Ministru kabineta noteikumi Nr. 192

Rīgā 2023. gada 18. aprīlī (prot. Nr. 20 2. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem"

Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas
likuma 47. panta ceturto daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 229. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā:

"Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem";

1.2. izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 47. panta ceturto daļu";

1.3. izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka personām, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – kredīta devējs), un personām, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs), saistošas prasības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – likums) noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību.";

1.4. izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Ja kredītiestādes meitas sabiedrības vai filiāles īstenotās grupas mēroga politikas un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai kādā to daļā neatbilst šiem noteikumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ja nepieciešams, lūdz attiecīgās kredītiestādes uzraudzības un kontroles institūcijas viedokli un nosaka risinājumu, kas atbilst likumam.";

1.5. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Darbinieks, kas atbild par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi, regulāri informē augstāko vadību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību uzņēmumā.";

1.6. papildināt ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4.¹ Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) atbilstības izvērtēšanu atbilstoši likumā noteiktajām prasībām veic uz risku balstītā pieejā, ņemot vērā pakalpojuma sniedzēja riska profilu, sākotnējā izvērtēšanā konstatēto un citus pamatotus faktorus, ne retāk kā reizi trijos gados. Ja kļūst zināma informācija, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes ievērošanu atbildīgais darbinieks (tai skaitā no augstākās vadības) neatbilst likumā noteiktajām prasībām vai ir radušās šaubas par viņa atbilstību, darbinieka atbilstības izvērtēšanu veic nekavējoties.";

1.7. izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina atbildīgā darbinieka neatkarību tādu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi.";

1.8. izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atbildīgais darbinieks ne retāk kā reizi trijos mēnešos iesniedz augstākajai vadībai ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldību.";

1.9. izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izstrādā kārtību, kādā atbildīgais darbinieks izlases veidā veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas darbību kvalitātes paškontroli. Minētajā kārtībā ietver vismaz šādus jautājumus:
8.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas darbības, kurām tiek veikta kvalitātes kontrole;
8.2. kvalitātes kontroles veikšanas biežums;
8.3. izlases apjoms;
8.4. kvalitātes kontroles veikšanas dokumentēšana.";

1.10. papildināt ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8.¹ Kredīta devējs nodrošina auditu attiecībā uz tajā izveidotās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un efektivitāti. Audits tiek veikts ne retāk kā reizi divos gados, izņemot gadījumu, ja ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par individuāli noteiktu audita veikšanas kārtību vai uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par iekšējā audita funkcijas nepiemērošanu.";

1.11. izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina apmācības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (turpmāk – apmācības) kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vadībai un darbiniekiem atbilstoši darbinieku pienākumiem un pilnvarojumam. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nosaka darbinieku kategorijas, kurām nodrošināmas apmācības.";

1.12. izteikt 11.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas būtība un izpausmes;";

1.13. izteikt 11.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.2. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu regulējošie normatīvie akti;";

1.14. izteikt 11.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.3. kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iekšējie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;";

1.15. izteikt 11.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.4. apmācāmo darbinieku tiesības un pienākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un atbildība par normatīvo aktu pārkāpumiem minētajā jomā un pārkāpumu ietekmi uz kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību;";

1.16. izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.5. aizdomīgu darījumu pazīmes un aktuālās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijas;";

1.17. papildināt ar 11.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.8. personas datu aizsardzības prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.";

1.18. izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ne vēlāk kā 10 dienas pēc apstiprināšanas iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējo politiku un procedūru, savai darbībai piemītošo risku novērtējumu, iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtējumu, iekšējās kontroles sistēmas audita ziņojumu, kā arī informāciju par būtiskām izmaiņām iekšējās kontroles sistēmā vai jauno iekšējās kontroles sistēmu.";

1.19. izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Kredīta devējs novērtē klienta risku pazeminošās un paaugstinošās pazīmes un faktorus, nosaka klienta risku un iedala klientu kādā no klientu riska līmeņiem, sākot ar zemāka riska līmeni un beidzot ar augstāka riska līmeni.";

1.20. papildināt ar 15.¹ punktu šādā redakcijā:

"15.¹ Kredīta devējs, veicot klienta riska izvērtējumu un nosakot atbilstošus izpētes pasākumus, ņem vērā:
15.¹1. likumā un citos kredīta devēja darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktos risku paaugstinošos faktorus, kā arī risku pazeminošos faktorus, ja kredīta devējs risku pazeminošo faktoru noteikšanu uzskata par atbilstošu un ir to attiecīgi dokumentējis;
15.¹2. riskus, kas identificēti Latvijas Republikas valsts riska izvērtējumā;
15.¹3. riskus, kas identificēti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas Savienības riska izvērtējumā;
15.¹4. Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajās pamatnostādnēs noteiktos riska faktorus, ciktāl tie ir attiecināmi uz kredīta devēju;
15.¹5. riskus, kas izriet no tiesībaizsardzības iestāžu vai uzraudzības un kontroles institūciju ziņojumiem, lēmumiem vai izstrādātajām tipoloģijām;
15.¹6. citus riskus, kas raksturīgi kredīta devējam un tā klientiem, pakalpojumiem un pakalpojumu piegādes kanāliem.";

