Šīs Konvencijas Līgumslēdzējas puses,

apzinoties, ka Zemes klimata pārmaiņas un to nelabvēlīgās sekas ir cilvēces kopējā rūpe,

paužot satraukumu par to, ka cilvēka darbība ievērojami palielinājusi siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, kā arī ka šis pieaugums pastiprina dabisko siltumnīcas efektu, un ka tas visumā radīs Zemes virsmas un atmosfēras papildu sasilšanu, kas var nevēlami ietekmēt dabiskās ekosistēmas un cilvēci,

ņemot vērā, ka lielākā daļa senāko un pašreizējo siltumnīcefekta gāzu izmešu rodas attīstītās valstīs, ka izmešu daudzums uz vienu iedzīvotāju jaunattīstības valstīs joprojām ir samērā neliels, bet jaunattīstības valstu izmešu apjoms pasaules mērogā palielināsies, apmierinot šo valstu sociālās un attīstības vajadzības,

atzīstot siltumnīcefekta gāzu novadņu un krātuvju lomu un nozīmi sauszemes un jūras ekosistēmās,

ņemot vērā, ka klimatu pārmaiņu prognozēs ir daudz neskaidrību, īpaši attiecībā uz to izplatības laiku, apmēriem un apgabaliem,

apzinoties, ka klimata pārmaiņu globālais raksturs prasa visu valstu visplašāko iespējamo sadarbību un līdzdalību efektīvā un piemērotā starptautiskā rīcībā saskaņā ar to kopējo, tomēr diferencēto pienākumu, atbilstošajām iespējām un katras valsts sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem,

atgādinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferencē par cilvēkvidi 1972. gada 16. jūnijā Stokholmā pieņemtās Deklarācijas attiecīgos nosacījumus,

atgādinot arī, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu un starptautiskajām tiesībām valstīm ir suverēnas tiesības izmantot savus resursus atbilstoši konkrētās valsts vides un attīstības politikai un pienākums gādāt, lai nekādi pasākumi tās jurisdikcijas vai kontroles robežās nenodarītu kaitējumu videi citās valstīs vai reģionos ārpus tās valstiskās jurisdikcijas robežām,

atkārtoti apstiprinot valstu suverenitātes principu starptautiskajā kooperācijā, vēršoties pret klimata pārmaiņām,

atzīstot, ka valstīm vajadzētu pieņemt iedarbīgus vides standartus, ka pārvaldības mērķiem un neatliekamajiem uzdevumiem vajadzētu atspoguļot vides un attīstības kopsakarības, kurām tie paredzēti, un ka dažās valstīs spēkā esošie standarti varētu būt nepiemēroti un nodarīt neattaisnotu ekonomisku un sociālu kaitējumu citām valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm,

atgādinot nosacījumus, kas ierakstīti pieņemtajā Apvienoto Nāciju organizācijas Konferencē par vidi un attīstību Ģenerālās Asamblejas 1989. gada 22. decembra rezolūcijā 44/228, kā arī 1988. gada 6. decembra rezolūcijā 43/53, 1989. gada 22. decembra rezolūcijā 44/207, 1990. gada 21. decembra rezolūcijā 45/212 un 1991. gada 19. decembra rezolūcijā 46/169 par vispasaules klimata aizsardzību cilvēces pašreizējās un nākamo paaudžu vārdā,

atgādinot arī nosacījumus, kas ierakstīti atbilstošos Ģenerālās Asamblejas 1989. gada rezolūcijas 44/206 par jūras līmeņa celšanās iespējamo kaitīgo ietekmi uz salām un piekrastes platībām, īpaši piekrastes zemienēm un Ģenerālās Asamblejas 1989. gada 19. decembra rezolūcijā 44/172 par pārtuksnešošanās apkarošanas programmas īstenošanu,

atgādinot arī 1985. gadā pieņemto Vīnes konvenciju par ozona slāņa aizsardzību un 1987. gadā pieņemto un 1990. gada 29. jūnijā laboto un papildināto Monreālas protokolu par ozona slāni noārdošām vielām,

ievērojot Otrās Vispasaules klimata konferences 1990. gada 7. novembrī pieņemto Deklarāciju,

paturot prātā nenovērtējamo pētniecisko darbu, ko daudzas valstis veic klimata pārmaiņu jomā, un Vispasaules Meteoroloģiskā dienesta, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas un citu ANO sistēmas institūciju, organizāciju un dienestu, kā arī citu starptautisku un starpvalstu institūciju nozīmīgo ieguldījumu zinātnisko pētījumu rezultātu apmaiņā un pētījumu koordinēšanā,

atzīstot, ka klimata pārmaiņu izpratnes un to seku novēršanas pasākumi vides, sociālajā un ekonomiskajā aspektā, būs lietderīgāki, ja tie balstīsies uz būtiskiem zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem un tiks pastāvīgi pārskatīti saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem šajās jomās,

atzīstot, ka dažādi pasākumi, kas vērsti uz klimatu pārmaiņu seku novēršanu, paši par sevi var būt ekonomiski attaisnojami un var palīdzēt atrisināt arī citas ar vidi saistītas problēmas,

atzīstot arī vajadzību jaunattīstības valstīm nekavējoties kā pirmo soli, balstoties uz jau skaidrajiem neatliekamajiem uzdevumiem, sākt efektīvi rīkoties, saprātīgas stratēģijas virzienā globālā, valstiskā un, kur iespējama vienošanās, reģionālā līmenī, ņemot vērā visas siltumnīcefekta gāzes un, nopietni apsverot to attiecīgo lomu siltumnīcas efekta palielināšanā,

atzīstot bez tam, ka zemieņu un citas mazas salu valstis, valstis ar zemām piekrastes platībām, sausām un tuksnešainām platībām vai teritorijām, ko apdraud applūšana, izkalšana un pārtuksnešošanās, kā arī jaunattīstības valstis ar nestabilām kalnu ekosistēmām īpaši skar klimata pārmaiņu kaitīgā ietekme,

atzīstot, ka šādām valstīm, sevišķi jaunattīstības valstīm, kuru tautsaimniecība ir īpaši atkarīga no fosilā kurināmā ieguves, izmantošanas un eksporta, ir īpašas grūtības, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu izmetes ierobežošanas sekām,

apliecinot, ka pretpasākumi klimata izmaiņām integrācijas ceļā jāpielāgo sociālās un ekonomiskās attīstības procesiem, cenšoties izvairīties tos jebkādi traucēt, un pilnībā ņemot vērā jaunattīstības valstu likumīgās vitālās vajadzības panākt pastāvīgu ekonomikas augšupeju un nabadzības izskaušanu,

atzīstot, ka visām valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, nepieciešams izmantot resursus, kā to prasa ilgtspējīga sociālā un ekonomiskā attīstība, un, lai jaunattīstības valstis varētu virzīties uz šo mērķi, to enerģijas patēriņam jāaug, cenšoties sasniegt pēc iespējas lielāku enerģijas izmantošanas lietderīgumu, un kontrolēt kopējo siltumnīcefekta gāzu izmeti vispār, ieskaitot jaunu tehnoloģiju lietošanu ar tādiem noteikumiem, kas to padara saimnieciski un sociāli izdevīgu,

apņemoties aizsargāt klimata sistēmu pašreizējās un nākamo paaudžu vārdā,

ir vienojušās par turpmāko:

1. PANTS

DEFINĪCIJAS

Šīs Konvencijas mērķiem:

1. "Klimata pārmaiņu kaitīgā ietekme" nozīmē pārmaiņas fizikālajā vai dzīvajā vidē klimata pārmaiņu rezultātā, kas būtiski kaitīgi ietekmē dabisko un apsaimniekoto ekosistēmu sastāvu, dzīvotspēju vai produktivitāti vai sociāli ekonomisko sistēmu darbību, vai cilvēku veselību un labklājību.

2. "Klimata pārmaiņas" nozīmē ar cilvēka darbību tieši vai netieši izskaidrojamas klimata pārmaiņas, kas izmaina Zemes atmosfēras sastāvu un kas papildus klimata dabiskajām pārmaiņām novērotas noteiktos laika periodos.

3. "Klimata sistēma" nozīmē atmosfēras, hidrosfēras, biosfēras un ģeosfēras kopumu un to savstarpējo ietekmi.

4. "Izmete" nozīmē siltumnīcefekta gāzu un/vai to priekšteču izdalīšanu atmosfērā noteiktā teritorijā un laikā.

5. "Siltumnīcefekta gāzes" nozīmē tās atmosfēras gāzveida sastāvdaļas - gan dabiskās, gan antropogēnās -, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu.

6. "Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija" nozīmē organizāciju, kuru izveidojušas attiecīgā reģiona suverēnās valstis un kuras kompetencē ietilpst jautājumi, ko regulē šī Konvencija vai tās Protokoli, un kura saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem ir attiecīgi pilnvarota parakstīt, ratificēt, pieņemt un apstiprināt minētos dokumentus vai pievienoties tiem.

7. "Krātuve" nozīmē klimata sistēmas sastāvdaļu vai sastāvdaļas, kur uzkrājas siltumnīcefekta gāze vai tās priekštecis.

8. "Novadne" nozīmē jebkuru procesu, darbību vai mehānismu, kas izvada siltumnīcefekta gāzi, aerosolu vai siltumnīcefekta gāzes priekšteci no atmosfēras.

9. "Avots" nozīmē jebkuru procesu vai darbību, kas emitē siltumnīcefekta gāzi, aerosolu vai siltumnīcefekta gāzes priekšteci atmosfērā.

2. PANTS

MĒRĶIS

Šai Konvencijai un jebkuram ar to saistītam juridiskam dokumentam, ko var pieņemt Līgumslēdzēju pušu konference, galamērķis ir sasniegt saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas nosacījumiem siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Šāds līmenis jāsasniedz laikā, kas ir pietiekams, lai ļautu ekosistēmām dabiski pielāgoties klimata pārmaiņām un lai nodrošinātu ekoloģiski tīras pārtikas ražošanu un netraucētu ilgtspējīgai saimnieciskajai attīstībai.

3. PANTS

PRINCIPI

Lai sasniegtu šajā Konvencijā noteikto mērķi un īstenotu tās nosacījumus, Līgumslēdzējas puses, cita starpā, savā rīcībā ņems vērā šādus principus.

1. Līgumslēdzējām pusēm jāaizsargā klimata sistēma pašreizējās un nākamo paaudžu vārdā, balstoties uz vienlīdzības principiem saskaņā ar to kopējo, bet diferencēto atbildību un atbilstošajām iespējām. Tāpēc Līgumslēdzējām pusēm - attīstītajām valstīm - jāuzņemas vadība klimata pārmaiņu un to kaitīgās ietekmes apkarošanā.

2. Visos aspektos rūpīgi jāizsver specifiskās vajadzības un specifiskie apstākļi tām Līgumslēdzējām pusēm - jaunattīstības valstīm, sevišķi tām, kuras īpaši izjūt klimata maiņu nevēlamo ietekmi, un tām Līgumslēdzējām pusēm, īpaši jaunattīstības valstīm, uz kurām saskaņā ar šo Konvenciju gultos nesamērīgi liela vai nenormāla slodze.

3. Līgumslēdzējām pusēm jāveic aizsardzības pasākumi, lai paredzētu un novērstu vai neitralizētu klimata pārmaiņu cēloņus un mazinātu to kaitīgo ietekmi. Reģionos, kur pastāv nopietna vai neatgriezeniska postījuma draudi, pilnīgu zinātnisku pierādījumu trūkums nevar tikt izmantots kā iegansts pasākumu novilcināšanai, ņemot vērā, ka klimata izmaiņu radīto problēmu risināšanas politikai un pasākumiem jābūt ekonomiski izdevīgiem, lai nodrošinātu globālu labumu par iespējami zemāko cenu. Lai sasniegtu šo mērķi, izstrādājot politisko programmu un pasākumu plānu, jāņem vērā dažādi sociāli ekonomiskie apstākļi; tiem jābūt pārdomātiem, jāietver visi nozīmīgākie siltumnīcefekta gāzu avoti, novadnes un krātuves pielāgošanos tiem un jāaptver visas tautsaimniecības nozares. Līgumslēdzējas puses var kooperēties, veicot pasākumus cīņā pret klimata izmaiņu kaitīgo ietekmi.

4. Līgumslēdzējām pusēm ir tiesības un pienākums veicināt ilgtspējīgu attīstību. Pasākumu sistēmai, kas aizsargātu klimatu pret cilvēku darbības izraisītām pārmaiņām, jāatbilst katras Līgumslēdzējas puses specifiskajiem apstākļiem, jābūt saistītai ar valsts attīstības programmu, ievērojot, ka valsts ekonomiskajai attīstībai ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu kaitīgās ietekmes apkarošanā.

