestā un profesionālajā dienestā kopumā nodienētais laiks ir mazāks par 11 mēnešiem. Profesionālajā dienestā nodienēto laiku ieskaita 11 mēnešus ilgā valsts aizsardzības militārā dienesta laikā.

(5) Laiks, kad valsts aizsardzības dienesta karavīrs atradies patvaļīgā prombūtnē, nav ieskaitāms valsts aizsardzības militārā dienesta laikā.

Laiks, kad valsts aizsardzības dienesta karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepildīja dienestu, nav ieskaitāms valsts aizsardzības militārā dienesta laikā. Par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu sauc pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(1) Valsts aizsardzības dienesta karavīrs valsts aizsardzības militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs valsts aizsardzības dienesta karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru.

(2) Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošina ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs, bet uzturdevas kompensācijas apmēru — Ministru kabinets.

(3) Valsts aizsardzības dienesta karavīrs nesaņem šajā pantā noteikto karavīra uzturdevu, ja viņam piešķirta uzturdevas kompensācija. Uzturdevas kompensācija nav pakļauta parādu piedziņai.

(4) Valsts aizsardzības dienesta karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.

Valsts aizsardzības dienesta karavīriem var piešķirt Militārā dienesta likuma 69. pantā minētos apbalvojumus, izņemot minētā panta pirmās daļas 6. un 8. punktā norādītos apbalvojumus.

18. pants. Valsts aizsardzības dienesta karavīra atbildība

Par prettiesisku rīcību valsts aizsardzības dienesta karavīru sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības un no viņa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedzen atlīdzību par nodarīto mantisko zaudējumu.

(1) Dienesta vietas komandieris (priekšnieks) valsts aizsardzības dienesta karavīru, beidzoties dienesta termiņam, atvaļina rezervē.

(2) Valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināms rezervē pirms valsts aizsardzības militārā dienesta termiņa beigām, ja:

1) viņš valsts aizsardzības militārā dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ atzīts par valsts aizsardzības dienestam nederīgu;

2) viņš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

3) viņš ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā un viņam ir piemērots drošības līdzeklis mājas arests vai apcietinājums;

4) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par viņa dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm;

5) ir iestājušies šā likuma 8. panta pirmās daļas 2., 3. vai 10. punktā minētie gadījumi.

(3) Kārtību, kādā valsts aizsardzības dienesta karavīru atvaļina rezervē, nosaka aizsardzības ministrs.

(4) Valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināms pirms valsts aizsardzības militārā dienesta termiņa beigām, ja viņš zaudē Latvijas pilsonību.

(1) Nosakot alternatīvā dienesta pildīšanas vietu, kontroles komisija ņem vērā alternatīvā dienesta veicēja personiskās īpašības, izglītību un deklarēto dzīvesvietu. Alternatīvais dienests sākas ar dienu, kad alternatīvā dienesta veicējs ir ieradies kontroles komisijas lēmumā noteiktajā dienesta pildīšanas vietā.

(2) Alternatīvā dienesta veicējam dienesta vietu nosaka tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa deklarētā dzīvesvieta vai kur viņam tiek nodrošināta dzīvojamā telpa. Ja tas nav iespējams, viņam alternatīvā dienesta vietu nosaka administratīvajā teritorijā, no kuras ir iespējams katru dienu atgriezties viņa deklarētajā dzīvesvietā.

(3) Dzīvesvietas mainīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicējam noteikt citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(4) Iestāde apstiprina amatus, kurus var ieņemt alternatīvā dienesta veicējs, un nosaka to, vai amata ieņemšanai ir nepieciešama alternatīvā dienesta veicēja atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaude. Ja iecelšanai amatā nepieciešama alternatīvā dienesta veicēja atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaude, iestāde to lūdz Militārās izlūkošanas un drošības dienestam.

(1) Alternatīvā dienesta laiku uzskaita iestāde, kurā tiek pildīts alternatīvais dienests. Iestāde kontrolē alternatīvā dienesta izpildi. Kārtību, kādā tiek uzskaitīts alternatīvā dienesta laiks, nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs pilda dienestu 40 stundas nedēļā. Alternatīvā dienesta laikā neieskaita laiku, kad dienesta veicējs neattaisnoti nav pildījis dienesta pienākumus.

Alternatīvā dienesta veicējam ir šādi pienākumi:

1) pildīt alternatīvo dienestu saskaņā ar normatīvo aktu un iestādes, kurā tiek pildīts alternatīvais dienests, prasībām;

2) alternatīvā dienesta laikā ievērot iestādes, kurā tiek pildīts alternatīvais dienests, iekšējās kārtības noteikumus, darba drošības un aizsardzības prasības;

3) saudzīgi izturēties pret valsts mantu.

