Par aizvadīto Sirds veselības gadu

Ir beidzies Sirds veselības gads. Tā laikā notika dažādas akcijas, semināri, pasākumi, kuru galvenā loma bija pievērst sabiedrības uzmanību savas sirds veselībai un tās uzlabošanai. Sirds veselības gadu pagājušā gada 7.februārī svinīgi atklāja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un toreizējais labklājības ministrs Roberts Jurdžs.

Sirds asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā. Tāpēc toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un labklājības ministrs Vladimirs Makarovs atbalstīja Pasaules veselības organizācijas Latvijā pārstāvniecības ierosmi un pasludināja 2000.gadu par Sirds veselības gadu.

Sirds veselības gada secinājumi

1. Cilvēki vairāk sākuši domāt par savas sirds veselību un paradumu mainīšanu.

2. Šāda veida Sirds veselības gada pasākumiem, akcijām būtu jāturpinās, protams, nodrošinot tām arī atbilstošu finansējumu.

3. Jādomā par to, kā par veselības jautājumiem informēt to krieviski runājošo auditoriju, kas vēl nav apguvusi latviešu valodu un neiegūst informāciju no latviešu medijiem.

4. Sirds veselības gadā tika likti pamati valsts institūciju sadarbībai ar citiem sektoriem — farmaceitiem, pašvaldībām, privātām institūcijām, asociācijām — sabiedrības veselības problēmu risināšanā. Tas ir labs sadarbības modelis, arī turpmāk risinot sabiedrības veselības problēmas, jo sabiedrības veselības uzlabošana ir uzdevums, kas pārsniedz Labklājības ministrijas kompetenci.

Sirds veselības gada rezultāti

"Finbalt" aptauja, kas veikta Sirds veselības gada noslēgumā, parāda:

1. Pēdējā gada laikā sievietes, mainot diētas un ēšanas paradumus, bija vidēji divas reizes aktīvākas nekā vīrieši.

2. 2000.gada aptaujā gan vīrieši, gan sievietes apliecina lielāku vēlmi mainīt ēšanas paradumu nekā 1998.gadā.

3. Aptuveni par 3% palielinājies vīriešu un sieviešu nesmēķētāju skaits.

4. Salīdzinot ar 1998.gada aptauju, aptuveni par 5% ir palielinājies to cilvēku skaits, kas pēdējā gadā ir mērījuši holesterīna līmeni.

5. Par 1—2% ir samazinājies to cilvēku skaits, kas katru dienu veic 30 minūšu vingrojumus, bet par 2—3% palielinājies to cilvēku skaits, kas vingro 2—3 reizes nedēļā.

6. Par 2% ir palielinājies to cilvēku skaits, kas vēlas atmest smēķēšanu (ģimenes locekļi ieteikuši 27% gadījumu, citi cilvēki — 13%, bet ārsti — tikai 5,9%, medmāsas — 1,7%, zobārsts — 2,2%, zobu higiēnisti un citi veselības darbinieki — 1,8%).

7. Par 2—3% ir samazinājies cilvēku ar aptaukošanos skaits, un gandrīz tikpat palielinājies cilvēku ar lieko svaru skaits.

8. Palielinājies cilvēku skaits, kas uzturā lieto pienu ar 0,5% un 2% tauku saturu, un samazinājies to cilvēku skaits, kas lieto pienu ar 3,2% un 4% tauku saturu.

9. Aptuveni par 3% palielinājies to cilvēku skaits, kas gatavam ēdienam neliek klāt sāli.

10. Diezgan ievērojami palielinājies to ģimeņu skaits (10%), kurās neviens ģimenes loceklis nesmēķē.

11. Samazinājies stundu skaits, ko cilvēki pavada piesmēķētās telpās, un palielinājies to stundu skaits, ko cilvēki pavada gandrīz nepiesmēķētās telpās.

Mēs zinām, ka cilvēku paradumi nemainās ļoti ātri. Tāpēc ceram, ka pirmie Sirds veselības gada rezultāti būs vēlme mainīt paradumus, vēlāk varētu būt ievērojama šo paradumu maiņa un tikai pēc gada diviem vai pat vēlāk — saslimstības ar sirds asinsvadu slimībām samazināšanās.

2000.gadā rīkotā "Finbalt" veselības paradumu aptauja apliecināja, ka par Sirds veselības gadu bija informēti 65% latviešu, 25% krievu un 30% citu tautību cilvēku.