5. Līgumslēdzējām pusēm jāsadarbojas, lai veicinātu atklātas ekonomikas sistēmas veidošanos uz savstarpējas palīdzības principiem, kas radītu ilgtspējīgu ekonomisku augšupeju un attīstību visās valstīs, kuras ir Konvencijas Līgumslēdzējas puses, īpaši jaunattīstības zemēs, tādējādi dodot tām iespēju efektīvāk risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas. Pasākumi, arī vienpusējie, kas tiek veikti cīņai ar klimata pārmaiņām, nedrīkst ietvert patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju vai slēptus tirdzniecības ierobežojumus.

4. PANTS

SAISTĪBAS

1. Visas Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā to kopējo, tomēr diferencēto atbildību un savas raksturīgās valstiskās un reģionālās attīstības vajadzības, uzdevumus un apstākļus:

(a) attīstīs, periodiski atjaunos, publicēs un saskaņā ar 12. pantu darīs pieejamus Līgumslēdzēju pušu konferencei valstī izdarītos atklājumus attiecībā uz Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmeti no avotiem un atsūknēšanu pa novadnēm, lietojot salīdzināmas metodikas, par kuru izmantošanu jāvienojas Līgumslēdzēju pušu konferencē;

(b) formulēs, īstenos, publicēs un regulāri atjaunos valstiskās un, kur tas ir lietderīgi, reģionālās programmas, kas ietver klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumus, strādājot ar Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmeti no avotiem un atsūknēšanu pa novadnēm, un pasākumus, kas atvieglotu atbilstošu pielāgošanos klimata izmaiņām;

(c) veicinās Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās izmetes kontroles, samazināšanas vai novēršanas tehnoloģijas, pieejas un norišu attīstību, piemērošanu un izplatīšanu, tai skaitā ieviešanu, visās nozarēs, ieskaitot enerģētiku, transportu, rūpniecību, lauksaimniecību, mežsaimniecību un atkritumu pārstrādi, un sadarbosies šajā jomā;

(d) veicinās Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu novadņu un krātuvju, tai skaitā biomasas, mežu un okeānu, kā arī citu sauszemes, piekrastes un jūras ekosistēmu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, to saglabāšanu un, ja tas ir lietderīgi, pilnveidošanu, un sadarbosies šajā jomā;

(e) sadarbosies, gatavojot pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņu kaitīgajai ietekmei; radīs un izstrādās piemērotus un vienotus plānus piekrastes zonas apsaimniekošanai, ūdens resursu un lauksaimniecības izmantošanai, un sausuma, un pārtuksnešošanās, kā arī plūdu apdraudētu teritoriju, īpaši Āfrikā, aizsardzībai un atveseļošanai;

(f) cik iespējams, ņems vērā klimata pārmaiņas attiecīgajā sociālajā programmā, saimnieciskajā un vides politikā un darbībā un lietos atbilstošas metodes, piemēram, ietekmes izvērtējumu, kas formulēts un noteikts valsts mērogā, lai samazinātu klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrības veselību un vides kvalitāti, apņemoties realizēt projektus un pasākumus, kas mazinātu klimata pārmaiņu sekas vai atvieglotu pielāgošanos tam;

(g) veicinās zinātniskus, tehnoloģiskus, tehniskus, sociāli ekonomiskus un citus pētījumus un sistemātiskus novērojumus un izveidos ar klimata sistēmu saistītus datu arhīvus, kas paredzēti ar klimata pārmaiņas cēloņiem, sekām, apmēriem un laiku, kā arī dažādu ekonomiskās un sociālās sfēras drošības pasākumiem saistītu neskaidro jautājumu izprašanu un noskaidrošanu; un sadarbosies šajā jomā;

(h) veicinās pilnīgu, atklātu un tūlītēju atbilstošās ar klimata sistēmu un klimata pārmaiņām, kā arī ar dažādu ekonomiskās un sociālās sfēras drošības pasākumu apmaiņu saistītās zinātniskās, tehnoloģiskās, tehniskās, sociāli ekonomiskās un tiesiskās informācijas apmaiņu; un sadarbosies šajā jomā;

(i) veicinās izglītību, apmācību un sabiedrisko apziņu klimata pārmaiņu sfērā un sekmēs visplašāko slāņu, ieskaitot neformālās organizācijas, iesaistīšanos šajās norisēs; sadarbosies šajā jomā;

(j) nodrošinās Līgumslēdzēju pušu konferenci ar informāciju par Konvencijas īstenošanu saskaņā ar 12. pantu.

2. Līgumslēdzējas puses - attīstītās un citas valstis, uz kurām attiecas I pielikums, uzņemsies īpašas saistības, par kurām runāts turpmāk:

(a) Katra Līgumslēdzēja puse pieņem valstisko¹ politiku un uzņemas attiecīgas saistības, kas paredzētas klimata pārmaiņu iedarbības mazināšanai, ierobežojot siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu daudzumu un aizsargājot un pilnveidojot siltumnīcefekta gāzu novadnes un krātuves. Šāda politika un pasākumi parādīs, ka attīstītās valstis saskaņā ar Konvencijā nosprausto mērķi uzņemas vadību antropogēno izmešu ilgtermiņa tendenču pārorientēšanā, atzīstot, ka ieguldījums pārorientēšanā būtu atgriešanās pie agrākajiem oglekļa dioksīda un citu Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumiem šīs desmitgades beigās, un, ņemot vērā atšķirības Līgumslēdzēju pušu sākotnējā situācijā un pieejā, ekonomiskajā struktūrā un resursu bāzē, vajadzību uzturēt stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas augšupeju, pieejamās tehnoloģijas un citus apstākļus, kā arī vajadzību katrai Līgumslēdzējai pusei dot līdzvērtīgu un atbilstošu ieguldījumu Vispasaules centienos sasniegt mērķi. Šīs puses var īstenot šādu politiku un pasākumus kopīgi ar citām Līgumslēdzējām pusēm un palīdzēt tām dot savu ieguldījumu Konvencijas un, sevišķi, šī panta apakšparagrāfā formulētā mērķa sasniegšanai.

(b) Lai veicinātu progresu šajā virzienā, katra no Līgumslēdzējām pusēm sešu mēnešu laikā no Konvencijas spēkā stāšanās brīža un periodiski pēc tam, un saskaņā ar 12. pantu, nodrošinās ar detalizētu informāciju par savu politiku un pasākumiem, kas attiecas uz šā panta (a) daļu, kā arī par plānotajiem Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefektu gāzu antropogēnajiem izmešiem no avotiem un atsūknēšanu pa novadnēm šā panta (a) daļā apskatītajā periodā, lai individuāli vai kopīgi atgūtu savu oglekļa dioksīda un citu Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu 1990. gada līmeni. Šī informācija tiks izskatīta Līgumslēdzēju pušu konferencē, tās pirmajā sesijā un periodiski pēc tam saskaņā ar 7. pantu.

(c) Saskaņā ar šī panta (b) daļu, aprēķinot izmešus no avotiem un novadīšanu pa novadnēm, būtu jāņem vērā pieejamā zinātniskā informācija, tai skaitā par novadņu efektīvo ietilpību un šādu gāzu attiecīgo lomu klimata pārmaiņās. Līgumslēdzēju pušu konference apspriedīs un saskaņos šādu kalkulāciju metodiku savā pirmajā sesijā un regulāri pārskatīs to pēc tam.

(d) Līgumslēdzēju pušu konference savā pirmajā sesijā pārskatīs šī panta (a) un (b) daļu atbilstību. Tas tiks veikts, ņemot vērā labāko pieejamās zinātniskās atziņas un klimata pārmaiņu un to kaitīgās ietekmes izvērtējumu, kā arī atbilstošo tehnisko, sociālo un ekonomisko informāciju. Pamatojoties uz šo pārskatu, Līgumslēdzēju pušu konference uzsāks atbilstošu darbību, kas var ietvert šī panta (a) un (b) daļās formulēto saistību labojumus. Līgumslēdzēju pušu konference savā pirmajā sesijā pieņems arī lēmumus attiecībā uz šī panta (a) daļā norādītajiem Konvencijas kopīgās īstenošanas kritērijiem. Otrā šī panta (a) un (b) daļas izskatīšana notiks ne vēlāk kā 1998. gada 31. decembrī un pēc tam ar regulāriem intervāliem, ko noteiks Līgumslēdzēju pušu konference, līdz šīs Konvencijas mērķis būs sasniegts.

(e) Katra no Līgumslēdzējām pusēm:

(i) saskaņos pienācīgā kārtā ar citām Līgumslēdzējām pusēm atbilstošos ekonomiskos un administratīvos dokumentus, kas izstrādāti Konvencijas mērķa sasniegšanai;

(ii) noteiks un periodiski pārskatīs savu politiku un pasākumus, kas veicina darbības, bez kurām paaugstinātos Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu daudzums;

(f) Līgumslēdzēju pušu konference ne vēlāk kā līdz 1998. gada 31. decembrim pārskatīs tās rīcībā esošo informāciju, lai pieņemtu lēmumus par tādiem I un II pielikuma sarakstu labojumiem, kas varētu būt pieņemami, ja ieinteresētā Līgumslēdzēja puse tos atzītu;

(g) jebkura Līgumslēdzēja puse, kas nav iekļauta I pielikumā, var savā ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktā vai jebkurā laikā pēc tam paziņot Depozitārijam, ka tā vēlas saistīt sevi ar šī panta (a) un (b) daļām. Depozitārijs informēs citas parakstījušās un Līgumslēdzējas puses par šādu paziņojumu.

3. Līgumslēdzējas attīstītās valstis un citas augsti attīstītās Līgumslēdzējas puses, kas minētas II pielikumā, nodrošinās jaunos un papildu finansiālos resursus, lai segtu vienošanās aktos paredzētās pilnās izmaksas, ko, pildot 12. panta 1. daļā noteiktās saistības, nav nomaksājušas jaunattīstības valstis. Tās nodrošinās arī tādus finansiālos resursus, ieskaitot tehnoloģijas ieviešanas izdevumus, kas nepieciešami Līgumslēdzējām jaunattīstības valstīm, lai pēc vienošanās pilnībā segtu pieaugošās šī panta 1. daļā uzskaitīto pasākumu īstenošanas izmaksas, par kurām saskaņā ar šo pantu vienojusies jaunattīstības valsts un starptautiskā kopiena vai kopienas, kuras uzskaitītas 11. pantā. Šo saistību izpildē ņems vērā fondu plūsmas atbilstības un plānojamības vajadzības un Līgumslēdzējām attīstītajām valstīm piemērotas izmaksu sadales svarīgumu.

4. Līgumslēdzējas attīstītās valstis un citas augsti attīstītās Līgumslēdzējas puses, kas minētas II pielikumā, palīdzēs Līgumslēdzējām jaunattīstības valstīm, kuras īpaši izjūt klimata izmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, segt arī izmaksas, ko prasīs pielāgošanās šai nelabvēlīgajai ietekmei.

5. Līgumslēdzējas attīstītās valstis un citas augsti attīstītās Līgumslēdzējas puses, kas minētas II pielikumā, veiks visus iespējamos pasākumus, lai atbilstoši veicinātu, atvieglotu un finansētu videi piemērotas tehnoloģijas un iemaņu apgūšanu un ieviešanu citu Līgumslēdzēju pušu, īpaši jaunattīstības valstu, teritorijā, lai ļautu šīm valstīm īstenot Konvencijas nosacījumus. Šajā procesā Līgumslēdzējas attīstītās valstis atbalstīs Līgumslēdzēju jaunattīstības valstu iekšējo resursu attīstību un pilnveidošanu. Citas Līgumslēdzējas puses un organizācijas, kurām ir tādas iespējas, var palīdzēt veicināt šādas tehnoloģijas pārņemšanu.

6. Līgumslēdzēju pušu konference saskaņā ar šī panta 2. daļu saistību īstenošanā dos zināmu brīvību I pielikumā minētajām Līgumslēdzējām pusēm, kuras atrodas pārejā uz tirgus ekonomiku, lai palielinātu šo pušu spēju cīnīties pret klimata izmaiņām, ņemot vērā par atskaites punktu izraudzītajā Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu vēsturisko līmeni.

7. Robežas, kurās Līgumslēdzējas jaunattīstības valstis rezultatīvi īstenos savas Konvencijā paredzētās saistības, būs atkarīgas no finansiālajiem resursiem un tehnoloģijas ieviešanas, un pilnībā tiks ņemts vērā, ka ekonomiskā un sociālā attīstība un nabadzības izskaušana ir jaunattīstības valstu pirmais un svarīgākais uzdevums.

