Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 18 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 236
Rīgā 2023. gada 9. maijā (prot. Nr. 25 28. §)
Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupas nolikums
Izdoti saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. pantu
I. Vispārīgais jautājums
1. Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupa (turpmāk – drošības grupa) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas ikdienā un krīzes un apdraudējuma situācijās nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp drošības grupā iesaistītajām institūcijām par informatīvās telpas monitoringā un analīzē identificētajiem drošības riskiem un izaicinājumiem, kā arī sniedz ieteikumus risku mazināšanai un novēršanai.
II. Drošības grupas funkcijas un uzdevumi
2. Drošības grupai ir šādas funkcijas:
2.1. koordinēt un uzraudzīt Konceptuālā ziņojuma par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam (turpmāk – koncepcija) ieviešanu;
2.2. veicināt valsts informatīvās telpas un sabiedrības drošības risku un apdraudējumu atklāšanu, mazināšanu un novēršanu.
3. Drošības grupai ir šādi uzdevumi:
3.1. koordinēt informatīvās telpas drošības monitoringu, analīzi un pētniecību;
3.2. nodrošināt konsultatīvu formātu starpinstitucionālai informācijas apmaiņai starp drošības grupas dalībniekiem par galvenajām tendencēm, drošības riskiem un apdraudējumiem un to potenciālo ietekmi uz valsts un sabiedrības drošību, kā arī citiem jautājumiem par koncepcijas ieviešanu vai informatīvās telpas drošību;
3.3. sniegt rekomendācijas informatīvās telpas drošības politikas veidošanai, tostarp, lai pielāgotu valsts pārvaldes institūciju darbību, sadarbības mehānismus, normatīvo regulējumu informatīvās telpas drošības un citos jautājumos;
3.4. plānot krīžu pārvarēšanas simulāciju organizēšanu, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un to padotības iestāžu apmācības informatīvās telpas drošības jautājumos;
3.5. sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam;
3.6. sniegt priekšlikumus un stratēģisku atbalstu efektīvai krīžu pārvarēšanai, tostarp Krīzes vadības padomei vai Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centram;
3.7. apkopot un sniegt informāciju ziņojumu sagatavošanai par koncepcijas ieviešanu.
III. Drošības grupas sastāvs un darba organizācija
4. Drošības grupas darbu vada Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta (StratCom) vadītājs. Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta (StratCom) vadītāja prombūtnes laikā drošības grupas vadītāja pienākumus var pildīt cits attiecīgi pilnvarots Valsts kancelejas darbinieks.
5. Drošības grupā ar balsstiesībām ir pārstāvēti:
5.1. Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments (StratCom);
5.2. Valsts prezidenta kanceleja;
5.3. Kultūras ministrija;
5.4. Ārlietu ministrija;
5.5. Iekšlietu ministrija;
5.6. Aizsardzības ministrija;
5.7. Tieslietu ministrija;
5.8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
5.9. Finanšu ministrija;
5.10. Satiksmes ministrija;
5.11. Izglītības un zinātnes ministrija;
5.12. Ekonomikas ministrija;
5.13. Ministru prezidenta birojs;
5.14. Valsts drošības dienests;
5.15. Valsts policija;
5.16. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome;
5.17. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome;
5.18. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.lv;
5.19. Satversmes aizsardzības birojs.
6. Drošības grupā katru institūciju pārstāv viena persona ar vienu balsi. Drošības grupas sēde notiek un grupa ir lemttiesīga, ja, neskaitot vadītāju, piedalās vismaz puse no grupā pārstāvētajām balsstiesīgajām institūcijām.
7. Drošības grupa pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo personu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir drošības grupas vadītāja balss.
8. Dalībai drošības grupas sēdēs atbilstoši darba kārtības jautājumiem uzaicina pārstāvjus bez balsstiesībām no šo noteikumu 5. punktā minētajām institūcijām un citām institūcijām, tostarp Saeimas un atsevišķām tās komisijām, citām ministrijām, to padotības iestādēm, pašvaldībām, kā arī pārstāvjus un ekspertus no pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskajām institūcijām vai privātā sektora.
9. Drošības grupas sekretariāta funkcijas veic Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments (StratCom). Sekretariāts nodrošina drošības grupas sēžu norisi, veido sēžu darba kārtību, protokolē sēdes, kā arī izplata ar sēdēm saistītos materiālus grupas dalībniekiem.
10. Drošības grupas vadītājs apstiprina sēžu darba kārtību, sasauc un vada grupas sēdes, paraksta lēmumus, protokolus un citus ar grupas darbību saistītus dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv grupu vietējos un starptautiskos sadarbības formātos.
11. Drošības grupas sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. Uzaicinājums dalībai sēdē un tās darba kārtība tiek izplatīta uzaicinātajiem dalībniekiem ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sēdes. Ja izskatāmie jautājumi ir saistīti ar būtiskiem riskiem valsts un sabiedrības drošībai, ar īpašu pamatojumu ir pieļaujamas atkāpes no minētā termiņa.
12. Drošības grupas loceklim ir tiesības pieteikt jautājumu iekļaušanai drošības grupas sēdes darba kārtībā, par to paziņojot Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentam (StratCom) ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms sēdes. Ja izskatāmie jautājumi ir saistīti ar būtiskiem riskiem valsts un sabiedrības drošībai, ar īpašu pamatojumu ir pieļaujamas atkāpes no minētā termiņa.
13. Drošības grupas loceklim ir nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Ja saistībā ar izskatāmo jautājumu nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu un sertifikāts darbam ar NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, drošības grupas sanāksmē attiecīgā jautājuma izskatīšanā piedalās pārstāvji, kuriem izsniegta attiecīgās kategorijas atļauja un sertifikāts.
14. Drošības grupas sēdes ir slēgtas, tās notiek klātienē Valsts kancelejā. Ja klātienes sēdes norise Valsts kancelejā nav iespējama, sēde tiek organizēta citā vietā vai attālināti.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ministru prezidenta vietā ‒
ārlietu ministrs E. Rinkēvičs