(1) Iestādei, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda dienestu, ir pienākums apmācīt alternatīvā dienesta veicēju, ja viņam noteikto dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī, pildot dienestu, nodrošināt alternatīvā dienesta veicējam drošību un veselības aizsardzību atbilstoši darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

(2) Iestāde nodrošina alternatīvā dienesta veicēju ar dienesta izpildei nepieciešamo darba apģērbu un aprīkojumu.

(1) Alternatīvā dienesta veicējs ir atbildīgs par tiešajiem zaudējumiem, kas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ nodarīti iestādei, kurā viņš pilda alternatīvo dienestu.

(2) Par alternatīvā dienesta nepienācīgu veikšanu un iestādes iekšējo darba kārtības noteikumu pārkāpšanu alternatīvā dienesta veicējam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, norādot apstākļus, kas liecina par pārkāpuma izdarīšanu. Piezīmi vai rājienu iestādes vadītājs izsaka ne vēlāk kā mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas. Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas iestāde rakstveidā iepazīstina alternatīvā dienesta veicēju ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu.

(3) Alternatīvā dienesta veicējam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu mēneša laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas, iesniedzot sūdzību Aizsardzības ministrijai. Aizsardzības ministrijas lēmumu alternatīvā dienesta veicējs var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Alternatīvā dienesta veicēju, beidzoties valsts aizsardzības dienesta termiņam, Aizsardzības ministrija atvaļina Nacionālo bruņoto spēku rezervē un ieskaita rezervistos.

(2) Kārtību, kādā alternatīvā dienesta veicējus atvaļina rezervē, nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Alternatīvā dienesta veicējs atvaļināms no alternatīvā dienesta rezervē pirms šā dienesta termiņa beigām, ja:

1) viņš dienesta pildīšanas laikā veselības stāvokļa dēļ atzīts par valsts aizsardzības dienestam nederīgu;

2) viņš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

3) viņš ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā un viņam ir piemērots drošības līdzeklis mājas arests vai apcietinājums;

4) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par viņa dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm;

5) ir iestājušies šā likuma 8. panta pirmās daļas 2., 3. vai 10. punktā minētie gadījumi.

(4) Alternatīvā dienesta veicēju atvaļina pirms alternatīvā dienesta termiņa beigām, ja viņš ir zaudējis Latvijas pilsonību.

26. pants. Iesaucamo, valsts aizsardzības dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju pienākumi

(1) Iesaucamajam ir pienākums:

1) iepazīties ar saņemtajiem Aizsardzības ministrijas paziņojumiem;

2) ierasties uz pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā;

3) ierasties Aizsardzības ministrijas lēmumā par iesaukšanu valsts aizsardzības militārajā dienestā vai kontroles komisijas lēmumā par iesaukšanu alternatīvajā dienestā norādītajā laikā un vietā.

(2) Par attaisnojošu neierašanās iemeslu uz pārbaudēm un valsts aizsardzības dienesta izpildi tiek atzīti objektīvi apstākļi.

(3) Katrs iesaucamais, valsts aizsardzības dienesta karavīrs un alternatīvā dienesta veicējs ir atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi no viņa atkarīgie apstākļi neradītu šķēršļus valsts aizsardzības dienesta izpildei.

(1) Darba devējs vai izglītības iestāde atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām):

1) iesaucamo pārbaužu veikšanai pirms valsts aizsardzības dienesta uzsākšanas Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā laikā;

2) valsts aizsardzības dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā.

(2) Darba devējs darbiniekam, kurš atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabā iepriekšējo darbu (amatu) vai nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu (amatu) ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Valsts aizsardzības dienesta izpildes laiks nav ieskaitāms laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Izglītības iestāde pilsonim, kurš atbrīvots no mācībām (studijām), saglabā tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas.

(3) Darba devējs darbiniekam, kurš atbrīvots no darba (amata) pienākumu pildīšanas sakarā ar dalību pārbaudēs, lai noteiktu viņa atbilstību valsts aizsardzības dienestam, izmaksā Darba likuma 74. panta trešajā daļā paredzēto atlīdzību.

(1) Valsts aizsardzības dienesta karavīram un alternatīvā dienesta veicējam ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. Valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju paaugstinātā apmērā. Ministru kabinets nosaka kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību. Kompensācija nav pakļauta parādu piedziņai.