1.21. papildināt ar 15.² punktu šādā redakcijā:

"15.² Kredīta devējs veic klienta izpēti atbilstoši klientam piemītošajam riskam, tai skaitā ņem vērā šo noteikumu 15.¹ punktā minētajos avotos norādītos riska faktorus.";

1.22. izteikt 16.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"16.3. klienta netipisku darbību.";

1.23. izteikt 17.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.1. par klientu ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta, uzraudzības iestādes, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījums saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;";

1.24. izteikt 17.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.2. par klientu ir saņemti pieprasījumi no izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas kriminālprocesa ietvaros saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu.";

1.25. izteikt 18.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.2. klienta darbība ir netipiska, neparasti lielos apmēros veicot kredīta pirmstermiņa atmaksu, atmaksu no trešajām personām vai skaidrā naudā, vai veicot pārmaksas.";

1.26. izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Attiecībā uz klientiem, kas ir juridiskas personas, kredīta devējs, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, papildus šo noteikumu 17. un 18. punktā minētajiem apstākļiem noskaidro, vai:
19.1. klients sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas fakta dokumentāra pamatošana ir apgrūtināta;
19.2. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas saistīta ar darbības jomu, kurā būtiska loma ir skaidras naudas darījumiem;
19.3. klienta saimnieciskās darbības veids ir saistīts ar paaugstināta riska nozari.";

1.27. izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Kredīta devējs, nosakot klienta darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā to, vai:
20.1. ir pamats uzskatīt, ka klients mēģina izvairīties no noteiktiem maksājumu sliekšņiem;
20.2. klients mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas vai mēģina slēpt savu saimniecisko darbību.";

1.28. izteikt 24.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"24.2. iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) nesadarbojošos valstu sarakstā vai ir tāda, par kuru minētā organizācija ir publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu vai kurā tiem ir būtiskas nepilnības un tāpēc tie neatbilst starptautiskajām prasībām;";

1.29. svītrot 26. punktu;

1.30. izteikt 27.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.1. klienta neklātienes identifikāciju, izņemot gadījumu, ja kredīta devējs izpilda likuma 22. panta otrās daļas 1. punktā minētos nosacījumus;";

1.31. izteikt 28. punktu šādā redakcijā:

"28. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs novērtē klienta risku pazeminošās un paaugstinošās pazīmes un faktorus, nosaka klienta risku un iedala klientu kādā no klientu riska līmeņiem, sākot ar zemāka riska līmeni un beidzot ar augstāka riska līmeni.";

1.32. papildināt ar 28.¹ punktu šādā redakcijā:

"28.¹ Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, veicot klienta riska izvērtējumu un nosakot atbilstošus izpētes pasākumus, ņem vērā:
28.¹1. likumā un citos parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktos risku paaugstinošos faktorus, kā arī risku pazeminošos faktorus, ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs risku pazeminošo faktoru noteikšanu uzskata par atbilstošu un ir to attiecīgi dokumentējis;
28.¹2. riskus, kas identificēti Latvijas Republikas valsts riska izvērtējumā;
28.¹3. riskus, kas identificēti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas Savienības riska izvērtējumā;
28.¹4. Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajās pamatnostādnēs noteiktos riska faktorus, ciktāl tie ir attiecināmi uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju;
28.¹5. riskus, kas izriet no tiesībaizsardzības iestāžu vai uzraudzības un kontroles institūciju ziņojumiem, lēmumiem vai izstrādātajām tipoloģijām;
28.¹6. citus riskus, kas raksturīgi parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam un tā klientiem, pakalpojumiem un pakalpojumu piegādes kanāliem.";

1.33. papildināt ar 28.² punktu šādā redakcijā:

"28.² Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs veic klienta izpēti atbilstoši klientam piemītošajam riskam, tai skaitā ņem vērā šo noteikumu 28.¹ punktā noteiktajos avotos minētos riska faktorus.";

1.34. izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai par klientu ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta, uzraudzības iestādes, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījums saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.";

1.35. izteikt 30. punktu šādā redakcijā:

"30. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai par klientu ir saņemti pieprasījumi no izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas kriminālprocesa ietvaros saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu.";

1.36. izteikt 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Ņemot vērā savas darbības specifiku, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, papildus šo noteikumu 29. un ​​​30. punktā minētajiem apstākļiem noskaidro, vai:
31.1. klients sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas fakta dokumentāra pamatošana ir apgrūtināta;
31.2. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas atzīstama par politiski nozīmīgu personu, tās ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;
31.3. klients ir persona, kas saistīta ar darbības jomu, kurā būtiska loma ir skaidras naudas darījumiem;
31.4. klienta saimnieciskās darbības veids ir saistīts ar paaugstināta riska nozari.";

1.37. izteikt 32. punktu šādā redakcijā:

"32. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai un darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz to, vai:
32.1. sadarbības ietvaros parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam apstrādē nodotie klienta veiktie darījumi ir sarežģīti, netipiski lieli klienta saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai vai ir neskaidrs to tiesiskais un ekonomiskais mērķis;
32.2. klients mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas vai mēģina slēpt savu saimniecisko darbību.";

1.38. izteikt 34.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"34.2. iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) nesadarbojošos valstu sarakstā vai ir tāda, par kuru minētā organizācija ir publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu vai kurā tiem ir būtiskas nepilnības un tāpēc tie neatbilst starptautiskajām prasībām;";

1.39. izteikt 36. punktu šādā redakcijā:

"36. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot klienta izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro un ņem vērā, vai klienta nodotie darījumi atbilst klienta saimnieciskajai darbībai un darījuma attiecību mērķim.";

1.40. papildināt ar 36.¹ punktu šādā redakcijā:

"36.¹ Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz:
36.¹1. klienta neklātienes identifikāciju, izņemot gadījumu, ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izpilda likuma 22. panta otrās daļas 1. punktā minētos nosacījumus;
36.¹2. apmēru un veidu, kādā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto starpniekus un aģentus attiecībās ar klientiem.";

1.41. izteikt 37. punktu šādā redakcijā:

"37. Lai nodrošinātu klienta izpētes procesa vienotību, pilnīgumu un nepārtrauktību, kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs klienta izpēti veic par visiem risku ietekmējošiem apstākļiem kopumā.";

1.42. izteikt 40. punktu šādā redakcijā:

"40. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs uztur katram risku ietekmējošajam apstāklim piešķirto novērtējumu, lai nodrošinātu tā lietošanu klienta riska līmeņa noteikšanai.";

1.43. izteikt 41. punktu šādā redakcijā:

"41. Gadījumus, kad veicama klientu padziļinātā izpēte, kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nosaka atbilstoši klienta riska līmenim, ņemot vērā arī šajos noteikumos minētās risku novērtēšanas prasības un citus identificētos risku paaugstinošos faktorus.";

1.44. izteikt 42.4.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"42.4.1. vai par klientu vai klienta patieso labuma guvēju publiski ir pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu, vai terorismu un proliferāciju;";

1.45. izteikt 43.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"43.2. noskaidro, vai saimnieciskā, profesionālā vai personiskā darbība, kuru veic patiesais labuma guvējs, atbilst vai ir saistīta ar kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja klienta veikto saimniecisko vai profesionālo darbību;";

1.46. svītrot 43.4. apakšpunktu;

1.47. izteikt 45. punktu šādā redakcijā:

"45. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izveido un uztur darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījumu uzraudzības informācijas apkopojumu, kurā papildus likumā noteiktajām prasībām reģistrē visus aizdomīgos darījumus, tai skaitā tādus darījumus, par kuriem izpētes rezultātā pieņemts lēmums neziņot Finanšu izlūkošanas dienestam.";

1.48. izteikt 46. punktu šādā redakcijā:

"46. Ne retāk kā reizi 12 kalendāra mēnešos kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs attiecībā uz klientiem, kuriem pēdējo 12 kalendāra mēnešu laikā ir veikta padziļinātā izpēte, pārliecinās, vai nav mainījušies klientam identificētie risku paaugstinošie faktori un noteiktais riska līmenis un vai klienta veiktie darījumi nerada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, un nodrošina, ka to rīcībā ir aktuāla informācija, kas raksturo klienta saimniecisko vai profesionālo darbību.";

1.49. izteikt 47. punktu šādā redakcijā:

"47. Kredīta devējs, pamatojoties uz risku novērtējumu, nosaka maksājumu sliekšņus noteiktā laikposmā. Ja minētie sliekšņi tiek pārsniegti, tiek uzskatīts, ka klienta darbība ir netipiska.";

1.50. izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Attiecībā uz personu, kas veic parāda atmaksu, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz risku novērtējumu, nosaka sliekšņus vienam maksājumam un maksājumiem gada laikā. Ja minētie sliekšņi tiek pārsniegti, tiek uzskatīts, ka personas darbība ir netipiska.";

1.51. izteikt 52. punktu šādā redakcijā:

"52. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, ieviešot tehnoloģiskus risinājumus, nodrošina, ka tie atbilst prasībām normatīvo aktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās vai profesionālās darbības modelim.";

1.52. izteikt 53.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"53.4. kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja speciālo sarakstu (kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iekšējie saraksti par klientu, tā patieso labuma guvēju un pilnvarotajiem pārstāvjiem, par kuriem ir pieejama negatīva informācija saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu) un sankciju sarakstu (atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam) lietošana;";

1.53. izteikt 53.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"53.6. ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem pārvaldība.";

1.54. izteikt 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tehnoloģiskie risinājumi nodrošina, ka tiek atspoguļots katram klientam noteiktais kopējais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska līmenis. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs par katru novērtējuma procesā konstatētu risku paaugstinošu faktoru atbilstoši riska līmenim veido klienta kopējo riska profilu.";

1.55. izteikt 56. punktu šādā redakcijā:

"56. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram par jaunu tehnoloģisko risinājumu izveidi ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā ieviešanas."

2. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. jūnijā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministre I. Indriksone