|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumi Nr. 232 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2023., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/op/2023/90.21
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr. 233Pārtikas uzņēmumā izmantojamā dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība Vēl šajā numurā12.05.2023., Nr. 90 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 232 Pieņemts: 09.05.2023. OP numurs: 2023/90.21 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 18 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 232
Rīgā 2023. gada 9. maijā (prot. Nr. 25 24. §)
Izdoti saskaņā ar
Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5. panta 3.1 un ceturto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.; 2017, 87., 189., 249. nr.; 2018, 68., 123. nr.; 2019, 114., 206. nr.; 2020, 74A., 242. nr.; 2021, 66. nr.; 2022, 34., 248. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums 2023. gadam ir 26 500 000 euro, un no tiem piešķir:
3.1. 11 608 520 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem;
3.2. 560 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;
3.3. 800 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi;
3.4. 276 000 euro – digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē;
3.5. 7 724 000 euro – ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai;
3.6. 2 000 000 euro – selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu;
3.7. 3 531 480 euro – 2022. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam kredītprocentu daļējai dzēšanai."
2. Izteikt 7.1 punktu šādā redakcijā:
"7.1 Informāciju par izmaksāto de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) atbalsta saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas. Pieejamību dokumentiem, kas saistīti ar piešķirto atbalstu saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – regula 2022/2472), atbalsta saņēmējs nodrošina vismaz 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas."
3. Izteikt 7.2 punktu šādā redakcijā:
"7.2 Ja pārkāptas regulas 2022/2472 prasības, Lauku atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam atmaksāt Lauku atbalsta dienestam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu. Ja pārkāptas Komisijas regulas Nr. 1407/2013, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 prasības, Lauku atbalsta dienests atbalsta saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam visu atbalsta pasākumā saņemto komercdarbības atbalstu. Atbalsta summu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu."
4. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, Lauku atbalsta dienests vērtē pretendenta atbilstību regulas 2022/2472 1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem."
5. Svītrot 9. punktu.
6. Svītrot 9.1 punktu.
7. Izteikt 10.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"10.1. ja atbalsta pretendentam ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process vai ja atbalsta pretendents atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru. Nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējam pēc kreditora pieprasījuma nav piemērota maksātnespējas procedūra, pārbauda, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu;".
8. Izteikt 10.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"10.5. ja uz pretendentu attiecas regulas 2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums, – šo noteikumu IV2 nodaļā, 43.4. apakšpunktā un V1 nodaļā paredzēto atbalstu."
9. Izteikt 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.6. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā, kā arī 14. punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteikto atbalsta apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktu;".
10. Izteikt 11.9. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.9. datus par izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajiem atbalsta pasākumiem, ievērojot regulas 2022/2472 13. panta, Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punkta, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 6. panta 4. punkta un Komisijas regulas Nr. 717/2014 6. panta 4. punkta nosacījumus;".
11. Izteikt 11.12. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.12. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 pieņem attiecīgi līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktā un 8. pantā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;".
12. Izteikt 11.13. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.13. informāciju par piešķirto atbalstu, ko piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, publicē saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un 3. punktu."
13. Izteikt 13.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.1.2. ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabošanu – vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegādi;".
14. Svītrot 13.1.6. apakšpunktu.
15. Svītrot 14.1 punktu.
16. Izteikt 15.8. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.8. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz 2015. gada 24. aprīlim."
17. Izteikt 15.11.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.11.1. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;".
18. Izteikt 15.11.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.11.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;".
19. Papildināt ar 15.11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.11.5. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;".
20. Izteikt 15.12. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, īstenojot:
15.12.1. aizdevumu programmu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē;
15.12.2. lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu;
15.12.3. lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu."
21. Svītrot 16.1 punktu.
22. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Lai saņemtu šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
18.1. iesniegumu (1. pielikums);
18.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
18.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;
18.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro un kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto kredītprocentu vidējo likmi;
18.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošus dokumentus – pirkuma vai komersanta līgumu vai būvniecības līgumu un ar tiem saistītos maksājumu dokumentus – vai to kopijas, vai, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas;
18.6. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas par traktortehniku, piekabēm, lauksaimniecībā izmantojamiem tehnoloģiskiem agregātiem un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā no būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve, un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;
18.7. (svītrots ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209);
18.8. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta – būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota būves pārbūve, – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;
18.9. vaislas dzīvnieka izcelšanās sertifikāta kopiju, kā arī darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas;
18.10. par šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā minēto atbalstu – veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
23. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Lai saņemtu šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
19.1. iesniegumu (2. pielikums);
19.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
19.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
19.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda faktiski samaksāto kredītprocentu vidējo likmi;
19.5. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
24. Izteikt 25.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.4. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz 2015. gada 24. aprīlim;".
25. Izteikt 25.11.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.11.1. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;".
26. Izteikt 25.11.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.11.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;".
27. Papildināt ar 25.11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.11.5. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;".
28. Izteikt 25.12. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, īstenojot:
25.12.1. aizdevumu programmu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē;
25.12.2. Lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu."
29. Izteikt 28. punktu šādā redakcijā:
"28. Lai saņemtu šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
28.1. iesniegumu (3. pielikums);
28.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
28.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;
28.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;
28.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (3. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu);
28.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par kravas autotransportu un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve;
28.7. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;
28.8. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta – būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota pārbūve, – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;
28.9. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)."
30. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:
"29. Lai saņemtu šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
29.1. iesniegumu (4. pielikums);
29.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
29.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
29.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;
29.5. kooperatīvās sabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, valdes izziņu par īstermiņa aizdevuma izmantošanas mērķi;
29.6. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
31. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"IV. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi".
32. Izteikt 33. punktu šādā redakcijā:
"33. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi un kam piešķirts:
33.1. ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) aizdevums vai finanšu līzings jauna kravas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, ja ar to neveic komercpārvadājumus, jaunu lauksaimniecības produktu pārstrādes, zvejas vai akvakultūras produktu apstrādes būvju būvniecībai un esošu būvju pārbūvei, kā arī saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma, tostarp programmatūras, iegādei;
33.2. īstermiņa aizdevums un faktorings kredītprocentu daļējai dzēšanai apgrozāmajiem līdzekļiem."
33. Izteikt 34.1 punktu šādā redakcijā:
"34.1 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 piešķir pretendentam, kas atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai saskaņā ar regulas 2022/2472 I pielikumā noteikto klasifikāciju un kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.7, grupa 10.52 un grupa 11.07 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilpumprocentiem), grupa 10.3, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 20041091 un 20052010, grupa 10.41, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 1518, un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi."
34. Izteikt 34.2 punktu šādā redakcijā:
"34.2 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 piešķir pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos un neatbilst regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.52 un grupa 10.51 –, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502 un tiek nodrošināta regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpilde."
35. Izteikt 34.4 punktu šādā redakcijā:
"34.4 Atbalstu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir pretendentam, ja tas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 03 vai grupa 10.2, vai grupa 10.41 – saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktā minēto prasību izpildi."
36. Izteikt 35.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"35.3. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz 2015. gada 24. aprīlim."
37. Izteikt 35.11.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"35.11.1. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;".
38. Izteikt 35.11.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"35.11.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;".
