2. marta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.34.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamie ir deputāta Piebalga priekšlikumi par pārejas noteikumu papildināšanu, kuri nosaka, ka sakarā ar šī likuma 5.1 panta izveidošanu, kuru mēs tikko atbalstījām, otrā un trešā daļa stājas spēkā tikai pēc grozījumu izdarīšanas likumā par valsts budžetu 1995. gadam. Un šī likuma 5.1 panta otrā daļa zaudē spēku līdz ar likuma par valsts budžetu 1996. gadam spēkā stāšanās dienu. Jo principā jautājums par veselības aizsardzības finansēšanu no speciālā budžeta pēc tā balsojuma, kāds tas bija, pieņemot valsts budžeta likumu, ir tikai šī gada jautājums. Nākamajā gadā būtu jāparedz normāla finansēšana vai nu no valsts budžeta vai, ja mums būs cita kārtība, varbūt apdrošināšanas medicīna jau sāks darboties, tad ņemot vērā to. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir pārejas noteikums par to, ka tikmēr, kamēr nav stājies spēkā jaunais likums par nodokļiem un nodevām, darbojas vēl vecais likums par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā, jo šeit ir atsauces uz dažām šī likuma normām, kā arī noteikts, ka Ministru kabinetam līdz šī gada 15. aprīlim jāizstrādā noteikumi par akcīzes nodokļa iekasēšanas kārtību uz robežas par benzīnu, dīzeļdegvielu, to aizstājējproduktiem un komponentiem, par kārtību, kādā marķējamas preces ar akcīzes nodokļa markām vai speciālu marķējumu, par šo preču pārdošanu un uzglabāšanu un par preču, kuras apliekamas ar akcīzes nodokli, ražošanas, tirdzniecības un uzglabāšanas kārtību. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

A.Poča. Tāpat komisija atbalstīja arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu par to, ka Ministru kabinetam viena mēneša laikā jānodrošina noteikumu izstrādāšana par speciālā budžeta veselības aizsardzībai finansēšanas, izveidošanas un izlietošanas kārtību un nepieciešamo grozījumu sagatavošana atteicīgajos likumdošanas aktos. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Poča. Kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par to, ka neviena no šī likuma normām nav piemērojama, kamēr Ministru kabinets nav izstrādājis attiecīgos noteikumus un tie nav stājušies spēkā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Poča. Un pēdējais. Likums stājas spēkā ar izsludināšanas dienu, vispārpieņemtajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

 

Sākam izskatīt 2.marta sēdes darba kārtību iesniegšanas secībā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz šā gada 2.marta plenārsēdes darba kārtībā pārcelt likumprojekta "Par valsts meža izmantošanas kārtību" izskatīšanu trešajā lasījumā pēc likumprojekta "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" izskatīšanas otrajā lasījumā. Tādējādi būtu iespējams novērst juridiskās pretrunas, kuras varētu rasties valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesību jomā, ko regulē abi minētie likumprojekti. Nav iebildžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

Lai paātrinātu mežu izmantošanas uzsākšanu no 1995.gada cirsmu fonda, Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz šā gada 2.marta plenārsēdes darba kārtībā pārcelt likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi 1995.-1999.gadam" izskatīšanu trešajā lasījumā tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Nav iebilžu. Pieņemts.

Tālāk SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārā izmeklēšanas komisija lūdz iekļaut 1995.gada 2.marta Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par komisijas gala ziņojuma sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 1995.gada 30.aprīlim". Tagad mēs lemjam par iekļaušanu darba kārtībā. Nav iebilžu. Tiek iekļauts un tiks izskatīts iesniegšanas secībā.

Budžeta un finansu komisija iesniedz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" un lūdz iekļaut Saeimas 2.marta sēdes darba kārtībā jautājumu par šī likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām. Saeimas Prezidija atzinums ir vajadzīgs. Nav iebilžu, ja iekļaujam pie Prezidija ziņojumiem? Nav.

Tālāk deputāti Endziņš, Jonītis, Osis, Seile un citi deputāti lūdz likumprojektu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" izskatīt otrajā lasījumā pirms dienas kārtības IV sadaļas likumprojektiem. Nav iebilžu deputātiem? Šeit rodas maza pretruna, bet tagad, ja mēs sāksim visas detaļas skaidrot, daudz laika aizies. Vai principā ir iebildes deputātiem pret šo priekšlikumu? Jo mēs ceļam vienu otram priekša un tad divus sasaistām kopā, un tagad nevar saprast, vai tie divi aizies vai viens aizies. Bet es domāju, šeit nav principiālu iebilžu. Tad, kad sāksim skatīties, tad arī precizēsim. Bet pats galvenais, ka deputāti lūdz, lai to izskatītu dienas kārtībā pirms IV sadaļas likumprojektiem. Tas ir galvenais. Nav iebilžu? Nav. Un sekretariāts tad precizēs kopā ar iesniedzējiem, lai novērstu radušās pretrunas ar iepriekšējiem mūsu nolēmumiem.

Vēl par dienas kārtību bija kādi iesniegumi? Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz šā gada 2.marta plenārsēdes darba kārtībā paredzēto 29. jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Pilsonības likumā" pirmajā lasījumā izskatīt kā dienas kārtības III sadaļas pirmo jautājumu. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Vai ir izskatīti visi iesniegumi par darba kārtību? Visi iesniegumi par darba kārtību ir izskatīti.

 

Sākam darba kārtības izskatīšanu ar Prezidija ziņojumiem .

Likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Vai pret Prezidija atzinumu nav iebilžu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Budžeta un finansu (nodokļu )komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Es ļoti atvainojos! Tātad iepriekšējo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu"" bija iesnieguši deputāti Straume, Dāliņš, Pētersons, Grīnblats un Sinka. Bet tagad — "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" — deputāti Prēdele, Lakševics, Brūvers, Grots un Rugāte. Pret Saeimas Prezidija atzinumu nav iebilžu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, par procedūru? Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība!

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vajadzētu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodot šo.

Sēdes vadītājs. Vai jums nav iebilžu, ja mēs atsaucam iepriekšējo mūsu lēmumu un šo likumprojektu... Es saprotu, iet runa par...

P.Putniņš. Nē, es atvainojos! Nevis kā atbildīgajai, bet arī.

Sēdes vadītājs. Par kuru likumprojektu jūs runājat?

P.Putniņš. Par azartspēlēm.

Sēdes vadītājs. Jā. Vai jums nav iebilžu, ja mēs atsaucam iepriekšējo lēmumu un nolemjam likumprojektu, kuru iesnieguši Prēdele, Lakševics, Brūvers, Grots un Rugāte , — "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" nodot Budžeta un finansu komisijai un Izglītības kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to Saeimas lēmums ir pieņemts.

Nākamais. "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"". Iesniedz Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Saeimas Prezidija atzinums ir šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir kādi papildinājumi vai citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts.

"Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu darbu".Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāta Gunāra Resnā iesniegums. Lūdzu atļauju pildīt akciju sabiedrībā "House of Prince" atalgota valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus! Saeimas lēmuma projekts ir atļaut deputātam Resnajam pildīt valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus akciju sabiedrībā "House of Prince". (No zāles: "Vai tas ir algots?") No zāles atskan jautājumi, vai tas ir algots. Godātie deputāti! Te tiešām ir nekorekti nevis no deputāta, bet no sekretariāta puses, kurš ir sastādījis šo lēmuma projektu. Šeit ir izlaists vārds "atalgotu", jo deputāts jau šeit raksta "atalgotā, valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus". Līdz ar to lūdzu labot Saeimas lēmuma projektu: "Atļaut deputātam Resnajam pildīt atalgota valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus akciju sabiedrībā "House of Prince". Lūdzu, balsosim par to! Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, debatēm ir izmantojama tribīne. Es saprotu, starpsaucieni arī var būt, bet jūs starpsaucienus sēdes vadītājam veltat, un tas ir, manuprāt, Kārtības ruļļa pārkāpums. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 13, atturas - 10. Lēmums pieņemts. Saeima atļauj deputātam Gunāram Resnajam pildīt atalgota valsts īpašuma daļas pilnvarnieka pienākumus akciju sabiedrībā "House of Prince".

Nākamie jautājumi. Imants Daudišs - Saeimas sekretārs. Lūdzu, vārds jautājumu nolasīšanai!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Ir ienākuši divi jautājumi. Pirmais jautājums — Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapāna kungam.

"Godājamais ministra kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādi ieroči ir saņemti kā dāvinājums no Čehijas Republikas? Kāds ir šo ieroču izmantošanas plāns? Vai Zemessardzei ir paredzēts piešķirt daļu no šiem ieročiem?

2. Kādā stāvoklī atrodas aizsardzības spēku sapieru bataljons? Vai ir paredzēts pilnveidot šo bataljonu ar pienācīgiem štatiem, bruņojumu, ekipējumu?

Saeimas deputāti Grots, Lakševics, Grīgs, Gundars Bērziņš, Brūvers".

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots aizsardzības ministram Trapāna kungam. Tālāk!

I.Daudišs. Otrs jautājums ir Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Jānim Vaivadam.

"Cienītais Vaivada kungs! Jaunizstrādātajā izglītības likumprojektā ir paredzēta pamatskolu reorganizācija. Pirmā posma reorganizācija skar pamatskolas no 1. līdz 6.klasei, otrā posma — pamatskolas no 7. līdz 9. klasei. Lai reorganizētu pamatskolas, ir jāizpilda vairāki priekšnoteikumi. Paaugstināts skolēnu skaits klasē, pilnas abu posmu pamatskolu finansēšanas kārtība un tā tālāk. Taču jau tagad skolu valdes ir saņēmušas ministrijas vēstuli, kurā ieteikts pakāpeniski slēgt vai apvienot mācību iestādes, pamatojot to ar jaunajiem normatīviem klašu atvēršanai. Lūdzam paskaidrot šīs rīcības pamatotību!

1. Uz kādiem likumiem, to normām un tiesībām Izglītības ministrija balstījās, nosūtot šāda rakstura vēstuli.

2. Jaunais izglītības likuma projekts pašreiz ir tikai nodots publiskai apspriešanai. Vai ir jau apkopoti ienākošie priekšlikumi? Kādas izmaiņas paredzamas likumprojektā, apkopojot izteiktos priekšlikumus? Kāpēc projektā nav ņemtas vērā izglītības darbinieku kongresa pieņemtās rezolūcijas?

3. Kādi kritēriji tika izvirzīti, nosakot skolu izvietojuma efektivitāti?

4. Kā izprast likumprojekta 3.sadaļas 41.panta vārdus "pamatskolas organizē". Vai tā būtu organizēšana vai reorganizēšana? Kādi principi un paņēmieni noteic šīs darbības praktisko realizāciju?

5. Kā lauku apvidos tiks nodrošināts valsts funkcijas, īstenojot obligātas vispārējās pamatizglītības iegūšanas garantijas līdz 16 gadiem?

Saeimas deputāti Kostanda, Zīgerists, Kušnere, Saulītis, Puriņa."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministram Vaivadam.

 

Nākamais jautājums ir grozījums Pilsonības likumā , 29.jautājums, kurš ir iebalsots saskaņā ar deputāta Kokina lūgumu. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai nodots dokuments 173 un dokuments nr. 129. Tātad likumprojekts jeb divi likumprojekti par grozījumiem Latvijas Republikas Pilsonības likumā. Cienījamā Saeima nodeva piecu deputātu ierosināto grozījumu likumprojektu, proti, deputātu Prēdeles, Laviņas, Jurkāna, Bartaševiča un Brūvera likumprojektu, Juridiskajai komisijai, kur bija priekšlikums papildināt likuma 2.pantu ar 6. apakšpunktu šādā redakcijā: "Latvijas pilsoņi ir latvieši un līvi, kuri naturalizējas reģistrācijas kārtībā un kuru pastāvīgā dzīvesvieta likuma spēkā stāšanās brīdī ir Latvijas Republika." Juridiskā komisija, izskatot šo priekāslikumu, nāca pie atziņas, ka šādā redakcijā šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo šeit ir būtībā atkal tas pats, ka notiek naturalizācija, kaut arī reģistrācijas kārtībā, kā arī nav īsti precīzi atbilstoši likuma koncepcijai tas formulēts. Tāpēc Juridiskā komisija, atbalstot pēc būtības šo iesniegumu, izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu "Par grozījumiem Pilsonības likumā", kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 173. Mēs piedāvājam šajā sakarībā papildināt 2.pantu ar 1.1. punktu un 1.2. punktu šādā redakcijā. Proti, l.1. Latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ir ieguvušas citas valsts pilsonību vai pavalstniecību, ir Latvijas pilsoņi, jo tas izriet no 2.panta konstrukcijas. Tātad mēs pēc būtības esam akceptējuši šo piecu deputātu priekšlikumu, tikai to precizējot un iekļaujot savā alternatīvajā projektā.

Tajā pašā laikā Juridiskā komisija ierosina vēl papildināt pantu ar 1.2. punktu, lai novērstu vēl vienu netaisnību, kura ir notikusi pa šo laiku. Proti, 1919.gada pavalstniecības likuma 7.pants noteica, ka Latvijas pilsone — sieviete, ja viņa stājas laulībā ar citas valsts pilsoni, automātiski zaudē Latvijas pilsonību vai pavalstniecību. Un tas notiek arī šodien. Un it sevišķi šodien, kad notiek reģistrācija, daudzas sievietes un līdz ar to arī viņu bērni netiek atzīti par Latvijas pilsoņiem. Tā ir būtībā arhaiska norma, kuru šodienas modernajā demokrātisko valstu likumdošanā mēs nevaram sastapt. Tāpēc mēs piedāvājam arī šo vēsturisko netaisnību novērst, nosakot, ka pilsonību iegūst sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta likuma "Par pavalstniecību" 7.pantu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību). Akceptējot šo piecu deputātu priekšlikumu, mēs līdz ar to piedāvājam izslēgt no 13. panta pirmās daļas 1.punktu, kas paredz tiesības latviešiem un līviem uz ārpuskārtas naturalizāciju, kā arī ierosinām, ņemot vērā to, ka personas, kas ir beigušas mācību iestādi ar latviešu mācībvalodu, būtu atbrīvojamas arī no citiem pārbaudījumiem, kuri ir paredzēti Pilsonības likumā. Tātad mēs piedāvājam to saistīt ar šā likuma 21.pantu.

Vienlaicīgi es gribu informēt arī cienījamo Saeimu, ka Juridiskā komisija jau ir saņēmusi virkni priekšlikumu gan no deputāta Lagzdiņa, gan no Demokrātiskās partijas, gan no Tautas saskaņas partijas. Esam saņēmuši arī priekšlikumus no Naturalizācijas pārvaldes par precizējumiem vai pilnveidojumiem šajā likumprojektā. Neapšaubāmi mēs šo likumprojektu, ja cienījamā Saeima to akceptēs pirmajā lasījumā, varēsim vēl pilnveidot, gatavojot otrajam lasījumam.

Bez tam es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka mēs esam saņēmuši 1366 Krievijas latviešu parakstītu aicinājumu novērst šo vēsturisko netaisnību. Esmu saņēmis arī vēstuli, kura adresēta man un Pilsonības likuma izpildes komisijas sekretāram Ābiķa kungam, no Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures sekcijas, kur ir izveidots speciāls projekts. Pie tā strādā Nacionālās mutvārdu vēstures projekta izstrādātāji, un šo vēstuli ir parakstījuši Austrumu koloniju latviešu sociālās vēstures pētnieks Zalāna kungs, Nacionālās mutvārdu vēstures projekta koordinatore Zirnītes kundze, ka arī Nacionālās mutvārdu vēstures projekta zinātniskais vadītājs Augusts Milta kungs. Šajā vēstulē tiek rakstīts un aicināts sekojošais: "Tautas konsolidācijas nolūkā iesakām piešķirt pilsonību bez ierobežojumiem visiem latviešiem, kuri pārcēlušies uz dzīvi Latvijā un kuru tautību apliecina ieraksts vecā parauga pasēs vai personību apliecinošos arhīva dokumentos, jo pasē, kas izdota ārpus Latvijas, šāda ieraksta nav." Varu piebilst, ka padomju laikā cittautieši nebija ieinteresēti uzdot sevi par latviešiem. Tāpēc vecās pases nacionālo piederību atspoguļo bez tendencioziem grozījumiem. Austrumu un Rietumu virzienā dzīvojošo latviešu nošķiršana un tautas daļas pakļaušana naturalizācijas procesam nav pamatojama ne vēsturiski, ne politiski, ne morāli. Tāpēc es arī aicinu cienījamo Saeimu izdarīt šos grozījumus. Jums izdalītajā dokumentā nr. 173, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais alternatīvais projekts, ir arī Juridiskās komisijas lēmums ierosināt cienījamai Saeimai izskatīt šos grozījumus Pilsonības likumā kā steidzamus. Acīmredzot mums šeit ir divi alternatīvi projekti. Laikam vispirms ir jānolemj, pie kura projekta mēs strādājam, un tad acīmredzot ir jālemj jautājums par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Bet par steidzamību — pirms debatēm. Es ceru, ka kolēģi ir pierakstījušies debatēs par likumprojektiem un nevis par steidzamību. Tā ir pareizi, ja?

Lūdzu, balsojam par priekšlikumu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 7. Steidzamība pieņemta.

Sākam debates par abiem šiem likumprojektiem. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam — Jānis Lagzdiņš.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētaj! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami mēs visi ļoti labi atceramies gaisotni, kāda valdīja laikā, kad mēs izskatījām Pilsonības likumu, ka bija ļoti liels spiediens gan no dažādām sabiedrības daļām, gan no dažādām frakcijām tepat parlamentā, gan no dažādiem ekspertiem un tā tālāk. Nepārprotami tajā sakarsētajā atmosfērā, lai vispār pieņemtu Pilsonības likumu, tika pieļauti dažādi kompromisi, un tajā sakarsētajā atmosfērā diemžēl tika pieļautas arī zināmas neprecizitātes, kuras šodien, sākot likumu ieviest dzīvē, mēs redzam. Šīs neprecizitātes traucē ierēdņu darbu un traucē šā likuma normālu ieviešanu dzīvē. Tāpēc es uzskatu, ka nepārprotami mums labojumi Pilsonības likumā ir jāizdara kaut vai šo iemeslu dēļ.

Kaut vai pateikšu jums vienu piemēru. Mēs ļoti labi atceramies, ka situācijā, kad Eiropas Padome uzskatīja, ka mūsu Pilsonības likums ir pārmērīgi stingrs, un tā tas tiešām ir, jo latviešu valodas prasības ir ļoti stingras šajā likumā, mēs, lai kaut kā varbūt mīkstinātu vismaz Eiropas Padomes ekspertu acīs šīs likuma stingrās normas, pieņēmām tādu normu, ka pilsonība tiek ārpus kārtas piešķirta arī personām, kas izcili prot latviešu valodu. Lai kā Naturalizācijas pārvalde gribējusi, tā nav varējusi izstrādāt pieņemamus kritērijus šim formulējumam. Kas tad ir izcila latviešu valodas prasme? Un pie tā ir lauzījuši galvas gan mūsu latviešu valodas speciālisti, gan radošā inteliģence un tā tālāk. Diemžēl uz šo jautājumu, kas tad ir izcila latviešu valodas prasme, nav ticis atbildēts. Tā ka nepārprotami no šīs likuma normas ir jāatsakās.

Es nerunāšu par citiem iespējamiem likuma labojumiem, kas nav ietverti šajā likumprojektā. Tādu ir pietiekami daudz. Es domāju, ka mēs par to runāsim otrajā lasījumā. Kāpēc vajadzētu šo likumprojektu atbalstīt konceptuāli? Tik tiešām es atzīstu, ka mēs esam pieļāvuši kļūdu. Bet vēlreiz es arkārtoju — šī kļūda tika pieļauta tāpēc, ka bija jāpanāk kompromiss, lai šo likumu vispār pieņemtu. Mēs esam kļūdījušies latviešu un līvu sakarā. Tiešām šobrīd mēs redzam, ka ir skumīgi raudzīties, ka veca gadagājuma cilvēki — latvieši no galvas līdz papēžiem — mokās, rakstot sacerējumu, un tā tālāk. Jā, nepārprotami it kā ir viens arguments, kas runā pret to, ka vajadzētu visiem latviešiem un līviem šo pilsonību piešķirt. Un tas arguments ir viens. Jā, tā tas ir. Ne visi tie cilvēki, kam pasē vai citos dokumentos ir rakstīts, ka viņš ir latvietis, nu, varbūt arī līvs, jo līvu mums ir ārkārtīgi maz, prot latviešu valodu. Tā tas ir. Bet jāatceras arī tas, ka šo cilvēku ir izteikts mazākums. Otrkārt, arī pilsoņu latviešu, es atkārtoju, latviešu vidū diemžēl ir diezgan liels skaits latviešu valodas nepratēju. Jo diemžēl, kā rāda statistika, vēl šodien Krāslavas rajonā latviešu plūsmas skolās mācās tikai 67 procenti to bērnu, kuriem dokumentos ir rakstīts, ka viņi ir latvieši. Protams, šī situācija diezgan strauji mainās uz labo pusi, bet šis fakts arī ir jāņem vērā.