(2) Ja tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajam valsts aizsardzības dienesta karavīram iestājusies pārejoša darbnespēja un izsniegta darbnespējas lapa, šo karavīru uz darbnespējas laiku atbrīvo no dienesta pienākumu izpildes un pārtrauc šā panta pirmajā daļā noteiktās kompensācijas izmaksu. Ja darba devējs neizmaksā slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas bijis dienesta tiešās izpildes laikā, vai karavīram netiek maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas bijis dienesta uzdevumu izpildes laikā, karavīram izmaksā slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniedz šā panta pirmajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts aizsardzības militārā dienesta tiešās izpildes laikā valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošina ar telpu dzīvošanai kazarmā. Pildot valsts aizsardzības militārā dienesta pienākumus lauka apstākļos, valsts aizsardzības dienesta karavīram nodrošina izmitināšanu atbilstoši dienesta uzdevumu izpildes apstākļiem.

(2) Iestāde, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, var nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu.

(1) Valsts aizsardzības dienesta karavīram ir tiesības uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā valsts aizsardzības dienesta karavīriem paredzēto apmaksāto veselības aprūpi.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija valsts aizsardzības dienesta karavīram sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas izmaksas, ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināts no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību valsts aizsardzības militārajam dienestam un ja tam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī attiecīgo izmaksu apmēru.

(3) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros dienesta laikā cietuši valsts aizsardzības dienesta karavīri un alternatīvā dienesta veicēji, nosaka Ministru kabinets.

(4) Aizsardzības ministrija apdrošina alternatīvā dienesta veicēju veselību. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru.

(5) Valsts aizsardzības dienesta karavīriem un alternatīvā dienesta veicējiem ir tiesības uz emocionālo un fizisko drošību valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā.

31. pants. Sociālās garantijas

(1) Uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās garantijas un 23. panta nosacījumi. Minētā likuma 21. panta trešajā un sestajā daļā paredzēto pabalstu valsts aizsardzības dienesta karavīram aprēķina, par pamatu ņemot profesionālā dienesta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi noteikto mēneša bāzes algu.

(2) Aizsardzības ministrija likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā veic sociālās apdrošināšanas iemaksas par valsts aizsardzības dienesta karavīriem un alternatīvā dienesta veicējiem.

(3) Valsts aizsardzības dienesta karavīram, kas pilda šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā minēto valsts aizsardzības militāro dienestu, un alternatīvā dienesta veicējam bērna uzturēšanai dienesta laikā piešķir pabalstu. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no aprūpē esošo bērnu skaita. Ministru kabinets nosaka pabalsta apmēru, tā piešķiršanas un izmaksas kārtību. Pabalsts nav pakļauts parādu piedziņai.

Valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to, ja studējošie atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem. Kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas nodrošina šajā pantā paredzētās iespējas un studiju virzienus, nosaka Ministru kabinets.

Iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā bez attaisnojoša iemesla piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

Administratīvā pārkāpuma procesu par šajā nodaļā minētajiem pārkāpumiem veic Militārā policija.

1. Pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā tiek īstenots 2023. gada 1. jūlijā.

2. Iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti pilsoņi — vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.

3. Šā likuma 4. un 5. panta, 6. panta pirmās daļas un 7. panta izpildei Aizsardzības ministrija veic organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami jaunās funkcijas nodrošināšanai, un ar 2023. gada 1. jūliju papildus esošajām amata vietām ministrijas struktūrā esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros izveido valsts aizsardzības dienesta struktūrvienību.

4. Šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

5. Šajā likumā minētās Aizsardzības ministrijas darbības līdz 2024. gada 1. janvārim veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība. Lai izvērtētu iesaucamo atbilstību valsts aizsardzības dienestam, Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve šā likuma 6. panta otrajā daļā minētajiem reģistriem un sistēmām līdz 2024. gada 1. janvārim. Lai izvērtētu iesaucamo veselības stāvokļa atbilstību valsts aizsardzības dienestam, Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādei tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve šā likuma 6. panta otrajā daļā minētajām sistēmām un reģistram līdz 2024. gada 1. janvārim.

6. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. janvārim izdod šā likuma 6. panta ceturtās daļas 1. punktā minētos noteikumus. Līdz 2024. gada 1. jūlijam iesaucamo veselības pārbaudi veic Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestāde aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām.

7. Aizsardzības ministrija līdz 2025. gada 1. jūlijam izveido šā likuma 4. panta sestajā daļā minēto valsts informācijas sistēmu. Līdz šā likuma 4. panta sestajā daļā minētās valsts informācijas sistēmas izveidei Aizsardzības ministrija informāciju par valsts aizsardzības dienestam pakļautajiem pilsoņiem, tiem pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, un iesauktajiem apstrādā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

8. Līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 5. aprīlī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2023. gada 18. aprīlī