39. Papildināt ar 35.11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"35.11.5. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;".
40. Izteikt 35.12. apakšpunktu šādā redakcijā:
"35.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajiem aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, īstenojot:
35.12.1. aizdevumu programmu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē;
35.12.2. Lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu."
41. Izteikt 36.2 punktu šādā redakcijā:
"36.2 Pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004, 41. pantā. Ja pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi, atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – Padomes regula Nr. 508/2014), ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta Padomes regulas Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu."
42. Izteikt 38. punktu šādā redakcijā:
"38. Lai saņemtu šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
38.1. iesniegumu (5. pielikums);
38.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
38.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;
38.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;
38.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (5. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu);
38.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par kravas autotransportu un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve;
38.7. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;
38.8. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta – būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota pārbūve, – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;
38.9. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
43. Izteikt 39. punktu šādā redakcijā:
"39. Lai saņemtu šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
39.1. iesniegumu (6. pielikums);
39.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
39.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
39.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;
39.5. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
44. Papildināt ar IV2 nodaļu šādā redakcijā:
"IV2. Atbalsts digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē
41.8 Atbalsta mērķis ir pilnveidot digitālo platformu, lai lauksaimniecības produktu un pārtikas ražotājiem paplašinātu tās izmantošanas iespējas konkurētspējas stiprināšanai visā pārtikas ķēdē (turpmāk – digitālā platforma).
41.9 Atbalstu digitālās platformas pilnveidei piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, ievērojot tās 24. panta 3. punkta un 6. punkta "a" apakšpunkta nosacījumus.
41.10 Atbalstu 276 000 euro apmērā piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 24. panta 2. punkta "b" apakšpunktā un 5. punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām 100 procentu apmērā pretendentam, kas atbilst šo noteikumu 45.11. apakšpunktā minētajām prasībām.
41.11 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (6.1 pielikums) un detalizētu izdevumu tāmi par plānotajām izmaksām.
41.12 Lauku atbalsta dienests pēc šo noteikumu 41.11 punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredz priekšapmaksu 90 procentu apmērā no izdevumu tāmē norādītās kopējās summas un termiņu, līdz kuram atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā starppārskatu, lai saņemtu atlikušo papildu maksājumu 10 procentu apmērā pasākumu turpināšanai. Starppārskats satur informāciju par jau īstenotajiem pasākumiem un informāciju par tiem pasākumiem, kurus plānots īstenot līdz nākamā gada 1. oktobrim.
41.13 Par šo noteikumu 41.10 punktā minētajām attiecināmajām izmaksām pretendents līdz nākamā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu atbilstoši šo noteikumu 41.11 punktā minētajai izdevumu tāmei, kā arī pievieno informāciju par digitālās platformas lietotāju skaitu atbilstoši regulas 2022/2472 III pielikumā norādītajai informācijai.
41.14 Lauku atbalsta dienests pēc šo noteikumu 41.13 punktā minēto dokumentu saņemšanas veic galīgo norēķinu."
45. Izteikt 42.1 punktu šādā redakcijā:
"42.1 Atbalstu lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472."
46. Izteikt 43.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"43.3. datubāzes un digitālās sistēmas izstrādei, biroja un laboratorijas tehnikas un aprīkojuma iegādei;".
47. Izteikt 43.4.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"43.4.1. saskaņā ar regulas 2022/2472 38. panta 7. punktu;".
48. Izteikt 43.4.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"43.4.2. šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktā minētajam pētījumam, arī datortehnikas un programmatūras iegādei un darba samaksai, tai skaitā nodokļu samaksai, – līdz 85 procentiem no tāmē paredzētās kopējās summas."
49. Izteikt 43.1 punktu šādā redakcijā:
"43.1 Atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta 10. punktam atbalsts nepārsniedz 100 procentu no šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar sadarbību un pētniecības pasākumiem."
50. Izteikt 44. punktu šādā redakcijā:
"44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta nosacījumiem, un tas ir paredzēts:
44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētos pārejošos pētījumus;
44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39. un 40. punktā minētos pētījumus."
51. Papildināt ar 45.14. apakšpunktu šādā redakcijā:
"45.14. nodrošina valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju par lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari, dzīvniekiem, ciltsdarbu un dzīvnieku veselību (veterināriju) atbilstoši attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īsteno valsts, Eiropas Savienības un starptautisko politiku lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares, kā arī dzīvnieku audzēšanas, ciltsdarba un dzīvnieku veselības (veterinārijas) jomā un īsteno valsts politiku attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu un šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijām."
52. Izteikt 45.11. apakšpunktu šādā redakcijā:
"45.11. atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas definīcijai saskaņā ar regulas 2022/2472 2. panta 50. punktu;".
53. Papildināt ar 45.13. apakšpunktu šādā redakcijā:
"45.13. nodrošina regulas 2022/2472 38. panta 8. un 9. punkta nosacījumu ievērošanu."
54. Izteikt 48.1 punktu šādā redakcijā:
"48.1 Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētā atbalsta izmaksas ir attiecināmas, ja tās bijušas pēc iesnieguma iesniegšanas vai pēc regulas 2022/2472 38. panta 3. punktā minētās informācijas publicēšanas par attiecīgo zinātnes projektu."
55. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:
"49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un šo noteikumu 8. pielikumam pievieno izdevumu tāmi."
56. Izteikt 50.1 punktu šādā redakcijā:
"50.1 Atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienestam paziņo par izmaiņām izdevumu tāmē pirms plānoto darbību uzsākšanas. Ja kādā no tāmes izmaksu pozīcijām grozījumu apmērs pārsniedz 10 procentu no kopējās tāmes summas, nepieciešams Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta saskaņojums."
57. Izteikt 51. punktu šādā redakcijā:
"51. Ja uz šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minētajiem pētījumiem piesakās vairāki izpildītāji, Lauku atbalsta dienests izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem (10. pielikums) un mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Ja uz vienu pētījumu pretendē vairāki izpildītāji, atbalstu piešķir izpildītājam, kas saņēmis lielāko punktu skaitu. Ja vairāki izpildītāji saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbalstu piešķir izpildītājam, kas pirmais iesniedzis iesniegumu."
58. Izteikt 52.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"52.2. pienākumu šo noteikumu 7. pielikumā minēto pētījumu izpildītājam pēc pētījuma pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā attiecīgā pētījuma pārskatu ievietot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumu datubāzē."
59. Papildināt ar V1 nodaļu šādā redakcijā:
"V1. Atbalsts selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu
52.3 Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju kolekciju uzturēšanu, priekšselekciju, hibridizāciju, sākotnējo selekciju un selekcijas materiāla novērtēšanu (turpmāk – selekcijas programma), lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģijas.
52.4 Atbalstu sniedz saskaņā ar regulu 2022/2472.
52.5 Atbalstu par attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar pētniecības pasākumiem, piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta 7. punktam, nepārsniedzot 100 procentu no attiecināmajām izmaksām.
52.6 Atbalsts paredzēts:
52.61. selekcijas programmas kolekciju uzturēšanai;
52.62. priekšselekcijai;
52.63. hibridizācijai un sākotnējai selekcijai;
52.64. selekcijas materiāla – līniju, klonu, hibrīdu un citu selekcijas materiālu veidu (turpmāk – līnijas) – novērtēšanai, lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu integrēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju;
52.65. līniju novērtēšanai, lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas;
52.66. perspektīvo līniju sagatavošanai reģistrācijai.