Otrs arguments, kas runā par to, ka mums tiešām latviešiem un līviem vajadzētu šo pilsonību dot, ir tāds. Un tas, manuprāt, arī ir ļoti nopietns arguments. Proti, ka latviešiem, veca gadagājuma cilvēkiem, ir jāraksta šis atstāstījums un jākārto tiešām nopietns vēstures eksāmens. Daudzi cilvēki saka, ka tie kritēri ir vispār ir pārāk stingri, ka vajadzētu vispār veca gadagājuma cilvēkus atbrīvot no eksāmeniem, un tā tālāk. Es domāju, ja mēs piešķirsim pilsonību latviešiem un līviem, šie jautājumi kļūs lieki, jo manā izpratnē kritērijiem ir jābūt pietiekami stingriem, nekādas atlaides vēstures zināšanu pārbaudē, valodas zināšanu pārbaudē veca gadagājuma cilvēkiem, es atkārtoju, izņemot šeit latviešus, nevarētu būt. Jo mēs jau esam arī Pilsonības likumā ielikuši koncepciju, ka pēc tam, kad ir naturalizējušies cilvēki, kam pienākas pilsonība ārpus kārtas, mēs sākam naturalizāciju ar jaunāka gadagājuma cilvēkiem, jo katrai valstij vispirms ir vajadzīgi jauni un gudri pilsoņi. Mēs redzam arī šodienas realitātē, kas tad ir tie, kas bizo ap tiem "atbrīvotāju" pieminekļiem. Tie jau pamatā ir veca gadagājuma cilvēki. Un tie ir cilvēki, kas Latvijai nav lojāli. Tā ka es ļoti aicinātu deputātus konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tālāk jau otrajā lasījumā spriest par visiem konkrētajiem labojumiem šajā likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Manuprāt, jebkuram likumam un jo īpaši Pilsonības likumam ir jābūt taisnīgam. Uzreiz, pašā sākumā, es gribu teikt, ka es atbalstu konceptuāli nostāju, ka Latvijā dzīvojošiem latviešiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav pilsonības, šī pilsonība ir jādod tādā veidā kā piedāvā abu likumprojektu iesniedzēji. Bet, kā jau teica kolēģis Dzintars Ābiķis, diezgan daudzi no tiem latviešiem, kuriem šobrīd Latvijā nav pilsonības, ļoti vāji zina latviešu valodu vai vispār nezina latviešu valodu. No 24 tūkstošiem šādu latviešu apmēram , kā rāda statistika, 8 tūkstoši nezina latviešu valodu. Tas ir tādēļ, ka viņi pēc kara ir ieceļojuši no Krievijas Latvijā, gājuši krievu skolās. Šā iemesla dēļ faktiski viņi tikai formāli ir latvieši, bet faktiski latviešu tautai viņi vairāk vai mazāk ir zuduši. Bet, neskatoties, kolēģi, uz to, es atbalstu piedāvāto likumprojektu. Taču vienlaikus, lai mēs būtu taisnīgi, manuprāt, mums jāizdara grozījumi spēkā esošajā Pilsonības likumā, nosakot, ka pilsonību ar šo likumu mēs automātiski piešķiram visām tām personām, kuras ir beigušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas skolā neatkarīgi no viņu tautības. Jo, manuprāt, daudz vairāk ir pelnījuši pilsonību tie Latvijas iedzīvotāji, kuri okupācijas gados, būdami cittautieši, ir no 1.klases mācījušies latviešu skolās un faktiski ir pārvērtušies par latviešiem. Kā rāda statistika, šādu cilvēku šobrīd ir Latvijā aptuveni 10 tūkstoši. Parasti viņi ir apprecējušies ar latviešiem vai latvietēm, viņu bērni arī iet latviešu skolās un jau nākamajā paaudzē, faktiski piereģistrējoties, viņi arī juridiski kļūs par latviešiem. Šobrīd šiem cilvēkiem, tāpat kā jebkuram citam nepilsonim, ir pienākums iziet šo sarežģīto naturalizācijas ceļu. Un, manuprāt, tas ir vēl absurdāk, nekā prasīt iziet šo ceļu latvietim, kurš nav gājis latviešu skolās un kurš faktiski nav latvietis. Tādēļ, godātie kolēģi, es esmu iesniedzis jau priekšlikumu grozīt atbilstošās normas Pilsonības likumā un ar šiem grozījumiem dot tiesības piereģistrēties kā pilsoņiem tām personām, kuras ir beigušas pilnu mācību kursu latviešu skolās. Tas ir mans pirmais konceptuālais priekšlikums.

Otrs mans priekšlikums attiecas uz tām normām, kas reglamentē pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Manuprāt, nepiedodami šis process ir ieildzis un tiek bremzēts, jo nez kāpēc personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā, tiek prasītas dažādas formalas izziņas un uz viņām it kā tiek attiecināti visi likumprojekta 11.panta ierobežojumi un arī 12.panta noteikumi. Es domāju, ka, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, Juridiskajai komisijai būtu jāizvērtē 11.un 12.pantā ietvertie ierobežojumi un jānosaka, kuri būtu attiecināmi uz personām, kam pilsonība tiek piešķirta par īpašiem nopelniem. Mans viedoklis ir tāds, ka uz tām nav attiecināmi 12.panta noteikumi, kā arī nav attiecināmi 11.panta noteikumi, 11.panta 6.un 7.punkta noteikumi. Godātie kolēģi! Es arī personīgi aicinātu jūs šodien atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu un balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jūs bijāt ceļā. Atsaucu sitienu. Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! LNNK frakcija atbalsta pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu, kaut mēs domājam, ka varētu panākt to pašu efektu ar esošo likumu, radot administratīvā kārtībā atvieglinājumus latviešiem un līviem. Mēs atbalstām arī pirmo konceptuālo jautājumu, ko minēja Lagzdiņa kungs, ka personas, cittautieši, kuri ir nobeiguši pilnu latviešu skolu, latviešu mācībvalodas skolu, varētu arī atvieglinātā kārtībā kļūt par Latvijas pilsoņiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa, "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Tā kā esmu viena no šī likuma labojumu autoriem un parakstītājiem, tad lūdzu jūs atbalstīt alternatīvo variantu. Un tieši tāpēc, ka Juridiskā komisija ļoti rūpīgi ir iedziļinājusies piecu deputātu iesniegto labojumu būtībā un izstrādājusi patiešām, manuprāt, juridiski pareizu, likuma garam konceptuāli atbilstošu, redakciju. Un šis solis katrā ziņā, es domāju, ir nozīmīgs ne tikai mums, šeit sēdošajiem, bet visai Latvijas sabiedrībai kopumā. Un sperot šo soli, mēs, es domāju, sekmīgi spersim arī nākošo, soli sabiedrības konsolidācijas labā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti nav pieteikušies debatēs? Nav. Tad man ir jāatkārto āmura sitiens. Debašu pabeigšana. Lūdzu zvanu! Iesniegtais likumprojekts nav atsaukts, bet viena no iesniedzējām lūdza balsot tikai par komisijas iesniegto likumprojektu, tāpēc procedūra paliek. Par procedūru deputāte Prēdele — Kristīgo demokrātu savienība. Stenogrammā sēdes vadītājs mūžīgi paliek ar nepabeigtiem teikumiem un neizteiktu domu.

A.Prēdele (KDS). Tā kā tiešām mūsu priekšlikums ir iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā, tad es aicinu atsaukt mūsu priekšlikumu un balsot vienīgi un tikai par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referents vēl grib teikt vārdu arī par ieteikto procedūru?

A.Endziņš. Paldies Saeimai par atbalstu! Es ceru, ka tas izpaudīsies arī balsojot.

Sēdes vadītājs. Vai pārējie deputāti — iesniedzēji neuztur balsojumu par savu iesniegto likumprojektu, bet atbalsta alternatīvo likumprojektu, ko izstrādājusi Juridiskā komisija uz jūsu iesniegtā likumprojekta bāzes? Balsojumu nepieprasa par pirmo likumprojektu. Līdz ar to balsojam par Juridiskās komisijas likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Endziņš. Cienījamā Saeima! Es lūgtu iekļaut šo likumprojektu otrajam lasījumam 16.marta sēdē un priekšlikumus iesniegt līdz 9.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Vēlreiz liels paldies cienījamai Saeimai par atbalstu!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 27.punkts. Likumprojekts "Par meža ciršanas tāmi 1995.–1999.gadam". Anna Seile — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Šodien izskatām trešajā lasījumā dokumentu nr.185 — par meža ciršanas tāmi. Iesniegts nav neviens priekšlikums šajā starplaikā līdz trešajam lasījumam. Trešais lasījums ir gaidīts ļoti ilgi, bet es jums gribu paskaidrot, ka, apstiprinot šo meža ciršanas tāmi, mēs atļausim izdot ciršanas biļetes ne tikai valsts mežā, bet arī bijušo īpašnieku mežos, lai izstrādātu šos mežus, sakārtotu viņus. Un paralēli tam mežu ministrija ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus mežu atjaunošanai. Es gribu jūs informēt, ka pagājušajā gadā praktiski ir izpildīts meža atjaunošanas pasākumu plāns un Latvijai nav jābīstas no tā, ka, palielinot salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieciem gadiem mežu ciršanas tāmi, tiktu izcirsti vai pārcirsti Latvijas meži. Un tādēļ lūdzu jūs apstiprināt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir pieteikušies deputāti debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi 1995.–1999.gadam" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Zvanu reģistrācijai! Prezidijā ir iesniegums: "Lūdzu šā gada 2.marta sēdes darba kārtībā iekļauto lēmuma projektu "Par SIA "Lattelekom" izvērtēšanas un izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma termiņa pagarināšanu" izskatīt pēc darba kārtības III sadaļas likumprojektu izskatīšanas. Jautājums balsojams. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts. Reģistrējamies! Imantu Daudišu lūdzu nolasīt vai nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Saeimas sēdē nepiedalās Andris Ameriks, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš...

Sēdes vadītājs. Ilmārs Dāliņš ir zālē.

I.Daudišs. Andrejs Krastiņš, Gunārs Meierovics, Aleksandrs Pētersons...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons ir zālē.

I.Daudišs. Anta Rugāte, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Izskatām nākamo jautājumu —likumprojektu "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums". Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Par politisko organizāciju finansēšanu un politisko korupciju ir ārkārtīgi daudz runāts presē, diskutēts arī šajā augstajā namā, tādēļ atļaujiet man teikt tikai dažus vārdus ievadam, pirms es ķeros pie konkrētā likumprojekta analīzes.

Ar Saeimas īpašu lēmumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir uzdots izstrādāt likumprojektu paketi korupcijas novēršanai. Komisija ir izstrādājusi septiņus likumprojektus. Kā pirmais no tiem ir iesniegts izskatīšanai likumprojekts par politisko organizāciju finansēšanu. Likuma mērķis ir novērst politisko korupciju, kas izpaužas tādējādi, ka legālas un nelegālas struktūras slepeni finansē politiskās partijas, to amatpersonas un atsevišķus politiķus, tādā veidā tieši ietekmējot šo amatpersonu un struktūru — politisko struktūru — darbību un nosaka viņu rīcību.

Godātie kolēģi, aksioma ir tāda, ka politisko partiju un politiķu darbība jāietekmē attiecīgajiem sociālajiem slāņiem, nevis dažiem šo slāņu pārstāvjiem. Minot dažus piemērus, es gribētu teikt tā, ka politiskajām organizācijām, politiskajai organizācijai, realizējot valsts varu caur parlamentu un valdību, nevis jāaizstāv un jāpilda, es minēšu piemēru, atsevišķu banku intereses, bet gan banku intereses kopumā. Ir jāaizstāv nevis atsevišķu zemnieku saimniecību vai zemnieku, vai dažu desmitu vai simtu zemnieku intereses, bet jāaizstāv visas zemniecības intereses, ja attiecīgi šī partija pārstāv zemniecību. Ir jāaizstāv nevis atsevišķu ražotāju vai tirgotāju intereses, bet gan attiecīgā sociālā slāņa intereses. Tādēļ, godātie kolēģi, šobrīd izskatīšanai Saeimā ir nodoti pēc būtības jau divi likumprojekti, kas ir aicināti cīnīties pret politisko korupciju vai varētu tikt izmantoti kā instruments cīņai pret politisko korupciju.

Pirmkārt, tas ir vēlēšanu likumprojkets, kurā ir norma, ka Saeimas deputātus var izvirzīt tikai un vienīgi politiskās organizācijas vai to apvienības, nevis neorganizētas vēlētāju apvienības vai pat atsevišķi cilvēki. Tie deputāti, kas, labu gribēdami, aicināja likumprojektā ietvert normu, ka deputātu kandidātus var izvirzīt vēlētāju apvienības vai atsevišķi cilvēki, domāja labu. Bet ja mēs veidojam šādu sistēmu — kandidātu izvirzīšanas sistēmu, tad šīs neorganizētās struktūras, godātie kolēģi, nav no finansiālā viedokļa pārbaudāmas, kontrolējamas un ietekmējamas no valsts puses. Tādēļ arī tiek veidotas politiskās organziācijas kā organizētas un valsts kontrolējamas struktūras, it īpaši no finansiālās darbības puses, lai valstij un vēlētājiem būtu pārskats un priekšstats par to, kas finansē attiecīgo politisko spēku. Ja izvirza deputātu kandidātus atsevišķi cilvēki vai neorganizētas grupas, tad vienkārši pat teorētiski nav iespējams gūt pārskatu par to, kāda nauda stāv aiz muguras, ja tā varētu teikt, šiem cilvēkiem. Un tādēļ arī vēlēšanu likumā ir šī antikorupcijas norma.

Es par to runāju tādēļ, ka tas ir cieši saistīts ar manis šodien priekšā likto likumprojektu, jo šis likumprojekts nosaka politisko organizāciju finansēšanas kārtību. Un ja vēlēšanu likumā nebūs normas, ka deputātu kandidātus var ieteikt un izvirzīt tikai politiskās organizācijas, tad nebūs jēgas šim likumam, jo jebkuras mafiozas struktūras varēs apiet šo likumu, izveidojot neformālas grupas, kas izvirzīs deputātu kandidātus.

Godātie kolēģi! Kādas priekšā liktajā likumprojektā ir antikorupcijas normas, kas novērš manis šeit atspoguļoto situāciju? Pirmkārt, likumprojektā ir 4. pants, kas nosaka ierobežojumus vienai fiziskai vai juridiskai personai finansēt politisko organizāciju. Ir noteikts 4. panta otrajā daļā, ka Latvijas pilsonis vai persona, kura Latvijā ir saņēmusi pastāvīgas uzturēšanās atļauju, kalendāra gada laikā vienai politiskai organizācijai var ziedot kopsummā ne vairāk kā 5 tūkstošus latu, bet juridiskā persona — 25 tūkstošus latu. Kādēļ ir šādi ierobežojumi? To pašu iemeslu dēļ, par kuriem es runāju, ka nedrīkst politiskā organizācija nonākt viena vai dažu finansētāju atkarībā, bet tai, ja tā varētu teikt, simbolos runājot, jānonāk attiecīgā sociālā slāņa atkarībā — zemnieku, strādnieku vai banku attiecībā, jo, dabīgi, ir arī tādas partijas, kas pārstāv tirgotāju, rūpnieku vai ražotāju. Bet nedrīkst nonākt atsevišķu ražotāju, baņķieru vai zemnieku atkarībā. Tādēļ ir šis ierobežojums.

Otrkārt, ārkārtīgi svarīga norma, kas ir aicināta tikt izmantota cīņā pret politisko korupciju, ir norma, kas nepieļauj finansu avotu slepenību. Vēlētājiem ir jāzina, kas finansē attiecīgo politisko organizāciju, jo tieši tā rodas patiesais priekšstats par īstajiem mērķiem, ko nosaka ne vien programma, bet arī tas, kas finansē. Tas ir rādītājs, kas liecina par partijas patiesajiem mērķiem. Tādēļ, ņemot vērā citu valstu pieredzi, likumprojektā ir ietvertas vairākas normas, kas nodrošina pilnīgu atklātumu politisko organizāciju finansiālajā darbībā.

Pirmkārt, tas ir 7. pants, kas pilnībā aizliedz finansēt politiskās organizācijas vai partijas anonīmu ziedojumu vai mantas dāvinājumu veidā. Jebkurš ziedojums vai dāvinājums tiek uzskatīts par anonīmu, ja politiskās organizācijas grāmatvedības dokumentos attiecībā uz ziedotāju — fizisko personu — nav norādīts vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet attiecībā uz juridisko personu — pilns nosaukums, atrašanās vieta un bankas konts. Ja gadījumā politiskā organizācija ir pārkāpusi šo noteikumu, tad attiecīgais ziedojums piecu dienu laikā pēc saņemšanas jāpārskaita Tieslietu ministrijas norādītajā kontā, bet dāvinājums jānodod valsts īpašumā Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.

Otrkārt, uz atklātumu ir vērsta arī norma, kas ietverta 6. panta otrajā un trešajā daļā, kur ir noteikts, ka aizliegts finansēt politiskās organizācijas, izmantojot trešo personu starpniecību, jo tādējādi nerodas patiesais iespaids, bet rodas iespaids, ka finansējusi ir kāda cita starpnieku organizācija, bet nevis tas, kas faktiski naudu ir devis. Šā panta 3. punkts nosaka, ka aizliegts politisko organizāciju, (partiju) finansēšanai izveidot īpašus fondus vai jebkāda cita veida starpniekorganizācijas vai uzņēmumus.

Savukārt likumprojekta 8. pantā ir noteikts, kādām jābūt finansiālās darbības deklarācijām. Šajā pantā ir noteikts, ka katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. martam politiskā organizācija (partija) iesniedz tieslietu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam attiecīgās politiskās organizācijas vadītāja parakstītu savas partijas finansiālās darbības deklarāciju. It īpaši, kolēģi, es gribētu uzsvērt, ka šajā likumā paredzēta individuālā atbildība un noteikts, ka šīs deklarācijas paraksta partijas vadītājs. Tātad augstākā amatpersona atbild par deklarācijas iesniegšanu vai neiesniegšanu, ziņu patiesumu. Tas ir tādēļ, lai attiecīgā politiskā organizācija pietiekami nopietni izturētos pret atklātumu un šo likumu.

10. pantā, godātie kolēģi, ir norma, kas nosaka, kādas sekas ir gadījumā, ja netiek ievērotas normas, kas garantē finansiālās darbības atklātumu. Ja politiskā organizācija neiesniedz finansiālās darbības deklarāciju līdz likumā noteiktajam termiņam vai tajā nav norādītas likumā prasītās ziņas, tieslietu ministram ir pienākums divu nedēļu laikā rakstveidā brīdināt attiecīgo organizāciju. Gadījumā, ja divu nedēļu laikā nav izpildītas likuma prasības, likumā noteiktajā kārtībā tieslietu ministram jāiesniedz tiesā prasība apturēt attiecīgās politiskās organizācijas darbību.

Vēl ir kāda norma, kas nepieļauj, ka mūsu valsts politiskās organizācijas nokļūst citu valstu juridisko vai fizisko personu ietekmē. Likumprojektā ir noteikts, ka aizliegts finansēt politiskās organizācijas citu valstu pilsoņiem, bezvalstniekiem un citu valstu juridiskajām personām, kā arī tādām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir reģistrētas Latvijā, bet kuru kapitālā vairāk nekā 50 procentu ir citu valstu kapitāls. Šāda norma ir daudzu valstu likumos, un šādai normai jābūt arī mūsu valsts likumos, jo politiskās organizācijas ir tās, kas veido, kam ir dotas ekskluzīvas tiesības saskaņā ar mūsu vēlēšanu likumu veidot augstāko valsts varu jeb parlamentu. Es jau ceturto reizi atkārtoju, godātie kolēģi, šo aksiomu. Un tieši tādēļ ir šāds ierobežojums. Ja dotu tiesības šo struktūru veidot fiziskām personām vai neformālām organizācijām, tad atkal finansējums varētu nākt no citām valstīm un nebūtu kontrolējams.

Vēl par dažām konceptuālām lietām. Sabiedrībā pirms šī likuma apspriešanas parlamentā ārkārtīgi plaši tika diskutēts jautājums par to, vai ir nepieciešama politisko organizāciju valstiskā finansēšana. Citiem vārdiem sakot, vai nepieciešams finansēt Latvijas politiskās organizācijas vismaz daļēji, tāpat kā tas notiek ļoti daudzās Rietumeiropas valstīs, no valsts budžeta līdzekļiem. Konceptuāli, kolēģi, šī norma būtu atbalstāma, bet atbalstāma tikai nākotnē, varbūt pēc gadiem pieciem — 8. Saeimas vēlēšanu periodā, bet ne šobrīd. Divu iemeslu dēļ. Tādēļ, pirmkārt, ka šobrīd valsts budžetā nav nepieciešamo līdzekļu, un, otrkārt, tādēļ, ka politiskās organizācijas joprojām nepilda to misiju pietiekamā mērā, kādu tās pilda citās Rietumeiropas valstīs, proti, nodrošina sasaisti starp vēlētājiem, parlamentu un valdību. Vienkāršā tautas valodā runājot, valsts var maksāt tikai tiem, kas godam pilda savu uzdevumu, un kopumā es uzskatu, ka politiskās partijas nepilda šo uzdevumu.

Nākamais konceptuālais jautājums ir par to, vai būtu likumā nosakāma maksimālā summa, ar kādu varētu tikt finansēta attiecīgās politiskās organizācijas darbība. Šāds ierobežojums nav gandrīz nevienas valsts likumos. Šāds ierobežojums, ja mēs to noteiktu, stimulētu meklēt netiešas finansēšanas veidus, un tām institūcijām, kurām jākontrolē šo ierobežojumu izpilde, ļoti grūti būtu konstatēt, vai patiešām nav pārkāpts šis ierobežojums. Es minēšu vienu piemēru. Mēs katru rītu televīzijas raidījumā vērojam ārkārtīgi labi sagatavotu, profesionāli sagatavotu un veiksmīgu acīmredzot Zemnieku savienības videoklipu, kur Zemnieku savienība aicina piedalīties šajā Draudzīgā aicinājuma procesā un dāvināt savām skolām grāmatas. Tagad paceļas jautājums: vai tā nauda, kas izlietota šā videoklipa sagatavošanai un parādīšani televīzijas "Piccā", ir izlietota priekšvēlēšanu aģitācijai vai arī vienkārši ir politiskajai darbībai. Varbūt vispār tā nav politiskā darbība, tā ir labdarība. Un ir ļoti daudz šādu netiešās aģitācijas veidu un netiešās finanasēšanas veidu. Tādēļ, kolēģi, būtu ļoti grūti kontrolēt šādus ierobežojumus.

Trešā konceptuālā norma, konceptuālais jautājums. Vai būtu jānosaka atsevišķi noteikumi vēlēšanu kampaņas finansēšanai? To pašu motīvu dēļ, par kuriem es runāju iepriekš, nav ieteicams šķiet naudas līdzekļus, kas izlietojami vēlēšanu kampaņas finanasēšanai un politiskās organizācijas vispārējās darbības finanasēšanai. Godātie kolēģi, ja jūs šodien atbalstīsiet likumprojektu konceptuāli, tad komisija izstrādās arī attiecīgos grozījumus Kriminālkodeksā un Administratīvās atbildības kodeksā, paredzot atbildību par šā likuma ierobežojumu un noteikumu pārkāpšanu.

Vēl nobeigumā es gribētu jūs informēt, ka komisija piedāvātā likumprojekta 5.pantā ietverto normu par nodevu un nodokļu atvieglojumiem ir atstājusi likumprojektā tikai tā iemesla dēļ, lai šodien, konceptuāli debatējot par šo likumprojektu, varētu uzklausīt jūsu viedokli par to, vai ir nepieciešams šādā veidā netieši, pastarpināti atbalstīt no valsts puses politiskās organizācijas. Ja gadījumā vairākums šodien neizteiksies par šīs normas saglabāšanu, tad es gribu jūs informēt, ka komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, svītros šos atvieglojumus. Mēs tos esam atstājuši tikai tādēļ, lai uzklausītu jūsu domas un rosinātu apmainīties ar viedokļiem. Paldies par uzmanību! Es aicinātu pieņemt šodien šo likumprojektu otrajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Likumprojektā neapšaubāmi ir trūkumi kā jebkurā likumprojektā. Bet bez šāda likumprojekta, kolēģi, mēs nevarēsim izveidot normālu, godīgu, likumīgu politisko sistēmu mūsu valstī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Graudiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc tam — Aleksandrs Kiršteins.

M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Te man pilnīgi jāpievienojas deputātam Lagzdiņam, ka šis ir likums, kuram sen jau pienācis savs laiks, lai tiešām valdītu tautas griba, nevis uzņēmēju griba. Bet es te minēšu dažas vietas, kur likumu varētu padarīt stingrāku un vienu vietu, kur, manuprāt, viņam vajadzētu būt elastīgākam, mazliet vieglākam. Viņš, saprotams, nodrošinās caurredzamību, kas palīdzētu nodrošināt, lai Saeima patiešām kalpotu tautas interesēm, nevis uzņēmēju vai ārzemnieku interesēm. Un šeit Lagzdiņa kungs uzsvēra arī nelikumīgo organizāciju potenciālo atbalstu politiskajām organizācijām. Bet mums jābaidās arī no pārmērīgi liela atsevišķu uzņēmumu, legālu uzņēmumu atbalsta atsevišķām politiskajām organizācijām. Un te pat derētu šajā gadā samazināt šo 25 tūkstošu latu normu uz kādu mazāku summu, lai to panāktu.

Svarīga norma ir arī tā, ka Latvijas likteni nedrīkst noteikt ārzemju ziedotāji. Piemēram, kaut vai mums šodien esošās Saeimas deputāta Zīgerista kunga organizācija ir atzinusi, ka saņem līdzekļus no ārzemēm. Līdz ar to šāda parādība tiktu izsvītrota un šis likums neļautu ārzemju interesēm noteikt Latvijas likteni.

Vēl vienā citā pantā — 8.pantā, manuprāt, ir norma, kuru vajadzētu stingrāk reglamentēt. Proti, nevis ka tikai 1.martā, reizi gadā, iesniegtu deklarāciju par pērnā kalendāra gada izdevumiem un ienākumiem, bet ārkārtēja deklarācija būtu jāiesniedz arī trīs nedēļas pirms katrām vēlēšanām — pašvaldību un valsts vēlēšanām, referendumiem. Jo lietas būtība jau ir tāda, ka vēlētājiem jāzina, kurš pirms vēlēšanām tieši ir finansējis kādu politisko organizāciju. Ja organizācijai par to jāatskaitās tikai sešus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām, tad principā šī norma zaudē savu spēku.

Un attiecīgi stingrākai kārtībai jābūt noteiktai arī 10.pantā Tieslietu ministrijai būtu attiecīgi jābrīdina par šādu ārkārtēju deklarāciju neiesniegšanu pirms vēlēšanām un attiecīgi jālieto sankcijas, lai tieši pirms vēlēšanām šīs mūsu kampaņas finansēšanas normas visefektīvāk varētu strādāt.

Cita norma, kuru, manuprāt, vajadzētu padarīt mazliet vienkāršāku, atrodas 7.pantā. Un, proti, pilnīgs, universāls anonīmo ziedotāju aizliegums, manuprāt, ir pārāk stingrs. Jo tas vienkārši padarītu grāmatvedību politiskajām organizācijām par murgu, tas veicinātu tālāku mūsu sabiedrības birokratizāciju, pārlieku birokratizāciju, un būtībā tas veicinātu nevainīgu pilsoņu kriminalizāciju, jo kurš gan tiešām var atskaitīties par katriem 20 santīmiem, 50 santīmiem vai latu, diviem latiem, ko kādā tikšanās reizē varbūt iemet kādā cepurītē. Man liekas, tas iet druscīt par tālu un šeit vajadzētu iekļaut kādu normu, kas varbūt noteiktu zināmu minimumu, par kuru būtu jāatskaitās, teiksim 20 lati vai tamlīdzīgi.

Katrā ziņā, kopumā ņemot, pilnībā jāatbalsta Lagzdiņa kunga un viņa komisijas ieteikumi šajā jomā. Šis ir likums, kuram ir savs laiks. Un, jo ātrāk to varam pieņemt pirms šīm rudens Saeimas vēlēšanām, jo labāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK. Lūdzu! Pēc tam — Andris Grots.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Arī LNNK frakcijā mēs esam izskatījuši ar Lagzdiņa kungu jau vienreiz šo priekšlikumu un esam arī izteikuši vairākus ierosinājumus, tiesa gan - mutiski, jo mēs rakstiski neiesniedzām, cerēdami, ka Lagzdiņa kunga perfektā atmiņa ļaus, teiksim, zināmus labojumus šeit izdarīt. Tomēr es esmu spiests konstatēt, ka visas tās nepilnības, kas bija pirmajā reizē, diemžēl vēl ir saglabājušās arī šeit, otrajā reizē. Ja jūs neiebildīsiet, es varbūt īsumā tās izklāstīšu.

Kopumā mēs jau gribam uzreiz pateikt, ka ir nepieciešams likums, kas sakārto visas šīs lietas un finansēšanu, un mēs par to esam iestājušies jau sen, bet vispirms es tomēr gribētu apskatīt jautājumu. Jo man ir iebildumi pret to, ka, teiksim, ja viens cilvēks ziedo vai viena organizācija vai uzņēmums ziedo vairāk, tad viņi grib sev kaut kādas privilēģijas, teiksim, vai nu kādu siltu vietu, tā vismaz var saprast. Ja viens cilvēks ziedos nevis 10 tūkstošus latu, bet 100 tūkstošus latu, tas nozīmēs, ka viņš gribēs, lai viņu ieceļ par Privatizācijas aģentūras, teiksim, direktoru vai vēl kādā amatā. Es īsti tā nedomāju, jo nav nekāds noslēpums, ka Latvijas Nacionālajai neatkarības kustībai ziedo ļoti daudzi - gan individuālie uzņēmēji, gan tie, ko mēs saucam par juridiskajām personām. Tas ir pilnīgi aplams apzīmējums, jo ārzemēs jebkura persona, jebkurš indivīds, kas nodarbojas ar kaut ko juridisku, ir juridiska persona, tāpēc dalīt šeit divās daļās — fiziskās un juridiskās personas — ir liela aplamība. Bet es tā sāku domāt, kas tad ir tie, kas ziedo LNNK, un kāpēc, piemēram, viņi ziedo lielas summas, ja mēs nevaram viņiem iedot ne ministra amatu, ne vēl kaut kādu citu amatu. Un viņi taču labi zina, ka, teiksim, šogad LNNK viņiem neko neiedos. Tad es domāju tā, ka tomēr šie cilvēki pārsvarā ziedo tāpēc, ka viņiem ir skaidrs priekšstats, kas Latvijai ir gaidāms, vai kādai Latvijai būtu jābūt nākošajos trīs vai desmit gados. Un man ir skaidrs, un arī šiem cilvēkiem ir skaidrs, ka Latvijas neatkarība vai Latvijas uzplaukums, protams, ir atkarīgs no vairākām lietām, bet, protams, galvenā acīmredzot ir parlamentārā iekārta. LNNK ļoti stingri iestājas par parlamentāro iekārtu ļoti vienkāršu iemeslu dēļ - 100 cilvēkus ir daudz grūtāk uzpirkt nekā vienu. To zina visi, sevišķi tās valstis, kas nav ieinteresētas Latvijas un Baltijas valstu pastāvēšanā, un viņu sprukstiņi, ielikteņi šeit, Latvijā, kas visu laiku cenšas iestāstīt, ka viens vadonis var atrisināt tās lietas, ko 100 tautas vēlēti priekšstāvji nevar. Tas ir pirmais.

Otrais. Valsts neatkarību var garantēt šeit, šajā vienā no pasaules visizdevīgākajām vietām, augsti attīstīta un augsti tehnoloģiska infrastruktūra un viss, kas ar to ir saistīts, - apdrošināšana, pakalpojumu banku darbība, ar vienu vārdu sakot, - informācija. Tas, kam būs informācija 21.gadsimtā, būs pasaules valstu pirmajā desmitniekā. Tas, kam būs moderna telekomunikāciju sistēma ar digitālām sakaru centrālēm, kuras ir ārkārtīgi grūti noklausīties, būs šajā pirmajā desmitniekā. Es negribu šeit minēt ne partijas, ne uzvārdus, bet es paanalizēju. Es zinu vienu lietu, ko, piemēram, nekad nav rakstījis godājamais Bojāra kungs "Neatkarīgajā Cīņā" un ko daudzi nezina Latvijā, jo tiek ārkārtīgi muļķoti pašreiz, proti, ka Latvijai ir tāds projekts, kas viņu nostāda augstākā tehniskā līmenī nekā Vāciju. Jo Vācijas telekomunikāciju sistēma tikai pašreiz sāk cīnīties par privatizāciju, daudzās jomās tā ir tehnoloģiski atpalikusi. Un, iedomājieties, kaut kāda maza Baltijas valstiņa pēc sešiem, septiņiem gadiem iegūst Eiropā modernāko telekomunikāciju sistēmu, izdevīgāko ģeogrāfisko stāvokli un lielisku banku tīklu! Trīs lietas. Pirmā bija parlamentārā iekārta, tātad šī valsts var kļūt finansiāli ārkārtīgi spēcīga, varbūt pat finansiāli visietekmīgākā Ziemeļeiropas reģionā. Kā šo lietu mēs varam sagraut? Pirmais — ir jāsagrauj nacionālo banku sistēma. Otrais — ir ārkārtīgi aktīvi jāpopularizē avīzēs, teiksim, fakts, ka vēl 20 gadus mēs varētu lietot vecos valsts drošības komitejas kabeļus un, ziniet, tad laukos varētu cilvēki maksāt par 10 procentiem lētāk par telefonu. Protams, tas viss ir jāizdara ar latviešu rokām, kā to ārkārtīgi veiksmīgi dara daži publicisti "Neatkarīgajā Cīņā" vai "Lauku Avīzē". Tie cilvēki, kas saprot, ka tās ir absolūtās blēņas, protams, ziedos Latvijas Nacionālajai neatkarības kustībai. Tie cilvēki, kas uzķeras uz šīs makšķeres, acīmredzot ziedos Demokrātiskajai darba partijai vai kādai citai partijai, kura mūžīgi cīnīsies par savu vienu vai diviem procentiem, bet kaut kā mēģinās iekļūt šajā Saeimā. Piedodiet, ka es drusciņ novirzījos no šīs lietas, bet šī atkāpe bija vajadzīga, lai mēs izanalizētu šo vēlēšanu likumu. Ar to es gribēju pateikt, ka ne tie cilvēki, kas ziedo, ne organizācijas neprasa sev individuālus labumus, jo viņi skaidri redz Latvijas perspektīvu, viņu smadzenes nav saduļķotas no bijušo valsts drošības komitejas darbinieku runu plūdiem un viņi atšķir to, kas ir īstas vērtības un kas nav īstas vērtības, vai, kā agrāk teica, atšķir pelavas no graudiem. Un nejauc trešās, ceturtās vai piektās šķiras jautājumus — cik ir saņēmis viens vai otrs advokāts, ar tiem jautājumiem, kas Latvija būs pēc sešiem vai septiņiem gadiem un kas nebūs.

Līdz ar to es gribu piebilst pie šī vēlēšanu likuma, ka mums ir iebildumi, kā jau es teicu, tās ir tīrās blēņas - dalīt fiziskajās un juridiskajās personās. Viens ziedotājs nedrīkst ziedot tik un tik. Es nezinu, vai 25 vai 50 tūkstošus. Jo, teiksim, algas ir divkāršojušās pēdējo divu gadu laikā, un var būt 30 vai 50 tūkstoši, par to mēs varam strīdēties. Tas ir viens.

Otrais. Ir divi partiju tipi. Ir varbūt masveidīga partija ar 10 tūkstošiem cilvēku, kura saņem šo naudu, tās ir biedru naudas. Un var būt 200 cilvēku partija, kurā, redzot varbūt arī šo skaidro perspektīvu, visi nestājas. Dienas izdevumi ir proporcionāli — gan šī mazā partija, gan šī lielā partija apmaksā savus dienas izdevumus, bet vēlēšanu izdevumi ir gandrīz līdzīgi. Gan partijai, kurā ir 10 tūkstoši cilvēku, gan partijai, kurai ir 200 vai 100 cilvēku. Un tagad ņemiet vērā, ka idejas var būt abām partijām labas, varbūt šai mazajai partijai labākas, bet, ja mēs pārāk stingri atkal ieviesīsim šos sadalījumus, cik var ziedot, tad šī mazā partija tiks nostādīta ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos, jo ar valsts kapitāla daļu fiziskās vai juridiskās personas, piedošanu, tātad uzņēmējsabiedrības, kurās valsts daļa pārsniedz 50 procentus, nedrīkst ziedot. Bet es nesapratu, kā tad ir ar arodbiedrībām. Vai arodbiedrības drīkst vai nedrīkst ziedot? Tātad jebkurā gadījumā šīs mazās partijas nonāks kaut kādā neizdevīgā situācijā un vēlēšanu gadā tieši. Te ir jāatdala, teiksim, parastie ziedojumi no tiem ziedojumiem, kas ir tieši vēlēšanu vajadzībām, un tāpēc man ir vēl viens iebildums pret vēlēšanu fondu izveidi jeb speciālu fondu izveidi vai kā nu tos nosauc. Es domāju, ka tā arī ir diezgan liela aplamība, jo, redziet, ir organizācijas, kas ir ar mieru ziedot kaut kādai noteiktai darbībai, teiksim, ir ar mieru ziedot politiskajai partijai, lai tā uzpūstu milzīgu skaitu dažādu priekšnieku, sekretāru, uzpūstu personālu, bet ir tādas, kas ir ar mieru ziedot konkrētam mērķim, apmaksāt vēlēšanu kampaņu vai apmaksāt kādu labdarības pasākumu. Un tāpēc tomēr šis pants, kas ierobežo fondu darbību, manā izpratnē ir aplams, jo, ja katrai organizācijai, kas ziedojusi vēlēšanām, ir tiesības pārbaudīt šo budžetu, tad tā, ja, teiksim, tādā un tādā vēlēšanu kontā vai fondā ir iemaksājusi attiecīgi 10 tūkstošus, var uzzināt kur šī nauda ir palikusi. Ja šī nauda ir vispār ziedota šai politiskajai organizācijai kā tādai, tad tā var aiziet, ziniet, 20 vai 100 dažādos veidos — par krānu labošanu, par telpu remontu vai varbūt par teritorijas labiekārtošanu. Es domāju, ka tās ir diezgan būtiskas lietas, kuras vajadzētu mainīt šeit, jo vēlēšanu gadā, ja tas ir vēlēšanu fonds... Ja kāds vēlas, es varu par to neaģitēt, jo faktiski mums tas būtu pat izdevīgi. Neviens žurnālists nesapratīs, teiksim, kas ir aizgājis algās, kas ir aizgājis transporta izdevumos, kas ir aizgājis plakātu drukāšanā. Bet es domāju, ka gan atskaitei, gan visiem būtu daudz vienkāršāk, ja būtu, kas grib, protams, to darīt. Šis vēlēšanu fonds ir ļoti skaidrs, un visi cilvēki redz, kur tad no šī vēlēšanu fonda nauda ir izlietota. Vai tā ir izlietota labdarībai vai izlietota kaut kur citur.

Un pēdējais. Es vēl gribēju pateikt pie 12.panta. Tur acīmredzot šādi likumi neko nevar regulēt, jo tad mums ir jāmaina visi pārējie likumi. Kongress un statūti, kuri ir reģistrēti noteiktajā kārtībā, to nosaka, un katrai partijai šī sistēma ir atšķirīga. Un arī ārzemēs, piemēram, partijas priekšsēdētājs neparaksta finansiālus dokumentus, bet tos paraksta pārsvarā ģenerālsekretāri, kas nodarbojas ar visu finansu dokumentu plūsmu. Partijas priekšsēdētājs nodarbojas ar politisko darbu un vispār nejaucas iekšā šeit. Ja mēs šeit ierakstām "partijas vadītājs", tad es domāju, ka šeit vajadzētu rakstīt: "tā persona, kas ir atbildīga saskaņā ar statūtiem", jo, kā jau es teicu, var būt ģenerālsekretārs un var būt arī trīs līdzpriekšsēdētāji, kā tagad ir zaļajā partijā un citur. Ja viņam tiek noteikts ar šiem partijas statūtiem atbildēt par finansēm, tad viņš ir arī atbildīgais par šīm finansēm kopā ar attiecīgo finansistu vai grāmatvedi vai vēl kādu. Tās varbūt ir tās būtiskākās lietas, ko es šeit gribēju pateikt, un mans secinājums ir tāds, ka noteikti mums ir jāraksta tātad viens ziedotājs. Otrs. Par summu, protams, ir jāpārdomā. Jāatļauj veidot fondu, ja kāda partija grib, viņa var pat 100 fondus veidot. Kāpēc nevar būt viens izglītības fonds, otrs varbūt kaut kāds reliģijas veicināšanas fonds? Tā ir katras partijas darīšana atkarībā no tās statūtiem. Un tur nu nevajadzētu gan jaukties iekšā, jo mums taču nebūs pēc viena kaut kāda rāmja un standarta šīs partijas veidotas.

Tās varbūt ir manas piezīmes. Es domāju, ka pirmajā lasījumā mēs konceptuāli to varam atbalstīt, jo šie priekšlikumi ir jāiestrādā uz otro lasījumu. Tad ārkārtīgi sīki būtu jāizdebatē pa pantiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Kirštein! Es jūs aicinu izlasīt Kārtības ruļļa 70.pantu un 74.pantu. Jo jūsu pāromas vai izteicieni par sprukstiņiem var dažādi tikt iztulkoti. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Pietiekami viennozīmīgi!")

Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība! Pēc tam - Aija Poča.

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī Kristīgo demokrātu savienība ir izskatījusi šo vēlēšanu likumu. Pie mums bija Lagzdiņa kungs, kurš mums šo to skaidroja, un arī mēs atbalstām ideju, ka šāds likums ir vajadzīgs. Un arī mēs, iespējams, varam atbalstīt to pirmajā lasījumā. Un tomēr mums ir dažas ļoti būtiskas iebildes. Mēs uzskatām, ka šis likums ir radīts tā, lai vietējiem Latvijas bagātniekiem neatkarīgi no tautības, neatkarīgi no tā, vai viņi ir fiziskas vai juridiskas personas, tiek maksimāli nodrošināta vislielākā teikšana par Latvijas politiskajiem procesiem. Jo kā citādi var tulkot to, ka ierobežojumi tiek noteikti ne tikai ārzemju fizisko vai juridisko personu ziedojumiem, bet arī ārzemju politisko partiju ziedojumiem Latvijas politiskajām partijām. Tas vien nodrošina vietējiem bagātniekiem gandrīz vai monopolu uz Latvijas partiju finansēšanu. Tāpēc mums arī būs vairāki priekšlikumi, tostarp tādi, ka Rietumu politiskajām partijām – mēs zinām, ka Eiropā ir daudzas partijas, kuras ir izveidojušās vairākās valstīs, ir tādas partiju internacionāles – kurām gan vajag atļaut ziedot savām māsu partijām Latvijā.

Otrām kārtām es iestājos par to, ka ir jādala juridiskās un fiziskās personas tāpēc, ka to dara daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Holandē. Tur juridiskajām personām tiek likti, ja nemaldos, simtprocentīgi ierobežojumi. Tās nevar ziedot politiskajām partijām, un politiskajām partijām ir jāpārtiek no biedru naudām, kas tiek ievāktas no fiziskām personām. Mēs arī piekrītam Lagzdiņa kungam, ka vajag ar laiku daļēji politiskās partijas finansēt no valsts budžeta. Tikai kāpēc mums vienmēr ir jābūt vienu, divus vai pat trīs soļus aiz mūsu Ziemeļu kaimiņiem, jo Igaunijā to dara jau tagad. Tāpēc, kaut arī mēs varam varbūt konceptuāli atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, mums ir daudzi būtiski iebildumi. Un es ceru, ka mūsu iebildumus ņems vērā, lai patiešām šis vēlēšanu likums nenostiprinātu tikai pāris bagātnieku – latviešu vai arī krievu bagātnieku – kontroli pār Latvijas politiku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Poča, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Ilga Kreituse.

A.Poča (LC). Godātā Saeima! Es gribu runāt tikai par šā likumprojekta vienu pantu. Tas ir "Nodokļu un nodevu atvieglojumi". Praktiski šajā redakcijā, kāda piedāvāta likumprojektā, šo nodokļu un nodevu atvieglojumu piemērošana ir pretrunā ar mūsu nodokļu likuma koncepciju, kurā ir paredzēts, ka katra konkrētā nodokļu atvieglojumi un to piemērošanas kārtība jānosaka šajā speciālajā likumā.

Otrām kārtām. Tīri tehniski piedāvātā redakcija ir visai nekorekta. Jo sakarā ar šā panta trešo daļu, kur noteikts, ka naudas summa, ko uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, bankas un apdrošināšanas sabiedrības ziedojušas politiskajai organizācijai (partijai), netiek aplikta ar peļņas nodokli, mēs varam nonākt pie situācijas, ka praktiski kāda banka visu savu peļņu ziedo politiskai organizācijai un nemaksā valstij peļņas nodokli. Mums vajadzētu gan šeit paredzēt kaut kādus ierobežojumus, cik lielu daļu var ziedot un kāda ir nodokļu atlaide, kā tas ir visos citos nodokļu likumos.

Bez tam ir jautājums par to, ka fiziskās un juridiskās personas tiek atbrīvotas no valsts nodevas. Kas tā par valsts nodevu? Principā valsts nodeva ir obligāts maksājums, kas tiek iekasēts valsts budžetā, dažreiz arī pašvaldību budžetos, par kādu valsts institūcijas sniegtu pakalpojumu. Tā ka praktiski, neiebilstot pret šo likumprojektu pašu konceptuāli, jāsaka, ka Budžeta komisija, iepazīstoties jau arī darba gaitā ar šo likumprojektu, bija iestrādājusi uzņēmumu ienākuma nodokļa likumprojekta otrajā lasījumā iespējamo kārtību, kā varētu ziedojumi politiskajām organizācijām tikt atbrīvoti, kā varētu tikt piemēroti nodokļu atvieglojumi. Saeima šo priekšlikumu otrajā lasījumā noraidīja. Tā tad, principā atbalstot likumprojektu, mans priekšlikums būtu šo sadaļu vispār no šī likumprojekta izslēgt. Ja principā Saeima vienojas par to, ka ziedotāji politiskajām partijām tomēr var saņemt kādas nodokļu atlaides, tad tas jāiestrādā konkrētajos nodokļu likumos.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskās partijas frakcija!

I.Kreituse (DP). Varbūt sākumā es gribētu tagad turpināt Lagzdiņa kunga izteikto domu, ka viņš īsti nesaprata, vai Zemnieku savienība tiek reklamēta ar Draudzīgo aicinājumu vai ne. Tāpat man gribas teikt, ka es īsti nesapratu, vai Kiršteina kungs reklamē "Lattelekom" un vai šī reklāma bija par velti vai par naudu. Tas tā. Pie piebildes, kas ir politiskā reklāma, par ko un kā tā tiek veikta.

Es gribu runāt par vienu citu jautājumu šajā likumprojektā, tādu, kam šodien nepieskārās gandrīz neviens. Tas ir saistīts arī ar iespējamām, manuprāt, nepieciešamām izmaiņām citā likumprojektā. Tas ir jautājums par partiju finansu revīziju. Šoreiz likumprojektā ir paredzēts, ka revīziju veic auditfirma un ka tās rezultātus pievieno klāt, kad sniedz finansiālo atskaiti. Te uzreiz ir jautājums, cik maksās auditfirmas revīzija. Vai beigās nebūs tā, ka partija vispār nebūs iztērējusi tik daudz naudas, cik būs jāsamaksā auditfirmai? Un vai nebūs atkal otrādi – tā, ka bagātākajām partijām izdevīgāk būs samaksāt auditfirmai dubulti tik daudz un vispārībā finansiālajā atskaitē parādīsies pavisam minimāli skaitļi? Tāpēc es uzskatu, ka ir jāpārdomā šis jautājums un ka šobrīd vajadzētu pārdomāt, vai nevajag izdarīt labojumu valsts kontroles likumā – vai valsts kontrole nebūtu tā institūcija, kura varētu veikt šo pārbaudi, līdz ar to arī novēršot iespēju jebkādā veidā falsificēt finansu atskaites dokumentus. Es to saku tāpēc, ka tas liek pārdomāt un izdarīt labojumus arī citā likumprojektā un, ja tiktu komisijā pieņemts šāds variants, tad arī veikt uzreiz šos labojumus.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otrreiz! Piecas minūtes.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Es tikai gribu sniegt atbildi uz Gravas kundzes jautājumu. Tātad, godājamā Gravas kundze, es uz diviem jautājumiem atbildēšu. LNNK nav saņēmusi absolūti nekādu ziedojumi no "Telekom". Tas ir viens. Un otrs jautājums. LNNK nav arī ieintersēta, kā bieži saka Demokrātiskās partijas frakcijas pārstāvis Kreitusa kungs, graut viņu un reklamēt, ka viņš ir kaut kāds čekas aģents vai vēl kaut kas, jo es esmu vismaz 20 reizes izlasījis, ka tas esot LNNK interesēs.

Un trešais. Cienījamā Gravas kundze, LNNK nepievērš absolūti nekādu uzmanību mazām un niecīgām partijām, kuras cīnās par 2 procentu barjeras pārvarēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man arī ir pāris tādu pārdomu par to jautājumu, vai tādi lieli ziedojumi būtu attaisnojami. It īpaši tāpēc, ka tas varētu iespaidot budžetu. Manuprāt, juridiskajām personām 25 tūkstošu latu summa ir diezgan maksimāla, un tāds ir arī individuālais ziedojums 5 tūkstošu latu apmērā. Tāpat arī grūti ir atšķetināt, kas tad īsti ziedo, – ja ir firmas īpašnieks, vai viņš ziedo kā persona vai viņš ziedo kā juridiskās personas pārstāvis. Pilnīgi pievienojos deputātes Počas teiktajam, ka 5.pantā ir neprecīzi izteikts un grūti saprotams, par kādiem nodokļiem ir runa un kā to varētu saprast. Piemēram, ja individuāla fiziskā persona ziedo kādu summu, šī summa netiek aplikta ar ienākuma nodokli. Tad, kad viņai šī summa ir kabatā, tad sen jau nodoklis ir samaksāts. Vai saprast tā, ka viņai pienākas kaut kāda atmaksa no ieņēmumu dienesta?

Attiecībā uz nākamo pantu, 6.pantu. Tur ir minēts, ka citu valstu organizācijām nav atļauts ziedot. Gribu minēt, ka ilgus gadus Zviedrijā aktīvi darbojas sociāldemokrātu partija. Tad Latvijā nebija iespējams partijām eksistēt. Arī ilgākus gadus, jau labu laiku Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs ir Zemnieku savienības ārzemju nodaļas. Vai šā panta izpratnē tās tiktu uzskatītas par citu valstu organizācijām? Es domāju, ka tādas lietas vajadzētu pārdomāt un varbūt nākošajā lasījumā citādāk izteikt. Visumā es domāju, ka tas ir pilnīgi atbalstāms un ļoti vajadzīgs likumprojekts. Tas, kā politisko darbību finansē un kāda ir atbildība, un kāda ir atklātība, ir jautājumi, kuri jānokārto, un tādēļ es aicinu arī atbalstīt šo pirmo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referentam vārds. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es gribētu nedaudz vārdu teikt par atsevišķiem iebildumiem pret šo likumprojektu. Gribu sākt savu otrreizējo uzstāšanos ar atbildi uz kolēģa Grota runas pašā sākumā teikto, ka piedāvātais likumprojekts ir Latvijas bagātnieku interesēs. Šobrīd, kad nav nekādas tiesiskās reglamentācijas, tik tiešām var dažādas nekontrolējamas mafiozas grupas finansēt atsevišķas politiskas struktūras, jo absolūti nav noteikti ierobežojumi ne Austrumu naudai, ne Rietumu naudai, kura varbūt no Austrumiem nāk un caur Rietumiem šeit atgriežas. Nav noteikti šie ierobežojumi pat ar 25 tūkstošiem. Kolēģi iebilst - 25 tūkstoši. Piekrītu, varbūt vajadzētu samazināt. Bet šobrīd vispār nav ierobežojumu. Kaut vai miljonu, divus miljonus. Tika izteikta tāda doma, ka vajadzētu dot tiesības citu valstu partijām finansiāli atbalstīt Latvijas partijas. Bet kas ir Latvijas politiskās organizācijas? Tās ir īpašas struktūras, kam ar īpašu likumu, proti, vēlēšanu likumu, vienīgajām ir dotas tiesības veidot noteicošo spēku šajā valsti, proti, parlamentu. Un kā var no citām valstīm maksāt naudu par to tiem, kas veido šo parlamentu? Kā to var darīt? Vai tā nav ietekmējamība? Vai tā nav iejaukšanās mūsu valsts iekšējās lietās? Tika runāts — pēdējais runātājs Mārtiņš Ādams Kalniņš teica — ka šī norma ierobežos latviešu sociāldemokrātiem, kas ir Rietumos - Zviedrijā, Zemnieku savienības biedru organizācijām, kas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, iespējas piedalīties mūsu politiskajos procesos, finansiāli atbalstot. Nekādā gadījumā ne! Izlasiet, lūdzu, likumu! Tur teikts, ka finansēt politiskās organizācijas — 4.panta 1.punkts — ir tiesības Latvijas Republikas pilsoņiem. Finansējiet, lūdzu, ja jūs dzīvojat Rietumos, ja jums ir struktūras. Tas ir atļauts.

Tagad par dažiem konkrētiem priekšlikumiem. Graudiņa kungs ieteica samazināt maksimālo, finansējamo summu no 25 tūkstošiem uz būtiski zemāku. Tas ir vērtēšanas jautājums, kolēģi! Mums jāvērtē, cik daudz naudas ir nepieciešams kopumā politiskajai organizācijai, lai nodrošinātu savu darbību. Katrā ziņā šiem griestiem jābūt tādiem, lai politiskās organizācijas nenonāktu atsevišķu finansētāju ietekmē. Es piekrītu, ka varētu samazināt, un viennozīmīgi es atbalstu arī Aleksandra Kiršteina ieteikto, ka vajadzētu noteikt juridiskajām un fiziskajām personām šos maksimālos griestus vienādus. Pilnībā es pievienojos Graudiņa kungam, ka jābūt ir atskaitei uz to brīdi, kad tauta iet pie vēlēšanu urnām, lai tieši tajā brīdī būtu priekšstats par to, kas finansē. Un šāda norma būs pārejas noteikumos, par to jau komisija ir domājusi. Graudiņa kungs ierosina, ka nedrīkstētu pilnībā aizliegt anonīmus ziedojumus. Jā, tajā variantā, kas tika piedāvāts frakcijām, bija šāda norma, kas noteica, ka var tikt atļauts ziedot anonīma ziedojuma veidā summiņu, kas nepārsniedz 5 latus. Un vienlaikus tika noteikts, ka šādu anonīmu ziedojumu veidā saņemtā summa nedrīkst pārsniegt 10 procentus no attiecīgajā gadā politiskajai organizācijai iemaksāto ziedojumu kopējās summas. Bet tad mēs komisijā pēc karstām debatēm nonācām līdz tādam secinājumam, ka faktiski šie 10 procenti būs tā nauda, ko varbūt viens vai divi ziedotāji būs iemaksājuši, bet kas tiks parādīta kā daudzu anonīmu ziedotāju saziedota. Būs, teiksim, politiskajai organizācijai gada laikā ienākusī summa miljons, nu, pieņemsim, simt tūkstošu. Pieļauti anonīmu ziedojumu veidā ir 10 procenti, tātad 10 tūkstoši. Un ierakstīs atskaitē, ka ir ziedojuši, teiksim, 2 tūkstoši labdaru pa 5 latiem. Kolēģi, tādējādi mēs likumā ieliktu iespēju krāpties! To nedrīkst pieļaut! Kiršteina kungs teica tā, ka nebūtu aizliedzama iespēja veidot politiskajām organizācijām fondus. Jā, politiskās organizācijas var veidot fondus, bet nedrīkst veidot fondus kā atsevišķas juridiskās personas, kurām ziedo vienas organizācijas, un savukārt šis fonds ziedo politiskajai organizācijai un atskaitē parāda, ka ziedojis ir fonds, bet nevis tādas firmas vai tādi cilvēki, par kuriem nedrīkstētu runāt, par kuriem bail ir atskaitīties politiskajai organizācijai. Bet var veidot fondus tādā veidā, kā tas ir Vācijā, — fondus, lai izglītotu vēlētājus, fondus dažādu politisku akciju organizēšanai. Tas ir pieļaujams.

Tālāk. Deputāte Poča iebilda pret normu, kas ir 4.pantā un paredz nodokļu un nodevu atvieglojumus ziedotājiem. Es jau, godātie kolēģi, teicu, ka šī norma tika ietverta tādēļ, lai izraisītos diskusija.

Par koncepciju — atbalstīt valstij finansiāli partijas vai neatbalstīt. Kādā veidā? To tad mēs ieliktu likumā atbilstoši mūsu spēkā esošajai likumdošanai. Kas tās ir par nodevām, par kurām runā likumprojekts? Godātie kolēģi, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par jebkuru dāvinājumu, dāvinājuma līgumu ir jāmaksā atbilstoša likumdošanā noteiktā nodeva. Un runa ir par šo nodevu, par dāvinājuma nodevu.

Ļoti interesants bija kolēģes Kreituses priekšlikums par to, kāda institūcija veic finansiālās darbības revīziju. Likumprojektā ir ielikta tāda norma, ka finansiālās darbības revīziju veic, pirmkārt, attiecīgās politiskās partijas revīzijas komisija un saskaņā ar likumprojekta 11.panta pirmo daļu neatkarīga auditorfirma. Es piekrītu, ka tiešām izdevumi šādas firmas algošanai varbūt būtu ļoti lieli. Sākotnējā projektā bija norma, kas paredzēja, ka šīs auditorfirmas finansiālā revīzija tiek finansēta no valsts budžeta, bet atsevišķās frakcijās izskanēja priekšlikumi, ka tas nebūtu vēlams, jo valstij nav naudas. Tādēļ arī šāda norma tika izsvītrota, bet katrā ziņā ierosinājums uzdot šo funkciju veikt revīziju Valsts kontrolei ir ārkārtīgi interesants, un komisija neatkarīgi no tā, vai tas tiks oficiāli iesniegts, šādu ideju apspriedīs.

Godātie kolēģi, paldies par debatēs izteiktajām domām! Es aicinātu nobalsot pirmajā lasījumā par projektu un iesniegt pēc tam vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 10. Likums pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 16.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais jautājums, kurš izskatāms, ir Saeimas lēmuma projekts par SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās komisijas gala ziņojuma sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 1995.gada 30.aprīlim. Deputāts Bordāns - komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bordāns (LC). Godāto Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pavisam īsi gribēšu aizkavēt jūsu uzmanību, tikai lai pamatotu, kālab es vēlos atlikt šo gala ziņojuma sniegšanu no 1.marta uz nedaudz vēlāku laiku, es domāju — uz aprīļa sākumu. Un iemesls nav tas, ka komisijai būtu vēlēšanās ilgāk ievilkt šo atskaites procesu vai vilcināties, vai tā nebūtu spējīga godprātīgi veikt šo uzdoto uzdevumu, bet pamatojums būtu tāds, ka būtībā, lai sniegtu "Lattelekom" izveidošanas un darbības novērtējumu, nav iespējams aprobežoties vienīgi ar šīs uzņēmējdarbības, tātad darbošanās, izmeklēšanu. Šī uzņēmuma dibināšana un darbība šodien ir skatāma kopsakarībā ar nepieciešamību modernizēt telekomunikāciju tīklu, piesaistīt finansu investīcijas, apgūt starptautisko pieredzi gan tehnoloģijas, gan uzņēmuma vadīšanas ziņā. Lai atrisinātu visus šos uzdevumus, komisijai ir nepieciešams gan izskatīt ļoti lielu materiālu klāstu, dokumentāls materiālus, gan arī noklausīties dažādu nozaru speciālistu atzinumus, inženiertehnisko zinātņu speciālistus, tiesību zinātņu speciālistus. Vērtējumi par šo projektu ir visai pretrunīgi arī šo atzīto speciālistu vidū. Tādēļ, ņemot vērā, ka komisijas darbība varēja sākties tikai nepilnu pusotru mēnesi atpakaļ, un ievērojot to, ka gala ziņojums attieksies uz lielāko ārvalstu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, līdz galam neizvērtēti, pārsteidzīgi secinājumi, kā arī no tiem izrietoša rīcība noteikti radīs adekvātu reakciju gan no starptautisko ekonomisko organizāciju, gan no privātā biznesa puses. Tādēļ komisijas atzinumam ir jābūt, manuprāt, detalizētam un maksimāli argumentētam. Diemžēl komisijai šis atvēlētais laiks, kā es jau teicu, ir izrādījies pārāk mazs un arī bijis nepietiekams, lai veiktu šo uzdevumu. Un uz šī pamata komisijas vārdā es lūdzu Saeimu pagarināt komisijas darbības laiku, nosakot, ka gala ziņojums jāsniedz ne vēlāk kā 30.aprīlī. Paldies par uzmanību, un lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu pagarināt SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma sniegšanas termiņu līdz 1995.gada 30.aprīlim! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts, tikai, manuprāt, te ir otra kļūda Saeimas lēmuma projektā un to vajadzētu labot. Šeit acīmredzot ir tehniska kļūda, gala ziņojuma sniegšanas termiņu, nevis gala sniegšanas termiņu.

Godātie kolēģi, lai nebūtu nekādu pārpratumu, es vēlreiz nolasu lēmuma projektu, kā, manuprāt, pareizi būtu jābūt, jo komisijas gala sniegšanas termiņš ir, manuprāt, diezgan diskutabls. Tāpēc šeit, manuprāt, vajag būt: pagarināt SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma sniegšanas termiņu līdz 1995.gada 30.aprīlim. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimas 2.marta sēdē izskatīt likumprojektus "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" un "Par pievienotās vērtības nodokli" pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Tagad mums būtu jāizskata kopā, kā arī lūdza šeit, mainot dienas kārtību, likumprojekts "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un pēc tam likumprojekts "Par valsts meža izmantošanas kārtību". Anna Seile, LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Deputātu ierosinājums ir vienīgi izskatīt vispirms likumu par valsts un pašvaldību zemes īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās, bet meža likumu deputāti nelūdza pacelt uz augšu. Galvenais ir ievērot šo secību, lai likums par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiktu pieņemts vispirms, jo tajā ir pamatnosacījumi, kuri saistīti ar šo otro likumu. Otru likumu — par meža izmantošanas kārtību — nav vajadzības skatīt ātrāk.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izskatām likumprojektu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Ruta Marjaša - komisijas vārdā, "Latvijas ceļš"!

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka šis likumprojekts otrajā lasījumā nāk otru reizi Saeimā. Tādēļ es jūs lūgtu pievērsties dokumentam nr.212 un tagad, ņemot vērā, ka bija dots vesels mēnesis jaunu priekšlikumu iesniegšanai pēc pagājušā mēģinājuma apstiprināt viņu otrajā lasījumā, akceptēt to. Ir ienākuši vairāki priekšlikumi, un pie šo priekšlikumu izskatīšanas un likuma sagatavošanas tika pieaicināti cilvēki kā no Pašvaldību savienības, tā no valdības un no zemes komisijas, no zemes dienesta, no zemesgrāmatu nodaļas, absolūti visi, kas ir ieinteresēti šā likuma teksta labošanā un sagatavošanā. Un 5.ailē jūs redzēsiet, ka likumprojekts ir stipri izmainījies, tādēļ es jūsu uzmanību vēršu galvenokārt uz 4.un 5.aili. Tātad 1.pantā Juridiskā komisija pieņēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, un 1.pants principiāli vēl ir papildināts. Es izlasīšu šo 1.pantu. Šis likums reglamentē atbilstoši zemes reformas un privatizācijas likumiem valsts un pašvaldību zemes īpasuma tiesības un to nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī valstij un pašvaldībām piekrītošā zemes īpašuma izmantošanu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Šeit būtiskākais, manuprāt, ir tas, ka šeit tiek pasvītrots, ka viss tas tiek darīts atbilstoši zemes reformas un privatizācijas likumiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Marjaša. 2.pants. 2.panta konstrukcija ir izmainīta, pants izteikts jaunā redakcijā, un es tomēr nolasīšu to. 2.pants, pirmā daļa. Zemes reformas laikā uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij (valsts uzņēmumiem, iestādēm), izņemot to zemi, kura zemes reformas gaitā atbilstoši likumiem piešķirta īpašumā fiziskai vai juridiskai personai tai piederējušās zemes vietā, piešķirta fiziskai personai pastāvīgā lietošanā vai rezervēta ar tiesībām iegūt to īpašumā, vai saskaņā ar šā likuma 3.panta trešo daļu ierakstāma uz pašvaldību vārda. Otrā daļa. Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatas ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta, bet tikai gadījumos, ja uz šīm personām piederējušās zemes ir valstij piederošas ēkas, un otrs gadījums — ja ir apstiprināts pagasta vai pilsētas ģenerālplāns vai ierīcības projekts saskaņā ar valsts institūciju zemes reformas laikā iesniegtiem pieprasījumiem un tajā paredzēti attiecīgie zemes gabali jaunu objektu celtniecībai un valsts funkciju realizēšanai. Un trešā daļa. Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja pašvaldībām , ja uz šīs zemes ir valstij piederošas ēkas, izņemot valsts uzņēmumu (valsts uzņēmējsabiedrību) valdījumā esošās ēkas. Šis pants, cienījamie deputāti, tapa ar lielām, lielām diskusijām, lielām grūtībām, bet beigu beigās šai redakcijai piekrita visas ieinteresētās personas un institūcijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Es aicinu referenti varbūt drusciņ saīsināt, jo jūs tagad gan nolasāt, gan komentējot. Var iztikt varbūt tikai ar komentāru, un, ja deputāti runās debatēs, tad vēlreiz komentēsiet galavārdā katru pantu.

R.Marjaša. Cienījamie kolēģi, 3. pants, kurš runā par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatās zemes reformas laikā uz pašvaldību vārda, ir konstruēts analoģiski 2..pantam. Un tādēļ tiešām es to nenolasīšu, jūs varat ar to iepazīties. Un arī šeit es varu pateikt, ka te ir panākts konsenss.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes, vai vēlas kāds runāt par 3. pantu? Nav. Pieņemts komisijas redakcijā.

R.Marjaša. 4. pants runā par rajonu pašvaldībām piekrītošo zemi. Tur arī tika ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 4. panta redakciju ir kādas iebildes, vai kāds vēlas runāt? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. 5. pants ir papildināts. Tas ir jauns, tajā ir daļēji iestrādāti Seiles kundzes... deputātes Seiles priekšlikumi un arī daļēji pārnestas normas no citiem pantiem. Šeit iet runa par to zemi, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojama zemes reformas pabeigšanai.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

R.Marjaša. Arī 6. pants ir jauns, un es to tomēr nolasīšu."Pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā tās zemes platības, kuras zemes reformas gaitā nav nodotas īpašumā fiziskajām vai juridiskajām personām, piekrīt valstij un zemesgrāmatās ierakstāmas uz valsts vārda."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk.

R.Marjaša. Tā... 7. pants regulē zemes, kurām būtībā ir specifisks režīms, runā par valsts meža dienesta zemi... uz valsts meža dienesta vārda reģistrējamo, uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vārda, uz Satiksmes ministrijas vārda un Zemkopības ministrijas vārda ierakstāmās zemes kategorijām. Attiecībā uz citām kategorijām uz valsts vārda piektajā daļā ir minēts, ka ir jābūt Ministru kabineta rīkojumam, uz kā vārda tiek reģistrēts, kā personā tiek reģistrēts uz valsts vārda.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 7. pantu ir kādas iebildes? Nav. Tālāk lūdzu! Pieņemts.

R.Marjaša. 8. pants runā par to, kādā veidā jānoformē, jāsastāda uzziņa šīs zemes reģistrācijai uz valsts un pašvaldību vārda, kas jānorāda uzziņā. Un tāpat 9. pants. 8. pants runā par uzziņu, kas jāsastāda par zemi, kura piederēja valstij un pašvaldībām 1940. gada 21. jūlijā, 9. pants - par zemi, kas piekrīt tagad valstij vai pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet...

R.Marjaša. Jā, 8. pants.

Sēdes vadītājs. Jā, jā, bet jums vajadzētu komentēt 6. lapaspusi, jo tur ir deputātu priekšlikumi un tāpēc jums vienkārši ir jākomentē.

R.Marjaša. Bet visi tie priekšlikumi ir reducēti uz 8. pantu 7. lapaspusē, jo vienkārši tur nebija vietas...

Sēdes vadītājs. Tas arī jāpasaka, jo tur ir deputātu priekšlikumi.

R.Marjaša. Nu jā, jā... Visi deputātu priekšlikumi, kas ir 6. pantā, būtībā ir atspoguļoti, kas ir 6. lapaspusē, ir atspoguļoti 7. lapaspusē 8. un 9. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai arī nav iebilžu? Tā, lūdzu, tad par 8. pantu!

R.Marjaša. Nu jā, tas bija par 8. pantu. Tagad 9. pants - analoģiski.

Sēdes vadītājs. Pret 8. panta redakciju deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Par 9. pantu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemam komisijas redakciju 9. pantam.

R.Marjaša. 8. lapaspuse, 10. pants. Tas ir izteikts jaunā redakcijā, iestrādājot deputātes Seiles priekšlikumus un arī valdības pārstāvju priekšlikumus... Pants skan tā: "Zemes reformas laikā strīdus par valstij vai pašvaldībai piederošām vai piekrītošām zemēm izšķir Centrālā zemes komisija vai tiesa. Centrālās zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt likumā "Par zemes komisijām" noteiktajā kārtībā."

Sedes vadītājs. Pret 10. pantu priekšlikumu iesniedzējiem nav iebilžu? Nav. 10. pants pieņemts.

R.Marjaša. Tā, tagad lūdzu pāršķirt 9. lapaspusi un pāriet uz 10. lapaspusi, jo...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos referentei... Ir, galvenais, jāraksturo tā ailīte, kurā ir priekšlikumi. Un 8. lapaspusē vēl bija viens priekšlikums: "Izslēgt pantu, tā normas iestrādājot otram lasījumam sagatavotās redakcijas 3. un 4. pantā." Ļoti īsi jākomentē tas ir.

R.Marjaša. Jā, tas ir ļoti grūti komentējams. Mēs jau esam apstiprinājuši 3. un 4. pantu, un tas, par ko iet runa 5. pantā, jau bija ieslēgts 3. un 4. pantā, ko mēs šeit esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. Tālāk 10. lapaspusē ir viss, kas ir priekšlikumos un Juridiskās komisijas slēdzienā. 10. lapaspusē ir faktiski... ā, tā... 9. pants ir izslēgts, jo tajā paredzētās normas ir daļēji iestrādātas 2., 7. un 11. pantā un, pieņemot Annas Seiles priekšlikumus, arī 20. un 21 pantā. Nu...

Sēdes vadītājs. Godātā referente! Es tā nevaru tālāk ar jums turpināt šo izskatīšanu. Katrā lapaspusē, ja tiek izslēgts konkrēts pants, par to ir jādod īss komentārs un deputātiem tas ir jāakceptē, bet jūs pārejat pāri tam un sākat nākamo izskatīt. Tas viss ir saprotami, bet no formālās puses, ja 9. lapaspusē ir ierakstīts priekšlikumos "izslēgt pantu, tajā paredzētās normas daļēji iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 3. pantā," un tas jau ir izdarīts, mums tomēr deputātiem jāprasa piekrišana, ka viņi piekrīt tam, un jums attiecīgi visu laiku jāiet pa tiem priekšlikumiem.

R.Marjaša. Bet tur priekšlikumu nav, tur ir Juridiskās komisijas slēdziens - izslēgt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu pret to? Tālāk, lūdzu! Mums katrs Juridiskās komisijas priekšlikums ir jāakceptē.

R.Marjaša. Jā, es saprotu, te ir ļoti komplicēta tā tabula šoreiz, jo izmainījies ir likums...

Sēdes vadītājs. Nekas, pēc kārtas iesim.

R.Marjaša. Jā, iesim tā, teiksim... Tagad mums ir 9. lapaspuse, ja?

Sēdes vadītājs. Jā, bijušais 7. pants, tur ir Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt šo pantu, tajā paredzētās normas daļēji iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 12. pantā. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

R.Marjaša. Tagad ir bijušais pirmā lasījuma 8. pants. Šeit bija Seiles priekšlikumi...

Sēdes vadītājs. ...Izslēgt pantu, un komisija to arī izdara un daļēji iestrādā...

R.Marjaša. Nē, Seiles priekšlikums bija izmainīt, un mēs daļēji izslēdzām pantu un daļēji iestrādājām 5. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Un deputātei iesniedzējai arī nav iebilžu? Nav. Paldies! Tālāk!

R.Marjaša. Tā, 10. lapaspuse, 9. pants. Arī tas mums ir izslēgts, jo tajā paredzētās normas daļēji iestrādātas 2., 7. un 11. pantā un, pieņemot deputātes Seiles priekšlikumu, 20. un 21. pantā. Izslēgts pants.

Sēdes vadītājs. Pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu nav iebilžu deputātiem un arī iesniedzējiem? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Tā... 11. lapaspusē...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vēl ir bijis ministra, valsts īpašumu ministra Tunsta priekšlikums...

R.Marjaša. Jā, tas ir noraidīts. Tas ir noraidīts, un valdības pārstāvji komisijas sēdē neiebilda pret to.

Sēdes vadītājs. Pret šo noraidījumu nevienam nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Tā, 11. pants... Ir mainīti vietām un izteikti jaunā redakcijā 11. un 12. pants. Es lūdzu tos izlasīt, te tie ir 11. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Komisija piedāvā izslēgt 10. pantu. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav.Tālāk par 11. pantu.

R.Marjaša. Tātad 11. pants ir pēc komisijas slēdziena mainīts vietām ar 12. pantu un izteikts jaunā redakcijā, kas ir jūsu priekšā 11. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Pret 11. panta redakciju Juridiskās komisijas priekšlikumā nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Par 12. pantu. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

R.Marjaša. Tā, 12. lapaspuse. 9. pants pēc komisijas priekšlikuma ir izslēgts un deputātes Seiles un deputāta Zaščerinska priekšlikumi ir noraidīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji vēlas runāt vai piekrīt komisijas priekšlikumam? Piekrīt komisijas priekšlikumam. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to šis pants ir izslēgts.

R.Marjaša. 10. pants. Juridiskā komisija piedāvā izslēgt šo pantu, jo deputātes Seiles priekšlikums ir iestrādāts otrajam lasījumam sagatavotajā 3. pantā, kurš jau šeit ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

R.Marjaša. 13. lapaspuse, 13. pants.

Sēdes vadītājs. Ir izteikts jaunā redakcijā. Komisija...

R.Marjaša. Jā, es nolasīšu.

Sēdes vadītājs. Nevajag lasīt... Vai deputātiem nav iebilžu pret šo jauno redakciju? Nav iebilžu? 14. pants.

R.Marjaša. Pants ir izslēgts, un deputātes Seiles priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile piekrīt komisijas priekšlikumam? Vai deputātiem nav iebilžu? Nav arī deputātiem. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir akceptēts. 14. pants.

R.Marjaša. Jā, tas bija 14.

Sēdes vadītājs. Jaunais 14. Vecais 14. pants ir svītrots, un komisija piedāvā... Mums cita numerācija tagad sanāk. Izteikt pantu jaunā redakcijā, un tam ir 14. numurs.

R.Marjaša. Kurā lappusē?

Sēdes vadītājs. 15. lapaspusē.

R.Marjaša. Mēs vēl neesam ar šito galā... Jā, 15. lappusē.

Sēdes vadītājs.Vai deputātiem pret 14. panta jauno redakciju Juridiskās komisijas priekšlikumā ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. 17. pantu ir piedāvāts izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Akceptējam komisijas priekšlikumu. Un pārejas noteikumi redakcionāli ir precizēti. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Paldies referentei! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Marjaša. Līdz 10. martam, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir apstiprināts.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās zālē plenārsēdē! Lūdzu visus reģistrēties!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Sēdē nepiedalās Andris Ameriks, Gundars Bērziņš...

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš ir zālē.

I.Daudišs. Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Andrejs Krastiņš, Gunārs Meierovics, Velta Puriņa, Anta Rugāte, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten pusdiviem.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties kvorumam! Reģistrācija! Rezultātu! 37 deputāti ir reģistrējušies. Kādi priekšlikumi? Uz cik ilgu laiku pārtraukt sēdi? Sēde sakarā ar to, ka kvoruma nav, tiek pārtraukta uz piecām minūtēm.

Deputāti! Piecas minūtes ir pagājušas. Saeimas plenārsēde tika pārtraukta tāpēc, ka zālē bija ieradušies tikai 37 deputāti. Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Turpinām plenārsēdi.

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Andris Līgotnis - komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Kolēģi! Šim likumprojektam uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums, tāpēc mēs varam balsot par to uzreiz trešajā lasījumā galīgajā variantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 3. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts – "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu!

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Darbam mums ir nepieciešams dokuments nr.139, kur ir apkopoti uz otro lasījumu komisijā saņemtie priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir par 1.pantu, kuru ir iesniegusi Ārlietu komisija. Likuma panta tekstā aiz vārdiem, pareizāk sakot, aiz konvencijas nosaukuma, iestarpināt iekavās "turpmāk konvencija" un arī precizēt šī panta redakciju, ka ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta minētā konvencija. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildžu? Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir arī Ārlietu komisijas priekšlikums - papildināt 2.pantu pirms vārda "izsludināma" ar vārdiem "šā likuma 1.pantā minētā konvencija". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča. Un trešais arī ir Ārlietu komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu sekojošā redakcijā: "Pamatojoties uz šo likumu un saskaņā ar konvencijas 29.pantu, Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Islandes Republikas valdību", attiecīgi mainot arī 3. un 4.panta kārtas numurus. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Vairāk priekšlikumu nebija, un es lūdzu Saeimu apstiprināt šo likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par to! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas konvenciju par Nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Lūdzu!

A.Poča (LC). Nepieciešams dokuments nr.138, kur ir apkopoti arī Budžeta komisijā iesniegtie priekšlikumi, kurus sagatavojusi Ārlietu komisija.

Par 1.pantu ir priekšlikums aiz pantā pieminētā konvencijas nosaukuma iestiprināt vārdus "turpmāk konvencija", kā ari precizēt panta redakciju ar vārdiņu "tiek". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 2.pantu. Ir precizējums panta redakcijā, ka ar likuma izsludināšanu stājas spēkā šā likuma 1.pantā minētā konvencija un tās tulkojums latviešu valodā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Poča. Un trešais ir priekšlikums izveidot jaunu pantu jums visiem dokumentā redzamajā redakcijā, attiecīgi mainot 3.panta kārtas numuru uz 4.pantu, kā arī precizēt atsauci no konvencijas 28.panta uz 29.pantu. Šis priekšlikums arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumu par šīs konvencijas pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"" . Pirmais lasījums. Izglītības un kultūras komisija. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība — komisijas vārdā!

