Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22. nr.; 1997, 10. nr.; 1998, 1., 14. nr.; 1999, 8. nr.; 2000, 14. nr.; 2002, 2., 24. nr.; 2004, 2., 7., 13. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 12. nr.; 2007, 6., 9. nr.; 2008, 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2013, 25. nr.; 2014, 105. nr.; 2018, 36. nr.; 2019, 55., 129. nr.; 2020, 243. nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 2. panta pirmajā daļā vārdus "kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un".

2. 3. pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "un informācijā dienesta vajadzībām";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kura saistīta ar iestādes funkciju izpildi, paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, tai skaitā valsts drošību, nozares drošību vai iestādes drošību."

3. 4. pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "un citu par" ar vārdiem "konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Personai ir tiesības iepazīties ar institūcijas vadītāja noteikto informācijas dienesta vajadzībām sarakstu, kurā iekļauj informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus."

4. 7. pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārdiem "nepieciešams izmantot" ar vārdiem "konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Visas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskās un fiziskās personas konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu var apstrādāt vai glabāt tikai tādās informācijas sistēmās, kas ir reģistrētas un akreditētas Satversmes aizsardzības birojā, izņemot informācijas sistēmas, kuras ir paredzētas tikai signālu izlūkošanas informācijas iegūšanai, apstrādei un glabāšanai un kuras atbilstoši Militārās izlūkošanas un drošības dienesta noteiktai kārtībai reģistrē un akreditē Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. Satversmes aizsardzības birojā reģistrē un akreditē arī informācijas sistēmas, kurās paredzēts apstrādāt vai glabāt informāciju dienesta vajadzībām, ja šīs informācijas sistēmas ir savienotas ar publisko elektronisko sakaru tīklu. Informācijas sistēmu reģistrācijas, drošības pārbaudes un akreditācijas kārtību nosaka Satversmes aizsardzības birojs. Militārās izlūkošanas un drošības dienests informē Satversmes aizsardzības biroju par Militārās izlūkošanas un drošības dienestā reģistrētajām informācijas sistēmām un to akreditācijas statusu. Satversmes aizsardzības birojs kā drošības akreditācijas institūcija kontrolē valsts noslēpuma kriptogrāfisko sistēmu un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas.";

izslēgt astotajā daļā vārdus "(sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās)".

5. Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Informācijai dienesta vajadzībām tiek noteikta slepenība uz trim gadiem, konfidenciālai informācijai — uz pieciem gadiem, slepenai informācijai — uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai — uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, — uz septiņdesmit pieciem gadiem."

6. 9. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pieeja valsts noslēpumam ir atļauta personai, kurai saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kura:

1) saskaņā ar šo likumu ir saņēmusi speciālo atļauju, ja tai nepieciešama pieeja konfidenciālai, slepenai vai sevišķi slepenai informācijai;

2) ir parakstījusi un iestādes vadītājam iesniegusi saistībrakstu, ka tā apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust informāciju, ja tai nepieciešama pieeja informācijai dienesta vajadzībām.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Personas pārbaude pieejai konfidenciālai, slepenai un sevišķi slepenai informācijai veicama, pirms tiek uzsākts darbs ar valsts noslēpumu.";

papildināt otro daļu pēc vārda "pieejai" ar vārdiem "konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam";

izteikt trešās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu:

a) apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu,

b) uzskatīt, ka speciālās atļaujas izsniegšana neatbilst nacionālās drošības interesēm;";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pamatojoties uz tās institūcijas priekšlikumu, kura iniciēja pārbaudi, vai pēc savas iniciatīvas valsts drošības iestādes vadītājs pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3. punkta nosacījumi, ja nav izdarīts sevišķi smags noziegums, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.";

papildināt 5.¹ daļu pēc vārda "pieeju" ar vārdiem "konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Kārtību, kādā notiek valsts noslēpuma nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros, nosaka Ministru kabinets.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Institūcijas vadītājs ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var atļaut personai, kurai ir izsniegta speciālā atļauja, iepazīties ar augstākas slepenības pakāpes valsts noslēpumu vai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju. Institūcijas vadītājs ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var atļaut iepazīties ar konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu vai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju personai, kurai nav izsniegta speciālā atļauja. Minētajos gadījumos institūcijas vadītājs informē kompetento valsts drošības iestādi. Nosacījumus, termiņus un kārtību, kādā institūcijas vadītājs piešķir minētās atļaujas un informē kompetento valsts drošības iestādi, nosaka Ministru kabinets."

