Valsts prezidents — par Nacionālo bruņoto spēku problēmām

Vakar, 6. martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis bija aicinājis žurnālistus uz preses konferenci par sāpīgu un apkaunojošu problēmu — ārpusreglamenta attiecībām valsts bruņotajos spēkos. Preses konferencē Valsts prezidenta Kancelejā piedalījās arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Jānis Arveds Trapāns, Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Juris Dalbiņš, NBS štāba priekšnieks Juris Arness, kā arī Zemessardzes komandieris Juris Eihmanis.

— Katrā traukā, pirms tas plūst pāri malām, iekrīt pēdējais piliens, — vēršoties pie žurnālistiem, teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis, paskaidroja, ka pēdējā laikā viņam bijušas tikšanās ar vairākām ģimenēm, kuru dēli dien Latvijas armijā.

— Tas, ko viņi man atklāti pastāstīja no sava vecāku viedokļa, man vēlreiz lika pārdomāt situāciju, kāda izveidojusies mūsu aizsardzības spēkos. Tas man lika vēlreiz pāršķirstīt pēdējo mēnešu publikācijas un informācijas par to, kas notiek saistībā ar ārpusreglamenta attiecībām, un tas man lika arī daudz kritiskāk izvērtēt sabiedrisko organizāciju pēdējā laika ziņojumus. Tas viss liecina, ka ārpusreglamenta attiecības nav mazinājušās. Tās kļuvušas dramatiskas, — teica Valsts prezidents.

— Mēs šodien kopā ar aizsardzības spēku galvenajām personām pārrunājām savu darbības plānu tuvākajam laikam — tas nav nedēļām un mēnesim, arī ne gadam — tas ir daudz ilgākam laika posmam, jo šī slimība, kas ienākusi mūsu aizsardzības spēkos, ir pamatīgi iesakņojusies. Mēs varam gan teikt, ka mums ir problēmas ar finansiāliem līdzekļiem, ka mums ir problēmas ar komandējošajiem kadriem, ka mums ir problēmas ar virsnieku, kaprāļu, seržantu un apakšvirsnieku komplektēšanu, audzināšanu un visu pārējo, bet mēs nevaram nekādi attaisnot zemo morālo līmeni, ar kuru sastopamies mūsu sabiedrībā. Jo armija ir viena no mūsu sabiedrības sastāvdaļām, un zēni, jaunieši, kas dodas dienēt armijā, nāk no mūsu sabiedrības, no mūsu vidus. Mēs esam pieņēmuši lēmumu mēneša laikā organizēt armijas komandējošā sastāva sanāksmi, pieaicinot visplašāko sabiedrības aprindu, dažādu organizāciju pārstāvjus. Es pat domāju, ka šinī sanāksmē varētu piedalīties arī vecāki. Mums tajā būs jāanalizē situācija un jāpieņem lēmumi, kurus var iedalīt trīs daļās: lēmumi, kas jārealizē šodien, kas jārealizē rīt un lēmumi, kas prasa ilgstošu pieeju. Mēs analizējām situāciju aizsardzības spēkos — gan to, kā tiek izmantots brīvais laiks, gan kā tiek organizētas apmācības, gan kā notiek atlase, aizsardzības spēku dažādu vienību komplektēšana un izveidošana, gan to, kā tiek organizēta kontroles sistēma mūsu aizsardzības spēkos. Gan arī to, kādai vajadzētu būt sodu sistēmai. Bet mēs pilnībā apzināmies, ka nekāda pērmērīga sodu sistēma ļoti ielaistās slimības apstākļos vairs nevar iedarboties. Te vajadzīgs ilgstošs, pakāpenisks, dziļš darbs, par kuru mēs visi atbildam.

Ir jāpārskata arī jautājumi, kas saistās ar likumdošanu, un, ja nepieciešams panākt ar iniciatīvu likumdošanas izmaiņās. Pamatjautājums, man liekas, tomēr ir audzināšana, audzināšana un vēlreiz audzināšana. Es, gribu piekrist, ka armijā ir slikta situācija, jo tur atnāk slikti cilvēki. Ja arī armijā atnāk jaunieši, kuri savos uzskatos un motivācijās nav tie priekšzīmīgākie, tad armijai jābūt tai institūcijai, kur veido ne vien militārpersonu, bet veido arī personību. Es ar lielu skaudību noklausījos šo vecāku stāstā, kuri atcerējās, ka "Latvijas laikā" karavīrs bija cilvēks, kas bija paraugs gan uzvedībā, gan stājā, gan morālē. Pašreiz mēs "ejam grāvī". Es domāju, ka aizsardzības spēku komandējošajam sastāvam, aktīvi iesaistoties prezidentam, jādara viss, lai tuvākajā laikā ārpusreglamenta attiecības tiktu likvidētas. Tā tam jābūt. Man būs divi argumenti, kad es sākšu saprast, ka kaut kas ir izdarīts: tās būs vecāku atsauksmes par savu dēlu likteni armijā. Arī tad, ja sabiedriskās organizācijas un preses izdevumi varēs teikt: — Jā, Latvijas armijā ir tāda disciplīna, kādu mēs gribējām, domādami par Atmodu un savu brīvo Latviju, — teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Aizsardzības ministrs Jānis Arveds Trapāns bija lakonisks:

— Valsts prezidents teica, ka Latvijas armija ir slima, un es tam pilnīgi piekrītu. Un es varu teikt tikai tā: vai nu tā ir slimība, no kuras mēs tiksim vaļā, vai arī šīs slimības dēļ armija nomirs. Un, ja mirs armija, tad mirs arī Latvija. Mēs apzināmies, cik tas ir grūts pienākums, kas mums jādara. Mēs jau esam skatījušies — Nacionālo bruņoto spēku vadība un Aizsardzības ministrijas vadība — kas mums ir jādara? Uz to, kas jādara jau tuvākajās dienās un tuvākajos mēnešos. Gan disciplīnas, gan plašāku pārkārtojumu jomā. Mēs tam pievērsīsim visu savu enerģiju. Vēršoties pie preses ļaudīm, es šeit redzu daudzas pazīstamas sejas, ko esam aicinājuši rakstīt par armiju. Es jūs lūdzu — rakstiet objektīvi, bet nemēģiniet neko pārspīlēt. Tāpat nemēģiniet arī ko noslēpt, lai izskatītos, ka lietas kļūst labākas. Arī jūsu palīdzība mums būs vajadzīga šajā grūtajā lietā.

Guntis Ulmanis arī paskaidroja, ka uzdevis Valsts prezidenta sevišķo uzdevumu virsniekam Anatolijam Jerumanim šajā mēnesī aktīvi piedalīties dazādu pārbaužu procesā aizsardzības spēkos. G.Ulmanis arī lūdza žurnālistus informēt sabiedrību, ka jebkura karavīra māte vai tēvs par ārpusreglamenta attiecību faktiem armijā var droši zvanīt uz Valsts prezidenta kanceleju un rēķināties, ka reakcija būs visīsākajā laikā.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš teica:

— Es vēlētos tikai piebilst, ka armijas vadībai ir pilnīgi skaidrs, kādā veidā šos jautājumus mēs varam atrisināt. Mums ir programma, kuru mēs skaidri un gaiši deklarēsim visiem saviem virsniekiem. Informēsim arī žurnālistus, kad tā būs apstiprināta. Es esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka mēs šo problēmu varam atrisināt, — citādi mēs šeit nesēdētu un arī neaicinātu žurnālistus.

Kāds jauns žurnālists izteica domu, ka ārpusreglamenta attiecības pastāvot arī ASV un Kanādas armijā — varbūt tās vajagot uzskatīt par normālu vai likumsakarīgu parādību. Atbildot uz to, Jānis Arveds Trapāns atsaucās uz savu pieredzi, dienot ASV armijā. Viņš pieļāva, ka ārpusreglamenta attiecības patiešām ir visur. Taču armija pati tās vienmēr arī izlīdzina, ASV armijā tas ir tiešs jaunāko virsnieku un instruktoru uzdevums. Armija tikai tad ir ko vērts, ka tiek ar šo uzdevumu galā.

Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks Juris Arness informēja, ka 1994.gadā valsts aizsardzības spēkos gājuši bojā 19 karavīri: no tiem viens — slimības dēļ. Astoņi karavīri gājuši bojā autokatastrofās (no tiem pieci — ārpusdienesta laikā, braucot ar savu personisko transporta līdzekli), bijuši četri pašnāvību gadījumi (divi no tiem — ārpusdienesta laikā). Trīs karavīri tikuši nošauti (divos gadījumos rupji pārkāpti dienesta noteikumi, rīkojoties ar ieročiem), divi karavīri noslīkuši (viens no viņiem — ārpusdienesta laikā), viens karavīrs noslepkavots laikā, kad atradās patvaļīgā prombūtnē. Savukārt slimības dēļ no armijas 1992.gadā ir atvaļināti 2,8 procenti no visiem iesauktajiem karavīriem, 1993.gadā — 6,8 procenti un 1994.gadā jau 8,7 procenti no kopējā karavīru skaita. Šogad no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ik nedēļu 7 — 10 karavīri tiek atvaļināti veselības stāvokļa dēļ. Arī tā ir problēma, par kuru jādomā visai sabiedrībai.

Pulkvedis Arness diemžēl nevarēja atbildēt uz Valsts prezidenta uzdoto jautājumu — cik karavīru ir saslimuši "ārpusreglamenta darbību ietekmē" (Guntis Ulmanis piebilda, ka tīšām lieto maigo apzīmējumu "saslimuši" — domātas bija konfliktu rezultātā gūtās traumas). Valsts prezidents teica, ka ar šo jautājumu visām atbildīgajām personām vajadzēs stingri nodarboties, arī ar šādu uzskaiti. Valsts prezidents arī korekti, bet konsekventi iebilda pret kādas žurnālistes lietoto vārdu "ģedovščina", aicinot lietot latvisko apzīmējumu "ārpusreglamenta attiecības". Vārds "ģedovščina" Gunta Ulmaņa vērtējumā arī ir "nepatīkams tilts no pagātnes, ko nevajadzētu pārmest uz nākotni".

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, vai Valsts prezidentam zināmi arī gadījumi, kad Nacionālajos bruņotajos spēkos tiktu pārkāpts likums par valsts valodu, Guntis Ulmanis teica, ka arī tas būs viens no apspriešanas tematiem jau šī mēneša sanāksmē par situāciju bruņotajos spēkos. Arī īpaši svarīgajā aspektā — vai Latvijas armijā pastāv konflikti, kas sakņojušies starpnacionālajās attiecībās? — Uz šo jautājumu mēs dosim atbildi mēneša beigās šajā armijas sanāksmē, — teica Valsts prezidents.

Valsts prezidents žurnālistus aicināja uzdot arī jautājumus par citām problēmām. Atbilstoši šim mudinājumam izskanēja jautājums, vai Valsts prezidents jau izlēmis, — pieņemt vai nepieņemt Krievijas prezidenta ielūgumu piedalīties 9.maija svinībās Maskavā. Guntis Ulmanis uz to atbildēja: — Es personiski esmu izlēmis. Mēs, triju Baltijas valstu prezidenti, sestdien un svētdien tiksimies Kopenhāgenā un pieņemsim kopīgu lēmumu. Mēs arī esam norunājuši, ka paziņosim savu lēmumu visi trīs kopīgi.

Jānis Ūdris,

"LV" nozares redaktors