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! No savām dokumentu krātuvēm, lūdzu, izceliet rudens sesijas 1000.dokumentu, ziemas sesijas 116.dokumentu un arī 116a dokumentu kā palīgmateriālu. Tātad Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"" pieņemt pirmajā lasījumā. Likumprojekts akceptēts Saeimas Cilvēktiesību komisijā, Sociālajo un darba lietu komisijā, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tiesa, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pēc ilgstošām asām debatēm, pēc atkārtotām konsultācijām ar speciālistiem likumprojekts tika pieņemts ar minimālu balsu pārsvaru - 4 pret 3.

Tagad, lūdzu, ielūkojieties dokumentā nr.116a. Tas ir, kā jau es teicu, palīgmateriāls, lai jums lietas būtība būtu uzskatāma. Un proti, runa ir vispirms par 5.nodaļas virsraksta grozījumu. Ja esošajā redakcijā tas ir "Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un komercdarījumu nepieļaujamība", tad jaunajā redakcijā tas ir "Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un komercdarījumu ierobežošana".

Tālāk 18.pants. Attiecīgi arī virsraksta maiņa. Tātad "Komercdarījumu nepieļaujamība" ir vecajā redakcijā, un piedāvātajā redakcijā ir "Komercdarījumu ierobežošana". Kā jūs redzat, dokumentā rakstīts kursīvā, lai būtu uzskatāmāk un jūs paši varētu salīdzināt šīs izmaiņas. Tā kā šeit daudz teksta nav, es drusciņ pakomentēšu.

Tātad, ja vecajā, esošajā likumā ir "Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana jebkādos nolūkos nedrīkst būs ienākuma avots jeb prece", tad jaunajā redakcijā ir "Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnas attīstībai un tai nedrīkst būt iedzīvošanās raksturs." Šī pēdējā rindkopa vecajā, esošajā redakcijā ir "Orgānu apmaiņas organizācijas, orgānu uzkrāšanas centrs, kā arī citas organizācijas un atsevišķas personas nedrīkst piedāvāt par samaksu cilvēka audus un orgānus", bet jaunajā piedāvātajā redakcijā ir šāds teksts "Audu un orgānu iegūšanas un aizsargāšanas centri, kā arī citas valsts ārstniecības iestādes var sadarboties ar līdzvērtīgām institūcijām valstī un ārpus tās." Šīs sadarbības funkcijas būtu orgānu un audu apmaiņa vai līdzvērtīga maiņa Latvijas Republikas medicīnas attīstības un veselības aprūpes interesēs. Sadarbības kārtību nosaka Latvijas Veselības departaments. Tāda ir lietas būtība.

Tātad rudens sesijas 1000.dokumentā ir atrodami gan Ministru kabineta sēdē akceptētais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā", gan toreizējā veselības valsts ministra Zemvalža kunga anotācija par grozījumu nepieciešamību, gan arī ziņa par to, ka Ekonomikas, Finansu, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas neiebilst pret izmaiņām minētajā likumā, bet Labklājības ministrija lūdz Ministru kabinetu atbalstīt Labklājības ministrijas ierosinātos grozījumus šajā likumā. Tas man arī pagaidām ir viss sakāmais. Acīmredzot, ja ne šajā reizē, tad nākamajā, izraisīsies arī debates, bet tas vairs nav manā kompetencē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa, "Līdztiesība". Lūdzu, jums vārds!

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Arī es, būdama par likumprojektu atbildīgās Saeimas komisijas locekle, gribu izteikt savu viedokli par Ministru kabineta piedāvāto grozījumu būtību likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Uzreiz jāteic, ka piedāvātā 5.nodaļas nosaukuma un 18.panta redakcija ir pretrunā ar pašu spēkā esošā likuma koncepciju. Kaut vai šīs aplamības dēļ vien aicinu konceptuāli likumprojektu noraidīt. Taču ir arī citi aspekti, par kuriem gribu runāt. Vispirms par priekšvēsturi. Jau trīs gadus Latvijā ir spēkā likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā", laikmetīgs un nepieciešams likums, kas nosaka kārtību, kādā cilvēka ķermeņa audus un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izgatavošanai. Kā redzams, ir aptvertas visas jomas, izņemot vienu. Likumā 18.pants nepieļauj komercdarījumus. Taču tieši šāds darbalauks paveras Tiesu medicīnas ekspertīzes centram, šaurai funkcionālai struktūrai, kam saskaņā ar Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības departamenta direktora Pupura kunga 1994.gada 19.janvārī parakstīto rīkojumu nr. 8 uzdots noslēgt zinātniski pētnieciskās sadarbības līgumu ar firmu "Biodinamic International" par nedzīvu donoru audu izņemšanu un šajā līgumā norādīto audu eksportēšanu minētajai firmai. Savu viedokli par minētā līguma priekšmetu un darījumu lietderīgumu Latvijas Republikas medicīniskajās un ekonomiskajās interesēs jau līguma projekta izstrādāšanas gaitā izteica Latvijas Republikas Prokuratūra, norādot uz audu atlases un nosūtīšanas citas valsts komercstruktūrai tiesisko pamatojumu, kā arī morāli ētisko aspektu. Ignorējot prokuratūras norādi, pretēji likuma 18.panta nostādnēm Veselības departaments minēto sadarbības līgumu tomēr noslēdza un 1994.gada 21.aprīlī griezās Prokuratūrā ar tendenciozu vēstuli, kurā aicināja to dot rakstisku atbildi par noslēgtā līguma atbilstību Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Tā kā stīvēšanās ar Prokuratūru nav devusi vēlamo rezultātu, pērnā gada rudenī izskatīšanai Saeimā tika iesniegts Ministru kabineta ierosinātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"". Pie starpvalstu līguma vēl pakavēšos sīkāk, bet vispirms jāpievēršas pašlaik spēkā esošajām likumdošanas normām, kas apstiprina to, ka šobrīd katrs cilvēks, es uzsveru, katrs cilvēks, arī nepilngadīgs, kas savas dzīves laikā nav noformējis aizliegumu izdarīt pataloģiski anatomisko izmeklēšanu vai audu un orgānu izņemšanu medicīniskajā kartē un pasē, ir potenciāls donors. Kopš 1993. gada 15.jūlija, vēlreiz atkārtoju, kopš 1993. gada 15.jūlija ir spēkā Ministru padomes lēmums nr.389, kas precīzi nosaka kārtību, kādā pēc cilvēka vēlēšanās medicīniskajā iestādē izdarāma atzīme ar speciālu zīmogu, kura centrā ir teksts: "Aizliedzu pataloģiski anatomisko izmeklēšanu un orgānu izņemšanu", bet zīmoga apmalē — medicīnas iestādes pilns nosaukums. Kaut arī jau otro gadu lēmums ir spēkā, man, strādājot pie piedāvātajiem likuma labojumiem un nopietni pētot šo jomu, tā arī neizdevās reāli pārliecināties par šo normu īstenošanu. Vēl šonedēļ kādā no Jūrmalas pilsētas poliklīnikām mediķi, paši mediķi griezās pēc šā zīmoga saņemšanas. Diemžēl saņēma preti lielu izbrīnu un neizpratni — par kādu zīmogu jūs runājat? Tāda vispār nav. Gan atbildīgi medicīnas nozares darbinieki, gan vairāki praktizējošie ārsti, kuriem mērķtiecīgi vaicāju, vai viņi zina par šādām ikviena pacienta tiesībām, atbildēja noraidoši un bija izbrīnīti par manu vaicājumu.

Iztaujāju pilsoņus, kā arī Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieci, kura ik dienas caurskata neskaitāmas pases. Arī viņa šādu zīmogu ne reizes nav redzējusi un par tāda esamību neko nav dzirdējusi. Interesanti, ka par to maz ko zināja arī parasti visu zinošie žurnālisti. Tas ļauj secināt vienīgi to, un tas nepārprotami izskanēja arī sarunās ar ieinteresētās puses — tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbiniekiem —, ka šāda sabiedrības neinformētība ir ļoti labvēlīga un pat vēlama, jo tādējādi uz katru pacientu, kura dzīvībai radies apdraudējums, attiecināma Veselības departamenta pavēle par orgānu un audu izmantošanu un transplantāciju Latvijas Republikā un tās vairāki pielikumi.

Vispirms, lasot šos dokumentus, man rodas jautājums — cik bieži un daudz Latvijas Republikā likuma un atbilstošā lēmuma darbības laikā pacientu ārstēšanā izmantoti miruša cilvēka audi un orgāni? Šāda statistika, manuprāt, būtu noderīga un interesanta, lai spriestu par medicīnas zinātnes attīstības iespējām.

Otrkārt, zinot valsts visai pieticīgo finansējumu medicīnai vispār un zinātnei turklāt, rodas bažas, vai Latvija tuvākajā un arī saredzamajā tālākajā nākotnē ir spējīga pilnvērtīgi iesaistīties šajā progresīvajā un perspektīvajā, bet tik ļoti dārgajā un darbietilpīgajā medicīnas jomā. Taču tieši šī joma visā civilizētajā pasaulē ir valsts finansēta un valsts pārraudzīta. Šodienas realitāte ir pavisam cita. Krasi samazinās pat elementāras medicīniskās palīdzības iespējas plašiem sabiedrības slāņiem, bet perspektīvākās, medicīnas zinātnes laukam piemērotākās klīnikas tiek neatvairāmi bīdītas uz privātmedicīnas sliedēm, aizmirstot, ka to labiekārtošanā savulaik ir ieguldīti tieši nodokļu maksātāju, nevis šodienas jaunbagātnieku līdzekļi. Zinot, ka valsts medicīnas iestādēs gan medikamenti, gan tehniskais nodrošinājums ir visai pieticīgs, var izrādīties, ka vieglāk būs aprūpēt un gatavot potenciālos donorus, nevis ārstēt pacientus.

Tagad par iespējamo sadarbību audu atlases un apstrādes jomā, ko likumprojekta autori iecerējuši kā līdzvērtīgu ar ārzemju partneriem. Te jāatgriežas pie strīdīgā Latvijas un Vācijas līguma, kur cita starpā ir runāts tikai un vienīgi par ziedotiem audiem. Vispirms jau uzkrītoša ir nesakritība līguma angļu un latviešu tekstā. Latviešu varianta 7.punktā ir minēts, ka gada kvartālā maksimālais audu skaits, kas ievietoti speciālās pudelēs, var būt 1000 vienību. Turpretī angļu tekstā šis skaitlis ir ievērojami lielāls - 1 500. Vai tiešām precīzie vācieši un iztapīgie latvieši tā gluži netīši ir kļūdījušies, līgumu slēdzot? Latvijas puse, kas līgumā saīsināti nosaukta "centrs", un Vācijas puse — tekstā "pārstrādātāja" — savstarpēji vienojas par sekojošo:

1. Nedzīvo donoru audu atlase tiek veikta centra uzraudzībā saskaņā ar starptautisko kvalitātes standartu prasībām, kuras aprakstītas dotā līguma pirmajā pielikumā. Ja tas ir iespējams, medicīniskajiem produktiem ir jābūt marķētiem ar oficiālo produktu numuru, kurš dod atļauju tā eksportam uz citām valstīm.

2.a. Audi tiek ievietoti pudelēs ar konservantu un tiek iepakoti transportēšanas kastēs kopā ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem un kvalitāti apliecinošiem dokumentiem. Centrs nosūta pārstrādātos audus ar kuģi vai lidmašīnu uz pārstrādātāja rēķina.

3. Pārstrādātājs apgādā centru ar transportēšanas kastēm un pudelēm ar konservantu. Transportēšanas kastes, pudeles un konservants ir un paliek pārstrādātāja īpašums. Viena konteinera ar pudelēm, kurās iepildīts konservants, vērtība sastāda 200 DM. Tā nozaudēšanas vai pilnīgas sabojāšanas gadījumā Latvijas teritorijā centram, ja tā ir viņa vaina, jāatmaksā pārstrādātājam pilna vērtība.

9. Centrs par saviem pakalpojumiem medicīnas iestāžu uzraudzīšanā, unikālas atlases tehnikas kontrolēšanā un nodrošināšanā, nepieciešamo kvalitātes standartu kontrolēšanā un nodrošināšanā un nepieciešamās personāla apmācības veikšanā, kur tas ir vajadzīgs, saņem kompensāciju 10 DM par katru pudeli konservēto audu. Dotā kompensācija domāta jebkādu piemērojamo nodokļu vai citu izdevumu segšanai. Centra speciālisti par veikto darbu -nedzīvo donoru audu atlasi un konservēšanu — saņem atsevišķu kompensāciju no pārstrādātāja 10 DM apmērā par katru iekonservēto audu pudeli. Šo apmaksu speciālistiem veic pārstrādātāja pilnvarota persona.

14. Puses vienojas par dotā līguma satura un visas informācijas, kura jau ir zināma vai kļūs zināma sakarā ar doto līgumu, konfidencialitāti.

Nav saprotams, kāpēc pat to nesamērīgi niecīgo summu saņem nevis valsts budžets, kurš savukārt varētu tikt kontrolēts un lietderīgi izmantots medicīnas prioritātēm, bet šauri resoriska iestāde - Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs. Savukārt ir pamatotas bažas par to, ka daudzu slimnīcu, kurās atļauts izdarīt audu izņemšanu, uzturēšana, patalogu darba samaksa un patstāvīgu mājas brigāžu finansēšana, kā arī transporta pakalpojumi valstij izmaksā daudz vairāk, nekā ir reālais ieguvums no šādiem tā saucamajiem sadarbības līgumiem.

Nobeigumā gribu akcentēt Latvijas Republikas Prokuratūras atzinumu, ka, mainot minētā likuma 18.panta redakciju, stingri jāreglamentē preču un naudas attiecību legalizācija cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšanā un izmantošanā medicīnā, organizējot šajā sistēmā neatkarīgu un patstāvīgu valsts sankcionētu profesionālu un stingru uzraudzību un kontroli. Vēlams arī strikti norobežot situācijas un gadījumus un izstrādāt kārtību, kādā valsts medicīnas iestādēs, vadoties no standartizēto sniegto pakalpojumu samaksas, cilvēka audus un orgānus transplantācijai slimniekam ir tiesības piedāvāt pret samaksu un kādos gadījumos tas ir aizliegts. Tam ir būtiska nozīme, lai Latvija līdzīgi Latīņamerikas valstīm nekļØtu par audu un orgānu eksportētāju, bet gan būtu attīstītajām valstīm līdzvērtīga partnere zinātnes sasniegumu ieviešanā medicīnas praksē. Tas ir viss, ko es gribēju teikt likumprojekta sakarā, un atļaujos izmantot Saeimas tribīni un pateikt visiem jums un visiem tiem saviem vēlētājiem, kas par šo problēmu interesējas un kas joprojām netic, ka viņiem ir tiesības atteikties būt donoriem savā dzīves laikā, — atsaucieties savā medicīnas iestādē uz Latvijas Republikā pastāvošo likumu projektu un nebrīnieties par medicīnas administratoru paraustītajiem pleciem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir nozīmīgs daudziem pacientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ar kuriem gatavojas sadarboties Latvijas medicīnas iestādes. Mums ir daudz slimnieku, pacientu, kuri bez audu apmaiņas, bez atsevišķu orgānu apmaiņas faktiski ir pakļauti neglābjamai bojāejai. Un nekādas zāles, ne līdzekļi nespēj viņus glābt. Pašlaik pasaules medicīniskā tehnoloģija, arī Latvijas medicīniskā tehnoloģija, ir sasniegusi tādu līmeni, ka spēj šiem cilvēkiem palīdzēt, kaut tas viss izmaksā ļoti dārgi. Un tomēr tieši šī neglābjamība, šī atkarība no pārstādāmiem audiem vai orgāniem rada arī iespēju komercdarbībai, jo ir zināms, ka izmisumā cilvēks var meklēt maksimāli visus iespējamos resursus, lai par šiem audiem samaksātu. Tāpēc arī ir zināms no prakses, ka ārzemēs pastāv komercdarbība, kas izsauc arī bīstamas sekas ar tirgošanos ar šiem orgāniem un audiem. Un tomēr. Mūsu mazajā valstiņa nespēj viena pati noorganizēt šādu audu un orgānu iekšējo apmaiņu, jo pastāv tā saucamā audu un orgānu nesakritība un ir vajadzīgs plašs reģions, lai apmainītos ar audiem un atrastu to donoru, kura audi sakrit ar pacienta audiem. Tādēļ ļoti nozīmīga ir iespēja Latvijai paplašināt šo reģionu no Latvijas teritorijas uz mūsu Baltijas valstīm - Igauniju un Lietuvu. Un, lūk, tādēļ, Baltijas Asamblejas sociālā un ekonomiskā komisija izskatīja šo jautājumu un Baltijas Asambleja pieņēma rezolūciju, kurā lūdz Baltijas Ministru padomi izstrādāt noteikumus, lai, izslēdzot jebkuru komercdarbību, būtu iespējama audu un orgānu apmaiņa starp mūsu trim valstīm. Lai Ministru padome varētu izstrādāt šos noteikumus, noteikti vajadzēja arī stingru likumu, kas dod ietvarus šiem noteikumiem. Pašlaik tiek labots viens no svarīgākajiem pantiem, kas ierobežo vai nepieļauj komercdarbību ar šiem audiem un orgāniem. Lūk, uz šā labojuma pamata tad arī varētu Baltijas Ministru padome izstrādāt noteikumus, kas novērstu komercdarbību, bet paplašinātu sadarbību šo audu un orgānu apmaiņas jomā. Tāpēc es varu tikai apsveikt to, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir piestrādājusi pie šā jautājuma un mēs varam izskatīt šo labojumu. Ļoti žēl, ka mums Saeimā gandrīz nav dakteru. Budovska kunga arī nav. Silāra kungs aizbrauca uz Izraēlu, un mūsu Latvijas iedzīvotāji vēlēdami nav padomājuši, lai mūsu Saeimā būtu kāds speciālists, kas varētu kompetenti izskatīt šo jautājumu, un ne man kā inženierim vai Paulam Putniņam kā dramaturgam nevajadzētu kāpt tribīnē un šo lietu izskatīt. Tomēr, runājot konkrēti par šiem labojumiem, man izsauc zināmas bažas 18.panta virsraksta maiņa. Un ieklausieties! Vecajā redakcijā virsraksts skanēja šādi: "Komercdarījumu nepieļaujamība". Nepieļaujamība! Jaunajā redakcijā skan; "Komercdarījumu ierobežošana". Un, lūk, man rodas bažas, vai nevar rasties tādi precedenti, par kuriem te runāja Laviņas kundze.