7. Aizstāt 9.¹ panta pirmajā daļā vārdus "valsts noslēpuma objektu un nodrošināt valsts noslēpuma objekta aizsardzību" ar vārdiem "konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena valsts noslēpuma objektu un nodrošināt tā aizsardzību".

8. 10. pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus "Pārresoru koordinācijas centrā";

papildināt piekto daļu un devītās daļas ievaddaļu pēc vārda "pieeja" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam";

izteikt devītās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) kaitēt izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās darbības uzdevumu izpildei vai pirmstiesas kriminālprocesam;".

9. Izslēgt 11. panta septīto daļu.

10. 12. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "izmantot" ar vārdiem "konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu";

izslēgt otrajā daļā vārdus un skaitli "pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi, kas saskaņā ar šā likuma 10. panta trešo un ceturto daļu veic personu pārbaudi šajā institūcijā";

papildināt trešo daļu pēc vārda "Pieeja" ar vārdiem "konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam".

11. 13. pantā:

papildināt pirmās daļas 1. un 2. punktu pēc vārda "ar" ar vārdiem "konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena" (attiecīgā locījumā);

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja personai speciālā atļauja tiek atteikta vai, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktu, speciālā atļauja tiek anulēta, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam (veicamajam darbam), kas saistīts ar konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Pēc lēmuma pieņemšanas šāda persona nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu, vai, ja tas nav iespējams, nekavējoties atstādināma no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot amata mēnešalgu un sociālās garantijas. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas šādu personu nekavējoties pārceļ darbā, kas nav saistīts ar konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu, vai, ja tas nav iespējams, ar to nekavējoties izbeidz darba (dienesta) attiecības."

12. 13.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personai, kurai bijusi liegta pieeja konfidenciālam, slepenam vai sevišķi slepenam valsts noslēpumam un kurai saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, ir tiesības atkārtoti pretendēt uz speciālās atļaujas saņemšanu šajā pantā paredzētajā kārtībā.";

papildināt otro daļu pēc vārda "pieeja" ar vārdiem "konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam".

13. Papildināt 14. panta otro daļu pēc vārda "pieeju" ar vārdiem "konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam".

14. Papildināt 17. panta ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "izpaužamo valsts" un otro teikumu pēc vārda "valsts" ar vārdiem "vai izmeklēšanas".

15. Papildināt likumu ar 18. pantu šādā redakcijā:

"18. pants. Atteikuma izsniegt informāciju dienesta vajadzībām apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa, izskatot lietu, vērtē arī informācijas klasifikācijas pamatojumu."

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13. Šā likuma 9. panta astotā daļa un 11. panta septītās daļas izslēgums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

14. Katra iestāde pārskata un aktualizē informācijas dienesta vajadzībām sarakstu un informāciju, kurai statuss "dienesta vajadzībām" noteikts saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, atbilstoši šā likuma noteikumiem līdz 2023. gada 31. decembrim. Līdz 2023. gada 31. decembrim tās informācijas pieejamību un aizsardzību, kurai statuss "dienesta vajadzībām" noteikts saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, nodrošina saskaņā ar Informācijas atklātības likuma regulējumu, kāds bija spēkā līdz 2023. gada 30. aprīlim."

Likums stājas spēkā 2023. gada 1. maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 20. aprīlī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2023. gada 26. aprīlī