Kipras Republikas vēstnieks:

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Trešdien, 14.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Leonidu Pantelidu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kipras divpusējās sadarbības iespējas, kā arī abu valstu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas un Kipras divpusējās attiecības vērtējamas kā stabilas. Veiksmīgas sadarbības priekšnoteikums ir labā līgumtiesiskā bāze, kas noslēgta starp abām valstīm, kā arī kopīgie ārpolitiskie mērķi — integrācija Eiropas struktūrās. Latvija ir ieinteresēta aktivizēt divpusējo sadarbību parlamentu un nozaru ministriju līmenī.

Arī Kipras vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka abu valstu vēsturē un tagadnē ir daudz līdzīga — gan Kipra, gan Latvija ir mazas valstis, kurām blakus ir lielas kaimiņvalstis. Tāpēc droša pastāvēšana un nākotne iespējama, tikai integrējoties starptautiskajās struktūrās. L.Pantelids sacīja, ka iestāšanās Eiropas Savienībā nav tik daudz ekonomisks, cik politisks mērķis. Kiprā ir labi attīstīta banku un finansu sistēma, šī valsts neizmanto arī ES pirmsiestāšanās finansiālo palīdzību. ES paplašināšanai jānotiek iespējami ātri, un Kiprai ir pamatotas cerības iekļauties jau pirmajā paplašināšanās vilnī — tā ir gatava pabeigt iestāšanās sarunas jau nākamā gada sākumā. Vēstnieks uzsvēra, ka Kipra ir gatava dalīties pieredzē ar Latviju jautājumos, kas skar iestāšanās sarunas, jo šī valsts slēgusi gandrīz divreiz vairāk sarunu sadaļu nekā Latvija. "Mazām valstīm vajadzētu apvienoties, jo tikai tā iespējams pārliecinoši aizstāvēt savas tiesības", sacīja L.Pantelids.

Saeimas priekšsēdētājs, informējot par Latvijas paveikto ceļā uz iestāšanos ES, akcentēja, ka Eiropas Komisijas progresa ziņojums paver Latvijai iespēju vēl Zviedrijas prezidentūras laikā atvērt visas sarunu sadaļas un vairākas no tām arī slēgt. J.Straume sacīja, ka Latvija ir apmierināta ar Nicas konferences rezultātiem un tajā pieņemtajiem lēmumiem, kas skaidri un nepārprotami norāda, ka ES paplašināšanās ir realitāte. Arī Kipras vēstnieks Latvijā atzinīgi novērtēja starpvaldību konferences paveikto, piebilstot, ka tās rezultāti, iespējams, pilnībā neattaisnoja visas cerības, tomēr tas ir nenoliedzams solis virzībā uz ES paplašināšanos.

Pārrunājot iekšpolitisko situāciju mūsu valstī, Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka būtisks uzdevums ir sabiedrības informēšana par iespējamajiem plusiem un mīnusiem, Latvijai iestājoties ES. Pēc J. Straumes sacītā, socioloģisko pētījumu dati liecina, ka gandrīz 45 procenti iedzīvotāju atbalsta Latvijas iestāšanos ES, bet gandrīz vienai ceturtajai daļai šajā jautājumā nav skaidri formulēta viedokļa.

Tikšanās noslēgumā pārrunātas arī sadarbības iespējas tūrismā.

— Eiropas lietu komisijā

Arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns tikās ar Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Leonidu Pantelidu.

Pārrunāti Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumi un panāktais progress iestāšanās sarunās. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs informēja viesi par Latvijas nodomu Zviedrijas prezidentūras laikā slēgt iespējami vairāk sarunu sadaļu un censties iekļūt ES tās paplašināšanas pirmajā kārtā. Kipras vēstnieks akcentēja, ka arī viņa valstij ir līdzīgs mērķis, taču atšķirībā no Latvijas Kipra dalību ES vairāk saista ar politiskajiem un drošības apsvērumiem.

Pārspriežot sarunu gaitu ar ES, E.Inkēns atzina, ka tādās jomās kā vides aizsardzība un lauksaimniecība Latvijai būs nepieciešams pārejas periods. Savukārt L.Pantelids pastāstīja, ka Kipra negrasās Eiropas Komisijai lūgt pārejas periodu nevienā no sarunu sadaļām, lai politiski grūtās uzņemšanas sarunas nepadarītu vēl sarežģītākas ar tehniskiem vai ekonomiskiem šķēršļiem.

Sarunas dalībnieki pauda vienas valsts atbalstu otras uzņemšanai Eiropas Savienībā un akcentēja mazo kandidātvalstu sadarbības nozīmīgumu sarunu procesā un pēc uzņemšanas Eiropas Savienībā.

Saeimas preses dienests