8. Pildot šajā pantā noteiktās saistības, Līgumslēdzējas puses rūpīgi apsvērs, kādus pasākumus nepieciešams veikt saskaņā ar Konvenciju, ieskaitot pasākumus, kas saistīti ar fondēšanu, apdrošināšanu un tehnoloģijas ieviešanu, lai apmierinātu jaunattīstības valstu specifiskās vajadzības un prasības, ko rada klimata izmaiņu nelabvēlīgā ietekme un/vai cīņai ar tām veikto pasākumu īstenošanas blakusefekti, īpaši:

(a) mazās salu valstīs;

(b) valstīs ar piekrastes zemienēm;

(c) valstīs ar sausām un pussausām platībām, mežu platībām un mežu platībām ar tendenci uz mežu iznīkšanu;

(d) valstīs ar platībām, kas pakļautas dabas katastrofām;

(e) valstīs ar platībām, kurām ir tendence uz izkalšanu un pārtuksnešošanos;

(f) valstīs ar augstu atmosfēras antropogēnā piesārņojuma līmeni;

(g) valstīs ar platībām, kurās ir nestabilas ekosistēmas, tajā skaitā kalnu ekosistēmas;

(h) valstīs, kuru ekonomika ir lielā mērā atkarīga no fosilo kurināmo un citu energoietilpīgu produktu ieguves, pārstrādes un eksporta nestās peļņas un/vai patēriņa; un

(i) valstīs bez izejas uz jūru un tranzīta valstīs.

Turklāt, Līgumslēdzēju pušu konference var uzņemties atbilstošos pasākumus, ņemot vērā šo paragrāfu.

9. Līgumslēdzējas puses savā rīcībā attiecībā uz fondēšanu un tehnoloģijas ieviešanu pilnībā ņems vērā vismazāk attīstīto valstu specifiskās vajadzības un īpašos apstākļus.

10. Saskaņā ar 10. pantu Līgumslēdzējas puses Konvencijas saistību pildīšanā ņems vērā stāvokli tajās Līgumslēdzēju pušu, īpaši jaunattīstības, valstīs, kuru ekonomiku ietekmē cīņai ar klimata izmaiņām veicamo pasākumu nevēlamie blakusefekti. Tas galvenokārt attiecas uz Līgumslēdzējām pusēm, kuru ekonomika lielā mērā ir atkarīga no fosilā kurināmā un citu energoietilpīgu produktu ieguves, pārstrādes un eksporta ienākumiem un/vai patēriņa, kā arī uz tādām Līgumslēdzējām pusēm, kurās fosilajam kurināmajam ir patiesi grūti atrast aizvietotāju.

^{__________________}

¹ Attiecas uz politiku un pasākumiem, kuriem piekritušas reģionālās ekonomiskās integrācijas komisijas.

5. PANTS

PĒTĪJUMI UN SISTEMĀTISKIE NOVĒROJUMI

Veicot savas 4. panta 1. (g) paragrāfā noteiktās saistības, Līgumslēdzēja puse:

(a) atbalstīs un, ja nepieciešams, tālāk izstrādās starptautiskas un starpvalstu programmas un sistēmas vai organizācijas, kuru uzdevums ir definēt, vadīt, izvērtēt un finansēt pētījumus, datu vākšanu un sistemātiskus novērojumus, ņemot vērā nepieciešamību samazināt darbu dublēšanos;

(b) atbalstīs starptautiskus un starpvalstu pasākumus pastāvīgu novērojumu un valstisku zinātnisku un tehnisku pētījumu spēju un iespēju vairošanā, īpaši jaunattīstības valstīs, un veicinās ārpus valstiskās jurisdikcijas teritorijas iegūto datu un analīžu rezultātu pieejamību un apmaiņu;

(c) ņems vērā jaunattīstības valstu īpašās problēmas un vajadzības un sadarbosies to iekšējās attīstības veicināšanā, lai šīs valstis varētu piedalīties šī panta (a) un (b) apakšparagrāfos minēto darbu veikšanā.

6. PANTS

IZGLĪTĪBA, MĀCĪBAS UN SABIEDRISKĀ APZIŅA

Veicot savas 4. panta 1. (i) paragrāfā noteiktās saistības, Līgumslēdzējas puses:

(a) veicinās un atvieglos valsts un, ja nepieciešams, reģionālā līmenī un saskaņā ar valsts likumiem un normām un atbilstoši savām iespējām:

(i) klimata pārmaiņu un to seku sabiedriskās apziņas un izglītības programmu izstrādi un īstenošanu;

(ii) ar klimata pārmaiņām un to sekām saistītās informācijas publisko pieejamību;

(iii) sabiedrības līdzdalību cīņā pret klimata pārmaiņām un to sekām un atbilstošas pretdarbības plānošanā; un

(iv) zinātniskā, tehniskā un vadošā personāla izglītošanu;

(b) sadarbosies un veicinās starptautiskā līmenī un, kur nepieciešams, balstoties uz pastāvošajām organizācijām:

(i) ar klimata pārmaiņām un to sekām saistīto izglītības un sabiedriskās apziņas veidošanas materiālu izstrādi un apmaiņu;

(ii) izglītības un mācību programmu izstrādi un īstenošanu, ietverot arī valsts institūciju stiprināšanu un personāla apmaiņu vai atbalstīšanu, lai sagatavotu speciālistus šajā jomā, īpaši jaunattīstības valstīs.

7. PANTS

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KONFERENCE

1. Ar šo pantu noteikta Līgumslēdzēju pušu konference.

2. Līgumslēdzēju pušu konferencei kā šīs Konvencijas galvenajai institūcijai pastāvīgi jāpārskata Konvencijas un jebkura ar to saistīta juridiska akta, ko Līgumslēdzēju pušu konference varētu pieņemt, īstenošanās un savu pilnvaru ietvaros jāpieņem vajadzīgais lēmums, lai veicinātu iedarbīgu Konvencijas īstenošanu. Šajā nolūkā tā:

(a) periodiski pārbaudīs Līgumslēdzēju pušu pienākumus un ar Konvenciju saistīto institūciju izveidi, paturot vērā Konvencijā nosprausto mērķi, tās īstenošanas gaitā iegūto pieredzi un zinātniskās un tehniskās izpratnes pilnveidošanos;

(b) veicinās un atvieglos apmainīšanos ar informāciju par Līgumslēdzēju pušu apstiprinātajiem pasākumiem klimata maiņu un to seku apkarošanai, ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu atšķirīgos apstākļus, atbildību un iespējas, kā arī to attiecīgās saistības, kas izriet no Konvencijas noteikumiem;

(c) pēc divu vai vairāku Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma atvieglos pieņemto klimata maiņu un to seku apkarošanas pasākumu koordināciju, ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu atšķirīgos apstākļus, atbildību un iespējas, un to attiecīgās saistības, kas izriet no Konvencijas noteikumiem;

(d) saskaņā ar šīs Konvencijas mērķi un noteikumiem veicinās un vadīs salīdzināmās metodikas attīstīšanu un periodisku atjaunošanu, kas jāpieņem Līgumslēdzēju pušu konferencei, cita starpā, lai uzskaitītu siltumnīcefekta gāzu izmešu no avotiem un nosūkšanas pa novadnēm un izvērtētu šādu gāzu izmešu ierobežošanas un novadīšanas uzlabošanas pasākumu iedarbīgumu;

(e) pamatojoties uz visu saskaņā ar Konvencijas noteikumiem tai pieejamo informāciju, izvērtēs, kā Līgumslēdzējas puses īsteno Konvenciju, kāds ir Konvencijas mērķa sasniegšanai veikto pasākumu kopīgais iznākums, īpaši vides, ekonomiskajā un sociālajā aspektā, kā arī to kumulatīvo ietekmi un Konvencijas mērķa sasniegšanas pakāpi;

(f) apsvērs un apstiprinās regulāras atskaites par Konvencijas īstenošanos un nodrošinās to publicēšanu;

(g) sagatavos nepieciešamos ieteikumus par jebkuru jautājumu sakarā ar Konvencijas īstenošanos;

(h) meklēs iespējas mobilizēt finansiālos resursus saskaņā ar 4. panta 3., 4. un 5. paragrāfu un 11. pantu;

(i) veidos tādas palīginstitūcijas, kādas tiks uzskatītas par nepieciešamām Konvencijā nospraustā mērķa īstenošanai;

(j) pārskatīs savu palīginstitūciju sagatavotos ziņojumus un nodrošinās to vadību;

(k) vienosies un vienprātīgi pieņems procedūras un finanšu noteikumus attiecībā uz sevi un jebkuru palīginstitūciju;

(l) meklēs un izmantos pēc vajadzības kompetentu starptautisku organizāciju un starpvalstu un nevalstisku institūciju pakalpojumus un sadarbību; un

(m) veiks tādas citas funkcijas, kādas prasa Konvencijas mērķa sasniegšana, kā arī citas funkcijas, ko tai uzliek Konvencija.

3. Līgumslēdzēju pušu konference savā pirmajā sesijā pieņems savus, kā arī saskaņā ar Konvenciju izveidoto un tai pakļauto institūciju procedūras noteikumus, kas ietvers lēmumu pieņemšanas procedūras jautājumus, kuri vēl nav noteikti šīs Konvencijas lēmumu pieņemšanas procedūrās. Šādās procedūrās var noteikt balsu vairākumu, kas nepieciešams konkrēta lēmuma pieņemšanai.

4. Pirmo Līgumslēdzēju pušu konferences sesiju sasauks 21. pantā noteiktais pagaidu sekretariāts. Tā notiks ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienas. Pēc tam Līgumslēdzēju pušu konferences kārtējās sesijas tiks noturētas katru gadu, ja vien Līgumslēdzēju pušu konference nenolemj citādi.

5. Līgumslēdzēju pušu konferences ārpuskārtas sesijas tiks noturētas tādos citos laikos, par kuru nepieciešamību lems Konference, vai arī pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses rakstiska pieprasījuma, ja sešu mēnešu laikā pēc tā izsūtīšanas Līgumslēdzējām pusēm, sekretariāts saņem vismaz vienas trešdaļas Līgumslēdzēju pušu atbalstu šim pieprasījumam.

6. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētie dienesti un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura to dalībvalsts vai novērotājvalsts, nebūdama šīs Konvencijas Līgumslēdzēja puse, var tikt pārstāvēta Līgumslēdzēju pušu konferences sesijās kā novērotājs. Jebkura gan valstiska vai starptautiska, gan valdības vai ar valdību nesaistīta institūcija vai dienests, kas ir kompetents šīs Konvencijas aptvertajos jautājumos un kas ir informējis sekretariātu par savu vēlēšanos būt pārstāvētam Līgumslēdzēju pušu konferences sesijā kā novērotājs, var tikt uzaicināts, izņemot gadījumu, kad vismaz viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu, kas ir Konferences dalībnieces, iebilst. Novērotāju uzaicināšana un piedalīšanās tiks pakļauta Līgumslēdzēju pušu konferences pieņemtajiem procedūras noteikumiem.

8. PANTS

SEKRETARIĀTS

1. Ar šo pantu noteikts Sekretariāts.

2. Sekretariāta funkcijas ir:

(a) veikt Līgumslēdzēju pušu konferences un tās saskaņā ar šo Konvenciju izveidoto palīginstitūciju sesiju sagatavošanu un nodrošināšanu ar nepieciešamajiem pakalpojumiem;

(b) pieņemt, savākt un izplatīt tam iesniegtos ziņojumus;

(c) gādāt par palīdzību Līgumslēdzējām pusēm, īpaši jaunattīstības valstīm pēc to pieprasījuma savācot un izsniedzot informāciju, kā to paredz šīs Konvencijas noteikumi;

(d) sagatavot ziņojumus par savu darbību un iesniegt tos Līgumslēdzēju pušu konferencei;

(e) nodrošināt nepieciešamo koordināciju ar citu atbilstošo starptautisko organizāciju sekretariātiem;

(f) vispārējā Līgumslēdzēju pušu konferences vadībā stāties tādos administratīvos un līgumsaistību sakaros, kas būtu nepieciešami tā funkciju efektīvai izpildei;

(g) veikt citus sekretariāta pienākumus, kas noteikti Konvencijā un jebkurā no tās protokoliem, un citus pienākumus, ko varētu noteikt Līgumslēdzēju pušu konference.

3. Līgumslēdzēju pušu konference savā pirmajā sesijā izveido pastāvīgo sekretariātu un veic sagatavošanas darbus tā funkcionēšanai.

9. PANTS

ZINĀTNISKĀ UN TEHNOLOĢISKĀ KONSULTATĪVĀ PADOME

1. Šis pakts nosaka Zinātnisko un tehnoloģisko konsultatīvo padomi, lai Līgumslēdzēju pušu konferenci un, vajadzības gadījumā, tai pakļautās institūcijas nodrošinātu ar laikā sniegtu informāciju un konsultācijām ar Konvenciju saistītos zinātniskos un tehnoloģiskos jautājumos. Šī padome būs atklāta visu Līgumslēdzēju pušu līdzdalībai un tā būs daudznozaru institūcija. Tajā ietilps attiecīgajās specialitātēs kompetenti valdību pārstāvji. Tā regulāri ziņos Līgumslēdzēju pušu konferencei par visiem sava darba virzieniem.

