Gādājot par savu cilvēku veselību, jāmācās arī no kaimiņu neveiksmēm

Aizvakar, 13.februārī, zemkopības ministrs Atis Slakteris tikās ar Vācijas Valsts veterinārā dienesta vadītāju Verneru Cvingmanu. Tikšanās laikā apspriestas aktuālas valsts veterinārās uzraudzības problēmas Eiropas Savienībā, Vācijā un Latvijā. Vācijas veterinārijas speciālisti sarunā akcentēja divas galvenās tēmas, kuras pašlaik ir būtiskas arī Latvijai: pieredze vienota veterinārijas un pārtikas uzraudzības dienesta darbībā, kā arī aktuālā problēma un secinājumi govju spongiozās encefalopātijas (BSE) apkarošanā.

V.Cvingmans uzsvēra, ka Vācija vairākus gadus ir pieļāvusi kļūdu, jo tur pārtikas uzraudzības kontroles funkcijas tika sadalītas starp vairākām ministrijām. Šī kļūda izlabota pirms trim nedēļām – tagad pārtikas uzraudzība pilnībā nodota Patērētāju aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības ministrijas pārziņā. Starp citu, tieši iedzīvotāju aizsardzība ir izvirzīta kā prioritāte ministrijas darbībā un tieši veterinārijas speciālisti ir atbildīgi par pārtiku no "fermas līdz pat galdam". Šāds rīcības formulējums nav svešs arī Latvijai — zemkopības ministrs jau aizvadītajā gadā iesniedza Ministru kabinetā koncepciju par vienota pārtikas uzraudzības dienesta izveidi, tagad šis process valstī jāpaātrina. To atzina arī vācieši, jo "patērētāju aizsardzība nedrīkst iet paralēli uzraudzībai".

"Es ieteiktu mācīties no mūsu kļūdām. Arī no tām, kuras pieļāvām saistībā ar govju spongiozo encefalopātiju. Tā mūs pārsteidza nesagatavotus, neveicām testus, nenovērtējām, ko var izraisīt starptautiskā tirdzniecība," teica V.Cvingmans.

Vācijas Valsts veterinārā dienesta vadītājs uzsvēra, ka Latvijā pēc iespējas drīzāk jāveic testi liellopiem, kas vecāki par diviem gadiem, jāpārbauda importētie dzīvnieki, ar likumu jāaizliedz izmantot dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un taukus lopbarībā, jānodrošina kvalitatīvi aprīkotas dzīvnieku iznīcināšanas vietas. Vācijā tagad ir spēkā izbarošanas aizlieguma likums, kas nosaka šīs normas.

Vācija vēl ilgi pārdzīvos sekas, ko izraisīja BSE. Tur pilnībā ir sagrauts liellopu tirgus, liellopu gaļas patēriņš samazinājies par 80%, tuvākajā laikā paredzēts izkaut ap 400 tūkstošus liellopu. A.Slakteris pēc tikšanās atzina, ka saruna ar vācu speciālistiem bijusi ļoti nozīmīga. " Katrā ziņā mēs ņemsim vērā pieredzi, kuru pēdējā laikā guvuši vācu kolēģi. Ja turpmākā rīcība būs operatīva un saskaņota, iespējams, mūs neskars tik dramatiskas sekas. Krīzes situācijas palīdz ātrāk domāt, taču tās arī dārgi maksā," atzina A.Slakteris.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"