52.7 Atbalstu piešķir pretendentam, kas:
52.71. atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas definīcijai saskaņā ar regulas 2022/2472 2. panta 50. punktu un nodrošina regulas 2022/2472 38. panta 8. un 9. punkta nosacījumu ievērošanu;
52.72. ir reģistrēts Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā;
52.73. saskaņā ar savas institūcijas nolikumu vai statūtiem nodarbojas ar šo noteikumu 12. pielikumā minēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju sugu selekciju, veidojot jaunas šķirnes, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās audzēšanas tehnoloģijas.
52.8 Šo noteikumu 52.6 punktā minētā atbalsta pasākumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās pēc iesnieguma iesniegšanas vai pēc regulas 2022/2472 38. panta 3. punktā minētās informācijas publicēšanas par attiecīgo atbalsta pasākumu.
52.9 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz:
52.91. iesniegumu (11. pielikums);
52.92. selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai, kurā ietverti šo noteikumu 12. pielikumā minētie izcenojumi.
52.10 Par šo noteikumu 52.6 punktā minēto atbalstu:
52.101. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda pretendenta atbilstību šo noteikumu 52.7 punktā minētajām prasībām un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredz šādus nosacījumus:
52.101.1. priekšapmaksu 80 procentu apmērā;
52.101.2. 20 procenti no atbalsta summas tiek samaksāti pēc starppārskata iesniegšanas (starppārskatu Lauku atbalsta dienestā iesniedz līdz kārtējā gada 1. septembrim);
52.101.3. noslēguma pārskats tiek iesniegts līdz kārtējā gada 15. decembrim;
52.101.4. pretendentam, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, izmaksātajā atbalsta summā kā attaisnotos izdevumus ietver pievienotās vērtības nodokli;
52.102. pretendents:
52.102.1. savā tīmekļvietnē kārtējā gadā publicē regulas 2022/2472 38. panta 3. punktā minēto informāciju;
52.102.2. sagatavo pārskatu par selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai un līdz nākamā gada 1. februārim iesniedz to Zemkopības ministrijā;
52.102.3. vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 52.102.2. apakšpunktā minētā pārskata iesniegšanas atbalsta pasākuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē un nodrošina atbalsta pasākuma rezultātu pieejamību piecu gadu laikā no to publicēšanas dienas.
52.11 Par selekcijas materiāla postījumiem, kā arī par šo noteikumu 52.92. apakšpunktā minētās programmas iespējamo neizpildi pretendents triju darbdienu laikā pēc attiecīgā notikuma konstatēšanas rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu."
60. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
61. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
62. Izteikt 6.1 pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
63. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).
64. Izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums).
65. Papildināt ar 11. pielikumu (6. pielikums).
66. Papildināt ar 12. pielikumu (7. pielikums).
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Zemkopības ministrs D. Šmits
1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 9. maija
noteikumiem Nr. 232
"5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;
4) īpašumtiesību apliecinājumu;
5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;
6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa)."
2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 9. maija
noteikumiem Nr. 232
"6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;
4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu."
3. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 9. maija
noteikumiem Nr. 232
"6.1 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) klienta vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) pasākuma mērķi, uzdevumus, aktualitāti un nozīmīgumu;
4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu."
4. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 9. maija
noteikumiem Nr. 232
"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
|
Nr. |
Nosaukums |
Darba uzdevumi |
Finansējums (euro)* |
Izpildītājs |
Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments |
|
1. |
Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības | 1.1. novērtēt lapu slimību attīstību
ziemāju (kviešu un rudzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski.
Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un
piengatavības laikā; 1.2. novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā; 1.3. novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas; 1.4. izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā graudaugu šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski |
17 000 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
2. |
Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam | 2.1. Latvijas lauksaimniecības
sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) uzturēšana – aktualizācija un
uzlabojumu veikšana; 2.2. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošus rādītājus; 2.3. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas izmaiņām; 2.4. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem 2022. gadā; 2.5. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku; 2.6. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī; 2.7. pārrakstīt modeļa skriptu sakarā ar jaunākās RStudio versijas (2022.07+) iznākšanu; 2.8. pārskatīt R Shiny kodu sakarā ar R un Shiny jaunākās versijas izmantošanu; 2.9. paplašināt to rādītāju sarakstu, ko būtu iespējams eksportēt no modeļa tīmekļvietnes; 2.10. SEG emisiju aprēķinu rokasgrāmatas sagatavošana; 2.11. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanai par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm; 2.12. tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā |
80 000 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
3. |
Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā | 3.1. iegūt korektu informāciju par
lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi
virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 3.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī; 3.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī; 3.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) – ne retāk kā reizi mēnesī; 3.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem; 3.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem; 3.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī; 3.5. veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē; 3.6. uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām; 3.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem |
56 100 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
4. |
Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana | 4.1. raksturot pasējas auga izmantošanas
ietekmi uz SEG emisijām (LBTU): 4.1.1. turpināt CO2, CH4 un N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas augu; vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un bez tā; 4.1.2. turpināt pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmes uz SEG emisijām raksturošanu izpētes teritorijā, kuru apsaimnieko LLU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām; 4.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem; 4.2. izvērtēt Eiropas Komisijas priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai (Silava): 4.2.1. sagaidāmo ES likumdošanas priekšlikumu izvērtēšana saistībā ar ZIZIMM sektora inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi; 4.2.2. izvērtēt klimata pārmaiņu mazināšanas darbības, kas īstenojamas kā oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumi, un sagatavot to pamatojumu atbilstoši esošajam zināšanu līmenim; 4.3. iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām, SEG emisijām no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām palieņu augsnēs (Silava un AREI): 4.3.1. turpināt 2022. gadā uzsākto empīrisko datu ieguvi augsnes heterotrofās elpošanas, CH4 un N2O emisiju no augsnes un oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai trijos zālājos un uzsākt empīrisko datu ieguvi trijās sējplatībās, tai skaitā, balstoties uz literatūras datiem, novērtēt oglekļa ienesi ar kūtsmēsliem ganībās un no kūtsmēslu krātuvēm; 4.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem, tai skaitā CO2 emisiju un oglekļa ieneses faktorus organiskām vielām bagātās augsnēs; 4.4. iegūt empīriskus datus par iepriekš aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus. Pētījumā nosakāmi augsnes heterotrofās elpošanas, CH4 un N2O emisiju no augsnes, augsnes temperatūras un augsnes virskārtas mitruma rādītāji (Silava un AREI) |
70 261 |
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
Lauksaimniecības departaments |
|
5. |
Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā | 5.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību
izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU): 5.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs; 5.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju cēloņsakarības pētāmajās teritorijās; 5.2. meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LLU un LVMI "Silava"): 5.2.1. izmantojot 2020.–2021. gadā izstrādāto metodiku meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai, veikt grāvju klasifikāciju un tehniskā stāvokļa novērtējumu lauksaimniecības un mežu zemēs. Veikt grāvju klasifikāciju pēc to dziļuma un platuma; 5.2.2. veikt drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021. un 2022. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku; |
51 000 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
6. |
Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana | 6.1. Pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā
sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un
Latgales reģionos (kopā 7–8 lauka pupas sējumos); 6.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecība dažādos Latvijas reģionos; 6.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais monitorings Latvijas ābeļdārzos; 6.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos; 6.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un AAL atliekvielu noteikšana, ņemot vērā to botānisko sastāvu |