2. Līgumslēdzēju pušu konferences vadībā, balstoties uz pastāvošajām kompetentajām starptautiskajām institūcijām, šī padome:

(a) nodrošinās ar klimata pārmaiņu un to seku zinātniskās izpratnes līmeņa novērtējumu;

(b) sagatavos Konvencijas īstenošanai veikto pasākumu rezultātu zinātnisko novērtējumu;

(c) noteiks jaunās, iedarbīgās un īpaši precīzās tehnoloģijas un paņēmienus un konsultēs par šādu tehnoloģiju attīstības un/vai ieviešanas veicināšanas veidiem un līdzekļiem;

(d) nodrošinās konsultācijas par zinātniskajām programmām, starptautisko sadarbību ar klimata pārmaiņām saistītajos pētījumos un izstrādēs, kā arī konsultēs par jaunattīstības valstu iekšējo resursu veidošanas atbalstīšanas veidiem un līdzekļiem;

(e) atbildēs uz zinātniskiem, tehnoloģiskiem un metodoloģiskiem jautājumiem, ko Līgumslēdzēju pušu konference un tai pakļautās institūcijas var izvirzīt šai padomei.

3. Šīs padomes funkcijas un darbības noteikumus var tālāk izstrādāt Līgumslēdzēju pušu konference.

10. PANTS

PAKĻAUTĀ IZPILDINSTITŪCIJA

1. Ar šo pantu tiek noteikta pakļautā izpildinstitūcija, lai palīdzētu Līgumslēdzēju pušu konferencei Konvencijas īstenošanas efektivitātes novērtēšanā un pārskatīšanā. Šajā institūcijā varēs piedalīties visu, Līgumslēdzējas puses un valdību pārstāvji, kas ir eksperti ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumos. Tā regulāri informēs Līgumslēdzēju pušu konferenci par visiem sava darba aspektiem.

2. Līgumslēdzēju pušu konferences vadībā šī institūcija:

(a) apspriedīs saskaņā ar 12. panta 1. paragrāfu piegādāto informāciju, lai novērtētu Līgumslēdzēju pušu veikto pasākumu vispārējo ietekmi kopumā, balstoties uz klimata pārmaiņu jaunākajām zinātniskajām aplēsēm;

(b) apspriedīs saskaņā ar 12. panta 2. paragrāfu piegādāto informāciju, lai palīdzētu sagatavot Līgumslēdzēju pušu konferencei 4. panta 2. (d) paragrāfa prasītās atskaites; un

(c) vajadzības gadījumā palīdzēs Līgumslēdzēju pušu konferencei sagatavot un īstenot tās lēmumus.

11. PANTS

FINANŠU MEHĀNISMS

1. Ar šo pantu ir noteikts finanšu resursu nodrošināšanas, kā arī tehnoloģiju ieviešanas mehānisms uz dotāciju vai piešķīrumu bāzes noteikumiem. Tas darbosies Līgumslēdzēju pušu konferences vadībā un būs tai atbildīgs un Konference lems par savu politiku, programmas prioritātēm un kritērijiem, kas piemēroti šai Konvencijai. Tā darbība tiks uzticēta vienai vai vairākām pastāvošām starptautiskām institūcijām.

2. Finanšu mehānismā būs vienlīdzīgi un samērīgi pārstāvētas visas Līgumslēdzējas puses atklātā pārvaldes sistēmā.

3. Līgumslēdzēju pušu konference un organizācija vai organizācijas, kurām ir uzticēta finanšu mehānisma darba vadīšana, vienosies par pasākumiem šī panta 2. paragrāfa īstenošanai, kas ietvers:

(a) variantus, kas nodrošinātu, ka pret klimata pārmaiņām vērstie fondētie projekti būtu saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu konferences izstrādāto politiku, programmu prioritātēm un piemērotības kritērijiem;

(b) variantus, ar kuru palīdzību atsevišķus fondēšanu lēmumus varētu pārskatīt no šīs politikas, programmas prioritāšu un piemērotības kritēriju viedokļa;

(c) regulārus, saskaņā ar šī panta 1. paragrāfā noteiktajām atskaites prasībām, Līgumslēdzēju pušu konferencei sniegtus minētās starptautiskās vienības vai vienību pārskatus par fondēšanas operācijām;

(d) Konvencijas īstenošanai nepieciešamā un pieejamā fondu daudzuma un, šā daudzuma periodisku pārskatīšanas nosacījumu noteikšanu ar iepriekšēju aprēķinu un identificēšanas paņēmienu.

4. Līgumslēdzēju pušu konference veiks augšminēto nosacījumu īstenošanai nepieciešamos priekšdarbus savā pirmajā sesijā, pārskatot un ņemot vērā pagaidu pasākumus, kas noteikti 21. panta 3. paragrāfā, un izlems, vai šī pagaidu struktūra jāsaglabā. Četru gadu laikā pēc tam Līgumslēdzēju pušu konference pārskatīs finanšu mehānismu un veiks nepieciešamos pasākumus.

5. Līgumslēdzējas attīstītās valstis var arī sagādāt un Līgumslēdzējas jaunattīstības valstis var izmantot Konvencijas īstenošanas mērķiem paredzētos finanšu resursus pa divpusējiem, reģionāliem un citiem daudzpusējiem kanāliem.

12. PANTS

AR KONVENCIJAS ĪSTENOŠANU SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS PIEGĀDE

1. Saskaņā ar 4. panta 1. paragrāfu katra Līgumslēdzēja puse ar sekretariāta starpniecību piegādās Līgumslēdzēju pušu konferencei šādus informācijas elementus:

(a) valsts mēroga pārskatu par visiem Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajiem izmešiem no avotiem un novadīšanu pa noplūdēm savu iespēju robežās, lietojot salīdzināmo metodiku, ko atbalstījusi un par ko vienojusies Līgumslēdzēju pušu konference;

(b) vispārēju Līgumslēdzējas puses Konvencijas īstenošanas labā veikto vai iecerēto pasākumu aprakstu;

(c) jebkuru citu informāciju, ko Līgumslēdzēja puse atzīst par būtisku Konvencijas mērķu sasniegšanā un uzskata par lietderīgu ietvert savā ziņojumā, tai skaitā, ja iespējams, materiālus, kas ir noderīgi globālo izmešu tendenču aprēķināšanā.

2. Katra Līgumslēdzēja attīstītā valsts un katra cita Līgumslēdzēja puse, kas iekļauta I pielikumā, iekļaus savā ziņojumā šādus informācijas elementus:

(a) savu 4. panta 2. (a) un 2. (b) paragrāfā noteikto saistību īstenošanai detalizētu pieņemtās politikas un pasākumu aprakstu;

(b) specifisko izvērtējumu, kur raksturota šī panta 2. (a) daļā minētās politikas un pasākumu ietekme uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnajiem izmešiem no avotiem un atsūkšanu pa novadnēm 4. panta 2. (a) paragrāfā noteiktajā periodā.

3. Bez tam katra Līgumslēdzēja attīstītā valsts un katra cita Līgumslēdzēja puse, kas iekļauta II pielikumā, ziņojumā ietvers arī to pasākumu detaļas, kuri veikti saskaņā ar 4. panta 3., 4. un 5. paragrāfu.

4. Līgumslēdzējas jaunattīstības valstis var brīvprātīgi piedāvāt finansēšanas projektus, arī specifiskas tehnoloģijas, materiālus, aprīkojumu, tehniku vai paņēmienus, kas būtu noderīgi šādu projektu īstenošanai, ja iespējams, kopā ar visu pieaugošu izmaksu un siltumnīcefekta gāzu izmešu samazinājuma un novadīšanas palielinājuma aprēķinu, kā arī no šiem pasākumiem izrietošā ieguvuma novērtējumu.

5. Katra Līgumslēdzēja attīstītā valsts un katra cita Līgumslēdzēja puse, kas iekļauta I pielikumā, piegādās sākotnējo informāciju sešu mēnešu laikā kopš Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz šo Līgumslēdzēju pusi. Katra Līgumslēdzēja puse, kura nav iekļauta I pielikumā, piegādās sākotnējo informāciju trīs gadu laikā kopš Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz šo Līgumslēdzēju pusi vai kopš brīža, kad tā sākusi izmantot finanšu resursus saskaņā ar 4. panta 3. paragrāfu. Līgumslēdzējas viszemāk attīstītās valstis piegādās sākotnējo informāciju pēc saviem ieskatiem. To, cik bieži turpmāk Līgumslēdzējām pusēm būs jāpiegādā informācija, noteiks Līgumslēdzēju pušu konference, ņemot vērā šajā paragrāfā noteikto termiņu diferenciāciju.

6. Līgumslēdzēju pušu informāciju, kas piegādāta saskaņā ar šo pantu, sekretariāts pēc iespējas drīzākā laikā iesniegs Līgumslēdzēju pušu konferencei un jebkurai ieinteresētajai pakļautajai institūcijai. Ja nepieciešams, informācijas piegādes procedūras var tālāk izskatīt Līgumslēdzēju pušu konference.

7. Sākot ar savu pirmo sesiju, Līgumslēdzēju pušu konference veiks pasākumus, lai pēc pieprasījuma nodrošinātu Līgumslēdzējām jaunattīstības valstīm tehnisku un finansiālu atbalstu šajā pantā noteiktās informācijas vākšanā un piegādē, kā arī ar 4. pantā noteiktajiem piedāvātajiem projektiem un atbildes pasākumiem saistīto tehnisko un finansiālo vajadzību noteikšanā. Šādu atbalstu pēc vajadzības var sniegt arī citas Līgumslēdzējas puses, kompetentas starptautiskas organizācijas un sekretariāts.

8. Jebkura Līgumslēdzēju pušu grupa saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu konferences izstrādātajām vadlīnijām, iepriekš paziņojot Līgumslēdzēju pušu konferencei, var iesniegt vienotu ziņojumu, tādējādi izpildot šajā pantā uzliktās saistības, ja vien šāds vienotais ziņojums satur informāciju par katras šīs Līgumslēdzējas puses individuālo Konvencijas uzlikto saistību izpildi.

9. Sekretariātam piegādāto informāciju, ko Līgumslēdzēja puse atzīmējusi kā konfidenciālu saskaņā ar kritērijiem, kurus izstrādājusi Līgumslēdzēju pušu konference, sekretariāts apkopos, lai saglabātu tās konfidencialitāti, pirms to darīt pieejamu jebkurai institūcijai, kas iesaistīta informācijas piegādē un izskatīšanā.

10. Nepārkāpjot šī panta 9. paragrāfa nosacījumus un jebkuras Līgumslēdzējas puses tiesības jebkurā laikā nodot atklātībai savus ziņojumus, sekretariāts saskaņā ar šo pantu nodos atklātībai Līgumslēdzēju pušu piegādāto informāciju tajā pašā laikā, kad tā tiks nodota Līgumslēdzēju pušu konferencei.

13. PANTS

ĪSTENOŠANAS JAUTĀJUMU RISINĀŠANA

Līgumslēdzēju pušu konference savā pirmajā sesijā apsvērs iespēju izveidot daudzpusēju konsultāciju procesu, kas būtu pieejams Līgumslēdzējām pusēm pēc to pieprasījuma, lai risinātu ar Konvencijas īstenošanu saistītos jautājumus.

14. PANTS

STRĪDU ATRISINĀŠANA

1. Strīda gadījumā starp jebkurām divām vai vairāk Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz Konvencijas tulkošanu vai piemērošanu ieinteresētās puses meklēs strīda risinājumu ar pārrunām vai jebkuriem citiem mierīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles.

2. Ratificējot, atzīstot, apstiprinot Konvenciju vai pievienojoties tai, vai jebkurā laikā pēc tam Līgumslēdzēja puse, kura nav reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, iesniedzot rakstisku paziņojumu, var paziņot Depozitārijam, ka attiecībā uz jebkuru strīdu, kas saistīts ar Konvencijas tulkošanu vai piemērošanu, tā atzīst kā obligātu pašu par sevi un bez īpašas vienošanās attiecībā uz jebkuru Līgumslēdzēju pusi, kas uzņemas tādas pašas saistības:

a) strīda nodošanu Starptautiskai Tiesai un/vai

b) arbitrāžu saskaņā ar procedūrām, kas jāpieņem Līgumslēdzēju pušu konferencei, tiklīdz tas nepieciešams, un kas minētas pielikumā par arbitrāžu.

Līgumslēdzēja puse, kura ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, var iesniegt paziņojumu ar līdzīgiem atzinumiem attiecībā uz arbitrāžu saskaņā ar procedūrām, kas minētas šī panta 2. daļas (b) punktā.

3. Saskaņā ar šī panta 2. daļu iesniegtais paziņojums paliks spēkā līdz tā darbības termiņa beigām vai trīs mēnešus kopš Depozitārijs saņēmis rakstisku tā atsaukumu.

4. Jauns paziņojums, atsaukums vai tajā noteiktā termiņa izbeigšanās nekādā veidā neietekmēs Starptautiskās Tiesas nepabeigtos procesus, ja vien strīda puses nevienojas citādi.

5. Saskaņā ar šī panta 2. daļas nosacījumiem, ja divpadsmit mēnešu laikā pēc vienas Līgumslēdzējas puses paziņojuma otrai, ka starp tām izcēlies strīds, ieinteresētās Līgumslēdzējas puses nav spējušas atrisināt savu strīdu ar šī panta 1. daļā minētajiem līdzekļiem, strīds uz jebkuras strīda puses pieprasījuma tiks nodots samierināšanai.

