Projekts

Zemkopības ministrijas izstrādāts un zemkopības ministra

Ārija Ūdra iesniegts Ministru kabineta konceptuālai izskatīšanai

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" darbības koncepcija

Ar 1994.gada 18.oktobra Ministru kabineta rīkojumu nr.457-r nodibināta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" (turpmāk — Fonds).

Fonda darbības pamatmērķis ir veicināt Latvijas lauku attīstību un lauksaimniecības ekonomikas attīstību, atbalstot lauksaimniecības ražošanas efektivitātes palielināšanu, jaunu darbavietu izveidošanu laukos, kā arī lauksaimniecības produkcijas kvalitātes paaugstināšanu un eksportu. Tātad Fonds būtu viens no instrumentiem ar kā palīdzību Valdība realizētu savu politiku lauku un lauksaimniecības attīstībā.

Savu darbības mērķi Fonds realizētu, darbojoties sekojošos virzienos:

1. Tieši vai ar atsevišķu banku un kredītiestāžu palīdzību (Zemes un hipotēku banka, "Laukkredīts"), kreditējot lauku un ar laukiem saistītos uzņēmumus un uzņēmējus;

2. Investējot līdzekļus laukiem svarīgos uzņēmumos, lai nodrošinātu to "atveseļošanu", attīstību, rentablu darbu un konkurētspējīgas produkcijas ražošanu gan Latvijas tirgum, gan eksportam;

3. Nodrošinot lauku un ar laukiem saistīto privātuzņēmēju līdzdalību laukiem un lauksaimniecības ekonomikai svarīgu uzņēmumu privatizācijā par privatizācijas sertifikātiem;

4. Līdz privatizācijas sākumam pārvaldot atsevišķus valsts uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības, ja nepieciešams, tad nodrošinot šo uzņēmumu sanācijas pasākumu veikšanu un iegūstot prerogatīvas tiesības piedalīties šo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību noteiktu kapitālu daļu (no 5 - 25%) privatizācijā.

Fonda darbība kreditēšanā

Fonds, atkarībā no tā rīcībā esošajiem kredītresursiem, tieši vai ar citu kredītiestāžu starpniecību izsniegtu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus lauku un ar laukiem saistīto privātuzņēmumu attīstībai. Fonda gada kredīta procents atkarībā no uzņēmējdarbības veida būtu robežās no 6 - 20%. Fonda prasības šo kredītu garantijām būtiski neatšķirtos no tām, ko pieprasa citas bankas. Jo augstāks būtu kredīta risks, jo augstāks būtu kredīta procents. Kredīta procents augstāks būtu arī uzņēmējdarbībai, kas nebūtu tieši saistīta ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, pārstrādi, realizāciju, glabāšanu.

Fonds koncentrētu dažāda veida kredītresursus, nodrošinātu to racionālu, daudzkārtīgu izmantošanu un saglabāšanu. Pie pietiekoša līdzekļu apjoma tas varētu nodrošināt arī kredīta procenta subsidēšanu atsevišķām bankām un kredītiestādēm, kuras izsniedz kredītus lauku privātuzņēmējiem, kuri tieši nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

Fonda investīcijas

Fonda investīcijas pamatā būtu domātas laukiem un lauksaimniecībai svarīgu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību attīstībai. Fonds tieši investētu līdzekļus vai arī kreditētu šo uzņēmumu attīstību ar sekojošu kredītu norakstīšanu, ja kredīti būtu izlietoti mērķtiecīgi un dotu paredzēto efektu. Pamatā Fonda investīcijas tiktu izlietotas noteiktu lauksaimniecības mērķprogrammu īstenošanai, kā arī atsevišķu uzņēmumu sanācijas pasākumu veikšanai. Pie pietiekoša līdzekļu apjoma Fonds varētu investēt arī līdzekļus lauku infrastruktūras attīstībai, sevišķi tādiem pasākumiem, kuri nodrošinātu lauku privātuzņēmējdarbības efektivitātes palielināšanu.

Fonda darbība atsevišķu valsts uzņēmumu

un uzņēmjsabiedrību vai to daļu pārvaldīšanā

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Valdībai par atsevišķu valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, vai arī to kapitāla daļu nodošanu Fonda pārziņā. Visi šie uzņēmumi ir cieši saistīti ar lauku un lauksaimniecības ražošanas turpmāko attīstību. Daļa no tiem arī pašreizējos apstākļos strādā rentabli, bet daļa prasa papildu investīcijas, lai nodrošinātu to ražošanas pārprofilēšanu, atsevišķu darbības veidu paplašināšanu un modernizēšanu.