80 998 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
7. |
Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā | 7.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja,
ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi,
izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu
informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem
tīmekļvietnē; 7.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti; 7.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā |
20 000 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
8. |
Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte | 8.1. izveidot Latvijas lauksaimniecībā un
pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu savvaļas radinieku sarakstu un
atlasīt prioritārās sugas in situ saglabāšanai; 8.2. pabeigt izstrādāt ieteikumus Latvijas lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu saglabāšanai in situ; 8.3. pabeigt sugu deskriptoru sarakstu saskaņošanu ar citiem GeNBIS datubāzes partneriem (NordGen, Igaunija un ziemeļvalstis), lai varētu izveidot vienotu deskriptora sarakstu GeNBIS datubāzē; 8.4. turpināt Latvijas ģenētisko resursu deskriptora datu apkopošanu un ievadīšanu GeNBIS datubāzē. Saīsinājumi: NordGen (Nordic Genetic Resource Center) GeNBIS (Nordic Baltic Genebanks Information System) |
10 000 |
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
Lauksaimniecības departaments |
|
9. |
Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte | 9.1. ievākt bioloģisko materiālu no
Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem, lai uzsāktu
slaucamo govju un buļļu genoma analīzi pēc kvantitatīvajām (piena
produktivitātes, auglības, eksterjera pazīmēm) un kvalitatīvajām
(iedzimtās ģenētiskās slimības, kazeīna, tauku satura un apmatojuma
krāsas) pazīmēm; 9.2. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo apdraudēto šķirņu liellopu pāru atlasei, lai populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu un iespēju robežās paaugstinātu produktivitāti; 9.3. sadarbībā ar Cūku ciltsdarba centra speciālistiem apzināt ražojošo (vēl dzīvo) vietējās apdraudētās Latvijas baltās šķirnes cūku izcelšanās informāciju un izstrādāt šķirnes atjaunošanas vadlīnijas; 9.4. bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banku tīklā EUGENA |
28 000 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
10. |
Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums | 10.1. medus autentiskuma noteikšana, veicot
medus sastāvā esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas
(gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas
masspektrometrijas (mikro un makroelementi) metodēm. Pētījuma rezultātā
izveidotās datubāzes sastādīšana, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz
20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus
paraugiem; 10.2. medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas izcelsmes paraugos; 10.3. pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi |
30 000 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
11. |
Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu | 11.1. ievākt augu produktu, augsnes un
ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un
daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu
ievākšanas vietās; 11.2. ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu |
60 000 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
12. |
Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi | 12.1. kāpostu cekulkodes imago monitorings; 12.2. kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem; 12.3. kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu dārzeņu stādījumos; 12.4. citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings |
33 000 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
13. |
Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai | 13.1. noskaidrot esošo augu barības
elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk
audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm),
veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu
periodā (2021.–2024.), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto
mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022.–2025.); 13.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, kas tiks izmantota mēslošanas normatīvu izstrādei (2021.–2025.); 13.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021.–2025.); 13.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.–2022.); 13.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kur tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021.–2024.); 13.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.); 13.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas zināšanu pārnesei (2023.–2025.) |
50 000 |
Dārzkopības institūts |
Lauksaimniecības departaments |
|
14. |
Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi | 14.1. apkopot pieejamo informāciju par
ierasto praksi AAL lietojumā dažādos reģionos, dažāda lieluma
saimniecībās, dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL
lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas turpmākajam
AAL lietojuma samazinājumam; 14.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas regulatoriem, fungicīdiem, herbicīdiem; 14.3. sabiedrības un AAL lietotāju informēšana par optimālajiem smidzināšanas nosacījumiem kultūraugos, lietojot dažādu veidu smidzinājuma nonesi mazinošas sprauslas un labo lauksaimniecības praksi |
98 343 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
15. |
ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari | 15.1. ES regulējuma par ilgtspējīgu
ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu,
pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvs novērtējums
Taksonomijas regulējuma (Regula Nr. 2020/852 un uz tās pamata EK
pieņemtie deleģētie akti) kontekstā; 15.2. finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs novērtējums (Taksonomijas regulējuma kontekstā) uz lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm; 15.3. rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā |
26 000 |
Agroresursu un ekonomikas institūts |
Lauksaimniecības departaments |
|
16. |
Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu | 16.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos
noteiktu augu seku, kur visos izmēģinājuma lauciņos vienas sezonas
ietvaros tiek sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. – ziemas rapsis,
2022./2023. g. – ziemas kvieši, 2023. g. – starpkultūra, 2024. g. –
pupas, 2025. g. – vasaras mieži, 2026. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs,
1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu, 2027. g. – daudzgadīgo
zālaugu mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu); 16.2. izmantojot augsnes kaļķošanu, nodrošināt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot nekaļķotus, puses no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), nepieciešamās kaļķošanas devas (5,60 t/ha-1) un uzturošās kaļķošanas devas atkārtojumus lauciņos, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1). 2021. gadā veikta izmēģinājuma lauciņu kaļķošana atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos; 16.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot nemēslotus, pusi no ražas izneses nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos; 16.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas, t. sk. pH, kopējā slāpekļa, amonija–slāpekļa, nitrātu–slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu–fosfora koncentrācijas (mg l-1) un noplūdes (kg ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām; 16.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturs, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg); 16.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs); 16.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos |
13 200 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
17. |
Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos | 17.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai
saskaņā ar pētījuma metodiku: 17.1.1. slaucamo govju saimniecības; 17.1.2. gaļas liellopu saimniecības; 17.1.3. aitu saimniecības; 17.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku un ievākt sākotnējos datus un paraugus, veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku; 17.3. veikt ievākto paraugu testēšanu laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku; 17.4. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonjaka emisiju aprēķinu veicējiem |
45 000 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
18. |
Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums | 18.1. slāpekļa un fosfora savienojumu
zuduma novērtējums eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces
baseinu, mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no
meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes lietojuma veidu
īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem, mēslojuma līdzekļu izkliedes,
meliorācijas sistēmu klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Slāpekļa un
fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa mainības
tendences, izmantojot Mann-Kendall testu; 18.2. pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem novērtējums, t. sk. slāpekli saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas un kaļķošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku novietņu ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem; 18.3. HYPE modeļa pielietojums pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai, ietverot dažāda platuma buferjoslu ieviešanas gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem ietekmes novērtēšanu uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu; 18.4. secinājumu sagatavošana par nozīmīgākajiem slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošajiem dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Ieteikumu izstrāde par pasākumiem, kuri ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un mājdzīvnieku novietnēm |
55 000 |
** |
Lauksaimniecības departaments |
|
19. |
Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju | 19.1. izstrādāt metodiku KLP 2023.–2027.