6. Pēc vienas strīda puses pieprasījuma tiks radīta samierināšanas komisija. Komisijas sastāvā būs vienāds skaits katras ieinteresētās puses nozīmētu locekļu un priekšsēdētājs, kuru kopīgi izvēlēsies abu pušu norīkotie locekļi. Komisija pieņems ieteicošu lēmumu, kuru puses godprātīgi apspriedīs.

7. Samierināšanas papildprocedūru kārtību, tiklīdz būs nepieciešams, pieņems Līgumslēdzēju pušu konference pielikumā par samierināšanu.

8. Šī panta nosacījumus piemēros jebkuram uz tiem attiecināmam likumīgam aktam, ko varētu pieņemt Līgumslēdzēju pušu konference, ja vien šis akts nesatur citādus nosacījumus.

15. PANTS

KONVENCIJAS PAPILDINĀJUMI

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var piedāvāt papildinājumus Konvencijai.

2. Konvencijas papildinājumus pieņems Līgumslēdzēju pušu konferences kārtējā sesijā. Jebkura piedāvātā Konvencijas papildinājuma tekstu Sekretariāts nodos Līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā paredzēts to pieņemt. Sekretariāts nodos zināšanai piedāvātos papildinājumus arī Konvenciju parakstījušajām valstīm un Depozitārijam.

3. Līgumslēdzējas puses darīs visu iespējamo, lai vienotos par katru piedāvāto Konvencijas papildinājumu vienbalsīgi. Ja visas iespējas panākt vienbalsīgu lēmumu būs izmantotas un vienošanās nebūs panākta, papildinājums tiks pieņemts ar trīs ceturtdaļām balsu no sanāksmē klātesošajām un balsojušajām līgumslēdzējām pusēm. Pieņemto papildinājumu Sekretariāts nodos Depozitārijam, kurš izplatīs to visām Līgumslēdzējām pusēm apstiprināšanai.

4. Papildinājumu apstiprināšanas akti glabāsies Depozitārijā. Saskaņā ar šī panta 3. daļu pieņemtais papildinājums tām Līgumslēdzējām pusēm, kas to apstiprinājušas, stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tā datuma, kurā Depozitārijs saņēmis apstiprināšanas aktu no vismaz trim ceturtdaļām Konvencijas līgumslēdzēju pušu.

5. Jebkurai citai Līgumslēdzējai pusei papildinājums stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tā datuma, kurā šī Puse iesniedz Depozitārijam savu minētā papildinājuma apstiprināšanas aktu.

6. Šī panta tekstā "klātesošās un balsojušās Līgumslēdzējas puses" nozīmē Puses, kuras piedalās un ir nobalsojušas "par" vai "pret".

16. PANTS

KONVENCIJAS PIELIKUMU PIEŅEMŠANA UN TO PAPILDINĀŠANA

1. Konvencijas pielikumi veidos tās neatņemamu daļu un, ja vien nav īpaši norādīts citādi, atsaukšanās uz Konvenciju tajā pašā laikā ir arī atsaukšanās uz jebkuru tās pielikumu, lai nepārkāptu 14. panta 2. (b) un 7. daļas nosacījumus, šādiem pielikumiem jāaprobežojas ar sarakstiem, formām un jebkuru citu aprakstošas dabas materiālu, kuram ir zinātnisks, procedūras vai administratīvs raksturs.

2. Pielikumus Konvencijai piedāvās un pieņems saskaņā ar procedūru, kas noteikta 15. panta 2., 3. un 4. daļā.

3. Pielikums, kurš pieņemts saskaņā ar šī panta 2. daļu, visām Konvencijas Līgumslēdzējam pusēm stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tā datuma, kurā Depozitārijs paziņojis Līgumslēdzējām pusēm par šī pielikuma pieņemšanu, izņemot tās puses, kuras šajā laika posmā rakstiski paziņojušas Depozitārijam par šī pielikuma neatzīšanu. Līgumslēdzējām pusēm, kuras atcēlušas savu neatzīšanu, pielikums stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kurā Depozitārijs saņēmis paziņojumu par šādas neatzīšanas atcelšanu.

4. Konvencijas pielikumu papildinājumu piedāvāšana, pieņemšana un spēkā stāšanās būs pakļauta tādai pašai procedūrai, kā Konvencijas pielikumu piedāvāšana, pieņemšana un spēkā stāšanās saskaņā ar šī panta 2. un 3. daļu.

5. Ja pielikuma vai pielikuma papildinājuma pieņemšana ir saistīta ar pašas Konvencijas papildinājumu, tāds pielikums vai pielikuma papildinājums nestāsies spēkā ātrāk kā Konvencijas papildinājums.

17. PANTS

PROTOKOLI

1. Līgumslēdzēju pušu konference jebkurā kārtējā sesijā var pieņemt Konvencijas protokolus.

2. Jebkuru piedāvāto protokolu Sekretariāts nodos Līgumslēdzējām pusēm vismaz sešus mēnešus pirms šādas sesijas.

3. Jebkura protokola spēkā stāšanās noteikumus nosaka pats šis dokuments.

4. Tikai Konvencijas Līgumslēdzējas puses var būt protokola Līgumslēdzējas puses.

5. Lēmumus saskaņā ar jebkuru protokolu pieņems tikai attiecīgā protokola Līgumslēdzējas puses.

18. PANTS

BALSSTIESĪBAS

1. Katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss, izņemot šī panta 2. daļā noteiktos gadījumus.

2. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas savas kompetences jautājumos izmantos savas tiesības uz tik balsīm, cik to dalībvalstu vidū ir Konvencijas Līgumslēdzēju pušu. Šādas organizācijas neizmantos savas balsstiesības, ja kaut viena no to dalībvalstīm izmantos savas, un otrādi.

19. PANTS

DEPOZITĀRIJS

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs būs Konvencijas un saskaņā ar 17. pantu tās pieņemto protokolu Depozitārijs.

20. PANTS

PARAKSTĪŠANA

Apvienoto Nāciju Organizācijas vai jebkura tās specializētā dienesta dalībvalstīm vai tām, kuras ir Starptautiskās Tiesas Statūtu puses, un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām Konvencija būs pieejama parakstīšanai Riodežaneiro laikā, kad notiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi un attīstību un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā no 1992. gada 20. jūnija līdz 1993. gada 19. jūnijam.

21. PANTS

PAGAIDU STRUKTŪRA

1. 8. pantā noteiktās sekretariāta funkcijas līdz Līgumslēdzēju pušu konferences pirmās sesijas beigām pagaidu kārtā veiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1990. gada 21. decembra rezolūcijā 45\212 izveidotais sekretariāts.

2. Šī panta 1. daļā noteiktā pagaidu Sekretariāta priekšsēdētājs cieši sadarbosies ar Starpvalstu Klimata pārmaiņu bloku, lai nodrošinātu, ka šis bloks var sniegt objektīvu zinātnisku un tehnisku konsultāciju. Var konsultēt arī citas atbilstošas zinātniskas organizācijas.

3. Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas Vispasaules vides aizsardzības fonds, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka būs starptautiskā vienība, kurai pagaidu kārtā uzticēta 11. pantā apskatītā finanšu mehānisma darbība. Šajā sakarā tiks atbilstoši pārveidota Vispasaules Vides laboratorija un pilnveidota tās līdzdalība, lai tā būtu spējīga pildīt 11. panta prasības.

22. PANTS

RATIFIKĀCIJA, ATZĪŠANA, APSTIPRINĀŠANA VAI PIEVIENOŠANĀS

1. Konvencija paredzēta, lai valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas to ratificētu, atzītu un apstiprinātu, vai arī varētu tai pievienoties. Pievienoties tai varēs nākamajā dienā pēc tā datuma, kad Konvencija tiks slēgta parakstīšanai. Ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenti ir jāiesniedz Depozitārijam.

2. Jebkura reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kura kļūst par Konvencijas Līgumslēdzēju pusi, nevienai tās dalībvalstij neesot kā Līgumslēdzējai pusei, būs pakļauta visām Konvencijas uzliktajām saistībām. Gadījumos, kad viena vai vairākas šādu organizāciju dalībvalstis ir Konvencijas Līgumslēdzējas puses, organizācija un tās dalībvalstis izlems savus atbilstošos pienākumus savu saistību izpildei saskaņā ar Konvenciju. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nebūs tiesīgas vienlaicīgi izmantot savas tiesības attiecībā uz Konvenciju.

3. Savos ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktos reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas deklarēs savas kompetences robežas uz Konvencijai pakļautajiem jautājumiem. Šīs organizācijas arī informēs Depozitāriju, kurš savukārt informēs Līgumslēdzējas puses, par jebkuru būtisku to kompetences robežu maiņu.

23. PANTS

SPĒKĀ STĀŠANĀS

1. Konvencija stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kurā tiks iesniegts piecdesmitais ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts.

2. Jebkurai valstij vai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai, kura ratificē, atzīst vai apstiprina Konvenciju vai pievienojas tai pēc piecdesmitā ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas, Konvencija stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kurā šī valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija iesniegusi savu ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktu.

3. Šī panta 1. un 2. daļas aspektā neviens reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas iesniegtais akts netiek ieskaitīts vajadzīgajā iesniegto aktu skaitā, ja savu aktu jau iesniegusi kāda no tās dalībvalstīm.

24. PANTS

ATRUNAS

Nekādas atrunas Konvencijā nav paredzētas.

25. PANTS

IZSTĀŠANĀS

1. Jebkurā laikā pēc brīža, kad pagājuši trīs gadi kopš datuma, kurā Konvencija stājusies spēkā attiecībā uz kādu Līgumslēdzēju pusi, Puse var izstāties no Konvencijas, iesniedzot rakstisku paziņojumu Depozitārijam.

2. Jebkura šāda izstāšanās stāsies spēkā pēc tam, kad paies viens gads kopš datuma, kurā Depozitārijs saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai arī vēlākā laika periodā, kas var būt norādīts paziņojumā par izstāšanos.

3. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kura izstājas no Konvencijas, tiks uzskatīta par izstājušos arī no jebkura protokola, kura Puse tā ir.

26. PANTS

AUTENTISKIE TEKSTI

Konvencijas oriģināls ar vienlīdz autentiskiem tekstiem angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā glabāsies pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra.

Par apliecinājumu tam apakšā parakstījušies, kas atbilstoši pilnvaroti šim nolūkam, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīts Ņujorkā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit otrā gada devītajā maijā.

I PIELIKUMS

Austrālija

Austrija

Baltkrievija*

Beļģija

Bulgārija*

Kanāda

Čehoslovākija*

Dānija

Eiropas kopiena

Igaunija*

Somija

Francija

Vācija

Grieķija

Ungārija*

Islande

Īrija

Itālija

Japāna

Latvija*

Lietuva*

Luksemburga

Nīderlande

Jaunzēlande

Norvēģija

Polija*

Portugāle

Rumānija*

Krievijas Federācija*

Spānija

Zviedrija

Šveice

Turcija

Ukraina*

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Amerikas Savienotās Valstis

___________________________________

* Valstis, kurās notiek pāreja uz tirgus ekonomiku.

II PIELIKUMS

Austrālija

Austrija

Beļģija

Kanāda

Dānija

Eiropas Kopiena

Somija

Francija

Vācija

Grieķija

Islande

Īrija

Itālija

Japāna

Luksemburga

Nīderlande

Jaunzēlande

Norvēģija

Portugāle

Spānija

Zviedrija

Šveice

Turcija

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Amerikas Savienotās Valstis

The parties to this Convention,

Acknowledging that change in the Earth's climate and its adverse are a common concern of humankind,

Concerned that human activities have been substantially increasing the atmospheric concentrations of greenhouse gases, that these increases enhance the natural greenhouse effect, and that this will result on average in an additional warming of the Earth's surface and atmosphere and may adversely affect natural ecosystems and humankind,

Noting that the largest share of historical and current global emissions of greenhouse gases has originated in developed countries, that per capita emissions in developing countries are still relatively low and that the share of global emissions originating in developing countries will grow to meet their social and development needs,

Aware of the role and importance in terrestrial and marine ecosystems of sinks and reservoirs of greenhouse gases,

Noting that there are many uncertainties in predictions of climate change, particularly with regard to the timing, magnitude and regional patterns thereof,

Acknowledging that the global nature of climate change calls for the widest possible cooperation by all countries and their participation in an effective and appropriate international response, in accordance with their common but differentiated responsibilities and respective capabilities and their social and economic conditions,

Recalling the pertinent provisions of the Declaration of the United Nations Conference on the Human Environment, adopted at Stockholm on 16 June 1972,

Recalling also that States have, in accordance with the Charter of the United Nations and the principles of international law, the sovereign right to exploit their own resources pursuant to their own environmental and developmental policies, and the responsibility to ensure that activities within their jurisdiction or control do not cause damage to the environment of other States or of areas beyond the limits of national jurisdiction,

Reaffirming the principle of sovereignty of States in international cooperation to address climate change,

Recognizing that States should enact effective environmental standards, management objectives and priorities should reflect the environmental and developmental context to which they apply, and that standards applied by some countries may be inappropriate and of unwarranted economic and social cost to other countries, in particular developing countries,

Recalling the provisions of General Assembly resolution 44/228 of 22 December 1989 on the United Nations Conference on Environment and Development, and resolutions 43/53 of 6 December 1988, 44/207 of 22 December 1989, 45/212 of 21 December 1990 and 46/169 of 19 December 1991 on protection of global climate for present and future generations of mankind,

Recalling also the provisions of General Assembly resolution 44/206 of 22 December 1989 on the possible adverse effects of sea level rise on islands and coastal areas, particularly low-lying coastal areas and the pertinent provisions of General Assembly resolution 44/172 of 19 December 1989 on the implementation of the Plan of Action to Combat Desertification,

Recalling further the Vienna Convention for the Protection of the Ozone Layer, 1985, and the Montreal Protocol on Substances that Deplete Ozone Layer, 1987, as adjusted and amended on 29 June 1990,

Noting the Ministerial Declaration of the Second World Climate Conference adopted on 7 November 1990,

Conscious of the valuable analytic work being conducted by many States on climate change and of the important contributions of the World Meteorological Organization, the United Nations Environment Programme and other organs, organizations and bodies of the United Nations system, as well as other international and intergovernmental bodies, to the exchange of results of scientific research and the coordination of research,

Recognizing that steps required to understand and adress to climate change will be environmentally, socially and economically most effective if they are based on relevant scientific, technical and economic considerations and continually reevaluated in the light of new findings in these areas,

Recognizing that various actions to address climate change can be justified economically in their own right and can also help in solving other environmental problems,

Recognizing also the need for developed countries to make immediate action in a flexible manner on the basis of clear priorities, as the first step towards comprehensive response strategies at the global, national and, where agreed, regional levels that take into account all greenhouse gases, with due consideration of their relative contribution to the enhancement of the greenhouse effect,

Recognizing further that low-lying and other small island countries, countries with low-lying coastal, arid and semi-arid areas or areas liable to floods, drought and desertification, and developing countries with fragile mountainous ecosystems are particularly vulnerable to the adverse effects of climate change,

Recognizing the special difficulties of those countries, especially developing countries, whose economies are particularly dependent on fossil fuel production, use and exportation, as a consequence of action taken on limiting greenhouse gas emissions,

Affirming that responses to climate change should be coordinated with social and economic development in an integrated manner with a view to avoiding adverse impacts on the latter, taking into full account the legitimate priority needs of developing countries for the achievement of sustained economic growth and the eradication of poverty,

Recognizing that all countries, especially developing countries, need access to resources required to achieve sustainable social and economic development and that, in order for developing countries to progress towards that goal, their energy consumption will need to grow taking into account the possibilities for achieving greater energy efficiency and for controlling greenhouse gas emissions in general, including through the application of new technologies on terms which make such an application economically and socially beneficial,

Determined to protect the climate system for present and future generations,

Have agreed as follows:

ARTICLE 1

DEFINITIONS

For the purposes of this convention:

1. "Adverse effects of climate change" means changes in the physical environment or biota resulting from climate change which have significant deleterious effects on the composition, resilience or productivity of natural and managed ecosystems or on the operation of socio- economic systems or on human health and welfare.

2. "Climate change" means the change of climate which is attributed directly or indirectly to human activity that alters the composition of the global atmosphere and which is in addition to natural climate variability observed over comparable time periods.

3. "Climate system" means the totality of the atmosphere, hydrosphere, biosphere and geosphere and their interactions.

4. "Emissions" means the release of greenhouse gases and/or their precursors into the atmosphere over a specified area and period of time.

5. "Greenhouse gases" means those gaseous constituents of the atmosphere, both natural and anthropogenic, that absorb and reemit infrared radiation.

6. "Regional economic integration organization" means an organization constituted by sovereign States of a given region which has competence in respect of matters governed by this Convention or its protocols and has been duly authorized, in accordance with its internal procedures, to sign, ratify, accept, approve or accede to the instruments concerned.

7. "Reservoir" means a component or components of the climate system where a greenhouse gas or a precursor of a greenhouse gas is stored.

8. "Sink" means any process, activity or mechanism which removes a greenhouse gas, an aerosol or a precursor of a greenhouse gas from the atmosphere.

9. "Source" means any process or activity which releases a greenhouse gas, an aerosol or a precursor of a greenhouse gas into the atmosphere.

ARTICLE 2

OBJECTIVE

The ultimate objective of this Convention and any related legal instruments that the Conference of the Parties may adopt is to achieve, in accordance with the relevant provisions of the Convention, stabilization of greenhouse gas concentrations in the atmosphere at a level that would prevent dangerous anthropogenic interference with the climate system. Such a level should be achieved within a time frame sufficient to allow ecosystems to adopt naturally to climate change, to ensure that food production is not threatened and to enable economic development to proceed in a sustainable manner.

ARTICLE 3

PRINCIPLES

In their actions to achieve the objective of the Convention and to implement its provisions, the Parties shall be guided, inter alia, by the following:

1. The Parties should protect the climate system for the benefit of present and future generations of humankind, on the basis of equity in accordance with their common but differentiated responsibilities and respective capabilities. Accordingly, the developed country Parties should take the lead in combating climate change and adverse effects thereof.

2. The specific needs and special circumstances of developing country Parties, especially those that are particularly vulnerable to the adverse effects of climate change, and of those Parties, especially developing country Parties, that would have to bear a disproportionate or abnormal burden under the Convention, should be given full consideration.

3. The Parties should take precautionary measures to anticipate, prevent or minimize the causes of climate change and mitigate its adverse effects. Where there are threats of serious or irreversible damage, lack of full scientific certainty should not be used as a reason for postponing such measures, taking into account that policies and measures to deal with climate change should be cost-effective so as to ensure global benefits at the lowest possible cost. To achieve this, such policies and measures should take into account different socio-economic contexts, be comprehensive, cover all relevant sources, sinks and reservoirs of greenhouse gases and adaptation, and comprise all economic sectors. Efforts to address climate change may be carried out cooperatively by interested Parties.

4. The Parties have a right, and should, promote sustainable development. Policies and measures to protect the climate system against human-induced change should be appropriate for the specific conditions of each Party and should be integrated with national development programmes, taking into account that economic development is essential for adopting measures to address climate change.

5. The Parties should cooperate to promote a supportive and open international economic system that would lead to sustainable economic growth and development in all Parties, particularly developing country Parties, thus enabling them better to address the problems of climate change. Measures taken to combat climate change, including unilateral ones, should not constitute a means of arbitrary or unjustifiable discrimination or a disguised restriction on international trade.

ARTICLE 4

COMMITMENTS

1. All parties, taking into account their common but differentiated responsibilities and their specific national and regional development priorities, objectives and circumstances, shall:

(a) Develop, periodically update, publish and make available to the Conference of Parties, in accordance with Article 12, national inventories of anthropogenic emissions by sources and removals by sinks of all greenhouse gases not controlled by the Montreal Protocol, using comparable methodologies to be agreed upon by the Conference of Parties;

(b) Formulate, implement, publish and regularly update national and, where appropriate, regional programmes, containing measures to mitigate climate change by addressing anthropogenic emissions by sources and removals by sinks of all greenhouse gases not controlled by the Montreal Protocol, and measures to facilitate adequate adaptation to climate change;

(c) Promote and cooperate in the development, application and diffusion, including transfer, of technologies, practices and processes that control, reduce or prevent anthropogenic emissions of greenhouse gases not controlled by the Montreal Protocol in all relevant sectors, including the energy, transport, industry, agriculture, forestry and waste management sectors;

(d) Promote sustainable management, and promote and cooperate in the conservation and enhancement, as appropriate, of sinks and reservoirs of all greenhouse gases not controlled by the Montreal Protocol, including biomass, forests and oceans as well as other terrestrial, coastal and marine ecosystems;

(e) Cooperate in preparing for adaptation to the impacts of climate change; develop and elaborate appropriate and integrated plans for coastal zone management, water resources and agriculture, and for the protection and rehabilitation of areas, particularly in Africa, affected by drought and desertification, as well as floods;

(f) Take climate change considerations into account, to the extent feasible, in their relevant social, economic and environmental policies and actions, and employ appropriate methods, for example impact assessments, formulated and determinated nationally, with a view to minimizing adverse effects on the economy, on public health and on the quality on the environment, of projects or measures undertaken by them to mitigate or adapt to climate change;

(g) Promote and cooperate in scientific, technological, technical, socio- economic and other research, systematic observation and development of data archives related to the climate system and intended to further the understanding and to reduce or eliminate the remaining uncertainties regarding the causes, effects, magnitude and timing of climate change and the economic and social consequences of various response strategies;

(h) Promote and cooperate in the full, open and prompt exchange of relevant scientific, technological, technical, socio-economic and legal information related to the climate system and climate change, and to the economic and social consequences of various response strategies;

(i) Promote and cooperate in education, training and public awareness related to climate change and encourage the widest participation in this process, including that of nongovernmental organizations; and

(j) Communicate to the Conference of the Parties information related to the implementation, in accordance with Article 12.

2. The developed country Parties and other Parties included in annex I commit themselves specially as provided for in the following:

(a) Each of this Parties shall adopt national¹ policies and take corresponding measures on the mitigation of climate change, by limiting its anthropogenic emissions of greenhouse gases and protecting and enhancing its greenhouse gas sinks and reservoirs. These policies and measures will demonstrate that developed countries are taking the lead in modifying longer-term trends in anthropogenic emissions consistent with the objective of the Convention, recognizing that the return by the end of the present decade to earlier levels of anthropogenic emissions of carbon dioxide and other greenhouse gases not controlled by the Montreal Protocol would contribute to such modification, and taking into account the differences in these Partie's starting points and approaches, economic structures and resource bases, the need to maintain strong and sustainable economic growth, available technologies and other individual circumstances, as well as the need for equitable and appropriate contributions by each of this Parties to the global effort regarding that objective. These Parties may implement such policies and measures jointly with other Parties and may assist other Parties in contributing to the achievement of the objective of the Convention and, in particular, that of this subparagraph;

(b) In order to promote to this end, each of these Parties shall communicate, within six months of the entry into force of the Convention for it and periodically thereafter, and in accordance with Article 12, detailed information on its policies and measures referred to in subparagraph (a) above, as well as on its resulting projected anthropogenic emissions by sources and removals by sinks of greenhouse gases not controlled by the Montreal Protocol for the period referred to in subparagraph (a), with the aim of returning individually or jointly to their 1990 levels these anthropogenic emissions of carbon dioxide and other greenhouse gases not controlled by the Montreal Protocol. This information will be reviewed by the Conference of the Parties, at its first session and periodically thereafter, in accordance with Article 7;

(c) Calculations of emissions by sources and removals by sinks of greenhouse gases for the purposes of subparagraph (b) above should take into account the best available scientific knowledge, including of the effective capacity of sinks and the respective contributions of such gases to climate change. The Conference of the Parties shall consider and agree on methodologies for these calculations at its first session and review them regularly thereafter;

(d) The Conference of the Parties shall, at its first session, review the adequacy of subparagraphs (a) and (b) above. Such review shall be carried out in the light of the best available scientific information and assessment on climate change and its impacts, as well as relevant technical, social and economic information. Based on this review, the Conference of the Parties shall take appropriate action, which may include the adoption of amendments to the commitments in subparagraph (a) and (b) above. The Conference of the Parties, at its first session, shall also take decisions regarding criteria for joint implementation as indicated in subparagraph (a) above. A second review of subparagraphs (a) and (b) shall take place not later than 31 December 1998, and thereafter at regular intervals determinated by the Conference of the Parties, until the objective of the Convention is met;

(e) Each of these Parties shall:

(i) Coordinate as appropriate with other such Parties, relevant economic and administrative instruments developed to achieve the objective of the Convention; and

(ii) identify and periodically review its own policies and practices with encourage activities that lead to greater level of anthropogenic emissions of greenhouse gases not controlled by the Montreal Protocol than would otherwise occur;

(f) The Conference of the Parties shall review, not later than 31 December 1998, available information with a view to taking decisions regarding such amendments to the lists in annexes I and II as may be appropriate, with the approval of the Party concerned;

(g) Any Party not included in Annex I may, in its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, or at any time thereafter, notify the Depositary that it intends to be bound by subparagraphs (a) and (b) above. The Depositary shall inform the other signatories and Parties of any such notification.

3. The developed country Parties and other developed Parties included in annex II shall provide new and additional financial resources to meet the agreed full costs incurred by developing country Parties in complying with their obligations under Article 12, paragraph 1. They shall also provide such financial resources, including for the transfer of technology, needed by the developing country Parties to meet the agreed full incremental costs of implementing measures that are covered by paragraph 1 of this Article and that are agreed between a developing country Party and the international entity or entities referred to in Article 11, in accordance with this Article. The implementation of these commitments shall take into account the need for adequacy and predictability in the flow of funds and the importance of appropriate burden sharing among the developed country Parties.

4. The developed country Parties and other developed Parties included in Annex II shall also assist the developing country Parties that are particularly vulnerable to the adverse effects of climate change in meeting costs of adaptation to those adverse effects.

5. The developed country Parties and other developed Parties included in Annex II shall take all practicable steps to promote, facilitate and finance, as appropriate, the transfer of, or access to, environmentally sound technologies and know-how to other Parties, particularly developing country Parties, to enable them to implement the provisions of the Convention. In this process, the developed country Parties shall support the development and enhancement of endogenous capacities and technologies of developing country Parties. Other Parties and organizations in a position to do so may also assist in facilitating the transfer of such technologies.

6. In the implementation of their commitments under paragraph 2 above, a certain degree of flexibility shall be allowed by the Conference of the Parties to the Parties included in annex I undergoing the process of transition to a market economy, in order to enhance the ability of these Parties to address climate change, including with regard to the historical level of anthropogenic emissions of greenhouse gases not controlled by the Montreal Protocol chosen as a reference.

7. The extent to which developing country Parties will effectively implement their commitments under the Convention related to financial resources and transfer of technology and will take fully into account that economic and social development and poverty eradication are the first and overriding priorities of the developing country Parties.

8. In the implementation of the commitments in this Article, the Parties shall give full consideration to what actions are necessary under the Convention, including actions related to funding, insurance and the transfer of technology, to meet the specific needs and concerns of developing country Parties arising from the adverse effects of climate change and/or the impact of the implementation of response measures, especially on:

(a) Small island countries;

(b) Countries with low-lying coastal areas;

(c) Countries with arid and semi-arid areas, forested areas and areas liable to forest decay;

(d) Countries with areas prone to natural disasters;

(e) Countries with areas liable to drought and desertification;

(f) Countries with areas of high urban atmospheric pollution;

(g) Countries with areas with fragile ecosystems, including mountainous ecosystems;

(h) Countries whose economies are highly dependent on income generated from the production, processing and export, and/or on consumption of fossil fuels and associated energy- intensive products; and

(i) Land-locked and transit countries. Further, the Conference of the Parties may take actions, as appropriate, with respect to this paragraph.

9. The Parties shall take full account of the specific needs and special situations of the least developed countries in their actions with regard to funding and transfer of technology.

10. The Parties shall, in accordance with Article 10, take into consideration in the implementation of the commitments of the Convention the situation of Parties, particularly developing country Parties, with economies that are vulnerable to the adverse effects of the implementation of measures to respond to climate change. This applies notably to Parties with economies that are highly dependent on income generated from the production, processing and export, and/or consumption of fossil fuels and associated energy-intensive products and/or the use of fossil fuels for which such Parties have serious difficulties in switching to alternatives.

___________________________

¹ This includes policies and measures adopted by regional economic integration organizations.

ARTICLE 5

RESEARCH AND SYSTEMATIC OBSERVATION

In carrying out their commitments under Article 4, paragraph 1(g), the Parties shall:

(a) Support and further develop, as appropriate, international and intergovernmental programmes and networks or organizations aimed at defining, conducting, assessing and financing research, data collection and systematic observation, taking into account the need to minimize duplication of effort;

(b) Support international and intergovernmental efforts to strengthen systematic observation and national scientific and technical research capacities and capabilities, particularly in developing countries, and to promote access to, and the exchange of, data and analyses thereof obtained from areas beyond national jurisdiction; and

(c) Take into account the particular concerns and needs of developing countries and cooperate in improving their endogenous capacities and capabilities to participate in the efforts referred to in subparagraphs (a) and (b) above.

ARTICLE 6

EDUCATION, TRAINING AND PUBLIC AWARENESS

In carrying out their commitments under Article 4, paragraph 1(i), the Parties shall:

(a) Promote and facilitate at the national and, as appropriate, subregional and regional levels, and in accordance with national laws and regulations, and within their respective capacities:

(i) the development and implementation of educational and public awareness programmes on climate change and its effects;

(ii) public access to information on climate change and its effects;

(iii) public participation in addressing climate change and its effects and developing adequate responses; and

(iv) training of scientific, technical and managerial personnel.

(b) Cooperate in and promote, at the international level, and, where appropriate, using existing bodies:

(i) the development and exchange of educational and public awareness material on climate change and its effects; and

(ii) the development and implementation of education and training programmes, including the strengthening of national institutions and the exchange or secondment of personnel to train experts in this field, in particular for developing countries.

ARTICLE 7

CONFERENCE OF THE PARTIES

1. A Conference of the Parties is hereby established.

2. The Conference of the Parties, as the supreme body of this Convention, shall keep under regular review the implementation of the Convention and any related legal instruments that the Conference of the Parties may adopt, and shall make, within its mandate, the decisions necessary to promote the effective implementation of the Convention. To this end, it shall:

(a) Periodically examine the obligations of the Parties and the institutional arrangements under the Convention, in the light of the objective of the Convention, the experience gained in its implementation and the evolution of scientific and technological knowledge;

(b) Promote and facilitate the exchange of information on measures adopted by the Parties to address climate change and its effects, taking into account the differing circumstances, responsibilities and capabilities of the Parties and their respective commitments under the Convention;

(c) Facilitate, at the request of two or more Parties, the coordination of measures adopted by them to address climate change and its effects, taking into account the differing circumstances, responsibilities and capabilities of the Parties and their respective commitments under the Convention;

(d) Promote and guide, in accordance with the objective and provisions of the Convention, the development and periodic refinement of comparable methodologies, to be agreed on by the Conference of the Parties, inter alia, for preparing inventories of greenhouse gas emissions by sources and removals by sinks, and for evaluating the effectiveness of measures to limit the emissions and enhance the removals of these gases;

(e) Assess, on the basis of all information made available to it in accordance wit the provisions of the Convention, the implementation of the Convention by the Parties, the overall effects of the measures taken pursuant to the Convention, in particular environmental, economic and social effects as well as their cumulative impacts and the extent to which progress towards the objective of the Convention is being achieved;

(f) Consider and adopt regular reports on the implementation of the Convention and ensure their publication;

(g) Make recommendations on any matters necessary for the implementation of the Convention;

(h) Seek to mobilize financial resources in accordance with Article 4, paragraphs 3, 4 and 5, and Article 11;

(i) Establish such subsidiary bodies as are deemed necessary for the implementation of the Convention;

(j) Review reports submitted by its subsidiary bodies and provide guidance to them;

(k) Agree upon and adopt, by consensus, rules of procedure and financial rules for itself and for any subsidiary bodies;

(l) Seek and utilize, where appropriate, the services and cooperation of, and information provided by, competent international organizations and intergovernmental and non- governmental bodies; and

(m) Exercise such other functions as are required for the achievement of the objective of the Convention as well as all other functions assigned to it under the Convention.

3. The Conference of the Parties shall, at its first session, adopt its own rules of procedure as well as those of the subsidiary bodies established by the Convention, which shall include decision-making procedures for matters not already covered by decision-making procedures stipulated in the Convention. Such procedures may include specified majorities required for the adoption of particular decisions.

4. The first session of the Conference of the Parties shall be convened by the interim secretariat referred to in Article 21 and shall take place not later then one year after the data of entry into force of the Convention. Thereafter, ordinary sessions of the Conference of the Parties shall be held every year unless otherwise decided by the Conference of the Parties.

5. Extraordinary sessions of the Conference of the Parties shall be held at such other times as may be deemed necessary by the Conference, or at the written request of any Party, provided that, within six months of the request being communicated to the Parties by the secretariat, it is supported by at least one-third of the Parties.

6. The United Nations, its specialized agencies and the International Atomic Energy Agency, as well as any State member thereof or observers thereto not Party to the Convention, may be represented at sessions of the Conference of the Parties as observers. Any body or agency, whether national or international, governmental or non-governmental, which is qualified in matters covered by Convention, and which has informed the secretariat of its wish to represented at a session of the Conference of the Parties as an observer, may be so admitted unless at least one-third of the Parties present object. The admission and participation of observers shall be subject to the rules of procedure adopted by the Conference of the Parties.

ARTICLE 8

SECRETARIAT

1. A secretariat is hereby established.

2. The functions of the secretariat shall be:

(a) To make arrangements for sessions of the Conference of the Parties and its subsidiary bodies established under the Convention and provide them with services as required;

(b) To compile and transmit reports submitted to it;

(c) To facilitate assistance to the Parties, particularly developing country Parties, on request, in the compilation and communication of information required in accordance with he provisions of the Convention;

(d) To prepare reports on its activities and present them to the Conference of the Parties;

(e) To ensure the necessary coordination with the secretariats of other relevant international bodies;

(f) To enter, under the overall guidance of the Conference of the Parties, into such administrative and contractual arrangements as may be required the effective discharge of its functions; and

(g) To perform the other secretariat functions specified in the Convention and in any of its protocols and such other functions as may be determined by the Conference of the Parties.

3. The Conference of the Parties, at its first session, shall designate a permanent secretariat and make arrangements for its functioning.

ARTICLE 9

SUBSIDIARY BODY FOR SCIENTIFIC AND TECHNOLOGICAL ADVICE

1. A subsidiary body for scientific and technological advice is hereby established to provide the Conference of the Parties and, as appropriate, its other subsidiary bodies with timely information and advice on scientific and technological matters relating to the Convention. This body shall be open to participation by all Parties and shall be multidisciplinary. It shall comprise government representatives competent in the relevant field of expertise. It shall report regularly to the Conference of the Parties on all aspects of its work.

2. Under the guidance of the Conference of the Parties, and drawing upon existing competent international bodies, this body shall:

(a) Provide assessments of the state of scientific knowledge relating to climate change and its effects;

(b) Prepare scientific assessments on the effects of measures taken in implementation of the Convention;

(c) Identify innovative, efficient and state-of-the-art technologies and know-how and advise on the ways and means of promoting development and/or transferring such technologies;

(d) Provide advise on scientific programmes, international cooperation in research and development related to climate change, as well as on ways and means of supporting endogenous capacity-building in developing countries; and

(e) Respond to scientific, technological and methodological questions that the Conference of the Parties and its subsidiary bodies may put to the body.

3. The functions and terms of reference of this body may be further elaborated by the Conference of the Parties.

ARTICLE 10

SUBSIDIARY BODY FOR IMPLEMENTATION

1. A subsidiary body for implementation is hereby established to assist the Conference of the Parties in the assessment and review of the effective implementation of the Convention. This body shall be open to participation by all Parties and comprise government representatives who are experts in matters related to climate change. It shall report regularly to the Conference of the Parties on all aspects of its work.

2. Under the guidance of the Conference of the Parties, this body shall:

(a) Consider the information communicated in accordance with Article 12, paragraph 1,to assess the overall aggregated effect of the steps taken by the Parties in the light of the latest scientific assessments concerning climate change;

(b) Consider the information communicated in accordance with Article 12, paragraph 2, in order to assist the Conference of the Parties in carrying out the reviews required by Article 4, paragraph 2(d); and

(c) Assist the Conference of the Parties, as appropriate, in the preparation and implementation of its decisions.

ARTICLE 11

FINANCIAL MECHANISM

1. A mechanism for the provision of financial resources on a grant or concessional basis, including for the transfer of technology, is hereby defined. It shall function under the guidance of and be accountable to the Conference of the Parties, which shall decide on its policies, programme priorities and eligibility criteria related to this Convention. Its operation shall be entrusted to one or more existing international entities.

2. The financial mechanism shall have an equitable and balanced representation of all Parties within a transparent system of governance.

3. The Conference of the Parties and the entity or entities entrusted with the operation of the financial mechanism shall agree upon arrangements to give effect to the above paragraphs, which shall include the following:

(a) Modalities to ensure that the funded projects to address climate change are in conformity with the policies, programme priorities and eligibility criteria established by the Conference of the Parties;

(b) Modalities by which a particular funding decision may be reconsidered in light of these policies, programme priorities and eligibility criteria;

(c) Provision by the entity or entities of regular reports to the Conference of the Parties on its funding operations, which is consistent with the requirement for accountability set out in paragraph 1 above; and

(d) Determination in a predictable and identifiable manner of the amount of funding necessary and available for the implementation of this Convention and the conditions under which that amount shall be periodically reviewed.

4. The Conference of the Parties shall make arrangements to implement the above mentioned provisions at its first session, reviewing and taking into account the interim arrangements referred to in Article 21, paragraph 3, and shall decide whether these interim arrangements shall be maintained. Within four years thereafter, the Conference of the Parties shall review the financial mechanism and take appropriate measures.

5. The developed country Parties may also provide and developing country Parties avail themselves of, financial resources related to the implementation of the Convention through bilateral, regional and other multilateral channels.

ARTICLE 12

COMMUNICATION OF INFORMATION RELATED TO IMPLEMENTATION

1. In accordance with article 4, paragraph 1, each Party shall communicate to the Conference of the Parties, through the secretariat, the following elements of information:

(a) A national inventory of anthropogenic emissions by sources and removals by sinks of all greenhouse gases not controlled by Montreal Protocol, to the extent its capacities permit, using comparable methodologies to be promoted and agreed upon by the Conference of the Parties;

(b) A general description of steps taken or envisaged by the Party to implement the Convention; and

(c) Any other information that the Party considers relevant to the achievement of the objective of the Convention and suitable for inclusion in its communication, including, if feasible, material relevant for calculations of global emission trends.

2. Each developed country Party and each other Party included in annex I shall incorporate in its communication the following elements of information:

(a) A detailed description of the policies and measures that it has adopted to implement its commitment under Article 4, paragraphs 2 (a) and 2 (b); and

(b) A specific estimate of the effects that the policies and measures referred to in subparagraph (a) immediately above will have on anthropogenic emissions by its sources and removals by its sinks of greenhouse gases during the period referred to in Article 4, paragraph 2(a).

3. In addition, each developed country Party and each other developed Party included in annex II shall incorporate details of measures taken in accordance with Article 4, paragraphs 3, 4 and 5.

4. Developing country Parties may, on a voluntary basis, propose projects for financing, including specific technologies, materials, equipment, techniques or practices that would be needed to implement such projects, along with, if possible, an estimate of all incremental costs, of the reductions of emissions and increments of removals of greenhouse gases, as well as an estimate of the consequent benefits.

5. Each developed country Party and each other Party included in annex I shall make its initial communication within six months of the entry into force of the Convention for that Party. Each Party not so listed shall make its initial communication within three years of the entry into force of the Convention for that Party, or of the availability of financial resources in accordance with Article 4, paragraph 3. Parties that at least developed countries may make their initial communication at their discretion. The frequency of subsequent communications by all Parties shall be determinated by the Conference of the Parties, taking into account the differentiated timetable set by this paragraph.

6. Information communicated by Parties under this Article shall be transmitted by the secretariat as soon as possible to the Conference of the Parties and to any subsidiary bodies concerned. If necessary, the procedures for the communication of information may be further considered by the Conference of the Parties.

7. From its first session, the Conference of the Parties shall arrange for the provision to developing country Parties of technical and financial support, on request, in compiling and communicating information under this Article, as well as identifying the technical and financial needs associated with proposed projects and response measures under Article 4. Such support may be provided by other Parties, by competent international organizations and by secretariat, as appropriate.

8. Any group of Parties may, subject to guidelines adopted by the Conference of the Parties, and to prior notification to the Conference of the Parties, make a joint communication in fulfillment of their obligations under this Article, provided that such a communication includes information on the fulfillment by each of these Parties of its individual obligations under the Convention.

9. Information received by the secretariat that is designated by a Party as confidential, in accordance with criteria to be established by the Conference of the Parties, shall be aggregated by the secretariat to protect its confidentiality before being made available to any of the bodies involved in the communication and review of information.

10. Subject to paragraph 9 above, and without prejudice to the ability of any Party to make public its communication at any time, the secretariat shall make communications by Parties under this Article publicly available at the time they are submitted to the Conference of the Parties.

ARTICLE 13

RESOLUTION OF QUESTIONS REGARDING IMPLEMENTATION

The Conference of the Parties shall, at its first session, consider the establishment of a multilateral consultative process, available to Parties on their request, for the resolution of questions regarding the implementation of the Convention.

ARTICLE 14

SETTLEMENT OF DISPUTES

1. In the event of dispute between any two or more Parties concerning the interpretation or application of the Convention, the Parties concerned shall seek a settlement of the dispute through negotiation or any other peaceful means of their own choice.

2. When ratifying, accepting approving or acceding to the Convention, or at any time thereafter, a Party which is not a regional economic integration organization may declare in a written instrument submitted to the Depositary that, in respect of any dispute concerning the interpretation or application of the Convention, it recognizes as compulsory ipso facto and without special agreement, in relation to any Party accepting the same obligation:

(a) Submission of the dispute to International Court of Justice, and/or

(b) Arbitration in accordance with procedures to be adopted by the Conference of the Parties as soon as practicable, in an annex on arbitration.

A Party which is a regional economic integration organization may make a declaration with like effect in relation to arbitration in accordance with the procedures referred to in subparagraph (b) above.

3. A declaration made under paragraph 2 above shall remain in force until it expires in accordance with its terms or until three months after written notice of its revocation has been deposited with the Depositary.

4. A new declaration, a notice of revocation or the expiry of a declaration shall not in any way affect proceedings pending before the International Court of Justice or the arbitral tribunal, unless the parties to the dispute otherwise agree.

5. Subject to the operation of paragraph 2 above, if after twelve months following notification by one Party to another that a dispute exists between them, the Parties concerned have not be able to settle their dispute through the means mentioned in paragraph 1 above, the dispute shall be submitted, at the request of any of the parties to the dispute, to conciliation.

6. A conciliation commission shall be created upon the request of one of the parties to the dispute. The commission shall be composed of an equal number of members appointed by each party concerned and a chairman chosen jointly by the members appointed by each party. The commission shall render a recommendatory award, which the parties shall consider in good faith.

7. Additional procedures relating to conciliation shall be adopted by the Conference of the Parties, as soon as practicable, in an annex on conciliation.

8. The provisions of this Article shall apply to any related legal instrument which the Conference of the Parties may adopt, unless the instrument provides otherwise.

ARTICLE 15

AMENDMENTS TO THE CONVENTION

1. Any Party may propose amendments to the Convention.

2. Amendments to the Convention shall be adopted at an ordinary session of the Conference of the Parties. The text of any proposed amendment to the Convention shall be communicated to the Parties by the secretariat at last six months before the meeting at which it is proposed for adoption. The secretariat shall also communicate proposed amendments to the signatories to the Convention and, for information, to the Depositary.

3. The Parties shall make every effort to reach agreement on any proposed amendment to the Convention by consensus. If all efforts at consensus have been exhausted, and no agreement reached, the amendment shall as a last resort be adopted by a three-fourths majority vote of the Parties present and voting at the meeting. The adopted amendment shall be communicated by the secretariat to the Depositary, who shall circulate it to all Parties for their acceptance.

4. Instruments of acceptance in respect of an amendment shall be deposited with the Depositary. An amendment adopted in accordance with paragraph 3 above shall enter into force for those Parties having accepted it on the ninetieth day after the date of receipt by the Depositary of an instrument of acceptance by at least three-fourths of the Conference of the Parties.

5. The amendment shall enter into force for any other Party on the ninetieth day after the date on which that Party deposits with the Depositary its instrument of acceptance of the said amendment.

6. For the purposes of this Article, "Parties present and voting" means Parties present and casting an affirmative or negative vote.

ARTICLE 16

ADOPTION AND AMENDMENT OF ANNEXES TO THE CONVENTION

1. Annexes to the Convention shall form an integral part thereof and, unless otherwise expressly provided, a reference to the Convention constitutes at the same time a reference to any annexes thereto. Without prejudice to the provisions of Article 14, paragraphs 2(b) and 7, such annexes shall be restricted to lists, forms and any other material of a descriptive nature that is of a scientific, technical, procedural or administrative character.

2. Annexes to the Convention shall be proposed and adopted in accordance with the procedure set forth in Article 15, paragraphs 2, 3 and 4.

3. An annex that has been adopted in accordance with paragraph 2 above shall enter into force for all Parties to the Convention six months after the date of the communication by the Depositary to such Parties of the adoption of the annex, except for those Parties that have notified the Depositary, in writing, within that period of their non-acceptance of the annex. The annex shall enter into force for Parties which withdraw their notification of non-acceptance on the ninetieth day after the date on which withdrawal of such notification has been received by the Depositary.

4. The proposal, adoption and entry into force of amendments to annexes to the Convention shall be subject to the same procedure as that for the proposal, adoption and entry into force of annexes to the Convention in accordance with paragraphs 2 and 3 above.

5. If the adoption of an annex or an amendment to an annex involves an amendment to the Convention, the annex or amendment to an annex shall not enter into force until such time as the amendment to the Convention enters into force.

ARTICLE 17

PROTOCOLS

1. The Conference of the Parties may, at any ordinary session, adopt protocols to the Convention.

2. The text of any proposed protocol shall be communicated to the Parties by the secretariat at least six months before such a session.

3. The requirements for the entry into force of any protocol shall be established by that instrument.

4. Only Parties to the Convention may be Parties to a protocol.

5. Decisions under any protocol shall be taken only by the Parties to the protocol concerned.

ARTICLE 18

RIGHT TO VOTE

1. Each Party to the Convention shall have one vote, except as provided for in paragraph 2 below.

2. Regional economic integration organizations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote with a number of votes equal to the number of their member States that are Parties to the Convention. Such an organization shall not exercise its right to vote if any of its member State exercises its right, and vice versa.

ARTICLE 19

DEPOSITARY

The Secretary-General of the United Nations shall be the Depositary of the Convention and of protocols adopted in accordance with Article 17.

ARTICLE 20

SIGNATURE

This Convention shall be open from signature by States Members of the United Nations or of any of its specialized agencies or that are Parties to the Statute of the International court of Justice and by regional economic integration organizations at Rio de Janeiro, during the United Nations Conference on Environment and Development, and thereafter at United Nations Headquarters in New York from 20 June 1992 to 19 June 1993.

ARTICLE 21

INTERIM ARRANGEMENTS

1. the secretariat functions referred to in article 8 will be carried out on an interim basis by the secretariat established by the General Assembly of the United Nations in its resolution 45/212 of 21 December 1990, until the completion of the first session of the Conference of the Parties.

2. The head of the interim secretariat referred to in paragraph 1 above will cooperate closely with the Intergovernmental Panel on Climate Change to ensure that the Panel can respond to the need for objective scientific and technical advice. Other relevant scientific bodies could also be consulted.

3. The Global Environment Facility of the United Nations Development Programme, the United Nations Environment Programme and the International Bank for Reconstruction and Development shall be the international entity entrusted with the operation of the financial mechanism referred to in Article 11 on an interim basis. In this connection, the Global Environment Facility should be appropriately restructured and its membership made universal to enable it to fulfil the requirements of Article 11.

ARTICLE 22

RATIFICATION, ACCEPTANCE, APPROVAL OR ACCESSION

1. The Convention shall be subject to ratification, acceptance, approval or accession by States and by economic integration organizations. It shall be open for accession from the day after the date on which the Convention is closed for signature. Instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Depositary.

2. Any regional economic integration organization which becomes a Party to the Convention without any of its member States being a Party shall be bound by all obligations under the Convention. In the Case of such organizations, one or more of whose member States is a Party to the Convention, the organization and its member States shall decide on their respective responsibilities for the performance of their obligations under the Convention. In such cases, the organization and the member States shall not be entitled to exercise rights under the Convention concurrently.

3. In their instruments of ratification, acceptance, approval or accession, regional economic integration organizations shall declare the extent of their competence with respect to the matters governed by the Convention. These organizations shall also inform the Depositary, who shall in turn inform the Parties, of any substantial modification in the extent of their competence.

ARTICLE 23

ENTRY INTO FORCE

1. The Convention shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit of the fiftieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2. For each State or regional economic integration organization that ratifies, accepts or approves the Convention or accedes thereto after the deposit of the fiftieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession, the Convention shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit by such State or regional economic integration organization of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

3. For the purposes of paragraphs 1 and 2 above, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by States members of the organization.

ARTICLE 24

RESERVATIONS

No reservations may be made to the Convention.

ARTICLE 25

WITHDRAWAL

1. At any time after three years from the date on which the Convention has entered into force for a Party, that Party may withdraw from the Convention by giving written notification to the Depositary.

2. Any such withdrawal shall take effect upon expiry of one year from the date of receipt by the Depositary of the notification of withdrawal, or on such later date as may be specified in the notification of withdrawal.

3. Any Party that withdraws from the Convention shall be considered as also having withdrawn from any protocol to which it is a Party.

ARTICLE 26

AUTHENTIC TEXTS

The original of this Convention, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, being duly authorized to that effect, have signed this Convention.

DONE at New York this ninth day of May one thousand nine hundred and ninety-two.

ANNEX I

Australia

Austria

Belarus*

Belgium

Bulgaria*

Canada

Czechoslovakia*

Denmark

European Community

Estonia*

Finland

France

Germany

Greece

Hungary*

Iceland

Ireland

Italy

Japan

Latvia*

Lithuania*

Luxembourg

Netherlands

New Zealand

Norway

Poland*

Portugal

Romania*

Russian Federation*

Spain

Sweden

Switzerland

Turkey

Ukraine*

United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

United States of America

_____________________________________________

* Countries that are undergoing the process of transition to a market economy.

ANNEX II

Australia

Austria

Belgium

Canada

Denmark

European Community

Finland

France

Germany

Greece

Iceland

Ireland

Italy

Japan

Luxembourg

Netherlands

New Zealand

Norway

Portugal

Spain

Sweden

Switzerland

Turkey

United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

United States of America