Fonds līdz šo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību privatizācijai tos pārzinātu un pārvaldītu, iespēju robežās veiktu atsevišķu uzņēmumu sanāciju, kā arī iegūtu prerogatīvas tiesības uz to kapitāla daļu privatizāciju (5 - 25%). Tādējādi arī pēc šo uzņēmumu privatizācijas Zemkopības ministrija kā Fonda akciju turētāja zināmā mērā varētu ietekmēt šo uzņēmumu turpmāko attīstību, to līdzdalību noteiktu lauku atīstības mērķprogrammu realizācijā.

Fonda līdzdalība privatizācijā

Lai nodrošinātu lauku privātuzņēmēju līdzdalību laukiem un lauksaimniecībai svarīgu valsts īpašuma objektu privatizācijā, nodrošinātu lauku privātuzņēmēju kontroli un ietekmi par šo uzņēmumu turpmāko darbību un attīstību, kā arī kaut daļēji atrisinātu jautājumu par privatizācijas sertifikātu izmantošanu laukos, paredzēts pie Fonda izveidot kopējo ieguldījumu sabiedrību (turpmāk tekstā — Sabiedrība). Sabiedrībā lauku privātuzņēmēji varētu ieguldīt privatizācijas sertifikātus, kurus Sabiedrība izmantotu Fonda pārziņā nodoto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību kapitāla daļu privatizācijai, kā arī "Unibankas" noteiktas kapitāla daļas privatizācijai. Sertifikātu ieguldīšana Sabiedrības kopējo ieguldījumu fondā notiktu uz tipveida līguma pamata, kurus parakstītu Sabiedrības pilnvarotas personas (tādas varētu būt no rajonu lauksaimniecības departamentiem (pārvaldēm)), Sabiedrības noteikto limitu robežās.

Fonda darbības uzsākšanai nepieciešamie līdzekļ, to avoti

Zemkopības ministrija Fonda rīcībā ir nodevusi likvidētā "Agroinvest" līdzekļus, kuri pamatā aizdevumu veidā atrodas pie lauku privātuzņēmējiem. Sagaidāms, ka 1994.gada beigās un 1995.gadā tiks atmaksāti kredīti par kopējo summu apmēram 230 tūkst Ls. Bez tam "Agroinvesta" nodotie līdzekļi nodrošina Fonda reģistrētā pamatkapitāla izveidošanu 25 tūkst. Ls apmērā. Diemžēl ar šādiem līdzekļiem Fonds nevar būtiski ietekmēt situāciju republikas laukos un lauksaimniecībā. Zemkopības ministrija uzskata, ka Fonda rīcībā 1995.gadā būtu jābūt apmēram 8 - 10 milj. Ls, bet līdz 2000. gadam vismaz 25 - 30 milj. Ls.

Lai nodrošinātu Fondam nepieciešamo līdzekļu izveidošanu 1995.gadam, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus par:

1. daļu no privatizācijas fonda līdzekļu nodošanu Fondam (iespējamā summa apmēram 2,4 milj. Ls),

2. par labības un piena pārstrādes uzņēmumu parāda piedzīšanas tiesību nodošanu Fondam. Vienlaikus Fonds uzņēmtos saistības par šo līdzekļu atmaksāšanu budžetā 2000.gadā (iespējamā summa 1995.gadā varētu svārstīties robežās no 2 - 5 milj. Ls),

3. par tiesībām saņemt līdzekļus no Fonda pārziņā nodotajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām par valsts kapitāla izmantošanu, dividendēm no akcijām un daļām, kā arī no nomas un īres maksas par iznomāto vai izīrēto valsts īpašumu. Šo atskaitījumu apmērs būtu analogs kā Valsts īpašuma fonda pārziņā nodotajiem objektiem,

4. par Fonda pamatkapitāla palielināšanu, nododot tā īpašumā Latvijas valsts lauku celtniecības projektēšanas institūta "Lauku projekts" ēku Rīgā, Elijas ielā 17. Tādējādi tiktu nodrošināts arī pamats kopējo ieguldījumu fonda izveidošanai, jo, lai saņemtu attiecīgu licenci, Fonda apmaksātajam pamatkapitālam būtu jābūt ne mazākam par 100 tūkst. Ls.

Koncepcijas realizācija

Lai nodrošinātu Fonda darbības koncepcijas realizāciju, nepieciešams pieņemt vairākus Ministru kabineta noteikumus un rīkojumus, kuru projekti ir sagatavoti. Šo normatīvo aktu realizācija nodrošinātu Fonda darbību kreditēšanas, investīciju jomā, kā arī Fonda darbību atsevišķu laukiem un lauksaimniecībai svarīgu valsts īpašuma objektu pārvaldīšanā un, ja nepieciešams, to sanācijā.

Lai realizētu Fonda līdzdalību privatizācijas procesā, paredzēts, ka Fonds veidotu kopējo ieguldījumu Sabiedrību.