Sirds veselības gada galvenie mērķi bija:

1. Vērst iedzīvotāju uzmanību uz riska faktoriem, kas ietekmē sirds veselību;

2. Likt pamatus un iespējas attieksmes maiņai pret dzīvesveida paradumiem, kas var veicināt sirds slimības, un sekmēt, lai katrs pats un mēs visi kopā sāktu domāt par sirds veselību;

3. Paaugstināt mediķu (gan ģimenes ārstu un kardiologu, gan māsu) zināšanas par sirds slimību riska faktoru nozīmi un profilaksi, kā arī par sirds slimību ārstēšanu.

Lai sasniegtu šos mērķus:

1.1. Tika iespiesti bukleti:

• par CINDI programmu un izplatīti aptiekās,

• par trim sirds slimību riska faktoriem un izplatīti primārās veselības aprūpes iestādēs.

1.2. Notika divas informatīvās kampaņas televīzijā par sirds slimību riska faktoriem: februārī – martā un oktobrī – novembrī.

1.3. Tika rīkotas dažādas preses konferences gan par atsevišķiem riska faktoriem, gan par likuma normu skaidrošanu, piemēram, par iedzīvotāju tiesībām uz tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi.

2.1. Vairāk nekā 60 aptiekās bija iespēja saņemt konsultācijas par sirds slimību riska faktoriem un izmērīt asinsspiedienu.

2.2. 30 aptiekās bija iespēja noteikt ķermeņa masas indeksu.

2.3. Kuldīgā tika atklāts Sirds kabinets.

2.4. Bija iespēja piedalīties starptautiskajā pretsmēķēšanas kampaņā ‘’Atmet un vinnē’’, īpaši šajā akcijā tika iesaistīti mediķi.

2.5. Rīgā, Linezera ielā, tika atklāts Hipertenzijas centrs.

2.6. Vairākās vietās Rīgā atklāti svara konsultāciju kabineti.

2.7. Rīgas novada slimokase radīja iespēju vakcinēt pret gripu un pneimokoku infekciju sirds asinsvadu slimību riska grupām.

2.8. Starptautiskajā veco ļaužu dienā notika pārgājiens gar jūras krastu.

2.9. Notika mediķu sporta spēles, veicinot fizisko aktivitāti ārstu un māsu vidū.

2.10. Labklājības ministrijā tika ierīkota speciāla vieta smēķēšanai, lai pasargātu nesmēķētājus no tabakas dūmiem un īstenotu likuma prasības.

3.1. Ģimenes ārstiem, kardiologiem un citiem speciālistiem notika semināri:

— par sadarbību ar farmaceitiem,

— par paaugstinātu asinsspiedienu,

— par Eiropas Kardiologu biedrības rekomendācijām koronāro sirds slimību profilaksē,

— par aptaukošanos un lieko svaru,

— par smēķēšanas radīto atkarību, tās profilaksi un ārstēšanu.

3.2. Ārstu žurnālos (‘’Doctus’’ un ‘’Latvijas Ārsts’’) tika publicēts Latvijas Ārstu biedrības un Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas uzsaukums ārstiem atmest smēķēšanu un veicināt šā ieraduma atmešanu pacientu vidū.

3.3. Notika starptautiskā māsu konference par sirds veselību.

4. Bija ļoti daudzveidīga valsts institūciju sadarbība ar dažādām institūcijām:

• ar Latvijas Farmaceitu biedrību, iesaistot projektā farmaceitus;

• liela daļa semināru tika rīkoti ar farmācijas sabiedrību atbalstu;

• jūlijā Kuldīgā notika seminārs pašvaldību darbiniekiem par pašvaldību ieguldījumu un iespējām sirds asinsvadu slimību profilaksē;

•Pasaules veselības organizācijas veselības dienā sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu notika ilggadējo asins donoru godināšana, ņemot vērā to, ka viņu asinis bijušas nepieciešamas arī sirds operāciju laikā;

• ļoti daudzi pasākumi notika Veselības nedēļas ietvaros, īpaši būtu jāmin Starptautiskā sirds veselības konference, izstāde ‘’Sveiks un vesels’’ un Jaunatnes veselības kongress;

• Rīgas novada slimokase sasauca forumu par sirds asinsvadu slimību profilaksi, kurā piedalījās dažādu nozaru pārstāvji.

Informācija un pasākumi šajā gadā tika vērsti uz šādiem riska faktoriem:

• smēķēšana;

• paaugstināts asinsspiediens;

• paaugstināts holesterīna un lipīdu daudzums;

• nepietiekamas fiziskās aktivitātes;

• paaugstināta ķermeņa masa.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa