Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/2767

Rīgā 2023. gada 18. aprīlī

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļu īpašnieki (valdītāji).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Pilsētbūvniecības piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/7432. Pilsētbūvniecības piemineklim noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/7432.

Norādījumi attiecināmi uz valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli ar šādu aizsardzības numuru un atrašanās vietu:

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa saglabājamās vērtības:

1. Pilsētas plānojuma struktūra, apbūves principu sistēma;

2. Pilsētas morfoloģija, pilsētas audums, celtņu telpiskais izvietojums, masa un raksturs, ēku savstarpējais izvietojums;

3. Pilsētas telpiskais risinājums ainavā, reljefs, panorāma, siluets, skatu perspektīvas, ielu un jumtu ainava;

4. Vēsturiskā apbūve, tostarp kultūras pieminekļi, vēsturiski un arhitektoniski vērtīgi objekti, apbūves atsevišķi elementi;

5. Vēsturiskās nocietinājumu sistēmas;

6. Vēsturiskie industriālie objekti un inženierbūves, kas piešķir pilsētai vai tās daļai raksturīgās identitātes iezīmes un tēlu;

7. Pilsētai raksturīgo tradicionālo materiālu lietojums, kolorīts, būvformas un būvpaņēmieni;

8. Pilsētas senāko daļu kultūrslānis;

9. Apzaļumojuma sistēma, zaļās zonas, parki, skvēri, stādījumi;

10. Vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes, kā arī to krastmalas;

11. Publiskā ārtelpa ar raksturīgajiem vides veidošanas un labiekārtojuma elementiem;

12. Vēsturiskās piemiņas zīmes, pieminekļi un mākslas darbi publiskajā ārtelpā;

13. Kvartālu iekštelpa, vēsturisko ēku pagalmi;

14. Intelektuālās dzīves objekti un centri (vēsturiskās baznīcas, tautas nami, muzeji u.c.);

15. Dažādas pilsētas dzīves parādības, tradīcijas (tradicionālie amata tirgi, tirgotāju vietas, pastaigu vietas, vēsturisku notikumu vietas u.c.);

16. Unikāli un īpatnēji objekti, kas atrodas ārpus pilsētas vēsturiskajām daļām, bet ietekmē to identitāti un vērtību;

17. Apbūves elementu autentiskums, vēsturiskā patina, pilsētas vēsturisku vērtību radītā noskaņa.

NKMP izvirzītās prasības:

1. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti pilsētbūvniecības pieminekli veidojošie un saglabājamie atsevišķie elementi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļu saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļu īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajai valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļai; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli.

1.1.3. Lai nodrošinātu valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 100 metru attālumā ap valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli.

1.1.4. Pilsētbūvniecības pieminekli jāizmanto veidā, kas neapdraud un nemazina tā kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu ilgtermiņā. Prioritāri pilsētbūvniecības pieminekli vai tā daļas ieteicams izmantot kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama izmantošana arī citām vajadzībām, ja tā nekaitē piemineklim, nemazina tā vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību.

1.1.5. Lai nodrošinātu valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, tā daļu īpašniekiem (valdītajiem) savlaicīgi un regulāri jāveic valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļu apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēku jumtiem, lietus ūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam, kā arī vides un labiekārtojuma elementu saglabātības stāvoklim.

1.1.6. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas daļu īpašniekiem (valdītajiem) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus).

1.1.7. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļu uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic to īpašnieki (valdītāji) par saviem līdzekļiem.

1.1.8. Pilsētbūvniecības piemineklī esošo atsevišķo kultūras pieminekļu (arheoloģijas, vēstures, arhitektūras, industriālo un mākslas) saglabāšanā jāvadās no attiecīgā pieminekļa režīma noteikumiem un izsniegtiem norādījumiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Pilsētbūvniecības pieminekli vai tā daļu ir aizliegts iznīcināt vai bojāt. Aizliegumu jāievēro neatkarīgi no pilsētbūvniecības pieminekļa atsevišķo elementu saglabātības stāvokļa.

1.2.2. Pilsētbūvniecības piemineklī nav pieļaujama tāda izmantošana, kas veicina vidi degradējošu objektu attīstību un ekoloģisko apstākļu negatīvu izmaiņu.

1.2.3. Pilsētbūvniecības piemineklī un tā teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var apdraudēt pilsētbūvniecības pieminekli, izņemot tām speciāli paredzētās drošās vietās.

1.2.4. Pilsētbūvniecības piemineklī jāievēro ugunsdrošība un jānodrošina optimāla hidroģeoloģiskā situācija, gaisa un ūdenskrātuvju tīrība. Pilsētbūvniecības piemineklī nedrīkst izvietot vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves.

1.2.5. Pilsētbūvniecības piemineklis jāuztur pienācīgā estētiskā, sanitārā, tehniskā stāvoklī.

1.2.6. Pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskie parki (dārzi), skvēri un citi apstādījumi (piemēram, senas kapsētas) kopjami, saudzējot un uzturot to vēsturisko plānojumu, kompozīciju, augu sortimentu, senos stādījumus, labiekārtojuma elementus, vēsturiskās būves, mākslīgās un dabiskās ūdenstilpes, ainavas īpatnības, vērtību kopuma raksturu un noskaņu.

1.2.7. Pilsētbūvniecības piemineklī mūsdienu inženierbūves un tehniskās iekārtas jāizvieto tā, lai tās nebojā pieminekļa oriģinālo substanci un saglabājamās vērtības, kā arī negatīvi neietekmē tā vizuālo tēlu.

1.2.8. Lai precīzāk noteiktu un izprastu pilsētbūvniecības pieminekļa vai tā atsevišķu daļu kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi, noskaidrotu tā attīstības iespējas un varētu iegūt pamatotus saglabāšanas risinājumus, pilsētbūvniecības piemineklī ir jāveic kultūrvēsturisko vērtību apzināšana un izpēte.

1.2.9. Pilsētbūvniecības pieminekļu kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti veic pieredzējuši speciālisti atbilstošā izpētes jomā.

1.2.10. Pilsētbūvniecības pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie pieminekļa saglabājamo vērtību pārveidošanas, drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju un tās kontrolē. Pilsētbūvniecības pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad to atļāvusi Pārvalde.

1.2.11. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā bez Pārvaldes atļaujas aizliegts veikt senlietu meklēšanu.

1.2.12. Pilsētbūvniecības pieminekļa vai tā daļu restaurācijā, konservācijā un remontā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

1.2.13. Pilsētbūvniecības pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pēc pārveidojuma nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.14. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis vai tā atsevišķi elementi konservējami, restaurējami vai pārveidojami tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju un tās kontrolē.

1.2.15. Pilsētbūvniecības pieminekļa restaurāciju, konservāciju, kā arī citus darbus, kas ietekmē vai pārveido pilsētbūvniecības pieminekļa saglabājamās vērtības drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā.

1.2.16. Pilsētbūvniecības pieminekļa saglabājamo vērtību konservācijas un restaurācijas darbus veic atbilstošas kvalifikācijas speciālisti, restauratori un amatnieki, ja to pieprasa Pārvalde. Prasība tiek izteikta uzziņā par kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām vai darbu atļaujā.

1.2.17. Par pilsētbūvniecības pieminekļa vai atsevišķo tā elementu konservācijas, restaurācijas, atjaunošanas vai pārbūves procesā atklātajām jaunām kultūrvēsturiskām vērtībām nekavējoties jāpaziņo Pārvaldei.

1.2.18. Ja pilsētbūvniecības pieminekļa vai atsevišķo tās elementu restaurācijā notiek vērtīgu oriģinālo vai vēlāka laika uzslāņojumu detaļu un fragmentu demontāža, kas netiek iebūvēti vai iemontēti atpakaļ vēsturiskajā vietā, šīs detaļas un fragmentus, kā arī darbu procesā atgūtos oriģinālos materiālus ieteicams saglabāt un, saskaņojot ar Pārvaldi, nodod pilsētbūvniecības pieminekļa citu objektu restaurācijai.

1.2.19. Par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas vai tā daļu kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa saglabājamās vērtības.

1.3.2. Pilsētbūvniecības pieminekļa izpēte, kas tiek veikta fiziski neskarot pieminekļa saglabājamās vērtības, dokumentēšana ar trīsdimensionālo lāzerskanēšanas vai fotogrametrijas metodi.

1.3.3. Pilsētbūvniecības piemineklī pieļaujami pagaidu, īslaicīgai lietošanai paredzēti uzlabošanas darbi, kas neskar vai nepārveido tā saglabājamās vērtības, oriģinālo substanci, ir atgriezeniskas un negatīvi neietekmē pieminekļa vizuālo tēlu.

2. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa pieguļošajā teritorijā – aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli, īpašniekiem (valdītājiem) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatupunktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no pieminekļa.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā aizliegts veikt darbības, kas iznīcina vai būtiski pārveido kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājamās vērtības: ierīkot atkritumu glabāšanas poligonus; veikt darbības, kas izraisa grunts pārvietošanos vai noslīdējumus kultūras pieminekļa tiešā tuvumā; glabāt vai izvietot sprāgstvielas vai viegli uzliesmojošas vielas, izņemot tam speciāli paredzētās vietās; glabāt vai izliet ķīmiski aktīvas vai koroziju izraisošas vielas; radīt vibrācijas, kas apdraud pieminekli; izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, celtniecības materiālu un cita veida materiālu glabātavas, kas pārveido kultūras piemineklim raksturīgo ainavu, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētās un iekārtotās vietās; palielināt transporta slodzi, kas negatīvi ietekmē kultūras pieminekļa saglabāšanu; bez Pārvaldes atļaujas veikt senlietu meklēšanu.

2.2.2. Darbībām valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli, valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa vizuālo uztveri, nepieciešama Pārvaldes atļauja.

2.2.3. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un tā aizsardzības zonas daļu īpašnieku (valdītāju) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.

3. Citi noteikumi:

3.1. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļu var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārīgo administratīvo aktu valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Atsavinot valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļu, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (https://zinojumi.fid.gov.lv) par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.

3.4. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļas īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par pilsētbūvniecības pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu var saņemt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā – tālr.: 26638974, 67350070; zemgale@mantojums.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050.

Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Mantrova