Tālāk. Varētu piekrist visam panta traktējumam. Tuvāk mēs varētu runāt otrajā lasījumā, bet 18.panta pirmās daļas redakcija ir neviennozīmīga. Un, proti, rakstīts, ka gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnas attīstībai un tai nedrīkst būt iedzīvošanās raksturs. Lūk, vārds "iedzīvošanās" man nav izprotams — cik tas ir plašs un kur sākas iedzīvošanās. Vai šis termins izslēdz komercdarbību vai izslēdz tikai pārlieku spekulatīvu cenu šiem audiem vai šiem orgāniem? Manuprāt, vajadzētu panta virsrakstā atstāt to pašu traktējumu, kāds tas bija iepriekš, proti, komercdarbības nepieļaujamība, un tur, kur ir "iedzīvošanās raksturs", rakstīt un tai nedrīkst būt komercraksturs". Tas nenozīmē, Laviņas kundze, ka visiem tiem iepakojumiem, visai tai kopējai darbībai un transportam un visam, nevarētu, nu, kā saka, būt komercdarbības, ne komercdarbības, bet, teiksim, darījuma iezīmes. Bet es gribētu piekrist arī jums, ka šī lieta jāņem budžeta kontrolē un komercdarbība kā tāda ar tiem izcenojumiem, kā jūs tur nosaucāt, arī, manuprāt, ir izslēdzama. Tādēļ es ierosinu komisijai, kas izskatīs šo pantu un ir autori šiem labojumiem, tomēr vēlreiz atgriezties pie šīs lietas, ar kompetentiem cilvēkiem no medicīnas resora vēl aprunāties, lai pilnīgi mēs būtu droši, ka mēs nobalsojam par pantu, kas mūsu bažas noņemtu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es negribu ilgu laiku jūs aizņemt šajā jautājumā, bet es gribētu pieskarties tikai dažiem punktiem. Tie ir labojumi 18.panta otrajā rindkopā, kurā rakstīts: "Audu un orgānu iegūšanas un uzkrāšanas centrs, kā arī citas valsts ārstniecības iestādes var sadarboties ar līdzvērtīgām institūcijām valstī un ārpus tās. Šīs sadarbības pamatā var būt orgānu un audu apmaiņa vai līdzvērtīga maiņa Latvijas Republikas medicīnas attīstības un veselības aprūpes interesēs." Te es gribētu paplašināt Kides kunga teikto, piebilstot, ka pēc Baltijas asamblejas priekšlikuma sākts izveidot organizāciju, kas saucas "Balttransplant". Tātad tik tiešām varētu paplašināt šo donoru loku, jo tad, kad ir vajadzīgi kaut kādi orgāni vai audi, varbūt Latvijas valsts iedzīvotāji nevar garantēt tos. Tāpēc ir nepieciešams paplašināt šo donoru loku ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem. Un šīs "Balttransplant" ar laiku varbūt varēs pievienoties "Skandtransplant", tātad paplašināt šo loku. Vienīgais, ko es pie šā priekšlikuma neredzu, ir tieši orgānu donoru loka paplašināšanas iespējas, respektīvi, kā tas tiek regulēts un kā tas tiek veicināts. Mēs jau zinām, ka trūkst asins donoru, un faktiski vajadzētu tieši veicināt arī orgānu donorus, jo, piemēram, ja cilvēks nomirst, viņa dokumentos vajadzētu būt rakstīts, ka viņš tieši grib, lai viņa orgāni tiek ziedoti cilvēkiem, kuriem tie ir nepieciešami, jo orgānu transplantācija daudzos gadījumos ir jāveic ļoti ļoti ātrā laikā. Paldies par jūsu uzmanību, bet es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un piestrādāt pie otrā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es neesmu medicīnas speciālists un tāpēc nekavēšu ilgi jūsu uzmanību. Es tikai gribētu atgādināt, ņemot vērā to, ka no tribīnes tas neizskanēja, ka mūsu komisija ļoti ilgi un pamatīgi diskutēja par šo jautājumu un saņēma pozitīvu atsauksmi par šo likumprojektu gan no Medicīnas akadēmijas, jo mēs aizsūtījām speciālu pieprasījumu, lai neatkarīgi eksperti sniedz atzinumu, un arī, protams, no Veselības aizsardzības departamenta. Un komisijā speciālisti — speciālisti, es atkārtoju — visi kā viens bija par to, lai akceptētu šo likumprojektu. Protams, Laviņas kundze ir centusies iedziļināties tajās problēmās un vienā apstāklī nešaubīgi viņai ir taisnība, proti, tajā apstāklī, ka līdz šim medicīnas iestādēs nebija pietiekamas informācijas, šī informācija netika sniegta pacientiem, vienkārši cilvēkiem par to, ka viņi var arī dabūt zīmodziņu savos dokumentos, ka viņi nenovēl savus orgānus. Un es ceru, ka jaunais veselības aizsardzības ministrs ļoti aktīvi, jo viņš sevi ir parādījis kā tiešām aktīvu cilvēku, šo jautājumu īsā laikā atrisinās. Bet tajā pašā laikā pilnīgi nepamatots ir tas viedoklis, kuru mūsu komisijā viena deputāte — tā, starp citu, nebija Laviņas kundze — burtiski izkliedza. Viņa teica, ka tagad kliegšot pa visu Latviju, lai neviens, neviens nevienam neko nenovēl. Es domāju, ka šāda pieeja nav pareiza, jo, kā jau pareizi Kides kungs uzsvēra, mums ir jādomā, pirmkārt, par cilvēkiem, kam ir nepieciešama palīdzība, jo varbūt mēs šodien kliedzam — nevajag, bet rīt, kad mūsu personīgais bērns saslims, mēs plēsīsim sev matus. Jo tiešām, kā pareizi aizrādīja Kides kungs, Latvijas tirgus, ja tā varētu teikt, nevis Latvijas tirgus, bet Latvijas iedzīvotāju skaits, ir pārāk mazs, mums ir jākooperējas ar citām valstīm. Protams, ir stingri jāreglamentē ar likumu, ka šādi darījumi ir pieļaujami. Tas tikai palīdzēs valstij stingrāk reglamentēt visu, ja tas būs ierakstīts likumā. Ja tas nebūs ierakstīts likumā, tad — taisni pretēji — būs iespējams, ka dažādas personas centīsies kaut ko darīt nelikumīgi, jo nebūs likumā norādīts, kā tas jādara. Tā ka es tomēr aicinu konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Paldies! Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā! Zvanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 10, atturas — 4. Pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

P.Putniņš. Priekšlikumus lūdzu mūsu komisijai iesniegt līdz 10.martam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

 

Nākamais ir " Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" . Otrais lasījums. Raimonds Jonītis — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Šis ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"", un mūsu darba kārtībā jūs redzat, ka ir iekļauti alternatīvie projekti. Visi šie priekšlikumi par grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību" runā par vienu vienīgo 32.pantu, tas ir, par uzņēmējdarbības ierobežojumiem Latvijas Republikā. Un es aicinātu Saeimu paņemt dokumentu nr.118. Tajā praktiski ir apkopoti visi Ministru kabineta un arī Saeimas komisiju pirms tam iesniegtie priekšlikumi papildināt šo ārkārtīgi garo uzņēmējdarbības veidu sarakstu ar jauniem darbības veidiem. Dokumentā nr.118 trešajā ailē jūs redzat deputāta Piebalga un deputāta Jonīša iesniegto priekšlikumu šo 32.pantu mainīt nedaudz likumiskākā veidā, un tas ir diezgan būtisks ierosinājums. Ir ierosinājums visu šo uzņēmējdarbības veidu pārskaitījumu aizstāt ar to, ka visa veida ierobežojumi uzņēmējdarbībai Latvijas Republikā varētu tikt noteikti tikai ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem un nekādā veidā savādāk, kā ir pašreiz. Un tie varētu būt četru dažādu veidu. Tie paredz, ka tiek aizsargātas valsts intereses, nodrošināta pašvaldību funkciju veikšana, tiek nodrošināta finansu stabilitāte un patērētājiem tiek nodrošināta pakalpojumu kvalitāte, ja viņi saņem pakalpojumus no fiziskām personām, kuras ir spējīgas uzrādīt sertifikātu par savas darbības likumību. Tautsaimniecības komisija vairākkārt atgriezās pie šī likuma un beigās, izskatot vairākās sēdēs pēc kārtas, Tautsaimniecības komisija, tikai vienam cilvēkam atturoties, atbalstīja šo jauno redakciju. Šī jaunā redakcija ir iespējama arī tā iemesla dēļ, ka gan 5.Saeima, gan arī Ministru kabinets jau ir sakārtojis uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus atsevišķās nozarēs. Mēs esam pieņēmuši jau likumu par veterinārmedicīnu. Par pārtiku mēs laikam pieņemsim Saeimā tuvākajā laikā, Ministru kabineta noteikumi pašreiz regulē to. Ir likumi gan par farmaceitisko darbību, gan par radiācijas drošību un kodoldrošību, un šajos speciālajos likumos jau nepieciešamības gadījumā ir pieprasītas šīs licences vai arī atļaujas veikt kādas darbības ar bīstamām iekārtām un tamlīdzīgi. Šī sākotnējā redakcija bija sakarā ar to, ka likums "Par uzņēmējdarbību" tika pieņemts četrus gadus atpakaļ un tajā laikā nebija neviena speciālā likuma, kas regulētu šo uzņēmējdarbību. Pašreizējā brīdī gan Ministru kabinets, gan arī atsevišķas ministrijas pilnībā piekrīt šādai nostādnei, un es aicinātu arī Saeimu atbalstīt to variantu, ko Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Varbūt referentu es lūgšu komentēt. Tā kā mēs šeit esam ierakstījuši, tas nebūtu no formālās puses visai pareizi, ja mēs otrajā lasījumā rakstām, ka mums ir alternatīvie likumprojekti.

R.Jonītis. Jā, es varbūt komentēšu. Varbūt tie šeit tā ir iekļauti kā alternatīvie likumprojekti, bet praktiski, ja tiek pieņemta redakcija, ko Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi, tā pilnībā apmierina visus šos likumus un viņi vienkārši būtu izslēdzami no mūsu darba kārtības. Viņi nebūt nav alternatīvi, jo šis priekšlikums ir pašreizējā brīdī visaptverošs, vienkārši šie pārējie likumprojekti ir šeit minēti, lai sakārtotu lietvedību un mēs varētu viņus izslēgt no mūsu lietvedības.

Sēdes vadītājs. Bet šeit pa starpām ir arī Ministru kabineta noteikumi. Kā es saprotu tie ir noteikumi, tiem ir likuma spēks.

R.Jonītis. Jā, uz doto brīdi ir šie Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā. Viņu spēka zaudēšanu mēs varētu paredzēt tikai trešajā lasījumā pārejas noteikumos. Šis ir otrais lasījums, un vēl ir iespējas sakārtot arī šo pārejas noteikumus. Mums viens vai divi likumprojekti jau atrodas otrajā lasījumā tieši ar šādu pašu nosaukumu. Un pēc Juridiskā biroja lūguma mēs vienkārši uzsākām šo diskusiju, lai nonāktu vienotā lasījumā visi likumi ar vienādu nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Bet tad jūsu aicinājums, ka līdz ar šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā tie nākošie vairs nebūtu spēkā, nav pareizs. Es katrā ziņā... Mēs otrajā lasījumā neesam apvienojuši tādā veidā likumus līdz šim. Juridiskā komisija, cik es atceros, pirmajā lasījumā to ir darījusi, bet otrajā lasījumā vienīgais, ko es varu piedāvāt, – varbūt arī Aivars Endziņš nāks tribīnē, – es varētu piedāvāt tiešām izskatīt šo apvienoto, nu, tā viņu var nosacīti nosaukt, likumprojektu, kurā jau ir iestrādātas tās normas arī no citiem likumprojektiem, bet to pārējo likumprojektu izskatīšanu atlikt un tad, kad tas pirmais būs pieņemts trešajā lasījumā, tikai tad var zaudēt spēku, piemēram, Ministru kabineta noteikumi, jo citādi mēs viņus tagad nevaram tādā veidā ar vienu likumu pārsvītrot, tad uz viņu bāzes būtu jābūt šim likumprojektam, kurš apvienotu visus citus. Tad vēl tā varētu, bet nevis viņu atstāt vienu pašu un komisijai atkal pieņemt citu. Lūdzu, Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit tā kļūda ir tā, ka te ir dienas kārtībā uzrādīts, ka tie ir alternatīvi projekti (No zāles: "Tas ir iestrādāts variants!"). Un es ieteiktu komisijai, tos uzskatīt vienkārši par priekšlikumiem, tie ir iestrādāti iekšā. Ja tagad tiek akceptēts šis likumprojekts tādā variantā, kā liek priekšā Tautsaimniecības komisija, tad Tautsaimniecības komisija var sastādīt atzinumu, ka, lūk, tādi un tādi likumprojekti, ko ir iesniegusi vai nu cita komisija vai valdība un kas nav pieņemti 81.panta kārtībā, tātad ar likuma spēku, nav izskatāmi un aicināt viņus noņemt. Vai arī Saeima sakarā ar to, ka tie jau ir iestrādāti šajā likumprojektā, var izņemt ārā no dienas kārtības šo likumprojektu izskatīšanas nepieciešamību. Kas attiecas uz variantu, kas jau ar likuma spēku darbojas 81.panta kārtībā, tad vienkārši pieņemot likumprojektu galīgi, trešajā lasījumā, nobeiguma noteikumos vai pārejas noteikumos šie Ministru kabineta noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem, jo ir jau jaunais likums un visa problēma ir atrisināta. Mums vienkārši vajag uzskatīt, ka tie ir pašreiz priekšlikumi. Ja mēs viņus akceptējam, viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet tik vienkārši otrajā lasījumā nevar noņemt likumprojektu.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, es saku, ka kļūda ir tā, ka šajā dienas kārtībā ir ieskaitīti visi tie alternatīvie projekti. Alternatīvais projekts var būt tikai uz pirmo lasījumu, kad komisija sagatavo savu alternatīvo likumprojektu. Tā ir cita lieta. Šeit faktiski vajadzētu abstrahēties no šīs te dienas kārtības, viņus vispār paņemt nost, tie ir vienkārši priekšlikumi, komisija viņus ir ņēmusi vērā, iestrādājusi, bet tālāk rīkoties, tīri individuāli. Komisija sagatavos slēdzienu un, ja būs vajadzīgs, Saeima nobalsos par to noraidīšanu, ja iesniedzēji tos nenoņems nost.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es uzskatu, ka tomēr sēdes vadītāja priekšlikums ir tiesiskāks nekā Juridiskās komisijas vadītāja priekšlikums, jo, ja viņi ir tiešām... ja mēs svītrojam, ka viņi ir alternatīvi... Bet, ja visi šie likumprojekti ir otrajā lasījumā un vēl turklāt ir Ministru kabineta noteikumi 81. panta kārtībā, vienkārši tādā veidā noņemt un iestrādāt citā likumā, nu, es vismaz Kārtības rullī neredzu nekur tādu iespēju, ka tā varētu darīt. Tas būtu tiešām nelāgs precedents. Es tomēr aicinu izskatīt tagad komisijas piedāvāto likumprojektu, tas ir, dokumentu nr. 118, kurā tiešām ir apkopoti arī šie citi priekšlikumi, bet pārējos likumprojektus, tā kā tie ir otrajā lasījumā jau nonākuši ar Saeimas gādību, atlikt, par to nobalsot un tad, kad šis likumprojekts būs pieņemts trešajā lasījumā, tad domāt tālāk, ko ar tiem darīt. Vai nav iebilžu deputātiem? Nav. Tad, lūdzu, pēc kārtas izskatām! Pirmais... Tiešām uzskatām, ka tā ir Prezidija un Sekretariāta kļūda, svītrojam viņus kā alternatīvos likumprojektus. Ar to, es ceru, mēs neizdarām nekādu lielu kļūdu no tiesiskā aspekta, no juridiskā aspekta. Un tagad izskatām dokumentu nr. 118. Izskatām viņu pēc kārtas ar visiem priekšlikumiem un pēc tam balsojam par visu pārējo likumprojektu izskatīšanas atlikšanu. Varbūt, ja tomēr Endziņa kungam ir iebildes, neskatoties uz visu manu komentāru sakiet. Pats galvenais nav, kam te vairāk taisnības, bet lai būtu tas rezultāts... (A.Endziņš no zāles kaut ko saka.) Paldies! Aivars Endziņš neiebilst. Nākotnē domāsim par precizējumiem šādās situācijās.

Lūdzu, izskatām 118. dokumentu!

R.Jonītis. Tātad es ierosinātu šo 32. pantu izskatīt pa daļām, kā viņš arī ir pa daļām komisijā skatīts. Tātad pirmā daļa paredz noteikt uzņēmējdarbības ierobežojumus, pirmkārt, valsts interešu nodrošināšanai ar īpašiem Latvijas likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, kurus realizē valsts pārvaldes vai pašvaldību institūcijas likumu vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Komisija ir atbalstījusi tādā redakcijā, kā ir. Es aicinātu Saeimu arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. 2. punkts. Priekšlikums bija pašvaldību interešu nodrošināšanai likuma "Par pašvaldībām" noteiktās kompetences ietvaros. Tautsaimniecības komisija, izskatot šo jautājumu, tomēr svītroja daļu no vārdiem un izteica tātad "likuma "Par pašvaldībām" noteiktās kompetences ietvaros", jo jānodrošina galvenokārt ir ne tikai pašvaldību, bet arī valsts un arī patērētāju intereses.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. 3. punkts - "ar speciālām zināšanām un to pārbaudi saistītie ierobežojumi fiziskām personām, veicot uzņēmējdarbību jebkurā formā vai veicot intelektuālo darbu, kas paredz īpašas prasības personas kvalifikācijai". Arī šo komisija ir atbalstījusi daļēji, un tā redakcija, ko piedāvā komisija, ir 4. ailītē. Tātad tas ir vēl ar precizējumu "ja to nosaka šie īpašie likumi vai Ministru kabineta noteikumi..." Tikai tad ir nepieciešami šie sertifikāti par atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

R.Jonītis. 4. punkts - "ar finansu un kredīta operācijām, ar banku darbību saistītie, ko nosaka Latvijas Banka". Komisija atbalstīja tādā redakcijā, kā bija piedāvāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

R.Jonītis. Otrā daļa, kas runā, kādā veidā tiek realizēti uzņēmējdarbības ierobežojumi. Šo otro daļu komisija atbalstīja ar ieteikumu redakcionāli precizēt uz trešo lasījumu. Es aicinātu atbalstīt pašreizējā brīdī tā, kā tā ir iesniegta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Trešā daļa, kas runā par licences apmaksāšanas kārtību. Komisija ierosina atbalstīt tādā redakcijā, kāda ir.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

R.Jonītis. Ceturtā daļa runā, kur nomaksājama valsts nodeva par licencēm. Komisija aicina atbalstīt piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

R.Jonītis. Piektā daļa. Paskaidrojoša daļa, kas runā par to, ka aizliegts pieprasīt par licenci vai sertifikātu jebkuru citu maksu. Komisija aicina atbalstīt arī šo.

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

R.Jonītis. Sestā daļa, kas reglamentē, ka valsts Ministru kabineta personā rezervē sev tiesības noteikt valsts monopolu uz atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, kas saistīti ar valsts un pilsoņu drošību. Šī ir diezgan būtiska norma, bet mēs zinām, ka ir atsevišķi uzņēmējdarbības veidi, kuri tiešām ir apgrūtinājuši mūsu Saeimas darbu un arī apdraudējuši pilsoņu dzīvību vai veselību. Tāpēc es aicinātu atbalstīt. Ieroči, pirotehnika un līdzīga veida...

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Septītā daļa tātad ir vispārīga par strīdu risināšanu tiesā. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

R.Jonītis. Un pārejas noteikums pie šā labojuma, ka līdz šī likuma vai Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanai visas iepriekš izsniegtās licences un atļaujas ir spēkā. Tas būtu nepieciešams tā iemesla dēļ, ka daudzi uzņēmumi un uzņēmēji jau izmanto licences un nebūtu lietderīgi viņiem visiem likt pārreģistrēties uzreiz pēc likuma spēkā stāšanās brīža, bet to Ministru kabinets varētu sakārtot pakāpeniski. Es aicinu atbalstīt arī šo noteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

R.Jonītis. Tālāk šajā dokumentā nr. 118 ir arī šie Ministru kabineta iesniegtie rudens sesijas dokumenti gan par bezvadu sakariem, gan par bīstamo iekārtu un mehānisko transporta līdzekļu tirdzniecību, deratizāciju, radioaktīvajām vielām. Visus šos Ministru kabineta priekšlikumus, kuri šeit ir apskatīti, tiešām šī mūsu jau atbalstītā redakcija aptver, jo šie speciālie likumi regulē visu šāda veida darbību. Un tāpēc komisijas slēdziens visur ir — priekšlikums nav atbalstīts, jo tas ietverts piedāvātajā redakcijā. Tāpēc nav šī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Citu priekšlikumu šajā dokumentā nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"", dokuments nr. 118, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 60 — par, pret — nav, 4 — atturas. Pieņemts otrajā lasījumā.

R.Jonītis. Es lūgtu visus priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt līdz 15. martam.

Sēdes vadītājs. Pret iesniegšanas termiņu nav iebilžu? Andris Piebalgs!

A.Piebalgs (LC). Ņemot vērā šī likumprojekta svarīgumu un to, ka galīgā redakcija 32. pantam tagad ir ļoti vienkārša, es ierosinātu tomēr priekšlikumus iesniegt līdz 10.martam, jo pats princips jau ir pilnīgi skaidrs un pants var mainīties tikai redakcionāli. Tā ka es ierosinātu 10. datumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tad paliek finansu ministra Andra Piebalga priekšlikums.

Godātie deputāti, tā kā jūs piekritāt procedūrai — pārējo likumprojektu izskatīšanu atlikt… Tātad tie ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību"", dokuments nr. 781, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"", dokuments nr. 915, likumprojekts "Papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"", dokuments nr. 759 un likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 170 "Par grozījumiem 1990. gada 26. septembra likumā "Par uzņēmējdarbību"". Vai jums nav iebilžu, ja šo likumprojektu izskatīšanu mēs atliekam? Nevienam nav iebilžu? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

 

Tad nākamais ir 17.punkts — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"". Budžeta un finansu komisijas ierosinājums, Aija Poča — komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC). Es komisijas vārdā lūgtu izdarīt nelielas izmaiņas darba kārtībā un papriekšu izskatīt likumprojektu "Par pievienotās vērtības nodokli" , bet pēc tam ārvalstu ieguldījumus. Tas ir mūsu komisijas priekšlikums par darba kārtības izmaiņām, un es vienkārši lūgtu ņemt vērā mūsu lūgumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Mēs esam iebalsojuši... Lūdzu, ziņojiet!

A.Poča. Priekšlikumi, kas saņemti Budžeta komisijā likumprojektam par pievienotās vērtības nodokli trešajam lasījumam mums ir apkopoti dokumentā nr. 165.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, paņemiet, deputāti, šo dokumentu! Lūdzu!

A.Poča. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums likumprojektā lietoto terminu skaidrojumus izteikt kā likuma 1. pantu, attiecīgi mainot pārējo numerāciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums termina "prece" definīcijā izsvītrot vārdus "izņemot nekustamo īpašumu un maksāšanas līdzekļus". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jo vienlaicīgi tiek papildināta ar šiem vārdiem likumprojekta 5. panta 12. apakšpunkta "c" sadaļa, kuru mēs izskatīsim tālāk, un komisijas priekšlikums tur būs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputātu Počas un Tomiņa priekšlikums par termina "pašpatēriņš" skaidrojuma redakcijas precizējumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

A. Poča. Nākamais ir terminos deputātes Počas priekšlikums aiz termina "pašpatēriņš" iekļaut divus jaunus terminus, tātad "saimnieciskā darbība — jebkura darbība par atlīdzību", protams, šī likuma izpratnē un, arī "uzņēmējdarbība — regulāra saimnieciska darbība ar mērķi gūt peļņu". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

A.Poča. Par terminu "tirgus vērtība preču piegādes, pašpatēriņa vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā" bija deputātes Počas priekšlikums šā termina jaunai, precīzākai redakcijai, kuru tomēr Budžeta komisija neatbalstīja, bet izveidoja savu redakciju. Vienlaicīgi arī radās nepieciešamība jau otrajā lasījumā nobalsoto redakciju sadalīt, izdalot jaunu terminu "muitas vērtība", kas šeit ir formulēts kā Počas priekšlikums. Komisija šos abus priekšlikumus tātad atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir terminos Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju, aizstājot vārdu "operācija" ar vārdu "darījums". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Poča. Par 1. pantu. Ir deputāta Tomiņa priekšlikums 1. panta pirmajā daļā svītrot palīgteikumu "ko iekšzemē veikusi ar nodokli apliekama persona". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo svītrojot šo palīgteikumu, praktiski zūd likuma panta jēga. Šeit iet runa tieši par tiem darījumiem, kas veikti iekšzemē, Latvijas Republikā, jo ārpusē veiktie netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt.

A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta sakārtošanu atbilstoši vispārpieņemtajai likumdošanas tehnikai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča. Un par šā panta trešo daļu ir deputātes Počas priekšlikums svītrot trešās daļas trešo rindkopu. Komisija to atbalstīja. Vienlaicīgi pants tiek papildināts ar jaunu ceturto un piekto daļu, attiecīgi mainot numerāciju. Tātad par kārtību, kādā preču un darījumu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli iekšzemē notiek, ja darījumu veic ārvalstnieki vai šo ārvalstnieku pilnvarotas personas, vai arī starpnieki. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča. Par panta veco ceturto, piekto un sesto daļu priekšlikumu nav. Par panta septīto daļu ir deputāta Bērziņa priekšlikums noteikt, kā vērtējams pašpatēriņš, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo jau terminu skaidrojumā mēs tikko atbalstījām precizētu pašpatēriņa vērtības noteikšanas definīciju un līdz ar to šis priekšlikums nebūtu arī balsojams.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Tātad kāda ir pašpatēriņa būtība, kādā veidā tas likumā dots un kad tas ir būtiski? Pirmais, kas šeit ir būtiski šinī tirgus vērtības definīcijā, lai arī viņa ir uzlabota, ir tas, ka tomēr principā paliek šī tirgus vērtība kā vērtība, kāda tiek realizēta, lai gūtu peļņu. Un tas ir arī pašpatēriņa jautājumā, kāpēc esmu piedāvājis divus variantus. Principā pamatā būtu lietojams šis pirmais variants — preču piegādes vērtība. Tātad tā ir vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa, bet šinī vērtībā nav obligāti prasīts, lai būtu šī peļņa. Tātad, ja kaut kāda produkcija tiek izmantota pašpatēriņam, iekšējam patēriņam. Otrs gadījums, kad pašpatēriņš tiek lietots, ir gadījums, kad uzņēmums iziet no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra — vai nu tiek likvidēts, vai samazina šo apjomu zem šī sliekšņa — 10 tūkstošiem un tiek pēc gada izņemts no šī reģistra. Tad visi atlikušie līdzekļi, par kuriem ir samaksāts priekšnodoklis, tiek uzskatīti par pašpatēriņu. Un tanī gadījumā uzņēmumiem viss šis samaksātais priekšnodoklis ir jāatmaksā. Protams, šī shēma ir arī nedaudz atrunāta, bet principā pamatā kas te ir par problēmu? Komisijas variantā teikts, ka tirgus vērtība ir vērtība, kas iegūstama, realizējot preci ar mērķi gūt peļņu. Principā tur ir jābūt iekšā peļņai, un arī pašpatēriņā tad principā ir vajadzīgs normatīvs vai instrukcija par peļņas normu, kādai tai ir tādā gadījumā jābūt. Tāpēc šeit es tomēr redzu ļoti nopietnas problēmas šinī pašpatēriņa tirgus vērtības definīcijas lietošanas jautājumā. Principā otro variantu varētu noņemt, jo pašizmaksa īsti precīzi definēta nekur nav. Es atteiktos no šī varianta balsošanas. Balsot tikai par šo vienu preču piegādes vērtību, kas ir definēta arī šinī pašā likumā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas par šo priekšlikumu. Referente vēlas runāt? Lūdzu!

A.Poča. Ļoti īsi. Šī tirgus vērtība. Tas praktiski šinī gadījumā būtu, ja realizētu preces ar nolūku gūt peļņu. Vienkārši šī definīcija precizē, ka tā nevar būt zemāka tām precēm, kas tiek izmantotas pašpatēriņam, nekā tā būtu, ja šīs preces tiktu realizētas tirgū. Un vienkārši šinī aspektā ir teikts par peļņu, lai parādītu, ka pašpatēriņš ir jānovērtē tieši tāpat kā preces, kas būtu realizētas citam patērētājam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Pirmais pants, 7.punkts, 7.priekšlikums pēc kārtas šeit laikam. "Ar nodokli apliekamā vērtība nosakāma iepirktām precēm un pakalpojumiem, preču piegādes vērtība — pašražotām precēm un pakalpojumiem."

A.Poča. Es atvainojos, pirmo variantu deputāts Bērziņš noņēma!

Sēdes vadītājs. Jā. Otro mēs nobalsosim. Deputāts Bērziņš noņem otro variantu. Tikai paliek preču piegādes vērtība. Balsojam! Rezultātu! Par — 23, pret — 26, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A. Poča. Nākamais ir 2.pants, kur par panta pirmo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta juridisko sakārtošanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu pret šo redakciju? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par otro daļu ir Budžeta komisijas priekšlikums — aizstāt vārdus "no budžeta finansētu institūciju" ar vārdiem "budžeta institūciju" atbilstoši šī likumprojekta terminiem. Komisija lūdz atbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Par trešo daļu ir deputāta Tomiņa priekšlikums svītrot panta beigu daļu — vārdus "un jāmaksā nodoklis atbilstoši šim likumam". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča. Par 2.pantu ir deputātu grupas, kuru pārstāv Dzintars Ābiķis, Seiksts un citi, priekšlikums — papildināt šo pantu ar jaunu ceturto daļu sekojošā redakcijā: "Pievienotās vērtības nodokli nemaksā fiziskas personas, kuras likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nodarbojas ar intelektuālo darbu (brīvās profesijas)." Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un es nedaudz komentēšu, kāpēc bija šāds komisijas lēmums. Viens no motīviem, kāpēc vispār tiek izveidota pievienotās vērtības nodokļa jaunā redakcija, kas aizvieto apgrozījuma nodokli, ir mēģinājums harmonizēt Latvijas nodokļu likumdošanu ar Eiropas Kopienas nodokļu likumdošanu un konkrēti šo pievienotās vērtības nodokli izveidot atbilstoši 6.direktīvai. Latvija tagad ir noslēgusi daudzas vienošanās, arī tirdzniecības līgumus, ar dažādām Eiropas valstīm. Un tur ir šī kārtība, kā šāds intelektuālais darbs vai tā sauktās brīvās profesijas un to sniegtie pakalpojumi tiek aplikti ar šo pievienotās vērtības nodokli. Pašreizējā kārtība, kāda eksistē, pareizāk sakot, pašreizējā likumdošana, kāda ir arī Baltijas valstīs — Lietuvā un Igaunijā, arī paredz šo intelektuālo darbu, pakalpojumus, ko sniedz šīs profesijas, aplikt ar pievienotās vērtības nodokli. Šo argumentu dēļ tad arī komisija, par cik mēs tomēr ejam gan uz Baltijas valstu vienotu tirgu, gan arī uz vienotu tirgu Eiropā, to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai piekrīt deputāti! Lūdzu — Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība!

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs nekādi šo jautājumu nevaram izkustināt no vietas. Labi, es saprotu, ir šis arguments, ka mums jāiekoordinējas gan Eiropā, gan kaimiņvalstu likumdošanā, un šis jautājums ir grūti formulējams. Bet kā lai mēs izkustinām no vietas intelektuālā darba novērtējumu kā tādu? Šis mēģinājums ir tieši tas, un tad, ja mēs varēsim atrisināt jautājumu ar īpašu likumu par radošo darbu, sauksim tā, vai par intelektuālo darbu, tad arī varbūt mums šāda nepieciešamība atkritīs. Bet pašlaik ir daudzas pozīcijas, kas prasīties prasās novērtēt intelektuālo darbu. Kaut vai ar pievienotās vērtības nodokļa atlaišanu. Tas ir mans arguments. Un es domāju, vajadzētu balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, A.Kodoliņš — Ministru kabineta pārstāvis!

A.Kodoliņš (Ministru kabineta pārstāvis). Tātad šis jautājums, bez šaubām, nav jautājums, kas attiecas uz mākslinieku profesijām. Šeit pamatā ir runa par tām personām, kas nodarbojas ar regulāru pakalpojumu sniegšanu, kuri atbilstoši mūsu likumdošanai tomēr neveido individuālo uzņēmumu vai SIA. Tas ir domāts par tādām lietām kā dažāda veida advokātu biroji, notāru biroji, kas pašlaik nodarbojas ar privāto praksi, un par šāda veida pakalpojumu aplikšanu vai neaplikšanu ar nodokli. Par cik šāda veida profesijas var veidot, algojot arī sev palīgus, birojus, neveidojot uzņēmumu, jo tas ir paredzēts likumā par advokatūru un likumā par notariālo darbību, tad principā izveidojas netaisnīga situācija. Citos gadījumos, ja algo darbaspēku, ir jāveido obligāti, šeit nav. Bet nodokļu aplikšanas ziņā viņiem abiem būtu jābūt vienādā situācijā. Kas attiecas uz mākslinieku darbību, tas varētu būt tikai tajā gadījumā, ja ir izveidota darbnīca, kurā strādā vairāki cilvēki. Tas varētu būt. Parasti mūsu likumi šinī gadījumā pieprasa tomēr dibināt šo individuālo uzņēmumu. Tā ka manā izpratnē šeit ir cita veida problēma, nekā to, manuprāt, atainoja deputāts Putniņš šeit debatēs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikum, ka pievienotās vērtības nodokli nemaksā fiziskās personas, kuras likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nodarbojas ar intelektuālu darbu (brīvās profesijas). Rezultātu! Par — 25, pret — 15, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, varētu mēs atzīmēt, ka tik tālu mēs esam tikuši — līdz nākamajam deputātes Počas priekšlikumam.

A.Poča. Nē! Pie deputāta Tomiņa mēs apstājāmies.

Sēdes vadītājs. Tad lūdzu! Vēl ir viena minūte.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Tomiņa priekšlikums par panta ceturto daļu — svītrot panta vidusdaļā sekojošus vārdus "un maksā nodokli atbilstoši šim likumam". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Poča. Un par panta piekto daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Šeit izdarām atzīmi, ka mēs esam tikuši līdz 6.apakšpunktam. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 50. Turpinām! Lūdzu, referente Aija Poča - komisijas vārdā!

A.Poča. Nākamie priekšlikumi — par 2.panta sesto daļu. Deputātes Počas priekšlikums pārcelt šīs sestās daļas 2.rindkopu uz septīto daļu kā trešo rindkopu un papildināt ar vārdiem "ja notiek šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) likvidācija vai reorganizācija". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča. Un atbalstīja arī deputāta Tomiņa priekšlikumu par panta sestās daļas redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par septītās daļas pirmo divu rindkopu precizēšanu jums redzamajā redakcijā. Tātad būs pievienota arī šī sestās daļas otrā rindkopa, kas būs šeit kā jauna daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča. Par astoto sadaļu priekšlikumu nebija. Tad ir deputātes Počas priekšlikums papildināt pantu ar jaunu devīto daļu, kas atbilstoši 1.panta trešajā daļa pieņemtajiem priekšlikumiem nosaka, ka apliekamās personas ir arī ārvalstu uzņēmumi un to pilnvarotas personas vai starpnieki, ja tie veic darījumus iekšzemē, un kādā veidā šīm personām ir jāreģistrējas kā nodokļu maksātājām. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča. 3.pants. Šeit ir deputātes Počas priekšlikums papildināt pantu ar jaunu daļu, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju. Tā precizē preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu kā kritēriju, pēc kura nosaka, vai preču piegāde vai pakalpojumi notikuši iekšzemē vai ne. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča. Par pirmo daļu vecajā redakcijā nav priekšlikumu. Par otro daļu ir deputātes Počas priekšlikums svītrot vārdu "iekšzemē", jo tas ir vienkārši lieks. Komisija to atbalstīja.

Par trešo un ceturto daļu priekšlikumu nav.

Par piekto daļu ir deputāta Tomiņa priekšlikums — piektās daļas 5.punkta palīgteikumu izteikt precizākā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, kā arī atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu panta piektajā daļā vardus "iekšzemē reģistrēta persona" aizstāta ar vārdiem "Latvijas Republikā reģistrēta persona", Jo šeit ir runa par uzņēmumiem vai fiziskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par sesto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums vārdus "ārzemju firmu" aizstāt ar attiecīgajiem tekstā lietotajiem precīzajiem terminiem — "ārvalstu fizisko un juridisko personu". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par panta ceturto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums sakārtot panta juridisko noformējumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 2.nodaļa. "Izņēmuma atvieglojumi." 5.pants. Šeit ir vairāki priekšlikumi, kuri ir atbalstīti un iestrādāti komisijas priekšlikumā. Tātad tie ir deputātes Počas priekšlikums un Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums. Divi priekšlikumi. Būtiskākais no tiem ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums." Ar pievienotās vērtības nodokli neapliek..." vecajā redakcijā bija "budžeta institūcijas". Pēc tam uzskaitījums, kādu budžeta institūciju pakalpojumi netiek aplikti. Tautsaimnieku politiskā apvienība uzskatīja, ka šādi pakalpojumi nebūtu apliekami ar pievienotās vērtības nodokli neatkarīgi no šo institūciju pakļautības. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja un ir sagatavojusi precīzāku redakciju, kas jums šeit ir redzama kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

A.Poča. Tad par panta 2.apakšpunktu ir deputātes Laviņas priekšlikums 2.punktu izteikt šādā redakcijā. "Mācību maksa valsts akreditētās privātās mācību iestādēs". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet faktiski ne tādā redakcijā. Šeit nav precīzi uzrakstīts. Tas ir iestrādāts jau tikko atbalstītajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā 4.apakšpunktā, ka netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli izglītības iestāžu pakalpojumi. Tātād praktiski tā būs arī šī maksa par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, tātad izglītības (mācību) procesu.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Pieņemts.

A.Poča. 3.apakšpunkts. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmais ir deputātes Počas priekšlikums no šīs otrā lasījuma redakcijas svītrot vārdus, tas ir, šīs daļas pēdējo palīgteikumu — "kā arī no valsts budžeta finansētos kultūras pieminekļu glābšanas darbus". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Es jums gribu arī nedaudz motivēt, kāpēc šis priekšlikums tika atbalstīts. Ja tiek veikta finansēšana... ja kultūras pieminekļu glābšanas darbus veic budžeta institūcija, tā automātiski nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, kā mums šajā likumā jau ir noteikts agrāk. Savukārt, ja šos kultūras pieminekļu glābšanas darbus veic kāda uzņēmējsabiedrība, viņa neapšaubāmi ieguldīs šeit līdzekļus, lai iegādātos gan invetāru, gan , teiksim, pašus šos materiālus un tamlīdzīgi. Un tā ir ieinteresēta būt par apliekamo personu, lai, realizējot savu pakalpojumu varbūt budžeta institūcijai, tā varētu saņemt attiecīgos priekšnodokļus, tas ir, ja viņai parādās šis negatīvais saldo.

Sēdes vadītājs. Deputāte Folkmane, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam - Pauls Putniņš. Atklājam debates par šo priekšlikumu.

I.Folkmane (TPA). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tomēr lūgtu cienījamo Saeimu atbalstīt priekšlikumu saglabāt papildinājumu, kas šajā trešajā punktā tika iebalsots otrajā lasījumā. Un tas skan tā: " kā arī no valsts budžeta finansētos kultūras pirminekļu glābšanas darbus". Tātad tos neapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Un sakarā ar to, ka deputātes Počas priekšlikums bija svītrot šo normu, es gribu paskaidrot kāpēc mēs tomēr uzturam arī komisijā šo priekšlikumu, lai finansētu kultūras pieminekļu glābšanas darbus. 22.decembrī, kad mēs šajā zālē apstiprinājām valsts budžetu 1995.gadam, pieminekļu glābšanas darbiem tika lūgti 2,5 miljoni latu šiem darbiem. Taču balsojumā tika panākti tikai 200 tūkstoši. Tātad šī summa ir krietni par mazu, lai varētu glābt un uzturēt visus tos kultūras pirminekļus Latvijā, kuri šobrīd prasa pēc palīdzības. Tas ir, jumti, pamati un tā tālāk. Bet, ja šī iedalītā summa - 200 tūkstoši latu, tiek aplikta vēl ar 18 procentu nodokli, dabiski, ka paliek tikai reāli 182 tūkstoši. Tātad vēl šī summa samazinās. Tāpēc lūgums atbalstīt šo prasību - nesvītrot šo normu un atstāt tā, kā bija otrajā lasījumā. Nobalsot, ka finansējums no valsts budžeta kultūras pieminekļu glabšanas darbiem tiek atstāts.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

Turpinājums nākamajā numurā

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Veidojas jau faktiski diezgan tāda odioza situācija attiecībā uz šo nodokli. Kāpēc? Pievienotās vērtības nodoklis ir ārkārtīgi sarežģīta kategorija, un arī speciālisti savā starpā kādreiz sastrīdās gluži par lietas būtību. Izrādās, ka tur ir diferencēšanās iespēja, kurā gadījumā ir izdevīgas atlaides pievienotās vērtības nodokļa sakarā un kurā ne. Bet mūs mulsina, un tieši mūsu komisija ar to visvairāk saskarās, ka, lūk, ieintersēti šā nodokļa atlaidēs ir tieši šie lietas darītāji. Un šajā gadījumā Kultūras pieminekļu inspekcijas vadība Dambja kunga personā, šajā gadījumā Kultūras ministrijas ekonomikas nodaļa. Kāpēc tās tā ir? Kur ir tas izdevīgums, kāpēc viņi alkst, lai šis nodoklis tiktu atlaists likumā noteiktā kārtībā? Mēs ļoti daudz konstultējāmies, arī faktiski visu starpbrīdi šeit ziedojām, ar Kodoliņa kungu un Počas kundzi, lai vēlreiz šo jautājumu iztirzātu. Kāpēc kino ļaudis, teiksim,