gada ieguldījumu 4.1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas
samazinošajiem pasākumiem" ietekmes novērtēšanai uz klimata pārmaiņu
samazināšanu: 19.1.1. nepieciešamo indikatoru un noklusējuma (default) vērtību definēšana investīciju pasākumu ietekmes uz SEG un amonjaka emisiju samazināšanu novērtēšanai; 19.1.2. indikatoru ieguves vietu (LAD, VAAD datubāzes) identificēšana un sasaistes veidošana ar investīciju pasākumu ietekmes uz klimata pārmaiņu samazināšanu novērtēšanu; 19.2. informācijas un aprēķinu atjaunošana par SEG emisijas mazinošiem pasākumiem, kas iekļauti esošajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā: 19.2.1. esošo pasākumu pārskatīšana, aprēķinu aktualizēšana; 19.2.2. jaunu pasākumu izvērtēšana, to ietekmes novērtēšana uz SEG un amonjaka emisiju samazinājumu; 19.3. izveidot un aprakstīt aktualizētu un ar jauniem pasākumiem papildinātu Latvijas lauksaimniecības MACC 2030. gadam – aprēķini un MACC konstruēšana |
24 452 |
** |
Lauksaimniecības departaments |
|
20. |
Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos | 20.1. laboratorijas un lauka pētījumi auzu
un rudzu sējumos, pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai
noskaidrotu efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas
līdzekļus un veiktu pasākumu ekonomisko izvērtēšanu; 20.2. balstoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem un literatūras izpēti, veikt alternatīvo ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu; 20.3. patogēno sēņu daudzveidības izpēte auzu un rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas sistēmām |
75 000 |
** |
Lauksaimniecības departaments |
|
21. |
Herbicīda aizvietošanas iespējas cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās | 21.1. analizēt nezāļu ierobežošanas
alternatīvās metodes, veicot vides ietekmes un sociāli ekonomiskos
aprēķinus; 21.2. veikt CO2 izmešu mērījumus, izmantojot mehāniskās ierobežošanas metodes, lai noteiktu praktiski CO2 un NOx izmešus; 21.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas izmaiņām, lietojot tikai mehānisko ierobežošanu un augu maiņu |
80 000 |
** |
Lauksaimniecības departaments |
|
22. |
Increase – Intelektuālas pārtikas
pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas
sistēmām (INCREASE – Intelligent Collections of Food Legumes Genetic Resources for European Agrofood Systems https://www.pulsesincrease.eu/) |
22.1. pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu
datu pārvaldības un koplietošanas uzlabošana, izmantojot optimizētas
datubāzes un viegli pieejamus rīkus; 22.2. liela apjoma augstas kvalitātes genotipisko un fenotipisko datu iegūšana; 22.3. inteliģentu kolekciju izstrāde ģenētisko resursu daudzveidības izpētei un inovatīvu saglabāšanas pārvaldības pieeju izstrāde, veicot līdzdalības sabiedrības zinātnes eksperimentu; 22.4. jaunu zināšanu attīstīšana, piemēram, gēnu atklāšana vai genoma prognozēšana, kas ir viegli pieejamas, izmantojot tīmekļa meklēšanas un vizualizācijas rīku; 22.5. labākās prakses izstrāde, pārbaude un izplatīšana ģenētisko resursu dinamiskai pārvaldībai Eiropas un ārpus Eiropas institūcijās un iniciatīvās; 22.6. decentralizētu informācijas tehnoloģiju pieeju izstrāde datu apmaiņai |
10 000 |
** |
Lauksaimniecības departaments |
|
23. |
Dioksīnu un polihlordifenilu piesārņojuma līmeņa noteikšana Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos | 23.1. veikt dioksīnu un polihlordifenilu
daudzuma noteikšanu Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos (svaigpienā,
cūkgaļā, olās, Baltijas jūras zivīs un to produktos) (kopā vismaz 45
paraugi); 23.2. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, ņemot vērā Eiropas Komisijas plānotās izmaiņas dioksīnu un polihlordifenilu toksiskuma ekvivalences koeficientiem; 23.3. nosūtīt datus EFSA un sniegt priekšlikumus Latvijas nacionālajai pozīcijai par plānotajām izmaiņām ES normatīvajos aktos par dioksīniem un polihlordifeniliem |
26 660 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
24. |
Bioloģiskās sēklas pielietošanas nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo pasākumu izstrāde | 24.1. situācijas izpēte par ES valstīs
pastāvošo laukaugu šķirņu izpētes datubāzu un līdzvērtīgu šķirņu
sarakstu darbību un nozīmi, ierobežojot bioloģiskajā lauksaimniecībā
atļauju izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai; 24.2. informācijas apkopošana par valstī veiktajiem laukaugu šķirņu izmēģinājumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā, tīmeklī pieejamā informācija, sarunas ar uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās sugas: ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi; 24.3. bioloģisko lauksaimnieku nebioloģiskās sēklas atļauju pieprasījumos iekļauto laukaugu šķirņu un izvēles pamatojuma izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana izsniegto atļauju samazināšanai; 24.4. informācijas izvērtēšana par bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotajām populārākajām šķirnēm valstīs ar līdzīgiem augšanas apstākļiem un atsevišķu laukaugu sugu šķirņu izvēle pētījumam Latvijā; 24.5. šķirņu salīdzinājuma pētījumu iekārtošana un veikšana izvēlēto laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus atbilstošākos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme, Latgale). Pētāmās sugas: ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi; 24.6. izvērtēt iespējas un izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu bioloģiskajā saimniekošanā datubāzes modeli; 24.7. izstrādāt ieteikumus kritēriju izvēlei, kas laukaugu šķirnes grupētu pēc līdzvērtīgām pazīmēm, ņemot vērā izmantošanu un/vai audzēšanas prasības, viedokļa saskaņošanai iesaistot ieinteresētās institūcijas, organizācijas un interesentus organizētos semināros |
60 000 |
** |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
25. |
Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās diētas (Total diet study) pētījumu pieejas izmēģinājumpētījums (pilotēšana) | 25.1. pārtikas patēriņa datu iegūšanas
metodoloģijas atjaunošana, pārtikas pagatavošanas datu iegūšanas
metodoloģijas sagatavošana, adaptēšana kopējās diētas pētījumu pieejai
un pilotēšana; 25.2. pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju. Patēriņa datus paredzēts iegūt vecuma grupās no 3–75 gadiem; 25.3. kopējās diētas pētījuma paraugu iegūšana, sagatavošana, analīzes; 25.4. pētījuma datu analīze, gala ziņojuma un publikācijas sagatavošana, pārtikas piesārņotāju riska izvērtējums, balstoties uz kopējās diētas pētījuma paraugu analītiskajiem datiem, salīdzinājums ar regulārajā monitoringā iegūto datu rezultātiem, rekomendāciju izstrāde turpmākai kopējās diētas pieejas izmantošanai riska izvērtējumu veikšanā |
46 000 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
26. |
Metodikas un formulas izstrāde zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību gadījumā | 26.1. zaudējumu kompensācijas pozīcijas
valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām; 26.2. katras zaudējumu kompensācijas pozīcijas apmēra aprēķināšanas metodika un formula; 26.3. dzīvnieku tirgus vērtības aprēķināšanas formula un metodika, kas saskaņota ar lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku audzētāju nevalstiskajām organizācijām (NVO); 26.4. sabiedrības informēšana par zinātniskā projekta rezultātiem un to pielietojumu |
50 000 |
** |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
27. |
Par veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību | 27.1. valstī īstenotās zāļu cenu politikas
ietekme uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu
pieejamību; 27.2. PVN atšķirīgo likmju finansiālās ietekmes salīdzinājums uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību; 27.3. analīze par iespējamu atšķirīgu PVN likmju ietekmi uz valsts budžetu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem); 27.4. PVN likmes izmaiņu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem) ietekme uz pārtikas cenām |
25 000 |
** |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
28. |
Ģenētiski modificētu augu neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO vispārīgo uzraudzību | 28.1. izvēlēties metodes Latvijas vides
monitoringam atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei; 28.2. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu; 28.3. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās teritorijās (ostu apkārtne, dzelzceļa kravu pārkraušanas vietas, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtne u. c.); 28.4. sadarbībā ar VAAD, kurš veic lauku apsekojumus vietās, kur 2021. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar sēklām, kas bija piesārņotas ar GT73, ievākt rapša augu paraugus; 28.5. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu klātbūtni apvienotajos paraugos un nepieciešamības gadījumā identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālajos paraugos; 28.6. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam nepieciešamības gadījumā izmantot sekvencēšanas metodes; 28.7. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus sēklās un augu pavairojamajā materiālā mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē, kā arī online vietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu atlases stratēģiju, pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem |
65 000 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
29. |
Vadlīniju izstrāde par dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes novērtēšanai | 29.1. sagatavot vienotas dzīvniekveselības
apmeklējumu vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem
sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos; 29.2. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kurus nepieciešams ņemt vērā, lai definētu optimālo dzīvniekveselības apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku turēšanas objektos; 29.3. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas objektiem, kurus būtu nepieciešams iekļaut to objektu sarakstā, kuros atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir obligāti jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi; 29.4. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu veidlapu; 29.5. ieviest pilotprojektu, lai izvērtētu sagatavoto vadlīniju efektivitāti |
8 000 |
** |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
30. |
Lauksaimniecības statistikas modernizācija | 30.1. cenu un indeksu statistikas
sagatavošanas modernizācija – izstrādāt metodes un modernizēt datu
vākšanu, apstrādi un analīzi; 30.2. lauksaimniecības ekonomisko pārskatu avotu un aprēķināšanas metožu kvalitātes novērtējums, datu kvalitātes modernizēšana un uzlabošana, projekta ietekmes novērtējums |
9 820 |
** |
Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
|
31. |
Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā izraisītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas nozari novērtējums un metodikas izstrāde tirgus krīžu ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas izmaksām un ieņēmumiem novērtēšanai | 31.1. novērtēt Krievijas militārā iebrukuma
Ukrainā radīto ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas
ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus
konjunktūras u. c. aspektiem; 31.2. izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām |
95 000 |
** |
Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
|
32. |
Lauku saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīze | 32.1. saimniecību ieņēmumu un izmaksu
struktūras analīze; 32.2. saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā; 32.3. saimniecību finanšu rādītāju, tostarp rentabilitātes, analīze. Saimniecību ieguldījumu un pieejamo finansēšanas resursu analīze; 32.4. lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģijas pilnveidošana un starppatēriņa vērtības aprēķins pa lauksaimniecības nozarēm – graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti |
60 000 |
** |
Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
|
33. |
Pārtikas lielveikalu darba laika diversifikācijas ieviešanas ietekme uz pārtikas piegādes ķēdi | Novērtēt pārtikas lielveikalu darba laika
ierobežojumu ietekmi uz: 33.1. mazumtirdzniecības nozari, īpašu uzmanību pievēršot mazumtirgotāju tirgus daļu potenciālajām izmaiņām; 33.2. maziem un vidējiem lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem, tai skaitā to produkcijas realizācijas iespējām mazumtirdzniecības sistēmā noteiktos laika periodos, kā arī izvērtējot, vai šādas izmaiņas veicinātu īso pārtikas piegādes ķēžu attīstību; 33.3. patērētāju iepirkšanās paradumiem un to ietekmi uz priekšrocību radīšanu mazajiem un vidējiem lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem produkcijas realizācijā |
30 000 |
** |
Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
|
34. |
Zemes funkcionālās izmantošanas modeļa pilnveide | 34.1. izveidot zemes funkcionālās
izmantošanas telpisko modeli ar vienotu struktūru dažādiem sektoriem,
par bāzi izmantojot LandUp modeli; 34.2. aktualizēt aprēķinos izmantojamus vienādojumus; 34.3. paātrināt modeļa darbību dinamisko aprēķinu veikšanai nākotnē; 34.4. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī ar zemi saistīto enerģijas ražošanu (vēja enerģijas ražošanu, iespēju robežās – saules enerģijas ražošanu); 34.5. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī ieguves rūpniecības nozares nozīmīgākus sektorus |
80 000 |
** |
Meža departaments |
|
35. |
Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem | 35.1. sagatavot informāciju un nodot lēmumu
pieņēmējiem Latvijā un ieinteresētajām pusēm; 35.2. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt informāciju Eiropas Komisijai (DG CLIMA vai DG ENVI, vai DG AGRI); 35.3. ierīkot parauglaukumus; 35.4. analizēt attālās izpētes datus |
50 000 |
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
Meža departaments |
|
36. |
Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums | 36.1. integrēt augsnes oglekļa aprites
vienādojumus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā
ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos
un izstrādāt darbību datus oglekļa ieneses ar augu atliekām
raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs
izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus; 36.2. novērtēt dabas atjaunošanas regulas iespējamās ietekmes uz ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā efektivitāti un sagatavot priekšlikumus kompensējošu pasākumu īstenošanai; 36.3. sagatavot ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā un dabas atjaunošanas regulas iespējamo ietekmi kompensējošo pasākumu sociāli ekonomisko vērtējumu, tai skaitā ietekmi uz nodarbinātību, tehniskā nodrošinājuma un izmaksu analīzi; 36.4. raksturot aizstāšanas efektu ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamām darbībām SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā; 36.5. attīstīt modelēšanas instrumentu un programmnodrošinājumu darbību (scenāriju) ietekmes novērtēšanai un prognozēšanai, tai skaitā mežaudžu līmenī: 36.5.1. attīstīt uz attālās izpētes (LIDAr) datiem un meža resursu monitoringa parauglaukumu informāciju balstītu mikroaudžu interpretācijas un modelēšanas sistēmu; 36.5.2. veikt zinātniskās kompetences atbalstam nepieciešamos aprēķinus; 36.6. aktualizēt informatīvā ziņojuma projektam par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti pamatinformāciju (SEG emisiju un CO2 piesaistes faktisko situāciju un iespējamos scenārijus) |
115 000 |
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
Meža departaments |
|
37. |
ZIZIMM mērķu sasniegšanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde, optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā finansējuma prognoze | 37.1. sagatavot informāciju par pasākumiem
zemes apsaimniekošanai Latvijā klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu
sasniegšanai; 37.2. sagatavot pasākumu izvērtējumu, ietverot pasākuma darbības aprakstu, izmaksas, ietekmi uz nodarbinātību, ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un SEG ieguvumu; 37.3. noteikt pasākumu limitus un iespējamos riskus; 37.4. veikt pasākumu salīdzinājumu |
100 000 |
** |
Meža departaments |
|
38. |
Ilgtspējīgas pārtikas ražošanas sistēmas un to radītās iespējas konkurētspējīgas pārtikas ražošanai Latvijas uzņēmumos | 38.1. raksturot aktuālās pasaules pārtikas
tirgus tendences ilgtspējīgas pārtikas ražošanas jomā; 38.2. analizēt pircēju pārtikas produktu izvēles kritērijus, t. sk. ilgtspējas kritēriju nozīmīgumu produktu izvēlē; 38.3. izpētīt prognozes ilgtspējīgas pārtikas tirgus attīstībai; 38.4. izvērtēt pārtikas, tostarp ilgtspējīgas pārtikas, ražošanas iespējas Latvijas pārtikas nozares uzņēmumos |
50 000 |
** |
Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
|
39. |
Mazumtirgotāju līdzdalības analīze piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas attīstībā | 39.1. veikt tirdzniecības plauktu auditu
vadošajos tirdzniecības tīklos ar lielāko apgrozījumu un plašāko
produktu sortimentu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā; 39.2. veikt segmentāciju pēc ražotāja un zīmola, noteikt galvenos spēlētājus (ražotāji, zīmoli) pēc izvietošanas plauktā, to procentuālo plaukta sadalījumu, Latvijas ražotāju īpatsvaru un produkcijas cenu segmentāciju; 39.3. analizēt un novērtēt Latvijas piena produktu ražotāju pozīcijas Baltijas valstu mazumtirdzniecības ķēdēs |
24 000 |
** |
Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
|
40. |
Latvijā audzētu saulespuķu attīstības perspektīvas | 40.1. izpētīt saulespuķu eļļas tirgus
attīstības tendences; 40.2. organizēt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu agrīno hibrīdo saulespuķu šķirņu demonstrējumu vismaz par 12 šķirnēm, kuras piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei; 40.3. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti, kā arī to uzņēmību vai izturību pret slimībām, šķirņu piemērotību integrētajā un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā, izmantojot dažādas audzēšanas tehnoloģijas; 40.4. izstrādāt ieteikumus saulespuķu audzēšanas tehnoloģijai, kā arī sniegt tehnoloģijas agroekonomisko izvērtējumu; 40.5. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās, nosakot eļļas daudzumu un kvalitāti, tai skaitā vērtīgo taukskābju īpatsvaru; 40.6. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par pētījuma rezultātiem |
50 000 |
** |
Lauksaimniecības departaments |
"
5. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 9. maija
noteikumiem Nr. 232
"9. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Lauku atbalsta dienestam
| Zinātniskā institūcija | ||||
|
(nosaukums, reģistrācijas numurs) |
||||
| Adrese | ||||
| Tālruņa numurs, e-pasta adrese | ||||
| Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs | ||||
|
Projekta nosaukums |
||
|
Pētījuma vadītājs |
Zinātniskais grāds |
Pētījuma izpildē iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un adrese |
| 1. Pētījuma anotācija (ne vairāk kā 5000 rakstu zīmes): |
| 1.1. pētījuma mērķis un sasniedzamā rezultāta praktiskais lietojums nozares attīstībā |
| 1.2. darba uzdevumu veikšanas detalizēts izklāsts un laika grafiks |
| 2. Kopējais finansējuma apmērs (euro): |
| 2.1. kārtējā gadā nepieciešamais finansējuma apmērs |
| 2.2. finansējuma apmērs pa gadiem (ja izpilde paredzēta vairākus gadus) |
| 3. Pētījuma izpildītāji: | |||||||
| 3.1. pētījuma izpildītāju skaits (kopā) | |||||||
|
zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu |
zinātniskais personāls bez zinātniskā grāda |
doktoranti, maģistranti, studenti |
tehniskais personāls |
||||
| 3.2. pētījuma izpildītāju saraksts | |||||||
|
vārds, uzvārds |
amats, zinātniskais grāds |
zinātniskā institūcija |
darba slodze (procentos) un konkrētie pienākumi |
plānotā darba samaksa (euro) |
|||
|
Darba samaksa izpildītājiem (kopā) |
|||||||
| 4. Pētījuma izpildītāja nozīmīgākie iepriekšējo triju gadu rezultāti ar projektu saistītajā zinātnes nozarē: | |||||
| 4.1. monogrāfijas*, grāmatas | |||||
| 4.2. publikācijas*, tai skaitā: | |||||
| 4.2.1. starptautiski citējamos zinātniskajos žurnālos | |||||
| 4.2.2. nacionālas nozīmes zinātniskajos žurnālos | |||||
| 4.2.3. zinātniskajos un citos izdevumos | |||||
| 4.3. starptautisku zinātnisko projektu vadība vai dalība tajos (norādīt sadarbības valsti) | |||||
| 4.4. nacionālo zinātnisko projektu īstenošana (trīs sadarbības partneri un vairāk) (nosaukums, laikposms) | |||||
| 4.5. pētījumu rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami (norādīt veidu, piemēram, brošūras, bukleti, publikācijas) | |||||
| Piezīme. * Nozīmīgāko publikāciju saraksts, norādot publikācijas nosaukumu, autoru(-us), gadu, žurnāla nosaukumu, numuru un lappuses un starptautisko projektu sarakstu pievienojot uz atsevišķām lapām | |||||
| 4.6. iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistīto dalībnieku aizstāvētie promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē | |||||
|
doktorants |
promocijas darba nosaukums |
iegūtais grāds |
gads |
||
| 4.7. saņemtie patenti vai apstiprinātie patentu pieteikumi, apstiprinātās tehnoloģijas, saņemtās licences (iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistītie dalībnieki ir piedalījušies to izstrādē vai ieguvē) | |||||
|
pilns nosaukums |
autori |
gads, numurs, valsts |
|||
| 5. Informācija par projekta vadītāja un izpildītāju darba slodzi (procentos) citos valsts finansētajos projektos | |||
|
vārds, uzvārds |
pētījuma nosaukums |
slodze (procentos) |
finansējuma avots |
| 6. Komandējumi | |||
|
komandējuma mērķis |
komandējumā nosūtīto personu skaits |
komandējuma vieta |
izmaksas (euro) |
|
Kopā |
|||
Pētījuma izmaksu tāme
| 7. Pētījuma izmaksu (kārtējā gadā) pozīcijas: |
euro |
| 7.1. darba samaksa izpildītājiem, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas un darbaspēka nodokļi (kopā) | |
| 7.2. komandējumu izdevumi | |
| 7.3. zinātniskās institūcijas administratīvās izmaksas (infrastruktūras uzturēšanai) (telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegādes izmaksas, izdevumi par apkuri, elektrību, ūdensapgādi, apsaimniekošanu, kancelejas precēm, interneta pieslēgumu, telpu īri/nomu, izdevumi projekta administrācijas darbības nodrošināšanai, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa segšanai) – līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām | |
| 7.4. izdevumi materiālu un mēraparātu iegādei/īrei, analīžu un mērījumu veikšanai (norādīt pozīcijas (piemēram, daudzums/skaits) un atbilstošās izmaksas) un citas ar zinātnes projekta īstenošanu saistītās izmaksas (norādīt pozīcijas un atbilstošās izmaksas) | |
|
Pētījuma izmaksas kopā |
Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
|
(pētījuma zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds, paraksts, datums) |
|
(zinātniskās institūcijas nosaukums un paraksttiesīgās personas vārds, uzvārds, paraksts*, datums*) |
|
(Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)** |
|
(Lauku atbalsta dienesta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)** |
Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja
elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par
elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši
normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu."
6. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 9. maija
noteikumiem Nr. 232
"11. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) atbalsta veidu, uz kuru var pieteikties."
7. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 9. maija
noteikumiem Nr. 232
"12. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
|
Nr. |
Kultūraugi |
Selekcijas darbības |
Izcenojums par vienu vienību (euro) |
|
I. Jaunu šķirņu izveidei un integrēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai |
|||
|
1. |
Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas mieži, vasaras mieži, vasaras auzas, ziemas rudzi, ziemas tritikāle, lauka pupas, sējas zirņi | Darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze |
157,58 |
| Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija |
71,94 |
||
| Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana |
176,22 |
||
| Dubultoto haploīdu izveidošana un novērtēšana 20,000 – 100 vienību |
95,72 |
||
| Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi |
2853,00 |
||
|
2. |
Daudzgadīgās stiebrzāles –
starpsugu hibrīdi, ganību airene, niedru auzene, sarkanā auzene, raupjā
auzene Tauriņzieži – sarkanais āboliņš, lucerna, austrumu galega, sējas esparsete |
Stiebrzāļu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1–5 m2 |
138,32 |
| Tauriņziežu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1–5 m2 |
162,55 |
||
| Stiebrzāļu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10–20 m2 |
161,03 |
||
| Tauriņziežu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10–20 m2 |
182,39 |
||
| Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi |
2548,00 |
||
|
3. |
Kartupeļi | Darba kolekcijas uzturēšana un krustošana, sēklaudžu iegūšana |
158,00 |
| Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase |
165,48 |
||
| Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana |
362,86 |
||
| Perspektīvo klonu pārbaude, nematodes un vēža patotipu izturības novērtēšanai un/vai sagatavošana – in vitro un testēšana SIN un AVS |
3411,56 |
||
|
4. |
Lini, kaņepes | Linu darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze |
154,68 |
| Linu selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija |
260,34 |
||
| Perspektīvo linu līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana, līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SĪN testi |
1856,75 |
||
| Kaņepju līniju novērtēšana un sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi |
2380,80 |
||
|
5. |
Ābeles, avenes, upenes, krūmcidonijas, plūmes, bumbieres, ķirši, aprikozes | Ābeles – priekšselekcija: | |
| uz lauka |
222,30 |
||
| laboratorijā |
663,10 |
||
| Ābeles – hibridizācija |
77,05 |
||
| Ābeles – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: | |||
| uz lauka |
36,22 |
||
| laboratorijā, siltumnīcā |
9,32 |
||
| Ābeles – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu |
871,82 |
||
| Ābeles – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma |
441,32 |
||
| Avenes – priekšselekcija – laboratorija |
408,70 |
||
| Avenes – hibridizācija |
68,01 |
||
| Avenes – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: | |||
| uz lauka |
38,48 |
||
| laboratorijā |
103,10 |
||
| Avenes – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu: | |||
| uz lauka |
489,38 |
||
| laboratorijā |
465,6 |
||
| Avenes – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma |
359,28 |
||
| Upenes – priešselekcija: | |||
| uz lauka |
21,30 |
||
| laboratorijā |
567,30 |
||
| Upenes – hibridizācija |
255,86 |
||
| Upenes – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: | |||
| uz lauka, siltumnīcā |
41,05 |
||
| laboratorijā |
75,10 |
||
| Upenes – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu: | |||
| uz lauka |
224,56 |
||
| laboratorijā |
84,60 |
||
| Upenes – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma |
154,02 |
||
| Krūmcidonijas – priekšselekcija – laboratorijā |
316,73 |
||
| Krūmcidonijas – hibridizācija |
64,07 |
||
| Krūmcidonijas – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: | |||
| uz lauka, siltumnīcā |
40,50 |
||
| laboratorijā |
316,73 |
||
| Krūmcidonijas – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu: | |||
| uz lauka |
41,277 |
||
| laboratorijā |
403,63 |
||
| Plūmes – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas |
35,71 |
||
| Plūmes – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: | |||
| uz lauka |
323,82 |
||
| laboratorijā |
189,67 |
||
| Plūmes – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma |
440,82 |
||
| Bumbieres – priekšselekcija: | |||
| uz lauka |
7,10 |
||
| laboratorijā |
464,43 |
||
| Bumbieres – hibridizācija |
68,53 |
||
| Bumbieres – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas: | |||
| uz lauka |
29,12 |
||
| laboratorijā |
2,50 |
||
| Bumbieres – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: | |||
| uz lauka |
568,64 |
||
| laboratorijā |
85,4 |
||
| Bumbieres – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma |
577,73 |
||
| Ķirši – hibridizācija |
69,61 |
||
| Ķirši – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas |
32,28 |
||
| Ķirši – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: | |||
| uz lauka |
564,42 |
||
| laboratorijā |
150,49 |
||
| laboratorijā – bioķīmiskie un ģenētikas pētījumi |
701,80 |
||
| Ķirši – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma |
440,82 |
||
| Aprikozes – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas |
35,72 |
||
| Aprikozes – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: | |||
| uz lauka |
329,88 |
||
| laboratorijā |
189,67 |
||
| Šķirņu reģistrācija – ar AVS testa veikšanu – ābeles, avenes, upenes, krūmcidonijas, plūmes, bumbieres, ķirši, aprikozes |
411,18 |
||
|
6. |
Melones, sīpoli, ķiploki | Melones – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: | |
| uz lauka |
1710,00 |
||
| laboratorijā |
294,50 |
||
| Sīpoli – hibridizācija |
85,92 |
||
| Sīpoli – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas |
62,97 |
||
| Sīpoli – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: | |||
| uz lauka |
62,97 |
||
| laboratorijā |
2001,75 |
||
| Ķiploki – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas |
62,97 |
||
| Ķiploki – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: | |||
| uz lauka |
62,97 |
||
| laboratorijā |
3145,82 |
||
| Šķirņu reģistrācija – ar AVS testa veikšanu – melones, sīpoli, ķiploki |
411,18 |
||
|
II. Jaunu šķirņu izveidei un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai |
|||
|
7. |
Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas tritikāle, vasaras mieži, vasaras auzas, lauka pupas, sējas zirņi | Darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze |
173,44 |
| Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija |
99,45 |
||
| Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana |
159,29 |
||
| Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi |
2853,00 |
||
|
8 |
Kartupeļi | Darba kolekcijas novērtēšana, vecākaugu atlase |
158,00 |
| Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase |
172,55 |
||
| Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana |
368,34 |
||
| Materiāla sagatavošana AVS un SĪN – in vitro atveseļošana un pārbaude |
470,34 |
||
|
9. |
Pašapputes graudaugu heterogēno populāciju izveide un pavairošana – vasaras miežu, vasaras un ziemas kviešu hibrīdās populācijas | Darba kolekcijas sagatavošana un krustojumu veikšana |
6096,54 |
| Populācijas sēklas materiāla pavairošana, apraksta izstrāde reģistrācijai |
2612,80 |
||
"
Ministru kabineta noteikumi Nr. 231
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"
Ministru kabineta noteikumi Nr. 233
Pārtikas uzņēmumā izmantojamā dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība