• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Koncepcija par Robežapsardzības spēku nodošanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.1995., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34183

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iekšlietu ministrijas paziņojums

Par ugunsgrēku Torņakalna tramvaju depo

Vēl šajā numurā

08.03.1995., Nr. 36

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Projekts

Iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona 1995.gada 6.martā nosūtīts

valdības locekļiem konceptuālai apspriešanai

Koncepcija par Robežapsardzības spēku nodošanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā

 

1. Robežapsardzības spēki ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un, nododot tos no Aizsardzības ministrijas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, tie pēc nodošanas pagaidām paliek kā Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa.

2. Robežapsardzības spēki Iekšlietu ministrijas pakļautībā nododami ar esošas institūcijas (brigādes) statusu kā atsevišķa juridiska persona.

3. Bez Robežapsardzības spēkiem nododamas arī Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta 20 štata vienības iekļaušanai Iekšlietu ministrijas centrālā aparātā.

4. Pēc Robežapsardzības spēku nodošanas:

4.1. Tie atrodas Iekšlietu ministrijas operatīvā, disciplinārā, organizatoriskā, materiāli tehniskā un finansiālā pakļautībā. Atsevišķos, visiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vienveidīgos jautājumos, lēmumus saskaņā ar likumu pieņem Saeima, Valsts prezidents, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs vai Nacionālo bruņoto spēku komandieris (normatīvie akti, militārie reglamenti, karavīru normatīvi (apgādes, finansiālie u.c.), formas tērpi, regālijas u.c.

4.2. Robežsargu virsnieku sagatavošanu turpina Nacionālā Aizsardzības akadēmija.

4.3. Robežapsardzības spēku virsdienesta karavīri, instruktori un virsnieki ir militārajā dienestā.

4.4. Robežapsardzības spēku karavīri un instruktori tiek komplektēti, iesaucot tos obligātā dienestā.

5. Pēc Robežapsardzības spēku nodošanas Iekšlietu ministrijas pakļautībā tiek realizēts plāns Robežapsardzības spēku pārveidošanai par Robežpoliciju, paredzot to izdarīt divos posmos. Pirmajā posmā par Robežpoliciju tiek reorganizēts robežkontroles dienests. Otrajā posmā par Robežpoliciju reorganizē pārējos Robežapsardzības spēkus.

 

 

Par dokumentu

Jautājums par Robežsargu brigādes pāriešanu Iekšlietu ministrijas sastāvā ir risināts jau vairākus gadus. Robežsargu brigādes iekļaušana IeM struktūrvienību sastāvā var nākt tikai par labu Latvijas valstij. Jāņem vērā tas, ka mūsu kaimiņvalstīs, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, VFR, robežapsardze atrodas IeM sastāvā. Bijušajā PSRS — Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, robežapsardze nekad nav bijusi Aizsardzības ministrijas sastāvā. Postsociālisma valstīs robežapsardzes reforma notiek divos posmos:

a) robežsargus nodod Iekšlietu ministrijas sastāvā,

b) robežsargus, kas IeM sastāvā ir ar militārdienesta statusu, pārveido par robežpoliciju 2—3 g.laikā.

Turklāt tas ir arī politisks jautājums, jo robežkonfliktu gadījumos ļoti liela nozīme ir tam, kā pakļautībā tā atrodas.

IeM kompetencē ietilpst jautājumi, kuri ir saistīti ar valsts iekšējo drošību, bet Aizsardzības ministrija atbild par valsts aizsardzību iespējama bruņota konflikta gadījumā.

Ja uz valsts robežas notiek bruņots konflikts un Robežsargu brigāde atrodas Aizsardzības ministrijas pakļautībā, tad to var uzskatīt par karadarbību, bet ja IeM pakļautībā, — pierobežas konflikts.

Iespējamā Robežsargu brigādes pāriešanā IeM sastāvā var atzīmēt sekojošas pozitīvās un negatīvās puses.

Pozitīvās:

1. Izejot no IeM primārā uzdevuma nodrošināt valsts iekšējo drošību, Robežsargu brigāde pēc savas būtības ir tuvāka IeM.

2. Robežkonfliktu gadījumos ir lielākas politiska manevra iespējas atrisināt to diplomātiskā ceļā.

3. Būtu nodrošināta vienveidība un koordinācija, risinot uzdevumus, kuri pēc savas būtības saskaras ar IeM struktūru kompetenci un funkcijām (Ekonomiskā policija, Imigrācijas policija, Ceļu policija, Pilsonības un imigrācijas departaments u.c.).

4. Izveidotos vienota datortīklu un sakaru sistēma, kas palīdzētu daudzu noziegumu operatīvākai atklāšanai, kā arī informācijas apmaiņai starp RB un IeM struktūrām ārkārtējo situāciju gadījumos.

5. Tiktu nodrošināta labāka robežsargu medicīniskā apkalpe.

Negatīvās:

1. IeM struktūrās dienēs aptuveni 70% no valsts obligātajā dienestā iesauktajiem kareivjiem, kas radīs papildu (bet pārvaramas) grūtības apgādē.

2. Radīsies papildu finansu izdevumi sakarā ar reorganizāciju (nosaukumi, amati, veidlapas u.c.).

IeM štāba OVP priekšnieks I.Zālītis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!